Pašvērtējums par 2018/2019 m.g.

 

 


APSTIPRINU

Pamatskolas direktore

__________________Agnese Rode- Danšina

Drustos, 2019.gada 30.augustā

 

SASKAŅOJU

Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” valdes priekšsēdētājs

_________________Ojārs Rode

Drustos, 2019.gada 30.augustā


 

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas

pašvērtējuma ziņojums

 

1. Tautskolas 99 Baltie zirgi vispārīgs raksturojums

Tautskolas pirmssākumi ir 1993.gadā, kad Drustos tā sāka pieaugušo neformālo izglītošanu, organizējot kursus svešvalodā, datorikā, projektu rakstīšanā, uzņēmējdarbības attīstīšanā, kulinārijas mākslā, jogā, skārdniecībā, aušanā, utt. Un kopš 1994.gada sāka darbu ar bērniem. 1995.gada rudenī Tautskolā tik uzņemti pirmie skolēni sākumskolā. Biedrība Tautskola “99 Baltie zirgi” tika dibināta 1996.gada 9.septembrī un šobrīd biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Tautskola izveidoja pamatskolu “Tautskola 99 Baltie zirgi”, kas piedāvā alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot kopveseulma pieeju un individuālās apmācību metodes. Skola jau kopš pirmās dienas realizē bērncentrētu izglītību, kas nozīmē, ka mācību procesā galvenais ir bērns, viņa individualitāte, talatu attīstīšana un iemācīt mācīties pašam. Pēdējos pāris gadus skola praktizē Holistisko pedagoģiju (atbilstoši K.Vilbera Cilvēku apziņas iedalījumam, Holistiskā apziņa).

Skolas pamatprincipi:

    • interešu izglītības integrēšana starp mācību stundām, tādejādi veicinot izglītojamā pašattīstību;
    • ikdienas ritmā iekļaut personības izaugsmes nodarbības, piemēram, domāšanas stundas, rīta apli, klusuma stndas u.tml.;
    • sniegt iespēju izglītojamiem apgūt zināšanas tautas etniskā kultūras mantojuma izmantošanā, kā arī attīstīt prasmes daiļamatniecībā;
    • organizējot mācību procesu dažāda vecuma saimēs, attīstīt izglītojamajos prasmi būt "skolotāja palīgiem" (bērni māca bērnus);
    • plānojot mācību procesu, veidot izglītojamajos prasmi būt patstāvīgiem un atbildīgiem mācību vielas apgūšanā (mācīt mācīties);
    • ikdienas procesā skolā veidot izglītojamajos izpratni par brīvības un atbildības principu (brīvība nav bezatbildība, bet gan vēl lielāka indivīda atbildība);
    •  skola kā daudzfunkcionāla iglītības vide kopienai.

Pamatskolai ir divas struktūrvienības – Drustos (pamatizglītības programma un pirmsskolas izglītības programma), Tukumā (pirmsskolas programma).

Skolas galvenās vērtības jau ir iekļautas Tautskolas 99 Baltie zirgi Ētikas kodeksā- Ceļš (kā, piemēram, Domāšana, Atbildība, Darbs, Ekoloģija, u.c.)

Pamatskolas juridiskā adrese un teritoriālās struktūrvienības – izglītības programmu īstenošanas vietas:

v  Pamatskolas juridiskā adrese: Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads, LV-4132 (turpmāk tekstā – Drustu tautskola). Drustu tautskola atrodas Drustu pagastā Skolas ielā 2 bijušajā pagasta bērnudārza ēkā. 2009.gada 1.oktobrī biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Raunas novada domi par Drustu pagasta padomei piederošas ēkas nomu uz 24 gadiem. 

v  No 31.08.2014. pamatskolas teritoriālā struktūrvienība „Tukuma Tautskola”, Pils ielā 12, Tukums, LV-3101 (turpmāk tekstā – Tukuma tautskola).

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2019.

  • Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 11.03.2014. Nr.V-7070, 23 audzēkņi.

§  Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 16.09.2015., Nr.V-8311, 6 skolēni.

 


Skolotāji

Tautskolā strādā 4 pirmsskolas, 5 sākumskolas vai vispārējās pamatizglītības skolotāji. Drustu tautskolas skolotājiem ir maģistra grādi (viens no skolotājiem papildus mācās pedagoģijas bakalaura programmā), Tukuma tautskolas skolotājiem ir bakalaura grādi.

Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk. Tautskola organizē pašizaugsmes kursus pedagogiem.

Pedagogi strādā profesionāli, radoši, viņiem ir liela darba pieredze. Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, semināros, dalās pieredzē semināros un konferencēs, piedalās pieredzes apmaiņas braucienos un starptautiskos projektos, un viena no Tautskolas pamatprasībām pedagogiem ir nepārtraukta skolotāja pašizglītošanās.

Katram skolotājam tiek dota brīvība, kādu mācību metodiku izvēlēties, pēc kādām iestrādēm strādāt, lai izglītojamais maksimāli kvalitatīvi sev varētu apgūt konkrēto mācību priekšmetu vai mācība priekšmeta attiecīgo tēmu.


Pamatskolas īpašie piedāvājumi

Pamatskola piedāvā valsts pamatizglītības standarta apgūšanu holistiskās pedagoģijas un tautas pedagoģijas vidē, izmantojot holistiskai pedagoģijai raksturīgo kopveseluma pieeju: skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju vienlaicīgu attīstību; dažāda vecuma bērnu integrēšanu saimēs un individuālās apmācību metodēs; iziešanu dabā – āra nodarbībās; regulārās “klusēšanas un ieklausīšanās” un “domāšanas un filozofijas” stundās; brīvībā (atbildībā).

Tautas pedagoģijas videi būtisks ir darbs. Darbs ļauj skolēnam iepazīt sevi, savas spējas, dotumus, attīsta darba prasmes, iemaņas un darbam nepieciešamās raksturīpašības, ļauj atklāties un nostiprināties radošumam kā arī tikumiskām īpašībām. Drustu tautskolā šim nolūkam iekārtotas amatniecības darbnīcas – rotkalšanai, kokapstrādei, podniecībai un aušanai. Darbs darbnīcās, kā arī aktīva darbošanās dabas vidē, veicina bērnu attīstību kopveselumā, veido pozitīvu sociālo attiecību gaisotni, kurai raksturīga draudzība, izpalīdzība, sadarbība.

Tautskola nomā zemi Gaujas upes baseina augštecē 7.44ha platībā. Egles kalnā un Piltiņkalnā skolēniem ir iespēja iepazīt dabu, sevi, praktiski darboties, kā arī piedalīties tautas gadskārtas tradīciju kopšanā un popularizēšanā. Abās vietās āra nodarbību atbalstam, uzbūvētas nojumes. Piltiņkalns ir tautas tradīciju norises vieta, kas tiek kopta ar visu tautskolas darbinieku, vecāku, skolnieku un citu interesentu aktīvu līdzdalību (tautskoliešu). Piltiņkalns ir ne tikai kā tautskoliešu gadskārtu tradīciju svinēšanas vieta, bet arī izvērties kā tautas tradīciju popularizēšanas centrs plašākai sabiedrībai (jau kopš 1984.gada) (internetā meklējot uz vārdu „Piltiņkalns” rodam daudz atsauču). Te ierosmi gadskārtu svētku svinēšanai raduši daudzi tautas tradīciju entuziasti. Piemēram, pēc Tautskolas iniciatīvas reiz bija aizsākums Meteņa un Lieldienu svinībām novadā, atjaunotu Jāņa dienu svinēšanas rita popularizēšanā republikā, kā rezultātā daudzās vietās jau tiek svinēti Vasaras saulgriežu svētki 21.jūnijā.

2019.gada Vasaras saulgriežu rituālā svinēšana tika filmēta mācību filmai par Jāņu svinēšanu, kuru veido S.Lodiņa.

Tautskola, sadarbojoties ar Raunas novada domi, 21.06.2019, kopīgi tika noorganizēts Klusais koncerts Piltiņkalnā (Vasaras saulgriežu dienā), kas bija viens no Raunas novadu svētku norises pasākumiem.

Tukuma Tautskolā tiek piedāvāta obligātā pirmskolas apmācība, kā arī interešu izglītības programmas un ārpusstundu nodarbība: “Mācīsimies un pildīsim mājas darbus kopā!”. Tiek sniegts bērnu uzraudzības pakalpojums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

Pamatskolas stiprās puses 

·         Attīstītas izglītojamo sadarbības prasmes. Tās ir savstarpēji draudzīgas, atbalstošas un efektīvas mācību satura apguvē (saskaņā ar dabatbilstības principu).

·         Izglītojamo iesaistīšana pasākumu organizēšanā.

·         Skolas, bērna un ģimenes kopsadarbība vienotas vides veidošanai. Skolas ekskursijas notiek visiem kopā piedaloties, tāpat arī svētku svinēšana.

·         Labvēlīgas sadarbības vides nodrošināšana un saliedēts pedagoģiskais personāls.

·         Tālākizglītības kursu organizēšana pedagogiem.

·         Daudzveidīga sadarbība vietējiem uzņēmumiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām un organizācijām, īstenojot kopīgus projektus.

·         Skolas gada un ikdienas plāns un ritms ir balstīts uz Latvijas tradicionālā Saules gada ritu.

·         Mentora funkcija- pieredzes nodošana gan vietējām Latvijas skolām, gan citu valstu skolām.

 

Pamatskolas budžeta nodrošinājums

Skola saņem valsts budžeta dotācijas, pašvaldību līdzfinansējumu par tajās deklarētajiem audzēkņiem, kā arī piesaista dažādu Eiropas Savienības fondu finansējumu un ziedojumus.

 

2.  Tautskolas 99 Baltie zirgi darbības pamatmērķi

Tautskola iecerēta kā mūžizglītības centrs, kā parauga vieta jaunu audzināšanas un izglītošanas formu aprobēšanai un jauna sadzīves modeļa veidošanai, kā arī pieredzes apmaiņai Latvijas un Eiropas mērogā.


            Turpinot Tautskolas “99 Baltie zirgi” iesākto praksi, izglītību paredzēts veidot, balstoties uz principiāli jaunu tautizglītības koncepciju – holistisko pedagoģiju, bet sadzīves modeli veidot kā sadarbību sabiedriskā, ekoloģiskā un ekonomiskā aspektā. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā tiktu izveidota vieta, kur inovatīvas pedagoģiskās zinātniskās atziņas var tikt ieviestas praksē citviet Latvijā, ar mērķi saglabāt tautas nacionālo identitāti.

Konceptuāli mūsu ideju pamatā ir atziņa par visa vienotību, veselumu (holisma filozofija). Veselums bērnā (cilvēkā) patiesi atklājas tā misijā uz Zemes. Ilgspējīgas attīstības sabiedrība var tikt veidota tikai tad, ja to sāksim darīt ar pārdomām par cilvēka vietu, lomu Visuma procesos vai, citiem vārdiem runājot, viņa dzīves jēgu.

Pamatskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, veidojot alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz holistiskās (kopveseluma) pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.

Pamatskolas uzdevumi:

·         īstenot pilnu pamatizglītības programmu;

·         izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

·         racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus;

·         sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;

·         veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;

·         nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas jēgpilnas pamatiemaņas;

·         nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas par demokrātijas vērtību un tiesisku taisnību ;

·         nodrošināt iespēju, gūt radošās darbības pieredzi;

·         izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;

·         nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

·         radīt pamatu izglītojamā turpmākajai jēgpilnai izglītībai;

·         veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

·         sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi (ekoloģija visos līmeņos).

 

Pamatskolas attīstības prioritāšu ieviešana 2012.-2019.gadā

Iepriekšējā periodā Tautskola ir līdzdarbojusies izglītības sistēmas reformu jomā, ieviešot jauninājumus skolas programmās, tuvinot mācību saturu reālajai dzīvei. Skola ir aktīvi skaidrojusi Tautskolas ideālus un mērķus vecākiem, veicinot pamatskolas kopienas veidošanos. Ir izstrādāta vienošanās starp vecākiem un skolu, skaidras izglītības attīstībai.

Attiecībā uz izglītojamo sasniegumiem jāpiemin mācību un izziņas ekskursiju loma mācību procesā un skolēnu sadarbības veicināšana ar skolēniem no citām Latvijas skolām kā prioritātes, kas tika īstenotas iepriekšējā periodā. Šajā laikā tika arī pievērsta īpaša uzmanība, lai attīstītu skolēniem objektīvas pašvērtēšanas spējas un spēju objektīvi novērtēt citu skolēnu sasniegumus, attīstīt kritisko domāšanu un augstu atbildības izjūtu. Tautskolas 99 Baltie zirgi alternatīvās izglītības attīstību Latvijā atzinīgi vērtē Latvijas augstskolu pasniedzēji, piemēram, LLU, gan LU u.c..

Atbalsts skolēnam tiek sniegts, veicot skolēnu rūpīgu izpēti (izmantojot tradicionālas un netradicionālas metodes) un iegūtās informācijas izmantošanu, lai sasniegtu labākus rezultātus, kuri bir katram izglītojamajam atbilstoši.

Pamatskolā mācās visi iesaistītie- skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēniem īpaša uzmanība ir pievērsta skolēnu pašizvērtēšanas prasmes attīstīstībai un pašizpētes attīstībai, kā arī vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanai. Skolotājiem tālākizglītošanās un profesionālā pilnveide ir būtiskas, tai skaitā attiecībā uz inovatīvu mācību metožu apguvi, zināšanu padziļināšana par holistisko pedagoģiju un kopveseluma pieeju. Tautskola izglīto vecākus un uzlabo viņu izpratni par izglītības procesu (arī iesaistot vecākus skolas ikdienas un mācību darbā). Bērna izglītošanā Tautskolai ir būtiksa nozīme sadarbībā ar vecākiem.

Pamatskolā tiek radīta pozitīva mācīšanās/mācīšanas vide gan skolēniem, gan pedagogiem, izmantojot tehnoloģijas, iekārtojumu, psiholoģiskos aspektus, kas tiek veidoti balstoties uz dabatbilstības un kultūratbilstības principiem. Vides veidošanā tiek ņemtas vērā skolēnu, skolotāju un vecāku vajadzības, vērtības, intereses un ierosmes, visas iesaistītās puses arī aktīvi iesaistās vides veidošanā (piemēram, talkās, gādājot inventāru, veicot remontu, utt.). Pamatā vecāki ir tie, kuri veido saviem bērniem atbilstošu mācību vidi.

Skolā tiek ņemti vērā ilgtspējas kritēriji, īpaši attiecība uz vides ilgtspēju, skolās rūpīgi tiek pārdomāta resursu taupīšana un patēriņa samazināšana, tā audzinot atbildīgus pilsoņus, kas rūpējas par mūsu zemi un planētu. Reizi gadā tiek savāktas nolietotās elektroierīces un nodotas atbilstošai utalizācijai. Skola piedalās ZAAO organizētajos pasākumos par atbilstošu atkritumu uzkrāšanu un nodošanu.

Pamatskola veido sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, piedaloties starptautiskos projektos, tādejādi attīstīto kontaktus ar kolēģiem citās valstīs, gūstot pieredzi un jaunas prasmes. Tautskola bija sadarbības partneris Erasmus+ stratēģiskās partnerības projektā “Europe for all”, kur skolotāji guva labāku izpratni par iekļaujošas izglītības īstenošanu.

2018.gada pavasarī Tautskola 99 baltie zirgi noslēdza starptautisku sadarbības līgumu ar vienu no Lietuviešu privātskolām par pieredzes nodošanu kā organizēt un apmācīt saimes jauktā vecuma grupā, kā rezultātā šai Lietuvas privātskolai tikai izsniegta atļauja šādu skolu veidot. Pēc līguma noslēgšanas notiek aktīva pieredzes apmaiņas nodošana un apmācības.

Drustu tautskola veic savstarpēju sadarbību ar Raunas vidusskolu un Jaunpiebalgas vidusskolu, veicinot skolēnos iespēju turpināt savu pilvērtīgu izaugsmi savā dzīvesvietā, attīstot savus talantus un paliekot dzīvot savā novadā.

Drustu tautskola ir izveidojusi brīvdabas klasi un uzsākusi dokumentu kārtošanu - Saimes ēkas celtniecībai, kur atradīsies arī skolas telpas. Brīvdabas klasē notiek gan nodarbības, gan arī dažādu gadskārtu svinēšana.

Tautskolai ir laba sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Amatas izglītības pārvaldi. Tāpat arī tautskola aktīvi darbojas atbalsta grupā MK noteikumu pilnveidošanā.

            2019.gada pavasarī tika pabeigta tautskolas koncepcija, kura balstās un pieredzi un zinātniskiem pamatojumiem.


3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms)

Joma/

Kritērijs

Ieteikumi

Izpilde

1.

Izglītības iestādei aktualizēt un precizēt izglītības programmu īstenošanas vietas (adreses).

Izglītbas programmu īstenošanas vietas ir precizētas.

2.1.

Pamatizglītības programmas īstenošanā vadībai regulāri pārraudzīt klases žurnālu aizpildīšanas kvalitāti.

Izglītības iestādes vadītājs mēneša pēdējā darba dienas datumā regulāri pārbauda e-klasi.

2.1.

Pamatizglītības programmas īstenošanā nodrošināt pedagogu savstarpējo pieredzes apmaiņu, popularizējot labās prakses piemērus.

Vienu reizi mēnesī notiek pedagoģiskās+metodiskās sapulces, kā arī vienu reizi mēnesī, kāds no skolotājiem vēro citu.

2.3.

Pamatizglītības programmas īstenošanā 3.klasē svešvalodā nodrošināt vērtēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pamatizglītības programmas īstenošanā tiek nodrošināta vērtēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.3.

Pamatizglītības programmas īstenošanā izstrādāt un ievērot izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot vienotu pieeju izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai izglītības iestādē.

Ir izstrādāta un zinātniski pamatota tautskolas vērtēšanas kārtība, kas atbilst tautskolas jaunizveidotajai (2019.g. pavasaris) koncepcijai.

3.1.

Pamatizglītības programmā organizēt pedagogu sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu dinamikas analīzei, kopīgu atbalstu pasākumu plānošanai un īstenošanai.

Izglītības iestādes vadītājs organizē regulāras pedagogu sanāksmes, kur analizē skolēnu mācību sasniegumus un plāno atbalsta pasākumus. 2019./2020.m.g. plānots licencēt 21025611 programmu.

4.1.

Nodrošināt izglītības iestādē atbalsta personāla konsultācijas un pasākumus izglītojamajiem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi.

Izglītības iestāde sadarbojas ar atbalsta personālu nepieciešamības gadījumā. Ar 2019./2020.m.g. ir plānots skolā logopēds un psihologs.

4.1.

Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt izglītojamajiem pusdienas atbilstoši normatīvajām prasībām.

Pusdienas tiek nodrošinātas atbilstoši normatīvajām prasībām.

4.1.

Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt izglītojamo dalību pašpārvaldes un izglītības iestādes padomes darbā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Skolēni tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā ikdienā un var veidot skolēnu pašpārvaldi.

Skolā lēmumus pieņem skolas vadība un vecāki, kopējais skaits ir neliels un visi ir iesaistīti, tāpēc nav nepieciešams veidot atsevišķu struktūru, vecāku sapulce īsteno skolas padomes funkciju.

4.4.

Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt informatīvos materiālus par karjeras izglītības iespējām.

No 2018./2019.m.g, skolā ir brīvi pieejami materiāli par karjeras izglītības iespējām.

5.2.

Risināt jautājumu par telpu  un apkārtējās vides labiekārtošanu Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos.

Pamatskolas vide atbilst skolas vērtībām un koncepcijai un ir atbilstoša dabatbilstības un kultūratbilstības principiem. Kopš 2017.gada septembra ir uzsākti dažādi kosmētiskie remonti, kā arī atsevišķās telpās nomainīts grīdas segums. Esošās telpas tiek īrētas un apkārtējā vide pieder pašvaldībai. Ir uzcelta Brīvdabas klase, kas atrodas Jaunās skolas celtniecības teritorijā, kur arī norit visas Brīvdabas pedagoģijas nodarbības, arī sports. Tur ir ierīkots permakultūras dārzs. Apkārt ir pieejams bezgala dāžāds dabas resursu klāsts.

6.1.

Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos papildināt materiāli tehnisko resursu bāzi ar datoriem un citām IKT.

 

No 2018./2019.m.g. tika papildināta materiāli tehnisko resursu bāze gan ar datoriem, gan citām IKT.

6.2.

Veidojot tarifikāciju, ievērot normatīvo aktu prasības pedagogu izglītībai.

Tarifikācija tiek veidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

4. Pamatskolas sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos

Jomas un kritēriji:

Vērtējuma līmenis

Nepietiekami

Pietiekami

Labi

Ļoti labi

1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas

 

 

X

 

2. mācīšana un mācīšanās:

2.1. mācīšanas kvalitāte

 

 

X

 

2.2. mācīšanās kvalitāte

 

 

X

 

2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

 

 

X

 

3. izglītojamo sasniegumi:

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

 

 

X

 

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

 

 

X

 

4. atbalsts izglītojamiem:

4.1. psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

 

 

X

 

4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

 

 

 

X

4.3. atbalsts personības veidošanā

 

 

 

X

4.4. atbalsts karjeras izglītībā

 

 

 

X

4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai

 

 

 

X

4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Kritērijs neattiecas uz Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolu un netiek vērtēts ar līmeni.

4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;

 

 

 

X

5. iestādes vide:

5.1. mikroklimats

 

 

 

X

5.2. fiziskā vide un pieejamība

 

 

 

X

6. iestādes resursi:

6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi

 

 

 

X

6.2. personālresursi

 

 

X

 

7. iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

 

 

 

X

7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

 

 

X

 

7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām

 

 

 

X

Kopsavilkumā:

 

0

9

10

               

 

Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

v  Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.

v  Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.

v  Pamatskola realizē izglītības programmas galvenos uzdevumus, īpašu akcentu liekot matemātikas, dabaszinātņu pamatzināšanu apguvei, sociālo, morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto, ar pamatnostādni- tautas nacionālo vērtību  cieņpilnai attieksmei.

v  Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi organizēt mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos nepārtraukti tiektos sevi pilnveidot. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.

v  Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai, izmantojot atbilstošākos metodiskos paņēmienus, iemaņas.

v   Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas e-klases žurnālā. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli un tas ir atkarīgs no skolēna individuālām spējām, veselību t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk. 

v  Mācību saturs tiek balstīts uz Saules gada ritu, sakaņā ar kuru ir izveidots skolas tematiskais plāns, kurš tiek veidots sadarbībā ar skolēniem.

v  Mācību saturā būtiska loma ir latviešu folklorai, tautas tradīcijām un kultūrai, kā arī nacionālajiem svētkiem.

v  Mācību valoda ir latviešu valoda.

v  Mācību priekšmetu stundu saraksti atbilst licencētajai izglītības programmai. Mācību priekšmetu stundu saraksti ir pieejami skolēniem un vecākiem gan skolā, gan e-vidē.  Par izmaiņām skolēni un pedagogi tiek savlaicīgi informēti.

v  Skolēnu mācību stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.

v  Skola nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem, regulāri to ik gadu atjaunojot un papildinot.

v  Drustu Tautskolā tiek aprobēts, kompetenču izglītībā balstīts saturs, mākslu pedagoģijā, metodiskais materiāls skolotājiem ar mērķi attīstīt tēlaini – radošo domāšanu ar empatijas attīstīšanu bērna individualitātei.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.

v  Pedagogu gatavošana holistiskās pedagoģijas praktiskai realizācijai.

v  Inovatīvu mācību metožu apguve.

v  Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.

v  Zinātniski pamatots vērtēšanas apraksts atbilstošs tautskolas koncepcijai.

v  Skolas mācību programmas veidošana atbilstoši jaunajam valsts mācībun izglītības modelim “Kompetencēs balstīta izglītība”,kura ir saskaņā ar tautskolas ētikas kodeksu.

v  Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.

v  Sadarbības veidošana ar līdzīgām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai. 2019.gada septembrī, sadarbībā ar Amatas izglītības pārvaldi, plānots brauciens pieredzes apmaiņā uz Somijas skolām un PII).

v  Skolotāju zinātniskās darbības veicināšana, tai skaitā piedaloties vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.

v  Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes holistiskās pedagoģijas skola.
Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība, kura ir atbilstoša jaunā laikmeta bērniem.

v  Turpinās darbs pie jaunas tautskolas mājaslapas izveides.

