I. Pamatizglītības programmas galvenie mērķi

1. Pamatizglītības programmas mērķis ir izglītības satura un izglītības ieguves procesa organizācija tādā kvalitātē, lai tiktu radīti visi nosacījumi Valsts pamatizglītības standartā definēto pamatizglītības programmas galveno mērķu sasniegšanai, tas ir, –
1.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
1.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākai izglītībai;
1.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
1.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

II. Pamatizglītības programmas īstenošanas galvenie uzdevumi

2. Pamatizglītības programmas īstenošanas galvenie uzdevumi ir:
2.1. nodrošināt katram izglītojamajam valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;
2.2. veidot katra izglītojamā priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;
2.3. nodrošināt iespēju apgūt katram Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
2.4. nodrošināt katram izglītojamajam iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
2.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
2.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;
2.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
2.8. izkopt iecietīgu attieksmi pret citādo, daudzveidīgo, vienlaicīgi apzinoties nepieciešamību aktīvi stāties pretī cinismam un citam morālajam ļaunumam;
2.9. izkopt spējas novērtēt un izjust skaisto.

III. Prasības iepriekšējai izglītībai

3. Izglītojamo uzņemšana izglītības iestādē notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

5. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

IV. Pamatizglītības programmas apguves plānotie rezultāti

6. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

7. Mācību priekšmetu programmu apguvē sasniedzamie rezultāt un to vērtēšana ir noteikta attiecīgo mācību priekšmetu standartos.

8. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

V. Pamatizglītības saturs kā vienots mācību priekšmetu vai kursu saturu kopums

9. Izglītības programmas obligātais saturs (izglītības jomas, mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs, kā arī mācību priekšmetu standarti) ir noteikts Valsts pamatizglītības standartā.

10. Pamatizglītības programmas apguves organizācijas pamatnosacījums – mācību procesu organizēt tā, lai izglītojamais iegūtu gan zināšanas konkrētā izglītības jomā (mācību priekšmetā, kursā), gan universālas, vispārējas prasmes un darbības pieredzi, kas sniegtu iespēju rīkoties, gan iepriekš zināmās, gan jaunās dzīves situācijās.

11. Personības vispārējo spēju un prasmju attīstībā programma īsteno Valsts pamatizglītības standartā nosauktos galvenos izglītošanās aspektus un to vispārīgo saturu:
11.1. pašizpausmes un radošais aspekts: radošās darbības pieredze; patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības; atjautības, iztēles kopšana; iespēja nodarboties ar mākslu, interešu izglītību, sportu;
11.2. analītiski kritiskais aspekts: intelektuālās darbības pieredze – patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana; prasme formulēt un pamatot savu viedokli; pagātnes, tagadnes un nākotnes saiknes kontekstā;
11.3. morālais un estētiskais aspekts: izpratne par tādiem jēdzieniem cilvēku savstarpējā saskarsmē kā godīgums, cieņa, atbildība, savaldība, taisnīgums, uzticamība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība; izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību; pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu;
11.4. sadarbības aspekts: prasme sadarboties, strādāt komandā; prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus; prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu. Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, ja nepieciešams, prast meklēt palīdzību; 11.5. saziņas aspekts: latviešu valodas prasme un valodas kultūra; praktiska pieredze valodas lietošanā; prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās. Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli;
11.6. mācīšanās un praktiskās darbības aspekts: prasme patstāvīgi plānot, organizēt un īstenot mācīšanos. Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā; prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību. Prasme izmantot modernās tehnoloģijas;
11.7. matemātiskais aspekts: matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).

12. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

13. Katra izglītošanās joma: valoda, tehnoloģiju un zinātņu pamati, māksla, cilvēks un sabiedrība ietver vairāku mācību priekšmetu saturu. Valsts izglītības standartā norādītās izglītības jomas, izglītošanas aspekti un mācību priekšmetu galvenie uzdevumi atklāj esošā mācību satura pilnveides virzienus integrācijas aspektā.

14. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

VI. Pamatizglītības programmas īstenošanas plāns

15. Pilnas pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā Vispārējās izglītības likuma noteiktajā kārtībā.

16. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē vai arī jautājuma izskatīšana par atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

17. Mācību gada ilgums noteikts Vispārējās izglītības likumā. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu.

18. Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda.

19. Izglītojamā maksimālā mācību stundu slodze un mācību stundas ilgums noteikts Vispārējās izglītības likumā.

20. Pamatizglītības programmas apguves īstenošana laikā tiek reglamentēta ar mācību priekšmetu un stundu paraugplānu, kura nosacījumus tautskola ievēro izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plāna izveidē.

21. Tautskola, veidojot savu mācību priekšmetu un stundu plānu, jāievēro šādus nosacījumus:
1.1. pamatizglītības programmā ir ietverti tie mācību priekšmeti, kuri norādīti mācību priekšmetu un stundu paraugplānā;
1.2. mācību stundu skaitu variē mācību priekšmetu un stundu paraugplānā norādīto robežu ietvaros;
1.3. izglītojamo mācību slodze nedēļā nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā norādīto izglītojamā mācību stundu slodzi;
1.4. vienā dienā mācību stundu skaits nepārsniedz:
5 mācību stundas – no 1. līdz 3. klasei;
6 mācību stundas – 4. un 5. klasē;
7 mācību stundas – 6. un 7. klasē;
8 mācību stundas – 8. un 9. klasē.

22. Izglītības programmā ārpus kopējās izglītojamo mācību stundu slodzes ir iekļautas:
22.1. klases audzināšanas stunda – vismaz viena stunda katrai klasei nedēļā;
22.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku vai personu, kas realizē aizgādību (turpmāk- vecāki) iesniegums). Fakultatīvās nodarbības ir izglītojamo vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, piemēram: ceturtā svešvaloda (vācu vai franču), filozofija, koris, teātris, gleznošana, latviešu tradicionālā kultūra, tautas dejas, mūzikas instrumentu spēle, tautas daiļamatu prasmes (aušana, rokdarbi, keramika, metālapstrāde), cīņas sporta treniņi u.c. nodarbības. Fakultatīvās nodarbības nav obligātas;
22.3. stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība mācību satura apguvē mācību priekšmetā, kā arī darbam ar talantīgajiem izglītojamiem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei;
22.4. pagarinātās dienas grupas nodarbības.

23. Organizējot mācību procesu izglītības iestādē, tiek ievēroti turpmākie nosacījumi:
23.1. mācību gada sākumā ar izglītības iestādes direktora rīkojumu tiek apstiprināts mācību priekšmetu un mācību stundu plāns;
23.2. izglītības iestāde svešvalodu piedāvājumā iespēju robežās nodrošina vecāku vēlmes;
23.3. klases audzināšanas stundās aplūkojamās tēmas ir vērtībizglītība, uzvedība un saskarsmes kultūra, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, veselīga dzīves¬veida pamati un atkarību profilakse, darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība, karjeras izvēle;
23.4. katru gadu izglītības iestāde patstāvīgi plāno 1.-9.klases izglītojamo aktivitātes projektu nedēļā, par tām savlaicīgi informējot izglītojamos un viņu vecākus;
23.5. ne vairāk kā 5 mācību dienas mācību gada laikā izglītojamie izmanto mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem;
23.6. vienā dienā vienai izglītojamo klasei netiek ieplānots vairāk par vienu līdz diviem tēmas nobeiguma pārbaudes darbiem;
23.7. mācību stundās 1.–4. klasēs iekļautas 2–3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai;
23.8. 1.-3.klasē izglītojamie ētiku vai kristīgo mācību apgūst pēc vecāku izvēles.

24. Svītrots ar 2011.gada 31.augusta grozījumiem.

25. Mācību priekšmetu un stundu plāns: