Sai Baba par to, kas ir patiesa izglītība

 IZGLĪTĪBA - KAS IR PATIESA IZGLĪTĪBA?

Fragments no Šri Satja Sai Babas runas konferencē Prašānti Nilajamā 25.09.2000.

 

Modernā izglītība attīsta tikai prātu, bet ne tikumus. Kāds labums ir no izglītības, ja tā cilvēkam neiemāca tikumību?

Mīlestības iemiesojumi!

Pasaule ir piecu elementu izpausme, t.i. zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera. Kopš neatminamiem laikiem Indijas ļaudis ir godinājuši šos piecus elementus kā Dievības izpausmi. Taču ne studenti pieliek pūles, lai saprastu piecu elementu dievišķo dabu, ne skolotāji dara viņiem zināmu šo patiesību. Studenti ir ieinteresēti apgūt tikai grāmatu gudrības, nevis saprast piecu elementu svētumu. Patiesa izglītība ir tā, kas attīsta tikumību, labu intelektu, dievbijību, pienākuma apziņu un disciplīnu. Mūsu dienās skolotāji dod skolniekiem vienīgi grāmatu gudrības, bet nemāca izglītības garīgo aspektu. Tagad visi pieci elementi ir piesārņoti un tādēļ cilvēki ir pakļauti briesmām. Mācību stundas studentiem nav vajadzīgas tikai tāpēc, lai iegūtu akadēmiskos grādus. Viņiem jāiegūst pareiza jēga par pieciem elementiem. Tā ir uz patiesām vērtībām vērsta izglītība, kas pašreiz nepieciešama pasaulei. Vērtības ir izglītībai, izglītība ir dzīvei, dzīve ir mīlestībai, mīlestība ir cilvēkam, cilvēks ir garīgumam, garīgums ir pasaulei un pasaule ir mieram. Tātad cilvēkam jāvirzās no vērtībām uz mieru. Mūsdienu studenti iegūst izglītību, paturot prātā pašlabumu un savas personīgās intereses. Viņi kāro pēc naudas. Nauda nāk un iet, tikumība nāk un pieņemas spēkā. Studentiem jāpieliek lielas pūles, lai attīstītu tikumiskās īpašības. Viņiem jāpadziļina savas zināšanas, apgūstot arī garīgo aspektu, lai tās prasmīgi izmantotu, nevis nogalinātu. Tikai tad būs līdzsvars viņu dzīvē. Bet modernie studenti nogalina savas zināšanas, tās ļaunprātīgi izmantojot. Līdz ar to ir zaudēts viņu prāta spēks un viņu iekšējā realitāte ir vājināta. Šodien zēni un meitenes iegūst izglītību, skatoties uz ārējo pasauli. Viņi neaptver, ka viss ārējā pasaulē redzamais ir pārejošs. Cilvēks var attīstīt iekšējo redzējumu un saglabāt līdzsvaru dzīvē vienīgi tad, ja viņš savas zināšanas izmanto prasmīgi. Mūsu laikā cilvēcība ir samazinājusies, tāpēc ka cilvēkam trūkst līdzsvara dzīvē. Ja cilvēciskās vērtības ir jāattīsta, tad cilvēkam ir jāpadziļina savas zināšanas, lai tās prasmīgi izmantotu un uzturētu pareizu līdzsvaru dzīvē. Tagad ir zaudēts ekoloģiskais līdzsvars, jo cilvēks savā galējā savtīgumā izlaupa mātes Zemes resursus, piem., naftu, benzīnu, dzelzi u.c. Kā sekas mēs piedzīvojam zemestrīces, plūdus un citas dabas katastrofas, kas ļaudīm nes postu. Cilvēka dzīve gūs piepildījumu tikai tad, kad būs nodrošināts ekoloģiskais līdzsvars. Vienlīdz svarīgs ir līdzsvars cilvēka dzīvē un dabā. Mūsu laikā pat dzīve jūrā ir traucēta t.s. zinātnes progresa dēļ. Zinātnes sasniegumi ir apsveicami, bet tie nedrīkst izjaukt ekoloģisko līdzsvaru. Ļaudīm un pasaulei plašā apjomā jāgūst labums no zinātnes, bet pašreiz ikviens ir ieinteresēts gūt savtīgu labumu. Liekas, ka neviens nerūpējas par sabiedrību.