 

4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

v  Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:

§  Individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši tā mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem.

§  Skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām (mācīt mācīties).

§  Grupu darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, intereses u.tml. bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.

§  Paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu u.tml.. Tādā veidā netīši skolēnam ir iespēja atkārtot iepriekš apgūto vielu.
Tai pakārtotās metodes: izskaidrojoši – parādošā un radošā darba, kā arī “solis pa solim” princips.

§  Morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto tiek izmantota metode, kuru dēvējam par neverbālo audzināšanu. Tā attiecas uz sirds izglītību (jūtu atklāšanos, izkopšanu tās augstākā izpausmē – mīlestībā), savas būtības atklāšanu.  Tā realizējas:
Saplūsmē, apcerē - personības un pasaules vienības un bezgalības sajūtas inducēšana ar dzīvošanu dabā, tās vērošanu, sajušanu, tas pats attiecībā uz jau radīto mākslās un paša iesaistīšanos radīšanas procesā;
Sevis iekšējā izpētē – savu dotumu un spēju aptveršanā, stipro un vājo pušu izvērtēšanā, savu interešu apzināšanā, sava rakstura izvērtēšana u.tml. (vislabāk palīdz amatniecības prasmju apgūšana).

§  Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.

§  Caur Patiesību – diskutējot par cilvēkam un sabiedrībai vitāli svarīgām lietām, par cilvēka spējām izzināt patiesību, patiesības attiecības ar realitāti, ar mīlestību, atbildību un tamlīdzīgi. Kā arī ar skolotāja personīgais piemērs un mudināts skolēna vērojums sabiedrībā, dabā; caur prasību un kontroli būt godīgam, teikt patiesību, domāt tīras domas, runāt skaidru valodu un darīt labus darbus. Filozofēšanas prasmes attīstība jau no pirmās klases beidzot ar devīto.

v  Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens - ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet savās iespēju robežās pilda savus iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā, atkarībā no situācijas var beigties gan pirms gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja tas savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam, vai atpūsties tieši tad, kad tas pēc tā jūt nepieciešamību: parasti mazākiem bērni nemaz nevar koncentrēti strādāt 40 minūtes no vietas, un var būt reizes kad pat mazāk, tas ir saskaņā ar bērna individuālo dabatbilstību un spējām koncentrēties. Ikšķiles Brīvajā skolā skolas zvans tiek izmantots vien lai sasauktu uz ēdienreizēm.

v  Mācīšanās procesā būtiska loma ir vērtēšanai:
- Pamatskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu (kas atbilst vecākā skolēna palīdzēšanu jaunākajam apgūt viņam atbilstošo vielu) līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Tas nozīmē, ka pamatskolā tiek kombinēta bezatzīmju vērtēšana (formatīvs) ar vērtēšanu ar atzīmi (normatīvs) – skolotājiem dota brīva izvēlē lietot vienu vai otru, vai šo kombinēto modeli. Kombinētais modelis liedz skolēnam mācīties „atzīmes dēļ” un tas raksturojas sekojoši. Atzīmes var neizlikt par ikdienas darbu, mājas darbiem. Šajos gadījumos no bērna tiek prasīta darba izpilde un ar bērnu strādāts tik ilgi, cik tas katram nepieciešams, lai darbs būtu izdarīts, tēma apgūsta, saprasta, izmantojot pieminētās metodes. Atzīme kā vērtējums var parādīties ieskaitēs, kuru rezultāti tiek fiksēti e-klasē, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
- Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts diagnosticējošie darbi ar tur ieteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto atrodam, ka tie ir tuvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai

v  Skola regulāri vērtē pedagogu darbu, 2018.gadā ir izstrādāts un apstiprināta Pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība.

v  Skola izmanto klases žurnālus (e-klasē), tiek veikta klases žurnālu aizpildes uzraudzība.

v  Stundu mērķi ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamajiem saprotami. Mācību stundas plānojums ir loģiski strukturēts.

v  Skolotāji mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina jēgpilnu mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.

v  Pedagogi veiksmīgi iesaista mācību darbā visus izglītojamos, rosina viņus izteikt savu viedokli, analizēt un secināt, diskutēt, veidot dialogu, uzklausa un ņem vērā izglītojamo viedokļus un vēlmes, kā arī iepriekšējās zināšanas attiecīgajai tēmai.

v  Skolotāji pilnveido savas kompetences tālākizglītības kursos, kā arī pašattīstībā (gan formālā, gan neformālā).

v  Notiek Pedagoģiskās padomes sēdes, kas vienlaicīgi ir arī metodiskā darba sēdes.

v  Skolas pedagogi apmainās ar pieredzi par mācīšanas metodēm Tautskolas semināros un pasākumos, skolotāji veic hospitāciju.

Tālākās attīstības vajadzības

v  Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.

v  Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.

v  Jāturpina vecāku izglītošana par viņu nozīmi savu bērnu dzīvēs un kā tas sader ar tautskolas koncepciju.

v    Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.Pamatojums: vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšanās kvalitāte”

v  Skolēni mācību gada sākumā, sadarbībā ar skolotāju, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules gada rita tematisko plānu. Skolēni tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.

v  Skola regulāri informē izglītojamos un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām (vecāku sapulcēs, individuālajās pārrunās, e-klasē). Skolēni zin un izprot mācību darbam izvirzītās prasības.

v  Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi atbilstoši spējām, vērtēt savu un citu darbu. Skolotāji sekmē viņos motivāciju mācīties, rosina mācību procesā izmantot izglītības iestādē vai pašu skolēnu resursus.

v  Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu.

v  Visi izglītojamie, bez attaisnojoša iemesla, nekavē mācību stundas un mācību pasākumus. Ņemot vērā skolas individuālo pieeju mācību procesam ar izglītojamajiem, atgriežoties pēc slimības mācības tiek turpinātas no tās vietas, kur izglītojamais bija palicis pirms saslimšanas.

v  Izglītojamos un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumiem un tiek uzskaitīta izglītojamā izaugsmes dinamika.

 

Tālākas attīstības vajadzības

v  Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.

v  Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.\

v  Jāturpina skolotāju pašplnveidošanās.

 

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

v  Pedagogi regulāri vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot skolas veidotu vērtēšanas sistēmu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, skolēnu vai skolotāju komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi. 

v  Skolēns tiek regulāri iepazīstināts ar vērtējumu.

v  Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.

v  Pedagogi veic izglītojamo vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Vērtēšana notiek diskusiju un jautājumu formu veidā. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.

v  Mācību procesa laikā, pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.

v  Mācību tēmas beigās ir apkopojošais vērtējums kurā piedalās gan pedagogs, gan izglītojamais. Apkopojošā vērtējuma laikā izglītojamais novērtē sasniegto un izvirza mērķus tālākam mācību darbam. Pedagogs ir blakus kā padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.

v  Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi un par visu notiekošo pamatskolā. 

v  Skolotājs, ja uzskata par nepieciešamu, pēc saviem ieskatiem, var izlikt atzīmes arī par ikdienas darbu, izliekot tās dienasgrāmatā vai savās darba uzskaites piezīmēs, jeb ierakstot dienasgrāmatās atzinību. 

v  Praktizējam uzslavu vai aizrādījumu par atkārtoti neizpildīto darbu paziņot vecākiem nekavējoties pa mobilo telefonu tieši no klases, kam ir īpaši liela nozīme. 

v  Galvenais akcents tiek likts uz formatīvo vērtēšanu un atgriezenisko saiti.

 

Tālākas attīstības vajadzības

v  Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.


