Inese Augškalne, Beatrise Garjāne. Pasaules uzskata implikācijas izglītībā.
konspekts
Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītība. V Starptautiska zinātniska konference (2010) Rīga: RPIVA, 484 lpp.
ISBN 978-9934-8060-5-6© Izdevējs / Publisher: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija Adrese: Imantas 7.līnija 1, Rīga, LV-1083, Latvija
(Augškalne & Garjāne, 2010)
Rakstā secināts, ka pasaules uzskats ir kompleksa filozofiski pedagoģiska parādība, kas atspoguļo sevis un pasaules apzināšanos, centrējas vērtību sistēmā, ietver ideālus, mērķus un teorētiskās zināšanas, ataino cilvēka saikni ar pārpasaulīgo (transcendento) un tādējādi ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Pasaules uzskata veidošanās process ir aktuāls saistībā ar mūžizglītību, kas mudina cilvēku mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt kopā, mācīties būt. Uzdevums „mācīties būt" integrē sevī pārējos uzdevumus un atspoguļo dzīves jēgas nepieciešamos meklējumus. Pasaules uzskata veidošanās iespējas ir gan audzināšanas, gan mācību procesā. Tieši audzināšanai vienmēr ir bijusi dzīves jēgas veidotājas nozīme, tieši tā, bagātināta ar mācību saturu, pārejot pašaudzināšanā un pašvirzītā izglītībā spēj piepildīt kopveseluma iespējas un ļauj cilvēkam mūsdienu daudzveidīgajā un mainīgajā pasaulē veiksmīgi atbildēt dzīves izaicinājumiem.
Pasaules uzskatu
Vienlaicīgi to veido arī cilvēka praktiskā darbība noteiktā sociālā vidē, piederība sociālām (etniskām, ekonomiskām, vecuma) grupām, izglītība, attieksme pret dažādām teorijām, ideoloģijām un reliģijām
pedagoģiskā procesa mērķis ir izglītota personība, kur viens no uzdevumiem vai viens no soļiem šī mērķa sasniegšanā ir arī pasaules uzskata izveide.
. Pasaules uzskats ir neatņemams nosacījums cilvēka pozitīvai pašrealizācijai, tādēļ tam ir jāveido viengabalains un pašam cilvēkam saprotams pasaules tēls.
. Pasaules uzskata pamatā ir jautājumi, kas nodarbina jebkuru cilvēku un jebkuru sabiedrību -jautājumi par pasaules un cilvēka esamību un izcelsmi.
Ar pasauli jāsaprot visa esošā kopība
Tāpēc šaurākā vēsturiskā ziņā humānisms nav nekas cits kā morāli estētiska antropoloģija. Humānisms apzīmē tādu cilvēka filozofisko izpratni, kura esošo kopumā skaidro un vērtē no cilvēka un virzībā uz cilvēku. Humānisms veido humāno paradigmu pedagoģijā
Viņš norāda arī uz to, ka šāda pasaules uzskata esamība attiecas uz cilvēku ideālajām vēlmēm. Ticot tam, var justies droši dzīvē, zināt, pēc kā jātiecas, kā mērķtiecīgāk izmantot savus afektus un intereses (Freids, 2007). Pasaules uzskats cieši saistīts ar cilvēka vajadzībām, kur svarīgākā vieta ir vajadzībai pēc dzīves jēgas, savas dzīves koncepcijas izstrādei, jeb tam, ko ietver uzdevums "mācīties būt" (
. Pasaules uzskats veidojas trīs apziņas funkciju (izziņas, pašapziņas un mērķizvirzīšanas) mijiedarbības procesā
(Kalnciems, 1991). Izziņas darbības rezultātā veidojas zināšanas, kas ir pamats pasaules uzskatam, bet vēl nav pasaules uzskats. D. Aerts un līdzautori pasvītro, ka pasaules uzskata galvenā īpašība ir koherence (iekšējā saskaņotība) un atbilstība pieredzei.
