1997. gads

 
TAUTSKOLA
  “99 BALTIE ZIRGI”
 “Liepas” Drustu pag. Cēsu rajonā
LV- 4132
 
projekts
tAUTSKOLA
Mākslinieciski TELPISKĀ KONCEPCIJA 
 
 Projektu paredzēts realizēt 1997. -1998.g.
Drustos
 
1.Projekta saturs
            Projekts ir pirmais etaps jaunas Tautskolas celtniecībai Drustos un tas paredz Tautskolas konceptuālās idejas pārvērst labi priekšstatāmos ēku un teritorijas zīmējumos.
 
1.1. kONCEPTUāLā NOSTĀDNE TAUTIZGLīTīBā
            Nepieciešamību projektēt jaunu Tautskolu nosaka vēlme radīt visoptimālākos audzināšanas un izglītošanas apstākļus tautai, balstoties uz principiāli jaunu tautizglītības koncepciju.
 
            Tā veidota maksimāli izmantojot latviešu tautas mentālās īpašības, tautas garīgās un lietišķās tradīcijas - kas ir kā mugurkauls, kurā apaudzēts ar vismodernākiem sasniegumiem zinātnēs , tehnoloģijās un metodikās.
 
            Pamatelementi uz kuriem balstīta tautizglītības koncepcija ir sekojoši:
 
            #Cilvēka, Dabas un Dieva vienība, jeb vienotība;
            #personības individualitāte ;
            #otram dot varēšana ;
            #darbu kā īpašu Dievlūgsmes formu.
 
            Tātad videi jābūt tādai, kura būtu saskanīga ar mūsu tautai raksturīgām visdziļākā psihiskām īpašībām, ļautu tām rezonēt un tādejādi pastiprinot, attīstot, aktivizējot abpusējās saites Cilvēks-Daba-Dievs. Tas nozīmē, ka telpas (vides) ģeometrijai, izvietojumam, piepildījumam jābūt tādam, kurā stingri ievērota (mūsdienu sapratnē) fizisko un psihisko enerģiju lauku funkcionāli atbilstošā pozitīvā iedarbe uz cilvēku (virziens: vide     cilvēks), kā arī veicinoša paša cilvēka harmonisku iesaistīšanos vides procesos (virziens: cilvēks       vide). Tāpēc ļoti svarīgi, lai cilvēkveidojošā vide (pasaule) būtu maksimāli atvērta, pieejama visām cilvēka maņām cik vien to ļauj mūsdienu modernās tehnoloģijas un mūsu izdoma, un ļautos atvērties arī pašam cilvēkam, piemēram, veicinātu viņa iekļaušanos vides ritmiskajos procesos: gadskārtas, cilvēka mūža gājuma norises u.c..
            Īpaši nozīmīga vieta ir personības individuālo īpašību stimulēšanai, attīstīšanai caur dabisko un latvietim raksturīgo savrūpības prizmu. Videi jārada optimāli apstākļi personības sevis izteikšanai, savu individuāli unikālo îpašîbu pastiprinâšanai, attîstîšanai. Tas nozîmē atteikšanos no pasaules skolâs iedibinâtâ principa: “visi dara tâ!”. Tieši personîbu dažâdîba (tâpat, kâ tautu) ir evolûcijas visnepieciešamâkais nosacîjums. Tas ir arî nosacîjums cilvēka spējai ko savu, īpatnu dot citam, dot cilvēku sabiedrîbai, tautai, cilvēcei. Tikai otram dot varēšanâ ir cilvēka kâ indivîda eksistences jēga.
            Un visbeidzot jârada apstâkļi dinamiski aktîvai, radošai sevis izteikšanai jeb kurā sabiedrîbai derîgâ darbâ, iespējai optimâli âtrâ laikâ atrast sava aicinâjuma vietu. Bez tam, redzot sava darba vietu un vajadzîbu pârçjo darbu un darba darîtâju vidû, un vispâr vide procesos, jâapzinâs un jâizjût sava darba rezultâtus vçl pirms darbs ir padarîts. Darbam jâtop ne mahâniski, bez domas pavadîtâm, darîtam - jârada priekðnosacîjumi tam, lai darbs, darba darîðana iekïautos ikdienas dzîves rituâlâ, ka nepiecieðamîba, kâ domas piesâtinâta kalpoðana vispârîbai.
            Lai varçtu îstenot ðo programmu no pasaulç ierastâs skolas, kurâs apmâcîbas procesâ faktiski piedalâs divas puses: pedagogi un apmâcâmie (mehâniski saistîti), jâpâriet uz Tautskolu, kurâ vienlîdz lielu dalîbu ņem audzinâmie, skolotâji, vecâki, darba vide, Dievs un citas garîgas bûtnes, pie kam dalîbai, sasaistei jâjiet caur sirdi, jûtâm un, protams , apziņu. Tas ir garš process un tâpēc vienlaicîgi jâstrâda visos virzienos: jâpēta mijiedarbîba, jâeksperimentē, meklējot optimâlâs sadarbes formas; jâgatavo cilvēki, kuri spētu paši šīs mijiedarbîbas sajust, vadît un kuri spētu atdot savu mâku citiem; jâstrâdâ radot jaunu pieeju skolas ēku bûvniecîbâ. Pēdējais arî šī projekta uzdevums.
 
1.2. PROJEKTA UZDEVUMS
            Mûsdienu cilvēks daudz zina, bet dažkârt maz saprot. Vienpusîgâs zinâšanas par pasauli, kas balstâs tikai uz racionâlo izziòas ceïu noved to strupceïâ. Vçrojams tradicionâlâs kultûras zinâšanu deficîts, bez kurâm nav iedomâjama ne indivîda patîba, ne tautas identitâte ne cilvēces pastâvēšana. Ðîs divas gigantiskâs pieredzes - tradicionâlâ kultûra un mûsdienu racionâlâs attîstîbas un tehnoloìijas kultûra nav pretstatâmas, bet gan sintezējamas.
            Drustu Tautskolas garîgajâ centrâ šim nolûkam jâveido attiecîga telpiskâ vide. Mēdz teikt: mâjâ arî sienas palîdzot. Tas nebût nav tēlains pârspîlējums, bet gan praksē pierâdîts fakts ka noteiktas formas telpas rada attiecîgu noskaņojumu. Telpas ģeometrija rada attiecîgus apziņas stâvokļus, kurus izjûtam kâ komfortablus vai arî nepieņemamus noteiktai nodarbei.
 
(1)       Drustu garîga centra - Tautskolas ēku kompleks veidojams kâ kompleks, kurâ apbûve ir izkârtojama perpendikulâri četrstûrî ar daudzfunkcionâlu darbîbas laukumu centrâ. Precîzâk izsakoties, tiem jâbût kâ četrâm piramîdas veida bûvapjomiem - latviešu seno riju proporcijâs - izvietotiem kvadrâtu stûros, orientētiem pēc debess pusēm un sakrâlajiem saules lēkta un rieta virzieniem vasaras un ziemas saulgriežos, kâ arî ievērojot un izmantojot Zemes enerģētiskâs struktûras . Šâds izkârtojums simbolizē baltu seno laika un telpas strukturojumu 4(8) galvenajos virzienos. Kopîgâ simboliskâ nozîme - sakârtota telpa zem Saules.
            Centrâ jâbût amfiteâtrim - “pavarda vietai”, kas viegli pârveidojama dažâdâm vajadzîbâm, arî skatuvei.
            Piramîdu iekšpusē izvietojamas mâcîbu, izstâžu u.c. telpas.
 
(2)       Svarîga ir ēku kompleksa novietne ainavâ, jo nepieciešama tâs vizuâli estētiskâ un jēdzieniskâ ietekme uz plašâku apkârtni, kas atbilst garîgâ centra idejai.
 
(3)       Atstatu no šī centrâlâ ēku komleksa perspektîvâ, aptverot plašâku teritoriju, paredzēt iespēju izveidot 10 mâcîbu centrus nelielâm audzēkņu grupâm (lîdz 12 audzēkņiem), dzîvojamâs ēkas Tautskolas darbiniekiem, sporta un saimnieciska rakstura ēkas. “Sakârtotajâ vietâ zem Saules” visam jâbût virzîtam uz tâdas vides - apziņas radîšanu, kas veicinâtu Tautskolas praktisko, estētisko un garîgo mērķu sasniegšanu.
2. gala rezultâts
 
          Tiks izstrâdâta Tautskolas çku un teritorijas mâkslinieciski telpiska koncepcija grafiskâ un apjomîga maketa veidâ.
 
            Tas ir pirmais etaps jaunas Tautskolas celtniecîbai Drustos, kas ir nepieciešams pirms uzsâkt ēku, vides tehniskos projektēšanas darbus.
 
3. Projekta tâme
 
N.p.k.
 
 
materiâlu un darbu apraksts
 
 
summa Ls
1.
Detalizēta darba uzdevuma sastâdîšana un apjoma noteikšana (vietas un situâcijas apskate, labâko prototipu izpēte, funkcionâlo prasîbu programmas izveide, nepieciešamo telpu sarakts, apraksts)
550.0
2.
Semantika (mâkslas tēlu sistēma un mâksliniecisko izteiksmes lîdzekļu summa, kas nosaka projektējamā objekta telpiskâs kompozîcijas un bûvapjomu identiski mâksliniecisko saturu vai jēgu)
330.0
3.
Mâkslinieciski telpiskais tēls (situâcija ainavâ, telpiskie principi, funkcionâlâ plânojuma, plastiski konstruktîvo risinâjumu pamatievirzes, krâsu kopēja izkârtojuma, materiâlu lietojuma, audiovizuâlo lîdzekļu pielietojuma principi, u.tt.)
Praktiskâ realizâcijâ : Gatvenie kopskati, plâni, atsevišķi apjomi, skati, griezumi un mezgli idejiskâ priekšlikuma stadîjâ. Priekšlikumi par mâkslas darbiem objektâ, kopumâ 10 lîdz 15 planšetes un makets mērogâ
3200.0
4.
Tas pats ar citu plânojuma variantu
1700.0
5.
Materiâli
300.0
6.
Fotodarbi
80.0
7.
Transports
100.0
8.
Komandçjumi
120.0
 
 
 
 
kopçjâ summa
6380.0
 
            Finasējuma saņemšanas gadîjumâ projekts tiktu realizēts gada laikâ no finansējuma saņemšanas brîža. Finansētâjam ir tiesîbas pieprasît jebkuras formas, jebkura darba etapa atskaiti .
 
 
4.projekta îstenotâji
            Projektu vadîs un realizēs Drustu Tautskola “99 Baltie zirgi”, sadarbîbâ ar Latvija Pieaugušo Izglîtîbas Apvienîbu, Cēsu raj. pašvaldîbas Pieaugušo Izglîtîbas Centru, LR Izglîtîbas un Zinâtnes ministrijas Stratēģiskâs plânošanas departamentu.
 
Personîgi:
1.Ojâra Rodes
2. Valdis Celms
3. Iluta Rode