Skolēnu sasniegumi

v  Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti, dienasgrāmatā, e-klasē vai bērna izpētes mapē skolotāja dokumentētie novērojumi.

v  Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī un konstatēts, ka vidējie sasniegumu vidēji ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām. (Valsts diagnosicējošo pārbaudes darbu rezultātu analīzi skatiet pielikumā).

v  Drustu tautskolā katrs bērns tiek attīstīts un virzīts uz viņu spēju tālāko realizāciju, kā rezultātā, 9.klases absolventi skaidri apzinās, kurās mācību iestādēs turpinās savas pilnveidošanās gaotas.

v  Ir veikts pētījums pamatskolas skolēnu vērtību orientācijā un ir konstatēts, ka pamatskolas skolēni ir orientēti „sirds atvērtībai”.

v  Ir veikts pētījums par tautskolas skolēnu individualitātes apzināšanos sabiedrībā kā arī savu spēju un talantu realizēšanā un tālākattīstībā.

v  Pamatskolas skolotāju vērojumi un pamatskolas viesu atzinumi liecina, ka pamatskolas skolēni ir atvērti, komunikabli. Atsauksmes par pamatskolas skolēnu uzvedību sabiedriskās vietās liecina, ka salīdzinoši tie ir toleranti un ieturēti kā arī ļoti komunikabli bez sabiedriskiem aizspriedumiem.

v  Skolēniem tiek dota brīva izvēles iespēja par dalību konkursos un olimpiādēs.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos.

v  Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.

v  Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.

v  Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.

v   Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.

v  Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
Nepieciešamība: Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

v  Skolā visās struktūrvienībās tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības.

v  Visās struktūrvienībās tiek pievērsta īpaša uzmanība skolēnu individuālajām vajadzībām un veselības stāvoklim. Katru dienu tiek atvēlēts laiks pārrunām ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem un iespējamajiem risinājumiem.

v   Šobrīd skolā nav atbalsta personāla (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs), bet, nepieciešamības gadījumā, tiek nodrošināta sadarbība ar šiem speciālistiem. 2019./2020.mācību gada laikā ir plānots skolai atbilstošs logopēds un psihologs.

v  Drustu tautskolā ir ieviestas bērna izpētes mapes, kur ir pieejama informācija par izglītojamā veselību, individuālajām vajadzībām, vēlmēm un talantiem un to attīstību, kā arī garīgā izuagsme un empātijas attīstība.

v  Tiek veikta bērnu izpēte ar tradicionālajām un netradicionālajām metodēm.

 

Izglītojamo drošības garantēšana

v  Skolai ir izstrādāti drošību reglamentējoši normatīvie akti un atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem.

v  Kopīgajā interneta vidē „Dropbox” sistēmā ir pieejama aktuālā informācija par darba aizsardzības un ugunsdrošības instruktāžām. Ir veiktas nepieciešamās instruktāžas, iekārtoti, aizpildīti un parakstīti nepieciešamie žurnāli.

v  Skolēni un skolotāji zin, kā rīkoties ārkārtas situācijās, periodiski tiek organizētas praktiskās mācības par rīcību ārkārtas situācijās, tautskolā tas tiek veikts visiem vecuma bērniem.

v  Struktūrvienībās redzamā vietā izvietota informācija par iekšējās kārtības noteikumiem un informācija, pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Redzamā vietā ir izlikti evakuācijas plāni un atbilstošas instrukcijas.

v  Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai.

v  Visās skolas struktūrvienībās vide ir droša un patīkama, un skolēniem tiek piedāvātas pagarinātās grupas nodarbības, interešu izglītība un iespēja būt skolā līdz vēlai pēcpusdienai.

v  Drustu tautskolā tiek nodrošināta iespēja vecākam esot klātesamībā, kamēr bērns aprod ar jaunu vidi un apstākļiem.

v  Skolā ir pieejama pirmās palīdzības sniegšanas materiāli.

v  Skolas personāls ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā.

v  Skola atbalsta veselīgu dzīvesveidu un veselību veicinošus pasākumus. Skolēni daudz laika pavada svaigā gaisā, gan mācību stundu starplaikos, gan arī mācību stundas tiek organizētas ārpus telpām brīvā dabā.

v  Skolēnu veselības aprūpi Drustu tautskolas bērniem veic Drustu pagasta feldšeru punkts. Feldšera punkts ziņo Drustu tautskolai par bērnu gatavību mācībām, slimošanu.

v  Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.

v  Drustu tautskolas teritorija ir norobežota un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Drustu tautskola nodrošina bērna uzturēšanos Drustu tautskolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām vai, vienojoties ar vecākiem, to dara Drustu tautskola.

v  Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā, kā arī ar noetikumiem atsevišķās mācību stundās.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Turpināt regulāri iepazīstināt skolēnus un skolotājus ar drošības prasībām.

v  Sekot līdzi izmaiņām drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

 

Atbalsts personības veidošanā

v  Skolas mērķi personības veidošanā ir noteikti skolas Ētikas kodeksā Ceļš.

v  Skolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības.

v  Skola piedāvā interešu izglītības nodarbības vispusīgai personības veidošanai, katru gadu tā var būt mainīga un tiek ņemts vērā izglītojamā interese.

v  Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Diena sākas ar rīta apli, kur skolēni pauž to, kas viņiem ir bijis svarīgs iepriekšējā dienā vai kas satrauc šodien. Pēc rīta apļa seko meditācija- koncentrēšanās uz sev svarīgo.

v  Skolēni organizē un uzņemas atbildību par pasākumiem, viņi piedalās gadskārtas svētku organizēšanā, kā arī tiek iesaistīti dažādu priekšlikumu izteikšanā un realizēšanā.

v  Skolēni ir atbildīgi par kārtību darba telpās.

v  Notiek domāšanas, lasīšanas stundas, klusuma nodarbības.

v  Skolēni iepazīst latvisko dzīvesziņu, svin gadskārtas svētkus.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas Ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.

v  Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.

v  Pētīt bērna “atvēršanas” iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.

v  Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi, kā arī sadarbojoties ar Latvijā esošām izglītības iestādēm, kuras realizē Brīvdabas pedagoģiju (PII Mežmaliņas).

v  Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.

v  Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
Pamatojums: Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas. 

 

Atbalsts karjeras izglītībā

v  To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas un radošas personības attīstību. 

v  Skola apzina skolēnu talantus, mudina viņus meklēt savu ceļu dzīvē, virza skolēnu pašizziņas ceļu, lai viņi labāk izprastu savas intereses un vajadzības.

v  Mācību gada laikā, skolā ierodas kāds no vecākiem un iepazīstina ar savu dzīvi, karjeru un profesiju.

v  Skolā ir pieejami karjeras izglītojošie atbalsta materiāli.

v  Katru gadu, ar vecāko klašu skolēniem, tiek braukts ekskursijā uz izstādi Ķīpsalā Skola un Grāmata.

 

 

Tālākās attīstības vajadzība

v  Turpināt attīstīt karjeras izglītību skolā.

v  Iesaistīties karjeras pasākumos ārpus skolas (ēnu dienas, u.c.)

v  Turpināt kvalitatīvu absolventa sagatavošana atbilstoši viņa talantam un vēlmēm vidējās izglītības iestāde (kā līdz šim).

 

Atbalsts mācību darba diferenciācijai

v  Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās.

v  Skolā tiek veikta bērnu izpēte, mācību metodes tiek pielāgotas bērnu vajadzībām un interesēm.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Turpināt izglītot pedagogus, īpaši jaunos pedagogus, par holistiskās pedagoģijas pieejas ieviešanu, kā arī par intuīcijas attīstīšanu un radošas personības pašattīstīšanos.

v  Turpināt veidot un pilveidot bērnu izpētes mapes.

 

Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

v  2019./2020.mācību gadā ir plānots licencēt 21015611 programmu.