Pasaules uzskata veidošanās aspektā svarīga ir arī cilvēka pašapziņa, jo ietver gan sevis izzināšanu un sevis apzināšanos, gan arī sevis apzināšanos attiecībā pret citiem cilvēkiem, tādā veidā kļūstot par pamatu saskarsmei, kā arī līdzdalībai sociālajos procesos. Pašapziņas līmenī cilvēks vērtē pats sevi un savu vietu pasaulē, turklāt balstīdamies uz noteiktiem sabiedrībā
Pasaules uzskats ietver noteiktu vērtību sistēmu, sevis un pasaules vērtējumu. Tas parasti ir subjektīvs un saistīts ar noteiktu personu noteiktas kultūras kontekstā
Atbildot uz jautājumu par vērtībām un no tām izrietošo pasaules vērtējumu, svarīgi ir vairāki jautājumi, ko formulē Aerts u. c.: Kas ir laime un ciešanas?
Jautājums par cilvēka eksistences galējo vērtējumu iezīmē pasaules uzskata saikni ar reliģiju, ar jautājumu par pārpasaulīgo (transcendento). Tas ir jautājums par svētumu kā vērtību un tā saistību ar citām vērtībām
Ticība (ne tikai reliģiskā nozīmē) veido nozīmīgu cilvēka pasaules uzskata daļu, jo arī personisko pārliecību var uzskatīt par vienu no ticības formām (Šapovalovs, 2000).
Jebkurā gadījumā tas, kam cilvēks tic, lielā mērā nosaka viņa mērķizvirzīšanas un
mērķtiecīgās darbības raksturu. Tas veido pasaules uzskata transcendento dimensiju - cilvēka transcendento attiecību aspektu. Transcendencei ir liela nozīme cilvēka dzīvē un sevis pilnveidošanas procesā. Maslovs traktē transcendenci kā cilvēka spēju pacelties pāri apstākļiem, pārdzīvojumiem, arī pašam sev
Varam pieņemt, ka Latvijas izglītības sistēmā pasaules uzskata veidošanās formālais ceļš ved cauri izglītības posmiem: pasaules sajušana un uztveršana tiek panākta pirmsskolas un sākumskolas posmā (neformālā izglītībā ģimenē un formālās izglītības sākumposmā). Savukārt pasaules saprašana veidojas skolas un jauniešu vecumposmā (to veicina formālā izglītība kopā ar dažāda veida neformālās izglītības elementiem). Pasaules uzskats, tā pieņemšana un apzināšanās ir visa pārējā cilvēka dzīve (formālās izglītības atsevišķas formas un neformālā - pašizglītība). REZULTĀTI
Pasaules saprašana veidojas skolas un jauniešu vecum-posmā. Izglītības koncepcija paredz pamatizglītības saturā pastiprināt sastāvdaļas: cilvēks pats (pasaulē), cilvēk-vide (sociālā vide, kultūrvide), kā arī attīstīt dabasvides sociālekoloģiski un kultūrekoloģiski orientēto tematiku. Šī tematika vai kāda tās daļa tiek padziļināti apgūta vidējās izglītības vai profesionālās izglītības programmās, atbilstoši skolu profilam, kā arī augstākās izglītības ietvaros.
Veselais prasa šo daļu mijattiecību izpratni, un, lai izskaidrotu veselo, vajag uztvert un raksturot šo holistisko kvalitāti.
1. Pasaules uzskats ir kompleksa filozofiski pedagoģiska parādība, kas atspoguļo sevis un pasaules apzināšanos, centrējas vērtību sistēmā, ietver ideālus, mērķus un teorētiskās zināšanas, ataino cilvēka saikni ar pārpasaulīgo (transcendento) un tādējādi ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
2. Pasaules uzskata un tā atsevišķu komponentu veidošanās process ir aktuāls saistībā ar mūžizglītības dimensijām, kas mudina cilvēku mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt kopā, mācīties būt. Pēdējā no tām - „mācīties būt" integrē sevī pārējās un atspoguļo dzīves jēgas nepieciešamos meklējumus. Tā uzsver vajadzību pēc pasaules uzskata kā vienota un vienojoša, cilvēka dzīves jēgu atsedzoša kompleksa.
...formulēto uzdevumu „mācīties būt".
Konspektēja O.Rode