Barība, ko mēs ēdam, ūdens, ko dzeram, gaiss, ko elpojam - viss ir piesārņots. Pats pirmais studentu pienākums ir attīrīt pasauli no piesārņojuma. Tīrīgums ir dievbijība. Turiet savu ķermeni, prātu un apkārtni tīru. Lai visas jūsu darbības ir svētas. Runājiet mīlīgi un maigi ar ikvienu. Mīliet ikvienu, jo Dievs ir klātesošs visos. Veda māca: Išvara sarva bhūtānām (Dievs mīt visās būtnēs). Dievam ir vēl cits vārds: Visva, kas nozīmē, ka viss universs ir viņa ārējais veids.

Moderno izglītību nevar saukt par izglītību šī vārda patiesajā nozīmē. Kāds labums ir no intelekta, ja cilvēkam trūkst atšķiršanas spējas, un kam derīgas zināšanas, ja tās nav padziļinātas, ja nav aptverta to garīgā jēga, lai būtu pareizi izmantojamas praksē? Patiesa izglītība ir tā, kas attīsta mīlestību un liek labi izturēties pret citiem. Modernā izglītības sistēma ir daudzkārt pārveidota, bet neviena pārmaiņa nav devusi reālu rezultātu. Pirmām kārtām ir jāpārveido cilvēka prāts. Tad visa pasaule būs pārveidota, jo prāts ir visas pasaules pamats.

Mūsdienās studenti nezina, kā veiksmīgi izmantot savas zināšanas. Kur ir kļūda? Vai tā meklējama vecākos, skolotājos vai vadītājos? Tā ir visu kļūda. Visi studenti ir tīri un maigām sirdīm. Tā ir vecāku atbildība mācīt viņiem, cik svarīgas ir cilvēciskās vērtības - patiesība, pareiza uzvedība, mīlestība u.c. Taču vecāki nepieliek nekādas pūles, lai iemācītu bērniem runāt patiesību. Faktiski daži vecāki savus bērnus ved neceļos šinī ziņā. Piemēram, ja tēvs negrib atbildēt uz kādu telefona zvanu, viņš liek dēlam melot un teikt, ka tēva nav mājās. Šādā veidā bērnus māca runāt nepatiesību un pieauguši viņi paši dzīvo nepatiesībā. Nekādos apstākļos cilvēks nedrīkst melot. Palīdzi vienmēr, neievaino nekad. Tie, kas to ievēro, dzīvē noteikti ies uz augšu.

Mūsu laikā nav atrodama vienotība studentu vidū, jo viņi nemīl viens otru. Jums jāuzskata mīlestība par savu īsto dzīvi. Es bieži stāstu saviem studentiem - kad patiesības elektriskā strāva plūst caur tikumības vadu un nonāk miera spuldzē, jūs iegūstat mīlestības gaismu. Lai attīstītu mīlestību, runā patiesību, runā patīkami, nerunā nepatīkamu patiesību. Pirmā ir morālā vērtība, otrā ir sociālā vērtība un trešā ir garīgā vērtība.

Mūsdienu bagātie un izglītotie nav ieinteresēti garīgajās vērtībās. Viņi uzskata naudu par visas eksistēšanas sākumu un beigām. Nauda nedod mieru un svētlaimi. Padevība Dievam ir visbūtiskākā. Pašreiz valstij ir grūtības, jo ļaudīm trūkst padevības Dievam. Viņi nedomā par Dievu, kas ir izpaudies piecu elementu veidā. Kas ir cilvēks? Vai viņš ir tikai ķermenis? Nē, īsts cilvēks ir vienīgi tas, kam piemīt skaidrība, mīlestība un padevība Dievam. Šodien cilvēki ir traki savā kārē pēc naudas. Bez šaubām, nauda ir svarīga, bet jāievēro robežas. Ja jums ir mīlestība uz Dievu, nauda radīsies pati no sevis. Tagad daži ir gatavi upurēt pat savu dzīvību naudas dēļ, bet viņi nevelta nevienu minūti apcerei par Dievu. Viņi neuzņemas pat nevienu vienīgu svētu darbību. Laiks ir Dievs. Izšķiest laiku nozīmē izšķiest mūžu. Ikvienam būtu jāizpēta, vai viņš pareizi izlieto laiku. Tagadējie cilvēki milzumu laika izšķiež tukšās izpriecās, skatoties televizoru u.c.

Cilvēks var būt bagāts, bet visa viņa bagātība ir nevērtīga, ja viņam trūkst rakstura. Vai jūs varat pēc nāves paņemt līdzi kaut smilšu sauju? Nē. Bankas rēķins nesekos jums. Tas paliks bankā. Tātad raksturs ir vissvarīgākais, nevis nauda. Patiesa izglītība ir tā, kas aizvāc prāta piesārņojumus un attīsta raksturu. Nepietiek, ja studenti saņem labas atzīmes, viņiem jārūpējas, lai viņi nesaņemtu sliktas piezīmes. Tikai tad viņu atzīmēm būs vērtība.

Mīlestības iemiesojumi!

Ikvienam jāveicina dievišķas īpašības, lai tas būtu students vai vecāks cilvēks. Neesiet atkarīgi no citiem, esiet atkarīgi no Dieva. Patiesībā jūs neesat cilvēks, jūs esat Dievs (Dievs ir klātesošs visās būtnēs). Jūs paliksiet cilvēks tik ilgi, kamēr tā domāsiet. Esiet cieši pārliecināts, ka jūs esat Dievs, un dāvājiet savu mīlestību visiem. Tā ir patiesas izglītības būtība.

"Vai jūs varat saukt par izglītotiem visus tos, kas prot lasīt un rakstīt? Vai kādu var saukt par izglītotu, ja viņš ir ieguvis zinātniskos grādus? Vai to var saukt par izglītību, kas nav iemācījusi tikumību? Ja izglītība ir tikai dzīvošanai, vai mēs neredzam, ka putni un zvēri turpina dzīvot bez izglītības?" Izglītības mērķis ir iegūt garīgu skaidrību. Pasaulīgā izglītība ir pārejoša. Vienīgi zināšana par ES ir mūžīga. To var iegūt tikai ar padevību Dievam un mīlestību uz Dievu. Cilvēks ir dzimis, lai būtu par paraugu visai pārējai pasaulei, nevis lai sakrātu bagātību. Kur ir visi seno laiku karaļi, kas savāca bagātības un iekaroja karaļvalstis? Kamēr viņi bija dzīvi, viņi baudīja fiziskās ērtības un galu galā nomira, atstājot visu. Kāda jēga tādai dzīvei? Cilvēkam jāsasniedz mūžīgā svētlaime.

"Muļķīgs cilvēks lielās ar augstu izglītību un intelektu, tomēr nepazīst Sevi. Kāds labums no visas izglītības, ko viņš ieguvis, ja viņš nevar atteikties no savām sliktajām īpašībām? Visas pasaulīgās zināšanas viņu aizvedīs tikai līdz tukšai argumentēšanai, nevis līdz pilnīgai gudrībai. Tās nevar viņu aizvest līdz nemirstībai. Tāpēc cilvēkam jāiegūst tāda zināšana, kas viņu padarīs nemirstīgu (Telugu dzejolis).

Tā ir īsta izglītība. Tā jūs aizsargās, lai kur jūs būtu. Ja jums būs šāda izglītība, visi kļūs jūsu draugi, pat ja jums nebūs naudas un jūs atrādīsieties svešā zemē. Nekad nekādos apstākļos neatsakieties no cilvēciskajām vērtībām. Tikai tad jūs varat kļūt par paraugu pasaulei. Cilvēciskās vērtības nevar iegūt ne no grāmatām, ne no skolotājiem. Tās ir ar jums kopš pašas dzimšanas. Jums tās jāattīsta pašiem ar savām pūlēm. Visa radība ir cēlusies no patiesības, pastāv patiesībā un galu galā absorbēsies patiesībā. Lai dzīvotu mierā, cilvēkam vienmēr jāievēro patiesība un taisnīgums. Sākumā jums var rasties problēmas, bet uzskatiet tās par lielu soli uz priekšu un turpiniet patiesības ceļu. Garīga skaidrība, pacietība un neatlaidība cilvēkam ir ļoti būtiska. Ikvienam cilvēkam jājautā sev, vai viņam piemīt šie tikumi. Nepietiek ar to, ka jūs pats sevi pasludināt par tikumīgu, lai to saka citi.

Mīlestības iemiesojumi!

Neļaujiet vaļu pārmērīgām vēlmēm. Ir teikts: "Mazāk bagāžas ceļojumu padara patīkamāku." Jūsu vēlmes ir bagāža jūsu mūža ceļojumā. Jums būs mierīgs prāts vienīgi tad, ja jūs samazināsiet savas vēlmes. Es esmu vislabākais piemērs šajā ziņā. Man nav nekādu vēlmju, man nekā nevajag. Kā jūs zināt, mums ir ļoti liela slimnīca Puttapartī un daudzas izglītības iestādes. Tās darbojas labi, jo ir radītas ar mīlestību un domātas cēliem mērķiem. Mana vienīgā vēlme ir, lai visi ļaudis dzīvotu kā ideāli cilvēki. Nepietiek ar to, ka daži ir laimīgi, bet citi ne. Visiem jābūt laimīgiem. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja praktizē cilvēciskās vērtības. Ir daudzi, kas lasa lekcijas par cilvēciskajām vērtībām. Īsts cilvēks ir vienīgi tas, kas tās pielieto savā praksē. Pieaugušajiem vajadzētu sēt cilvēcisko vērtību sēklas bērnu maigajās sirdīs. Tās izaugs par milzīgiem kokiem un nākotnē dos paēnu daudziem. Ir teikts: "Izbrauciet agri, brauciet lēni, sasniedziet mērķi droši". Cilvēciskās vērtības jāmāca bērniem no pašas pamatskolas, jo viņi ir nākošie tautas vadītāji. Vecākiem un skolotājiem jāpieliek lielas pūles, lai bērnus pārliecinātu par ideāliem.

Ir teikts: "Saki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas tu esi." Kāda ir jūsu sabiedrība, tādi arī jūs kļūsiet. Tāpēc bēdziet no sliktas sabiedrības un pievienojieties labai sabiedrībai. Dariet labus darbus no rīta līdz vakaram. Pat sliktais pārveidosies, redzot jūsu labo uzvedību.

Mīlestība ir visbūtiskākā cilvēcei. Lai no kuras zemes jūs būtu, lai kādai kārtai piederat, lai esat bagāts vai trūcīgs, jums jāturas pie patiesības un taisnīguma. Runāšanas tieksmes apsēstam jums jāizsaka tikai patiesība. Ar Dieva dotajām rokām veiciet vienīgi labus darbus. Ar ausīm, kas spējīgas dzirdēt, klausieties tikai ētiski tīrus vārdus. Tā ir cilvēka locekļu tīrība. Tādā pašā veidā jums jāuztver piecu elementu tīrība. Vienam cilvēkam nav pa spēkam nostiprināt cilvēciskās vērtības. Visiem kopīgi jāķeras klāt. Vai viens diegs var veidot audumu? Kad vairākus pavedienus saauž kopā, tad rodas audums. Visas vērtīgās lietas var sasniegt vienīgi tad, ja sadarbojas vairāki cilvēki. Šis kabatlakats ir tik stiprs tikai tāpēc, ka visi pavedieni ir savijusies kopā. Ja jūs paņemsiet pavedienus atsevišķi, tie viegli pārtrūks. Tādējādi mūsu virzībai uz priekšu vienotība ir nepieciešama. Dažu cilvēku nepilnības jākompensē citiem un uz priekšu jāvirzās visiem kopā. Jāpraktizē vienotība, laipnība un labi darbi. Ja ar to veicas, jūs varat augt ātrāk un palielināt savu skaitu.

 

Nepietiek, ja jūs nodibināt organizāciju. Studenti jāaudzina pareizā veidā. Runājiet maigi. Nekad neizrādiet dusmas pret bērniem. Jūs nevarat vienmēr patikt, bet jūs varat vienmēr runāt patīkami. Runājiet ar bērniem maigi un mīļi. Skolotāju savstarpējiem kontaktiem arī jābūt laipniem. Tad bērnus iedrošinās piemērs. Katra sīkākā lieta bērniem jāmāca tik labi, cik iespējams. Tad bērni mācīsies un reaģēs ar sajūsmu. Matemātiku, fiziku vai ķīmiju var mācīt no grāmatām vai ar eksperimentiem laboratorijā. Bet cilvēciskās vērtības nevar mācīt šādā veidā. Tās nav kaut kas tāds, ko var apgūt no grāmatām. Skolotājs tās nevar iemācīt vienkārši ar mutiskiem skaidrojumiem. Tas ir tāpat kā ar fiziskiem vingrojumiem. Atlētus var mācīt vienīgi ar piemēru. Treneris parāda darbības un liek audzēkņiem tās atkārtot. Tad bērni progresēs pareizā virzienā. Visa valsts augs. Ne tikai šī zeme, bet visas pasaules valstis pārveidosies. Ir daži, kas pašreiz māca šīs lietas, mazāk ir to, kas paši izmēģina, un pavisam maz cilvēku praktizē. Tādēļ pasaule tagad ir tik sliktā stāvoklī.

Daudzi no jums var būt bagāti. Daudzi ir izglītoti. Jūs nevērtēs augstu tikai pēc tā, kas jums pieder. Jūs vērtēs pēc tā, kādā apjomā jūs tērējat savu bagātību labdarīgos nolūkos, cik lielā mērā jūs izmantojat savas zināšanas labiem mērķiem, cik daudz labuma gūst sabiedrība no jūsu intelekta. Svarīga ir  kvalitāte, nevis kvantitāte. Viena tējkarote govs piena ir vērtīga, kamēr no mucas ēzeļa piena nav nekāda labuma. Kas nav praktiski izmantojams, tas ir bezvērtīgs. Praktizējiet un parādiet citiem. Tad jūs iegūsiet patiesu bagātību. Tad jūs būsiet patiešām izglītoti. Bagātība, izglītotība, intelekts - tas viss kļūst vērtīgs tikai tad, ja ir izmantots pareizā veidā. Nauda var atnākt un nauda var aiziet. Tie ir tikai pāri slīdoši mākoņi. Mīlestība atnāk - nekad nepamet - vienīgi pieņemas spēkā. Jums tas jāapjēdz un visā nopietnībā jāpieņem ar sirdi un prātu. Tad jūs kļūsiet īsts cilvēks. Jūs arī pievilksiet tos, kas ir ap jums. Ja jums nav mīlestības, neviens pie jums nenāks. Paplašiniet savu mīlestību. Ar mīlestību jūs varat sasniegt visu.

No Sri Sathya Sai Books and Publications Trust, Prasanthi Nilayam