 

Sadarbība ar skolēna ģimeni

v  Saimes vecāki vienojas ar ērtāko saziņas modeli starp vecākiem un skolu – regulāri tiek sūtīta informācija e-pastos (ir izveidota vecāku vēstkopa), informācija par pasākumiem tiek ievietota Facebook sociālajā vietnē. Tautskolai tiek izstrādāta mājaslapa, kurā arī paredzēta atsevišķa sadaļa informācijas apmaiņai star skolu un vecākiem, kuri nebūs publiski pieejami.

v  Vecāki regulāri tiek informēti par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas, gan ar ierakstiem skolēna pierakstos, gan informējot mutiski.

v  Ja bērni atkārtoti nav izpildījuši savus mājas uzdevumus, meklējam iemeslu, runājot ar vecākiem. Drustu tautskolā tas tiek izrunāts ik dienu, jo katrs vecāks pats izņem skolēnu no skolas tiekoties ar skolotāju.

v  Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi pusgadā tie tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus. Drustu tautskolā vecāku priekšlikumi tiek izvirzīti primāri pirms pedagogu priekšlikumiem, kā arī, ja kāds skolēns nevar iejusties kādā no stundām, tad vecāks ir pilntiesīgs atrasties klases telpā vai pie klases telpas.

v  Pamtskolā regulāri tiek organizēti gadskārtas svētki kopā ar vecākiem, māsām, brāļiem u.c. ģimenes locekļiem vai draugiem, kā saviesīgi pasākumi. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. 

v  Skola jebkurā situācijā uzklausa vecākus, konsultē tos un, ja vajadzīga kāda speciālista palīdzība, padoms, palīdz arī šajā ziņā (piemēram, noorganizē psihologa palīdzību u.tml.). 

v  Skolai aktīva vēl joprojām ir iepriekšējā mājaslapa, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm un filozofiju, kā arī uzzināt par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm. Tautskolai šobrīd tiek veidota jauna mājsalapa.

v  Drustu tautskolai ir izveidota grāmata, kurā var iepazīties ar Tautskolas ētikas kodeksu Ceļš un parakstīties par tā iepazīšanos, kā arī tiek slēgta īpaša skolas un vecāku sadarbības vēstule, kurā ir izskaidrots tautskolas koncepts, filozofija un noteikumi.

v  Kopš 2018./2019.m.g., skolā tika ieviesta pieredze potenciālajiem vecākiem ar saviem bērniem divas vai vairāk dienas “paciemoties” skolā un saprast un izjust vai tautskolas vide ir atbilstoša viņu gaidām.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Izzināt vecāku vajadzības attiecībā uz viņiem nepieciešamo izglītošanos par bērnu attīstību un izglītības procesu.

v  Stiprināt vecāku darba grupas.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Mikroklimats

v  Pamatskolas vecāki skolas vidi vērtē kā ģimenisku un draudzīgu. To nodrošina labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmei pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana jau no tautskolas pirmās dibināšanas dienas.

v  Pozitīvu mikroklimatu sniedz vecāku vēlme saviem bērniem izveidot viņiem atbilstošu mācību vidi.

v  Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām – ne reti gadās, ka skolēns skolotāju notur par tēvu, vai māti, vai pat omi un opi un to tā arī uzrunā.

v  Drustu tautskolas mikrokilmats ir ļoti ģimenisks un saudzējošs bērnam. Visi tiek uzrunāti “Tu” personā, kā rezultātā tiek realizēta vienlīdzība un uzticēšanās. Ģimenes savstarpēji draudzējas, kā rezultātā ir izveidojušies Radošie vakari, kad vecāki sapulcējas un rada ko skaistu un noderīgu, kā rezultātā arī bērni pamazām ņem dalību šādos vakaros un realize savas vēlmes. Kopīgi tiek realizēts arī sportiskas aktivitātes, piemēram, dalība”Stirnu bukā”, kurā iesaistās arī bērni ar kvalitatīviem rezultātiem.Ģimenes savstarpēji draudzējas gan skolas period, gan vasaras brīvlaikā.

v  Ģimenes savā starpā ir sadraudzējušās un komunikācija notiek arī ārpus skolas laika.

v  Tautskola rīko pasākumus plašākai sabiedrībai, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar latviešu kultūru un tradīcijām.


Tālākās attīstības vajadzības

v  Stiprināt izveidotās kopienas.

v  Piedāvāt kultūras un izglītojošus pasākumus vietējai kopienai.

 

Fiziskā vide un pieejamība

v  Sanitārhigiēniskie apstākļi skolas telpās ir atbilstoši mācību procesa prasībām, ko apliecina kontrolējošo iestāžu izsniegtie pārbaudes akti un veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls.

v  Skolas telpas ir funkcionālas, tīras un kārtīgas, atsevišķas telpas un vietas ēkās ir estētiski noformētas.

v  Drustu tautskolai ir vides pieejamība, bet šobrīd notiek vides pieejamības uzlabošana.

v  Drustu tautskolā ir izveidots permakultūras dārzs (dārza ierīkošanas principi, kas pēc iespējas efektīgi izmanto pieejamos dabas resursus un vidi- ar mīlestību pret dabu).

v  Skolēni regulāri piedalās skolas vides uzkopšanā un sakārtošanā, kā arī skolai piederošās teritorijas iekārtošanā, apzaļumošanā, sakopšanā. Skolēni brīvprātīgi piedalās arī sienu apgleznošanā un soliņu taisīšanā u.c. Šādas talkas notiek Piltiņkalnā un pie Brīvdabas klases. Pie Brīvdabas klases ir ierīkots Permakultūras dārzs, kurš tika izveidots projektā “Skolas dārzi Latvijas simtgadei” 2018.gada pavasarī un vasarā.

v  Brīvdabas klasei apkārt ir meži, pļavas, kalni, Gauja, tāpēc šeit bieži ir novērojami dažādi putni, kukaiņi un meža dzīvnieki.

v  Skolai ir pagalms, kur ir pieejams spēļu laukums, šūpoles u.tml.. Pagalms ir ierobežots un drošs skolēniem.

v  Skolas apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai skolēni varētu justies droši, īpaši drošības uzlabošanai izmantoti inženiertehniskie risinājumi nav nepieciešami.

v  Finansiālo iespēju robežās regulāri tiek veikti telpu remonti un apkārtnes sakopšanu. Drustu tautskolas vestibilu esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Drustu tautskolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Drustu tautskolas apmeklētāji. Ir brīvi pieejami, līdzpaņemšanai izvietoti svarīgākie pamatskolas darbību reglamentējošie dokumenti.

v  2018./2019.mācību gadā skolā tika izveidota ķīmijas laboratorija.

v  Skolas telpās tiek nodrošināts atbilstošs siltuma režīms. 

v  Drustu tautskolas Brīvdabas klasē, kura ekspluatēšanā tika nodota 2017.gadā ir veidota tā, lai jebkuru mācību priekšmetu varētu saistīt ar dabu un uzdevumus pildīt saistībā ar dabas likumiem. Brīvdabas klase ir apsildāma un pietiekami aprīkota, lai tur mācības varētu veikt arī gadalaika aukstākajā laikā- ziemā.

v  Turpat pie Brīvdabas klases, kur šobrīd norit celtniecības darbi jaunajai skolas, ēkai ir izveidota permakultūrai atbilstoša dārza klase, kurā var mācīties visu par augiem.

v  Brīvdabas klase ir veidota balstoties uz dabatbilstības un kultūrtabilstības principiem.

v  2019.gada augusta beigās, Brīvdabas klase un jaunās skolas celtniecības vieta ir tikusi pie oficiālas adreses : Raunas novads, Drustu pagasts, «Egles kalns » , LV-4132. 

v  Tiek turpināta būvmateriālu iegāde un kokmateriālu apstrāde jaunās skolas celtniecībai.

v  Ņemot vērā, ka Drustu tautskolā mācās bērni no lauku vides, kuriem mājās ir pašiem savi dārzi, viņi inovatīvās idejas realizē savos dārzos un vecāki ar lielāko prieku un entuziasmu tās pieņem. Kā, piemēram, pēc taustkolas dārza izveides- kā stādīt kartupeļus permakultūras tehnikā? – savās mājās tika realizēts visdažādākajās latvju zīmēs, piemērma, jumī.

 

 

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Kamēr turpinās Drustu tautskolas esošo telpu noma no pašvaldības, katru gadu pilnībā veikt kosmētisko remontu vismaz vienai telpai.

v  Drustu tautskolai turpināt darbu pie jaunās skolas ēkas celtniecības.

v  Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, turpināt darbu pie Drustu tautskolas Meža taka trases iekārtošanas, jaunās skolas teritorijā.


Pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

v  Struktūrvienības patapina vai nomā telpas mācību procesa norisei. Drustu tautskolas ēka projektēta 1985. gadā, kā tipveida bērnudārzs ( projekta Nr. 212-1343.86) 95 vietām ar kopējo platību 972m2. Mācību telpas aizņem apmēram 1/3 daļu no kopplatības. Drustu tautskola ir uzbūvējusi Brīvdabas klasi āra nodarbībām.

v  Sporta nodarbībām, skolai ir sadarbība ar Raunas vidusskolu, par iespēju izmnatot Drustu struktūrvienības sporta zāli un sporta laukumu, ziemā- ledus laukumu. Sporta laukums ir nesen renovēts.

v  2018./2019.mācību gada laikā skolā tika izveidota ķīmijas laboratorija.

v  Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas ēdināšanas telpas. 

v  Ir ļoti labi attīstīta nodarbību bāze interešu izglītībai: Drustu tautskolā ir izveidotas kokapstrādes, rotkalšanas, keramikas un aušanas darbnīcas.

v  Drustu tautskolai ir izveidota atsevišķa datortelpa.

v  Skola 2018.gada pavasarī iegādājās skārienjūtīgo monitoru mācību vielu apguves dažādošanai, kā arī elektrisko mikroskopu.

v  Skolā tiek plānots labiekārtot īpašas telpas atbalsta personālam.

v  Skolā ir noteikta kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai.

v  Skolā ir visi izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie materiāltehniskie resursi un iekārtas. Tie ir darba kārtībā, visiem darbiniekiem ir zināms atbildīgais, pie kura vērsties, ja rodas problēmas.

v  Skolēniem un skolotājiem ir pieejami datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas, kā arī laminēšana un iesiešana, ir pieeja internetam.

v  Mācību priekšmetu apguvei tiek izmantoti gan izdevniecību piedāvātie mācību līdzekļi,gan arī skolotāji izstrādā savus mācību materiālus.

v  Dabas apguvei Drustu tautskolā ir iekārtota “Zaļā taka” dabas vērošanai un izzināšanai, kā arī tiek izmantotas mācību ekskursijas atbilstošas tēmas apguvei.

v  Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Finansiālie resusrsi katru gadu ir atšķirīgi.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Jāturpina “Zaļās takas” pilnveidošana un iekārtošanas darbi.
Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.

v  Precīza vienošanās ar jaunpienākušajiem vecākiem par skolas filozofiju un vērtībām.

v  Jāturpina darbs pie Saimes ēkas būvniecības.
Nepieciešamība: šobrīd izmantojamās ēkas ir vecas un nolietojušās.

v  Pilnveidot skolotāju iemaņas darbā ar skārienjūtīgo monitoru, lai varētu dažādot mācību materiālu apguves piedāvājumu.

 

Personālresursi

v  Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai. 

v  Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos. 

v  Nepieciešamības gadījumā strukturvienības piesaista psihologu, logopēdu vai citus speciālistus. 

v  Tautskolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus. 

v  Iespēju robežās, tautskola arī pilnībā vai daļēji apmaksā skolotāju tālākizglītības kursus.

v  Tautskola rīko pedagogu tālāizglītības un pašizaugsmes kursus skolotājiem un skolas darbiniekiem.

v  Tautskola ikdienu aktīvi darbojas, lai pilnevidotu materiālus un starpdisciplināto sadarbību kompetenču izglītībā.

v  Ir izstrādāta un turpināt pilnveidot mācību programmu skolotājiem, ar kuriem noslēgts sadarbības līgums Lietuvā. Pēdējā gada interese no Latvijas skolām arī liecina par nepieciešamību programmas izstrādei Latvijas skolām, mentoring funkcija (mācīšana saimes- dažāda vecuma grupā).

v  2019./2020.m.g. plānots ieviest skolā patstāvīgu logopēdu un psihologu.

v  2019.gada septembrī, skolas vadībai plānots braukt pieredzes apmaiņā uz Somiju.


Tālākās attīstības vajadzības

v  Pilnveidot tālāizglītības programmas pedagogiem.

v  Izglītot pedagogus par holistiskās piedagoģijas pieejas īstenošanu.

v  Attīstīt skolotājos intuīcijas izjūtu un mīlestību pret bērniem.


Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

v  Pamatskolas dibinātāji ir arī pamatskolas skolēnu vecāki – pakalpojuma ņēmēji vienlaicīgi ir arī tā organizētāji un devēji (abpusēji ieinteresētas personas )

v  Tautskolas direktore 2019.gada pavasarī pabeidza izstrādāt tautskolas koncepciju, kura ir balstīta gan uz pieredzi, gan zinātniski pamatota.

v  Pamatskolas lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti sadarbojoties.

v  Skolas direktore nepārtraukti pilnevido savas zināšanas un prasmes lietvedības un grāmatvedības jautājumos (gan formālā, gan neformālā veidā).

v  Skolas direktors vienlaicīgi ir arī lietvedis, kurš pilda visu nepieciešamo skolas dokumentāciju.

v  Pamatskolas attīstības ideju ģenerēšanā, realizēšanā ir iesaistīti cilvēki, kuri ikdienā ir saistīti ar tautskolu vai arī tās atbalstītāji (augstskolu pasniedzēji, zinātnieki u.tml.)

v  Pamatskola savā pedagoģiskajā darbībā cenšas izmantot jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā un ezotērikā.

v  Pamatskolā veidojas zinātnisko resursu bāze, kas pedagoģiskos jautājumus var risināt zinātniskā līmenī – drustu tautskolas skolotājiem visiem ir maģistra grādi.  Ir laba sadarbība ar Daugavpils universitātes zinātniekiem, ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes zinātniekiem, ar Latvijas Universitātes.

v   Veiksmīga un abpusēji ieinteresēta novadu pašvaldību sadarbība ar pamatskolu. 2019.gada Vasaras saulgrieži Piltiņkalnā, tika organizēti kopā ar Raunas novada pašvaldību.

v  Skola izmanto „Dropbox 1.4.3” programmatūru, kas, nodrošina ērtu piekļuvi skolas dokumentiem.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas – personīgā ģērboņa un karoga izstrādes.

v  Turpināt skolotāju atbalstu tālākizglītībai.

v  Tautskolas direktorei iestāties doktorantūrā un iegūt doktora grādu.

Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

v  Skolai ir ļoti laba sadarbība ar novadu skolas darbu organizatoru (novada izglītības pārvaldi), īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu par pedagogu izglītošanu, kursiem, konferencēm, pieredzes apmaiņas braucieniem u.tml.

v  Notiek regulāras konsultācijas un kvalitatīva sadarbība ar Valsts izglītības kvalitātes dienesta darbiniekiem.

v Pamatskolai ir ilgstoša darba pieredze (29 gadi) alternatīvas skolas statusā,kā rezultātā augstskolās lekcijās Alternatīvā pedagoģija tek uzsvērts, ka tieši Tautskola 99 Baltie zirgi pamatskolas ir aizsākusi alternatīvas izglītības iespējamīvu un jaunu skolu atvēršanos Latvijā (LLU).

v Tautskola ir saņēmusi atzinību par tautas kultūras mantojuma popularizēšanu no bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas u.c. atzinības un goda apbalvojumus valsts mērogā.

v Biedrība Tautskoa 99 baltie zirgi ir noslēgusi starptautisku sadarbības līgumu ar Lietuvas privāto izglītības iestādi, par pieredzes nodošanu un apmācību – Kā mācīt jaukta vecuma grupās ?Kā rezultātā, uz šādā līguma pamata, šai Lietuvas privātās izglītības iestādei tika dota atļauja sevi atvērt oficiāli un realizēt šādu mācību metodiku

v Tautskola sadarbojas ar citām vecāku veidotām skolām, skola ir rīkojusi sadarbības pasākumus, konsultē un sniedz konsultācijas citām privātskolām, pašvaldības un valsts skolām. Tautskola pilda mentoringa funkciju.

v Biedrība sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm, biedrībām.

v Skola piedalās valsts projekta « Skolas soma » realizēšanā.

 

Tālākās attīstības vajadzības

v  Jāturpina pilnveidot holistiskās pedagoģijas neklātienes skola skolotājiem un citiem interesentiem. Jaunajā mājaslapā plānots realizēt tālmācības programmas realizāciju visiem vecumiem.

 

5. Citi sasniegumi (pamatskolai svarīgais, specifiskais)

v  Skola ir daudzfunkcionāls kopienas centrs, kur notiek izglītojoši, izzinoši un kultūras pasākumi (gadskārtas svētku svinēšana, koncerti, semināri, nodarbības u.c.).

v  Skola popularizē alternatīvo izglītību un rada telpu visu vecumu iedzīvotāju (sākot ar mazuļiem līdz cilvēkiem gados) izglītošanai – vispārējās izglītības programmās un neformālās izglītības programmās.

v  Skolai ir liela un kvalitatīva publicitāte, informācija par pasākumiem un īstenotajiem projektiem tiek sniegta vietējiem un nacionālajiem medijiem.

v  Tautskolas skolēns 2019.gada pavasarī piedalījās no novada (kopā bija 3 skolēni) Skaļās lasīšanas konkursā uz nākamo kārtu Cēsu bibliotēkā.



6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

 

v  Pedagogu gatavošana holistiskās pedagoģijas praktiskai realizācijai.

v  Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.

v  Inovatīvu mācību metožu apguve.

v  Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.

v  Zinātniski pamatots vērtēšanas apraksts atbilstošs tautskolas koncepcijai.

v  Skolas mācību programmas veidošana atbilstoši jaunajam valsts mācībun izglītības modelim “Kompetencēs balstīta izglītība”,kura ir saskaņā ar tautskolas ētikas kodeksu.

v  Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.

v  Sadarbības veidošana ar līdzīgām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai. 2019.gada septembrī, sadarbībā ar Amatas izglītības pārvaldi, plānots brauciens pieredzes apmaiņā uz Somijas skolām un PII).

v  Skolotāju zinātniskās darbības veicināšana, tai skaitā piedaloties vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.

v  Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes holistiskās pedagoģijas skola.
Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība, kura ir atbilstoša jaunā laikmeta bērniem.

v  Turpinās darbs pie jaunas tautskolas mājaslapas izveides.

v  Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.

v  Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.

v  Jāturpina vecāku izglītošana par viņu nozīmi savu bērnu dzīvēs un kā tas sader ar tautskolas koncepciju.

v  Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.Pamatojums: vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

v  Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.

v  Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.\

v  Jāturpina skolotāju pašplnveidošanās.

v  Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.

v  Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos.

v  Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.

v  Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.

v  Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.

v   Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.

v  Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
Nepieciešamība: Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

v  Turpināt regulāri iepazīstināt skolēnus un skolotājus ar drošības prasībām.

v  Sekot līdzi izmaiņām drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

v  Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas Ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.

v  Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.

v  Pētīt bērna “atvēršanas” iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.

v  Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi, kā arī sadarbojoties ar Latvijā esošām izglītības iestādēm, kuras realizē Brīvdabas pedagoģiju (PII Mežmaliņas).

v  Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.

v  Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
Pamatojums: Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas. 

v  Turpināt attīstīt karjeras izglītību skolā.

v  Iesaistīties karjeras pasākumos ārpus skolas (ēnu dienas, u.c.)

v  Turpināt kvalitatīvu absolventa sagatavošana atbilstoši viņa talantam un vēlmēm vidējās izglītības iestāde (kā līdz šim).

v  Turpināt izglītot pedagogus, īpaši jaunos pedagogus, par holistiskās pedagoģijas pieejas ieviešanu, kā arī par intuīcijas attīstīšanu un radošas personības pašattīstīšanos.

v  Turpināt veidot un pilveidot bērnu izpētes mapes.

v  Izzināt vecāku vajadzības attiecībā uz viņiem nepieciešamo izglītošanos par bērnu attīstību un izglītības procesu.

v  Stiprināt vecāku darba grupas.

v  Stiprināt izveidotās kopienas.

v  Piedāvāt kultūras un izglītojošus pasākumus vietējai kopienai.

v  Kamēr turpinās Drustu tautskolas esošo telpu noma no pašvaldības, katru gadu pilnībā veikt kosmētisko remontu vismaz vienai telpai.

v  Drustu tautskolai turpināt darbu pie jaunās skolas ēkas celtniecības.

v  Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, turpināt darbu pie Drustu tautskolas Meža taka trases iekārtošanas, jaunās skolas teritorijā.

v  Jāturpina “Zaļās takas” pilnveidošana un iekārtošanas darbi.
Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.

v  Precīza vienošanās ar jaunpienākušajiem vecākiem par skolas filozofiju un vērtībām.

v  Jāturpina darbs pie Saimes ēkas būvniecības.
Nepieciešamība: šobrīd izmantojamās ēkas ir vecas un nolietojušās.

v  Pilnveidot skolotāju iemaņas darbā ar skārienjūtīgo monitoru, lai varētu dažādot mācību materiālu apguves piedāvājumu.

v  Pilnveidot tālāizglītības programmas pedagogiem.

v  Izglītot pedagogus par holistiskās piedagoģijas pieejas īstenošanu.

v  Attīstīt skolotājos intuīcijas izjūtu un mīlestību pret bērniem.

v  Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas – personīgā ģērboņa un karoga izstrādes.

v  Turpināt skolotāju atbalstu tālākizglītībai.

v  Tautskolas direktorei iestāties doktorantūrā un iegūt doktora grādu.

v  Jāturpina pilnveidot holistiskās pedagoģijas neklātienes skola skolotājiem un citiem interesentiem. Jaunajā mājaslapā plānots realizēt tālmācības programmas realizāciju visiem vecumiem.

 





 

Pielikums

Informācija par valsts diagnosticējošo darbu rezultātiem 3. un 6.klasē

 

Valsts diagnosticējošo darbu rezultātu analīze

par pēdējiem trīs mācību gadiem

 

Izglītības iestāde apkopo statistisko informāciju par izglītojamo valsts diagnosticējošo darbu rezultātiem 3. un 6.klasēs par pēdējiem trīs mācību gadiem.

Diagnosticējošo darbu rezultāti 3. klasei

 

Latviešu valoda

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

 

78,3%

2017./2018.m.g.

-

 

76.65%

2018./2019.m.g.

100%

68.76%

72.48%

 

Matemātika

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

 

68,92%

2017./2018.m.g.

-

 

61.32%

2018./2019.m.g.

78.72%

66.06%

78.22%

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos diagnosticējošo darbus 3. klasē 2014./2015.m.g. veica 1 skolēns, bet 2015./2016.m.g. veica 2 skolēni, savukārt 2016./2017.m.g. Drustos 3. klasē nebija neviena skolēna.   

 

 

 

 

 

Diagnosticējošo darbu rezultāti 6. klasei

 Latviešu valoda

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

54,61%

 

66,3%

2017./2018.m.g.

81.05%

 

68.84%

2018./2019.m.g.

76.60%

69.68%

63.24%

 

Matemātika

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

86,8%

 

60,80%

2017./2018.m.g.

63.16%

 

59.8%

2018./2019.m.g.

100%

63.77%

55.56%

 

Dabaszinības

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

86,67%

 

64,91%

2017./2018.m.g.

83.33%

 

62.75%

2018./2019.m.g.

85.71%

66.40%

59.46%

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas struktūrvienībā „Drustu tautskola” diagnosticējošo darbus 6. klasē 2014./2015.m.g. veica 2 skolēni, 2015./2016.m.g. veica 1 skolēns, bet 2016./2017.m.g. arī veica 1 skolēns.


 

Eksāmenu darbu rezultāti 9. Klasei

 

Matemātika

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2017./2018.m.g.

80%

56.95%

55.70%

 

Latvijas vēsture

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2017./2018.m.g.

85.88%

61.34%

63.01%

 

Latviešu valoda

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2017./2018.m.g.

81.82%

69.00%

64.39%

 

Angļu valoda

 

Mācību gads

Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli)

Vidējais rezultāts Raunas novadā (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2017./2018.m.g.

96.00%

73.94%

70.50%

 

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas gan struktūrvienības „Drustu tautskola” 9. klasē 2014./2015. m.g., 2015./2016.m.g. un 2016./2017. m.g.  nebija neviena skolēna.   

             2018./2019.m.g skolas absolvente veiksmīgi tālāk ir iestājusies profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā".