tautskolas principi
Tautskolas darbības principi tika izstrādāti 2011./2012.m.g. Principu izstrādāšanā piedalījās tautskolas atzaru skolotāji, dibinātāji. Izstrādātais modelis ir pirmais kolektīvi izstrādātais un laika gaitā, iegūstot jaunu pieredzi, jaunas atziņas var mainīties. Principi ir idejas, ap kurām visi tautskolieši tiek aicināti pulcēties, lai tās īstenotu ikdienas dzīvē. Viss ir procesā - tie ir mūsu centieni!
Principu uzskatījums dots tautskoliešu izpratnes skaidrojumā.
Tautskoliešu Dzīves jēgas izpratne un Tautskolas principi (2012.12.15.)
Dzīve jēga
• Dzīves jēga ir pati dzīve;
• Palīdzēt vairoties priekam, gaismai un mīlestībai.
• Vienkārši būt;
• Strādāt un mīlēt visus apkārtējos;
• Dot lielu mīlestību citiem;
• Mana dzīves jēga ir mīlēt tos, kam ir grūtu, palīdzēt mācīties;
• Mīlestība. Mīlēt tuvāko, vienam otru, apkārtējos cilvēkus, cienīt citus;
• Manas dzīves centieni ir aizvien vairāk sajust dvēseli, izprast, kas ir tās būtību un sajust to ka es esmu un kāpēc es esmu;
• Mana dzīves jēga ir citam dot, dod tā, ka pašam dzīve noliekas uz pareizajām sliedēm;
• Man ir jāmācās, es domāju, ka man vēl ir ļoti daudz jāmācās. Un ne tikai tā, ka akadēmiskās zināšanas, bet vispār dzīvot ar cilvēkiem dzīvē jāmācās, attiecības;
• Mana dzīves jēga ir būt ar tiem cilvēkiem, dzīvot tādā vidē un darīt tādu darbu, ka tas vienkārši liekas organiski, ka tas ir dabiski;
• Mana dzīves jēga ir vienkārši labi justies cilvēkos, būt priecīgam mājās, ar patiku celties no rīta un braukt darīt darbu, just gandarījums no tā, pat negaidot atlīdzību, gūt ir prieku un gandarījumu vienkārši par to, ka es dzīvoju;
• Lai cilvēks būtu pats līdzsvarā, saskaņā ar savu iekšējo es, ar sevi;
• Mana dzīves jēga ir tā, ka nedarīt otram to, kas pašam nepatīk, bet darīt to ko pašam gribētos;
• Dzīves jēga ir pildīt tos uzdevumus, kurus Dievs katram ir uzticējis.
1. Brīvības princips
• Brīvība nozīmē neatkarīgu izvēli, viedokli;
• Brīvība nozīmē drošību, stabilitāti, pārliecinātību;
• Brīvība nozīmē neatkarību - nav nevienam jāizpatīk, kādam kaut kas jāpierāda;
• Brīvība nozīmē pašpietiekamību; brīvībā esi mierā ar sevi;
• Brīvība nozīmē dzīvi pašam sev;
• Brīvība nozīmē to, ka es varu brīvi pateikt to, ko domāju un darīt to ko gribu;
• Brīvība nenozīmē egoismu;
• Brīvību nosaka morāles princips: nedari citiem to, ko pats negribi, lai citi to dara tev;
• Brīvs esi tik tālu, cik tu ar savu brīvību netraucē citiem;
• Brīvība meklējama sevī caur domu tīrību un skaidrību, tīriem darbiem;
• Brīvība nav pieķeršanās; Brīvība ir nepiesaistīšanās citu domām, viedokļiem, uzskatiem;
• Brīvībā nav baiļu – bailes rodas no pieķeršanās, tā rada atkarību;
• Brīvība ir process, vispārēja lietu kārtība;
• Brīvība ir tad, kad tu realizē Dieva gribu, kad tu dzīvo absolūtā saskaņā ar „Visu kas ir.”
• Brīvam nozīmē būt ļoti drosmīgam;
• Brīvība nozīmē izdzīvot to scenāriju, ko dvēsele izvēlējusies.
• Brīvība sākās tajā vietā, kur sākās otra cilvēka personīgā brīvība;
• Brīvība nozīmē spēja būt;
• Brīvība nozīmē ieklausīšanos citos;
• Dot brīvību bērnam nozīmē ļaut darīt viņam to, kas viņu interesē;
• Brīvība nozīmē nepazaudēt iekšējo es, būt saskaņā ar savu sirdsbalsi, saprast ko vēlas dvēsele;
• Brīvībā neko neuzspiež apkārtējai videi, pasaulei.
• Brīvība ir būt kopā ar savu sirsniņu, ar tās gaismu, kurā tu pamani arī citu sirsniņu gaismu;
• Brīvība ir mans viedums;
• Brīvība ir pretstats visatļautībai – visatļautība ir verdzības forma;
• Brīvība ir iekšējs klusums, iekšēja saskaņa ar sevi un dabiska brīvības došana citiem;
• Brīvības ir spēja būt pašam;
• Brīvība nozīmē dzīvot atbilstoši savam iekšējam dabīgam spēkam;
• Brīvība izslēdz konkurenci;
• Brīvībā doma ir skaidra, vēlēšanās patiesa un viss notiek pats no sevis;
• Mana brīvība ir manā attieksmē;
• Brīvība ir manas pasaules izjūtas robežas;
• Brīvība ir mana saskaņa ar vidi.
2. Ko sēsi, to pļausi..
• Visi mani labi bija, kas es pati laba biju, visi mani naidinieku, kad es naida turētāja.. ; nekas nepaliek bez pēdām, arī domas – domā atbildīgi;
• Arī no maza sējuma iespējams iegūt lielu ražu;
• Dari to, kas vislabāk padodas!
• Kas vienmēr visu labu darījis, tam tā dzīvē beigu beigas viss skaisti izdodas, bet kas, blēdījies, zadzis un citiem sliktu darījis, tam beigu beigās dzīve izvēršas nožēlojama;
• Kādus tu bērnus izveidosi, tādi tie arī būs;
• Līdzīgais pievelk līdzīgo, ja tu sēsi mīlestību, tu to visādā ziņā pļausi;
• Kad tu ieraugi sevī dievišķo gaismu, tad tu ieraugi to visos;
• Nesēj to, ko nevēlies pļaut;
• Sēj beznosacījumu, beznosacījums nāk arī atpakaļ;
• Pat domās nepieļaut dumjus vārdus, kur nu vēl ņemt mutē un dot tālāk;
• Sliktais pievelk slikto un tas vēl sliktāku – veidojas smags, kustībā grūti apturams kamols;
• Skaistais piesaista skaisto un neglītai neglīto;
• Skolotājs nākotnes sējējs;
• Sēj atbilstoši savai sirdsapziņai – raža būs laba!
• „Nedari otram to, ko negrib, lai dara tev” ;
• Dari bērniem un kolēģiem to, ko pats gribi saņemt atpakaļ;
• Ja bērns nepilda mājas darbus, jāpavēro: vai skolotājs to dara? – liekam bērniem darīt to, ko labprāt nedarām paši;
• Ja mēs bērniem neļaujam ko darīt, tad nedarām arī to paši;
• Ierobežojot otra cilvēka brīvību, mēs ierobežojam paši savu brīvību;
• Kā skan, tā atskan;
• Jācenšas būt tik tīriem, cik vien mēs to varam;
• Mēs varam prasīt no citiem tikai to, ko paši darām;
• Mācies kontrolēt sevi – tev jāzina, kāpēc dari tieši to;
• Sēšana ir ikdienas darbs un pļaut var katru dienu; ražu uzkrāj..
• Domā, ko tu dari un ko tu runā , neļaujies inercei - atkārtosies vecās kļūdas;
• Ļaujies spontānumam;
• Vēro sevi!
• Izjūti kosmisko pulsāciju, esi uz viļņa;
• Lai nākotnes pļāvēji ir laimīgi un pateicīgi par šāsdienas sējumu;
3. Tīrības princips
• Ietver fizisko tīrību un garīgo tīrību – tīras, skaidras, šķīstas, baltas domas;
• Gaišums, patiesība, smalkums;
• Harmonija – tīras domas, tīri darba;
• Būt patiesam (neliekuļot);
• Baltā un melnā pretmetu cīņas lauks;
• Gaisma no tīras sirds, kurā nav aizvainojuma;
• Dvēseles būtība;
• Baltais, tikumiskais, iekšēja sakārtotība, ārējais un iekšējais skaistums;
• Attieksmes mēraukla, sevis atrašanas nosacījums;
• Tīra barība – iekšējas sakārtotības un drosmes nosacījums;
• Brīvības mēraukla;
• Netīrība ir lipīga: neaplipini savus skolēnus!
• Gaišas domas, labestīga vide;
• Saskaņa pašam ar sevi;
• Sirds skaidrība un spēja dot;
• Iekšējs miers;
• Patiesums;
• Attīstāma lieta sevī;
• Kaut kas nepārtrauktā kustībā;
• Citam došanas nosacījums;
• Katra būtība, iekšējs vērotājs;
• Šķīstais neaizskarqamais;
• Baltais cilvēkā;
• Kopjama un uzturama parādība.
4. Drosme ieskatīties sev acīs
• Paskatīšanās uz sevi no malas; Ir vajadzīga drosme. Jāsāk ar sevi;
• Nemeklēt skabargu otra acīs;
• Tīri redzēt sevi;
• Atzīt sevi. Savu kļūdu atzīšana. Es būšu gana drosmīgs;
• Sevis, savu darbu izvērtēšana;
• Satikšanās ar sevi. Ieraudzīt daļiņu no Dieva. Drosme ir ļoti vajadzīga;
• Izšķiršanās drosme;
• Drosme ieskatīties sev acīs vajadzīga, ja ir bažas par saviem darbiem. Bažas liecina, ka nekas vēl nav zaudēts;
• Acis – dvēseles atspulgs. Nepieciešama drosme;
• Ieskatīties acīs un tu redzēsi, kas ir tavā sirdī;
• Spēja ieskatīties sev acīs ir spēja pieņemt sevi;
• Spēja ieskatīties sev acīs – savas rīcības izvērtēšanas un pilnveidošanas garants;
• Sirdsapziņa;
• Sadzīvošana ar sevi;
• Ieskatīšanās savās acīs ir izmaiņu sākums;
• Ar tīrību sasaucas;
• Ieskaties savās acīs un tu redzēsi vai esi tāds, kā tevi redz;
• Ieskatoties savās acīs, atrodi sirdsapziņu;
• Ieskaties savās acīs un izmēri godīgumu!
• Ieskaties savās acīs un tu redzēsi vai mīli sevi;
• Vai ieskatījies savās acīs es ieraudzīšu tīrību?! Jābūt pietiekami drosmīgam;
• Ieskatīties savās acīs nozīmē ieraudzīt sevi patiesā gaismā. Tā ir drosme;
• Ieraudzīsi brīdinājumu!
• Dari un vērtē!
• Patiesības atspulgs;
• Tu vari neatpazīt sevi;
• Iepazīsti sevi un paliec pie savas patības.
5. Mīlestības princips...
• Mīlestība ir ziedošanās, pašupurēšanās tam, kuru mīlam;
• Mīlestība ir enerģija, kas materializējas darbos. Tā ir visur esoša;
• Mīlestībā negaidām došanu, bet dodam;
• Mīlestība ir žēlsirdība (līdzjūtība);
• Mīlestība ir visu varoša gaisma. Mīlēt – būt gaisma;
• Mīlestībā savā būtībā esam tīri vārdos, darbos, attieksmēs pret sevi un pasauli;
• Mīlestība ir attieksme un parādās iecietībā, bijībā un saticībā;
• Mīlestība atklājas darbībā gan attiecībā uz sevi, gan uz ārējo pasauli;
• Mīlestība atklājas caur visu ko darām;
• Mīlestība – labestība;
• Mīlestība pareizas rīcības nosacījums;
• Mīlestību var redzēt acīs;
• Mīlestība panākumu garants. Visi principi mīlestībā balstīti;
• Mīlestībai nav telpiskās dimensijas; Tā atrodas kustībā;
• Vispirms iemīli sevi un tad dodi tālāk;
• Mīlestība ir bezrobežaina visās savās izpausmē un realizējas mijiedarbībā;
• Mīlestības avots meklējams katrā cilvēks;
• Mīlestībai raksturīga nepārtrauktība, plūstamība un beznosacītība;
• Mīlestība – ikdienas dzīve;
• Mīlestība ir Dievs, Dievs ir Patiesība, Patiesība ir Mīlestība;
• Mīlestība nav tikai emocijas;
• Mīlestība ir pašattīstības nosacījums;
• Mīlestībai ir daudz nokrāsu un visas tās vienotas tajā, ko saucam par dzīvi;
• Nav nekas pasaulē tāds, kuru nevarētu apstarot mīlestības gaisma.
6. Uzticēšanās princips...
• Cilvēks savā būtībā nepieviļ;
• Uzticēšanās nav akluma pazīme;
• Bez riska (uzdrošināšanos) nav attīstības – uzticēšanās attīstības priekšnoteikums;
• Uzticēties nozīmē pieļaut iespēju kļūdīties;
• Uzticēšanās ir ļaušanās kādai vienojošai virzībai;
• Bez uzticēšanās nevar būt sadarbība;
• Uzticēšanās – laime, prieks;
• Uzticēšanās mīlestības mēraukla;
• Uzticēšanās ir sirds kvalitāte;
• Uzticēšanās ir ticība labā triumfam;
• Atvērtām sirdīm nav nepieciešams uzticēšanās jēdziens;
• Uzticēšanās nav savienojama ar labumā gūšanu – uzticēties nozīmē ticēt dievišķajam cilvēkā;
• Uzticēšanās nozīmē harmoniskas attiecība;
• Uzticies dievišķajam sevī;
• Dzīve nav iedomājama bez uzticēšanos;
• Uzticies sev – tu esi gaisma!
• Uzticēšanās ir intuīcijas bērns;
• Uzticēšanās ir sadarbības nepieciešamais nosacījums;
• Uzticība ir process, kurā tu pārbaudi savu un citu varēšanu;
• Uzticēšanās ir ļaušanās augstākiem spēkiem;
• Uzticēšanās nav prāta, bet sirds auglis;
• Uzticēšanās sev, bruģē ceļu pretī panākumiem.
7. Sadarbības princips
• Sadarbība nav saderīga ar izrīkošanu (komandēšanu);
• Bez sadarbības nevar būt harmoniskas attiecības;
• Veselums nav iedomājams bez sadarbības ar „visu, kas ir” – arī ar to, par ko neko nezinām;
• Sadarbība – savstarpējs cieņas apliecinājums;
• Sadarbībā vieno mērķis;
• Sadarbība - harmoniska domu, darbības, enerģiju apmaiņa izjūtot konkrētā mirkļa situāciju;
• Sadarbība ir vienošanās jūtu un intuīcijas līmenī;
• Sadarbība ar vecākiem ir kopīga rūpe par bērna personību;
• Sadarbības lokā ietverama sadarbošanās ar sabiedrību;
• Sadarbībai nav laika dimensijas;
8. Labestības princips
• Labā izvēle;
• Labu darbu realizācija;
• Labestība iet roku rokās ar izpalīdzību;
• Labestība nozīmē atvērtu sirdi;
• Labestība ir attieksme un rīcība vienlaikus;
• Labs cilvēks – labestīgs cilvēks;
• Labestīgs – sirsnīgs;
• labestība atklājas darbos;
• Labvēlīga attieksme – izpalīdzība, sirsnība;
• Labestība - mūsu mērķis;
• Labestīgs cilvēks – dvēseles dziednieks;
• Labestība ir Dieva dārzs, kas ir kopjams;
• Labestības ir harmonisku personības pamats;
• Labestības – labu domāt, labu darīt, ticēt labajam!
• Labestība- miers un labvēlīga attieksme, neuzspiešana, iespēja darīt pašam un iespēja kļūdīties;
• Labestība nesader ar lišķību. Tā ir patiesība, mīlestība, cilvēcīgums.
9. Patības (ietver sevī arī pašizziņu, individualitāti) princips..
• Pašizteiksmei nepieciešama cilvēku vides palīdzība;
• Patība – individuāli dievišķais manī;
• Patība – cilvēka būtība;
• Tas ir tas, kas patiesībā esi ;
• Patība- sirds un gara stīgojums manī, kas atspoguļojas manās ārējās izpausmēs;
• Katrs ir individualitāte ar savu raksturu, paradumiem, dotumiem un dzīves uzdevumiem;
• Patība – es esmu es pats, tu esi tu pats – tā ir mūs dažādība, kas bagātina pasauli;
• Patība – iespēja vienam no otra mācīties;
• Individualitāti raksturojošais;
• Patība – mans mērķis.
10. Patiesības princips
• Būt patiesam pret sevi un citiem;
• Patiesība meklējama cilvēka patībā;
• Patiesība katram sava. Subjektīvās patiesības ir relatīvas;
• Patiesība neliekuļo;
• Patiesība ir godīgumam rada;
• Patiesība rosina patiesību;
• Patiesība nav atklājama, ja nav mīlestības;
• Patiesība ir ētiska kategorija;
• Pasaules redzējums;
• Patiesību nevar iemācīt – tā būs tikai kādam citam piederoša patiesība, kuru „iemācoties” zināšu;
• Patiesība ir pati dzīve.
11. Kalpošanas princips
• Kalpot nozīmē realizēt mīlestību;
• Kalpošana - nesavtīga došana;
• Kalpošana- cilvēka patiesā būtība;
• Kalpošanā neprasa atlīdzību;
• Kalpot – dievišķuma pazīme cilvēkā;
• Kalpot nozīmē realizēt savu patību;
• Kalpošana- dzīves jēga;
• Kalpot nozīmē veikt kaut ko, kas dod patiesu labumu.
|
