Materiāls Latvijas Vīzijas sakarā

Vīzija: Ceļš

 Ir pagājis maldīšanās un meklējumu laiks, priekšā iezīmējušās skaidras Ceļa aprises. Esam tikai tā sākumā, stāvam plecu pie pleca ar satrauktām sirdīm, nojauzdami kaut ko lielu, dižu, kaut ko svarīgu ne tikai mums pašiem, bet Cilvēcei kopumā. Bija jāpaiet gadu tūkstošiem, simtiem, daudzām paaudzēm jānomainās, līdz briedumam, kuru sasnieguši, saņemam no Dieva jaunu uzdevumu. Uzdevums tiek dots ar jaunu varēšanu ar citu skatījumu uz lietām, norisēm. Var droši runāt par jaunu cilvēku piedzimšanu, kuri apveltīti ar jauniem dotumiem, no kuriem galvenais ir mērķa skaidrība un zināšanas par to, kā šis mērķis sasniedzams. Iesim kopā ar viņiem! Iesim ieklausoties tēva padomā, kas ir kā paaudžu saite, kura mūs vieno, spēcina. Būsim vienoti!

Šis bija fragments no tautskolas ētikas kodeksa.

 Domājot par tautas vīziju jeb ideālu, uz kuru tiekties, nebūt nav jāmēģina iezīmēt kaut ko tādu, ko paši nespējam aptvert. Vīzijai ir jābūt kā Ceļam, kurš pazūd aiz apvāršņa nezināmajā, - tikai ejot, mēs ieraugam arvien jaunas tāles, jaunas iespējas, jaunus uzdevumus; Vīzijai ir jābūt kā skaidri iezīmētam Ceļam, ar visām norādēm un ceļa zīmēm, plānojot un darot ikdienas darbus un darbus rītdienai.

Pašreiz piedāvāju no Jums iesūtīto un no jums saņemto priekšlikumu, ideju apkopojumu. Vietām esmu ielicis pat veselus, nerediģētus teikumus no brīnišķīgajiem tekstiem. Šo piedāvājumu, droši vien, nevar uzskatīt par mūsu un minēto autoru kopdarbu, - ir nepieciešams darbs klātienē. Mans subjektīvisms izpaužas autoru atlasē, protams, ka tie ir tādi, kuru teiktais sakrita ar manis paša pārliecību. Es apzināti izvairījos no autoriem, kuri savās apcerēs vai nu pārstāvēja “tumsonīgo pragmatismu”, vai balstījās uz ideju par “latviešu tautas” grēcīgumu, nolemtību, vai mēģināja tautas garīgajā platformā ieintegrēt ar latvisko dzīvesziņu nesaderīgas idejas. Šeit izmantotie avoti minēti darba beigās. Te jāpiebilst, ka no darbiem izmantotas tikai atsevišķas idejas un tas nozīmē, ka minētie autori ir brīvi no atbildības par kopsavilkuma tekstiem. Un vēl viena piezīme – izskatās, ka te rodamais domāts SAVĒJIEM.

Visas idejas, atziņas, spriedumus, vēlējumus utt., sabēru četros apcirkņos (varbūt varēja darīt savādāk – tas jūsu ziņā, jo viss materiāls ir brīvi pieejams). Pirmajā apcirknī, kuru nosaucu par “ceļa zīmēm”, iebēru visu to, kas varētu kalpot par pamatu jebkurai tālākai vīzijas veidošanas darbībai. Varētu tur rodamo nosaukt arī par mūsu tautas stiprajām pusēm, par tās patības iezīmēm, par kaut ko tādu, kurā rodama mūsu tautas dzīvesziņa.

Kā vairāki mūsējie ir aicinājuši un joprojām aicina, mēs, domājot par tik nopietnu jautājumu, ka par tautas nākotnes vīziju, nedrīkstam ieslīgt “tumsonīgajā pragmatismā”, kurš nepieļauj pat domu, ka ārpus nosveramām, aptaustāmām lietām vairāk nekas cits nepastāv, t.i., mēs pieņemsim visu to, ko mūsējie pauž un pauduši kā patiesību (dažkārt pat zinātniski pamatotu), vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir saskaņā ar mums pašiem, ar mūsos varbūt vēl snaudošo, bet jau nojaušamo.

 Lūk, kas sanāca:

Te teksti no konspektiem, kuri tika sabērti “ceļa zīmju” apcirknī un kuru kontekstā varētu tikt veidots pamatojums “vīzijas” tālākai attīstīšanai:

-        …esam viena no vecākām tautām Eiropā, ka latviešu valoda ir sena valoda, ka mums ir tautas Dainas;

-        …esam tauta, kura mīl un prot strādāt; ka esam tauta, kas pierādījusi, ka prot cīnīties par savu brīvību; ka esam tauta, kas ir jau pierādījusi, ka ir spējīga izveidot un vadīt patstāvīgu valsti; ka mums ir bagātas tradīcijas un ka īsā laikā spējām sasniegt augstu kultūras līmeni;

-        …Latviešu tautas dziesmas ir gandrīz neticama ģeniāla gara bagātība;

-        …latvju garamantās izklāstītā dzīvesziņa, kas virza tikai uz labiem darbiem un nosoda ļaunumu. .. pārsteidz latvju garamantu ārkārtīgi augstā morāle un ētika, kurās nav ļaunuma filozofijas;

-        …Latvju dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem.

-        …Dainas vērtējamas kā pasaules pašu senāko ziņu kopojums. Garamantu simbolus nav izdomājuši kādi atsevišķi cilvēki. Tas ir paša Visuma, t.i., Dieva, enerģētisko tēlu informācijas pārraides kodu pielāgojums mūsu valodai.

-        …Kultūra ir senču mantojums, dēlu svētais sakars ar tēviem;

-        …Radīšanas skurbumu pazīst tās tautas, kas savā attīstībā nezaudē sakaru ar dabu;

-        …Valoda ir tautības dvēseles atklājums. Ar savas valodas bojā iešanu pazūd arī tautas;

-        …latviešu raksturā ir gan atsaucība, gan līdzcietība, gan varonība, gan tiekšanās pēc augstākiem ideāliem; latviešu kvēlākā vēlēšanās ir būt brīviem un neatkarīgiem, pašiem lemt par savu dzīvi, un šiem mērķiem viņi ir ziedojuši gan materiālas vērtības, gan dzīvības;

-        …latvieši palaidušies uz saviem spēkiem un darbu;

-        …Latvijas zeme ir brīnišķīgi skaista;

-        …individuālisms ir liels pozitīvs spēks. Tas radījis latvieša sīkstumu un lielu garīgo spēju un raksturu dažādību, lielu latviešu zemnieka inteliģenci;

-        …latviešu valoda ir vecākā dzīvā valoda pasaulē. No mūsu pirmvalodas atzarojušās un veidojušās citas plašās indoeiropiešu valodu saimes valodas;

-        …pašreizējās latviešu valodas mērķtiecīga pārveidošana, tuvinot to senajai ir iespējama. Tuvinot valodu dabas valodai, nākamās paaudzes labāk izprastu dabu un līdz ar to kļūtu garīgi spēcīgākas – sāktos tautas garīgā atdzimšana

-        …Tagadējā Baltijas zeme ir indoeiropiešu tautu pirmdzimtene. Šeit meklējams baltās rases sākums;

-        …Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu;

-        …Latvieši bijā tik svēta tauta, ka mūsu senči bija spējīgi sazināties ar “debesu” skolotājiem; Mūsu priesteri saņēma zināšanas no citām dimensijām un planētām. …vēl ne reizi kosmiskā informācija nav pārtrūkusi; Zināšanas un svētie centri arī vēl šodien atrodas jūsu zemē; Savienojums ar debesīm ir nemainīgs. Cilvēki un dievi ir vienoti; Jūsu liktenis nekad nebūs zemes, bet vienmēr kosmosa un debesu liktenis. Ja jūs paliksit pie sava Dieva, Viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo liekas, ka Viņš jūs bezgala mīlē. Jūsu tauta nav sākusies dzīvnieciskajā, bet jau ļoti sirmā senatnē jums bija ļoti augsta attīstības pakāpe;

-        …Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība.

-        …Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgo noti, ar ko ieskaņoties Visuma kopējā harmonijā un dzīvot tā, lai izjustu sevi kā neatdalāmu sastāvdaļu no kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esmes elpas.

 

Pirmais apcirknis - Ceļa zīmes

            Mūsu tauta ir atnācēja – tā nav evolucionējusi te, uz Zemes, bet atnākusi ar “gatavu” dzīvesziņu, atnākusi ar savu valodu, savām Dainām, savām tradīcijām, saviem tikumiem. Tautas kontakts ar tās pirmdzimteni Kosmosā, ar Dieva ģimeni un citiem tās garīgajiem skolotājiem, aizbildņiem ir saglabājies vēl no tiem laikiem un ļāvis cauri gadu tūkstošiem atnest līdz mūsdienām ētiku, kuru Pasaules tautas tikai vēl meklē. Brīnumskaistā zeme, kuru pašreiz apdzīvo mūsu tauta, ir bijusi tās apmešanās vieta no pašiem tās atnākšanas pirmlaikiem, tā ir bijusi un ir cilvēces “nabas saite” ar Dievu. Mainoties klimatiskiem apstākļiem, tauta bijusi spiesta šo teritoriju pamest, bet tā atkal un atkal te atgriezusies. Klejojumos tā nodevusi savas zināšanas, savu prasmi, tradīcijas un šo notikumu atblāzma rodama senākos Indoeiropiešu tautu tradīciju pierakstos, valodās. Mūsu tauta atgriežas vienmēr tāpēc, ka šī vieta uz Zemes ir svēta - te mūsu senču bramaņi milzīgās teritorijās izveidoja īpaši sakārtotas vides, kas ļāva ne tikai ieaust Zemi Visuma kopveselumā, bet palīdzēja Zemes ļaudīm apjaust Visa, Kas Ir Vienotību, palīdzēja uzturēt sakarus ar citās dimensijās, citās pasaulēs mītošām būtnēm, ar gariem, dieviem; palīdzēja cilvēkiem risināt individuāla rakstura problēmas te uz Zemes. Senvietas joprojām ir “dzīvas” un dara savu darbu, dara darbu, gaidot, kad tauta aktīvi tajā iesaistīsies.  Pie mūsu bramaņiem pēc padoma, palīdzības brauca no tuvām un tālām zemēm. Latvija un latvieši nav jauni vārdi – tā tika un tiek dēvēta tauta viņu kosmiskajā pirmdzimtenē.

Tautā rodams ļoti augsts fiziskais, intelektuālais un garīgais potenciāls, kurš piemērotos apstākļos, spēj izvērsties un atklāties caur tautas tikumiem kā tautas gara spēks. Tauta ir spējīga īsā laikā sasniegt augstu kultūras līmeni, augstu, attīstībai pietiekamu materiālo labklājību. Tā māca cilvēku meklēt prieku un laimi dzīvojot starp savējiem, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem, būt pašiem, būt brīviem. Katra latvieša pašpietiekamība, - daudzveidība raksturos, spējās, dotumos, darba mīlestībā, neatlaidīgā tieksmē pašam ar visu tikt galā, ir kā garants tautas ilgtspējai.

Tauta joprojām saglabājusi valodā daudzus vārdus, kuri atbilst pirmkodam, t.i., vārdu forma un saturs tieši saistīti ar to lietu būtību raksturojošiem spēkiem un ir spējīgi būt aktīvi jaunradē vai tās vides saskanīgā sakārtošanā atbilstoši dabas likumiem, kurā tie izskan, ar kuru tie saistīti. Pateicoties saglabātam seno vārdu krājumam un gaismai cilvēku sirdīs ir potenciāla iespēja atdzīvināt seno latvju radīšanas valodu.  

 Te teksti no konspektiem, kuri tika sabērti “ceļa zīmes atklāj” apcirknī

-        …sevis apjēgsme caur ģimenes, tautas, sava darba, cilvēces un Visuma sūtības apjēgsmi;

-        ….jāsaglabā senās gara aristokratijas tradīcijas;

-        ….cilvēks atbild par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, dzīvoto un nedzīvoto dzīvi arī nākamajām audzēm, pirmā kārtā savas paša tautas audzēm — vēl nedzimušajām dvēselēm, nedzimušajām dzīvībām (atbildības uzņemšanās);

-        ….dvēseli dara stipru un lielu, ir n e d a l ī t a un i l g s t o š a pieķeršanās augstai vērtībai, nodošanās lielam uzdevumam, kalpošana augstākam likumam;

-        …evolūcijas kustību uz priekšu virza tikai saskaņa un saderība;

-        …Tradīcijas ir pagātne, kas dzīvo tagadnē, tajās rodamas tūkstošiem gadu vecas gudrības un nemaldīgas atziņas;

-        …latviešu godību un svētku tradīcijas savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā. Tā izjaukšana bojā arī tautas tikumus;

-        …Dainas ir savdabīga latviešu tautas filozofija, gadsimtu gaitā izveidojušās atziņas par cilvēka saskanīgu dzīvi ar dabu un līdzcilvēkiem  (saskaņas ceļš);

-        …Tautā, nācijā realizējas personība. Tā ir apkārtne, kurā cilvēks veido savu garu. Ģimene ir Tēvzemes modelis, ja tā ir stipra, tad arī Tēvzeme ir stipra;

-        …Ko bērni iezīž tēvu mājā, to tie paņem līdz uz dzīves ceļa par garīgu mantojumu.

-        …Vecāku rokās stāv lielāka vara pie bērnu audzināšanu nekā skolām.

-        …Tādēļ Tēvzemes mīlestība būs pie bērniem tai mērā atrodama, kādā mērā tā tēvu mājās uzplaukusi;

-        …Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība;

-        ….Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību;

-        …pasaulē dzīvojot, ir dažkārt ļoti grūti pieņemt domu, ka mūsu senčiem varētu būt bijusi kultūra un dzīves zina, kas ir vairāk nekā tikai senatnīgi gleznaina, neparasta vai krāsaina, bet kas ir arī dziļākā nozīmē vispārcilvēcīgi un pārlaicīgi vērtīga;

-        …latviešu tauta, savos īpatnējos vēsturiskos apstākļos dzīvodama, ir saglabājusi un attīstījusi tieši tādas vispārcilvēcīgas vērtības, kādu pietrūkst mūsu modernajā pasaulē un kādas Rietumu pasaule pēdējos gadu desmitos ar lielām mokām un pūlēm ir mēģinājusi izgudrot no jauna;

-        …mūsu dienās vairs retā spēja smelties garīgu spēku savā kopībā, savā kopā sanākšanā, kā tik spilgti tas izpaužas dziesmu svētkos;

-        …Cilvēkam kā garīgai būtnei ir pavērtas iespējas apzināties savu piederību Visuma radošajai attīstības kustībai un, saplūstot ar šo virzītāju spēku, atklāt sevi kā transcendentālu esmi. Katram cilvēkam ir iekšējais dīglis un potenciāls kļūt par kaut ko vairāk kā savu cilvēcīgo ikdienišķumu, kļūt par Dieva dēlu vai Saules meitu;

-        …Latviskā dzīvesziņā tuvošanos dievišķajam nekad nav uzskatījusi kā ko bēdīgu vai grūtu, nedz arī kā pasaulīgai dzīvei diametrāli pretēju;

-        …augstākā brīvība, ko cilvēks var cerēt sasniegt, ir dvēseles stāvoklis, kurā nonākam kontaktā ar savu iekšējo ES ESMU apziņu;

-        …Mācoties valodu tiek apgūta Identitāte – veidota vai mainīta apziņa un tās vērtības;

-        …Tautu likteņi atkarīgi arī no tautas garīgā spēka. Garīgums ir augstākas pakāpes enerģija, kas fiziskus ierobežojumus nepazīst;

-        …Gara spēks izaug no īpaša apziņas stāvokļa, kam pirmais priekšnoteikums ir iekšējais līdzsvars un saskaņa; spēja sadzīvot pašam ar sevi un citiem, spēja saskatīt savu piederību arī kādai augstākai kopībai. Gara spēks individuālajā plāksnē sākas ar savas garīgās esmes atzīšanu un cienīšanu un iet roku rokā ar prāta un jūtu dzīves kopšanu. Gara spēks tautas mērogā sākas ar to, ka katrs tautas loceklis apzināti ar prātu saprot un sirdī ar pārliecību izjūt visu to, kas tam ar citai tautas locekļiem ir kopējs: kopīgi senči, kopēja dzimtene, kopēja pagātne, kopīgi tagadnes apstākļi un dotumi. Bet garīgi pieaugusi un nobriedusi tauta kļūst tikai tad, kad vairākums tās locekļu apzināti nolemj, ka tai ir arī kopīga nākotne; svarīgākais ir… integrācija. Integrācija, kas panākama ar atvērtību – gan pret savu intelektu, gan jūtām, gan citiem garīgiem impulsiem. Un atvērtība varētu iet tik tālu, ka pieļautu mūsu atvērtību arī citām realitātēm – ne vien tai, ko mēs ar savu nomoda apziņu, ar savu racionālo prātu uztveram, bet arī tādām realitātēm, kādas, piemēram parādās folklorā ar fantastiskiem simboliem un tēliem. Gan šie simboli, gan daudz kas cits tautu paražās un tradīcijās ir saistīts ar šādiem meklējumiem. ….

-        …Brīvība ir augstākā vērtība, jo tā sevī iekļauj visas citas. Tamdēļ ir nepieciešams aizstāvēt brīvību līdz galam, ieskaitot – atdot tai savu dzīvību, jo tas nozīmē – aizstāvēt savas un savējo tiesības, aizstāvēt savas un savējo vērtības. Kas savas vērtības neaizstāv, tam jādzīvo pēc citu vērtībām;

-        .... Mēs esam stipra tauta. Un gadu simteņos, ko esam pārdzīvojuši, ir bijis jāmāk pielāgoties un atrast risinājumus vissmagākajiem uzdevumiem. Mūsu senči to vienmēr ir pratuši. Viņi bija gudra tauta ar gudru padomiņu. Mēs esam viņu mantinieki, arī mēs esam gudri.

-        … tomēr svarīgāka par visu man šķiet tieši apziņa, ka esam vien saime, ka esam izauguši no vienām saknēm, kur paaudžu paaudzēs uzkrātās gara mantas veido sensenu mantojumu, kas vienādi pieder mums visiem.

-        mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko nodot nākamajām paaudzēm un dalīties ar cilvēkiem plašajā pasaulē.

-        …..Latviskā kultūra ir mūsu tautas dzīvības elpa. Kultūras darbinieku loma ir gādāt, lai tauta turpina elpot;

-        …Mums ir pienākums šo valodu saglabāt pasaules mērogā kā unikālu daļu no pasaules mantojuma, no valodu pūra;

-        …Iznīciniet lauku ļaužu materiālās iztikas pamatu, un jūs būsiet daudz paveikuši, lai vājinātu neatkarīgās Latvijas nākotnes izredzes;

-        …Galvenais nepazaudēt… savu izredzētību. … tas notur tautas matrices spēku… tas ir tas, kas ver vaļā;

-        …tiekšanās pēc vērtībām ilgtermiņā sniedz vairāk labklājības, nekā tiekšanās pēc pašas labklājības, ka pārticība nerada ideālus, bet ideāli spēj radīt pārticību un arī laimi;

-        …Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks – tās uzrunā lielas ļaužu grupas, nāciju kopumā, un arī katru cilvēku atsevišķi un tāpēc ir labs pamats, uz kā būvēt ilgtermiņa vīziju un stratēģiju.

 Lūk kas no tā sanāca:

 Otrais apcirknis –Ceļa zīmes atklāj

 Aiz ceļa zīmēm rodamas ainas izgaismo to simbolisko nozīmīgumu, saturu. Pirmkārt, Ceļa zīmes atklāj latvju tautas vienreizīgumu visas civilizācijas veidošanās kontekstā, īpaši Rietumu kultūras veidošanā un tapšanā. Latvija ir kā Māte Indoeiropiešu tautu saimei, kura tos radījusi un reiz palaidusi pasaulē, pašpieredzes iegūšanai. Tas viss noticis nevis tāpēc, ka tāda ir vēsturiskās evolūcijas taka, bet tāpēc, ka tas ir bijis saskaņā ar Dieva gribu. Brīvība dzīvot šīs gribas ietvaros draud pārvērsties visatļautībā. Latvju tautas atbildība ir Mātes funkciju saglabāšanā, būt tādai, kura bez vārdos paustas mīlestības, staro un dod to.

Latvju tauta, prezentējot Māti, kā nekad šobrīd ir atbildīga par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, ne tikai par savu tautiešu dzīvoto un nedzīvoto dzīvi, tās bijušajām un nākamajām audzēm, bet atbildīga Pasaules priekšā.

Senām, ilgstošā tautas dzīvē uz Zemes pārbaudītām, vecu gudrību un pārlaicīgu atziņu bagātajām tradīcijām, kuras savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā, ir jādzīvo tagadnē. Tas nozīmē dzīvi Saskaņā, Saderībā un Vienotībā ar Dabu, Līdzcilvēkiem un Dievu tautas tradicionālajā kultūrā rodamajā tikumībā. Tas nozīmē garā stipru personību realizēšanos tautā, tās dzīves telpā, veidojot to par Gaismas avotu uz ko būtu vērts tiekties. Ģimenes ir tās, kuras nodrošina šo personību dzimšanu, tikumisko atvēršanos. Tautas Vienotību nosaka ģimeņu stiprums, veselīgums un vienotība. Spēcīgu Ģimeni veido garīgas būtnes, kuras jūt tām savu piederību un apzinādamās savu patību, zina savus dzīves uzdevumus, savas dzīves jēgu. Indivīda piederība tautai veidojas caur kopīgo sakņu apzināšanos; veidojas caur tautas dzīvesziņas apziņu, kas akumulējusies katrā un rezonē kopīgos pagātnes notikumos, kopīgajā tagadnē un nākotnē, kopīgajā dzīves telpā, kultūrā, kopīgajā mentalitātē. Viena no latvju tautas augstākām vērtībām, pasaules notikumu nosacīta, ir Brīvība. Par Brīvību sapņo, pat Brīvību cīnās un atdod dzīvības, Brīvība ļauj dzīvot atbilstoši pašā tautā rodamām vērtībām, Brīvība – Atbildībai absolūti nepieciešams nosacījums. Saskanīga dzīvošana nozīmē arī Visuma radošajai attīstības kustībai nepieciešamās materiālās labklājības nodrošinājumu.   

 

Te sabērtais trešajā apcirknī, no kā arī veidots (definēts) iespējamās vīzijas pamatteksts.

 -        …pašpietiekamu un pastāvīgi attīstošos;

-        ….drosmīgu un drošsirdīgu cilvēku zeme;

-        ….Cilvēki mīl savu zemi un lepojas ar savu valsti, bet valsts aizsargā viņus no nedienām un triecieniem;

-        ….cilvēki rada un pilnveido jaunas kultūras vērtības, jaunas dzīves paradigmas, kas balstās uz savstarpēju cieņu un strādīgumu;

-        … pie varas ir tie, kas vēlas un var pārvaldīt valsti, nodrošina tautas vienību un saimniecisko labklājību;

-        ….Latvija - tā ir miera osta neizmērojamā haosa pasaulē;

-        ….pareiza ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana;

-        ….Latvijā neekonomēt uz sociālām vajadzībām;

-        ….Tauta, savukārt, rūpējas par zemi, kurā dzīvo;

-        ….Sadarbības zeme;

-        …Ģimenēm draudzīgākā valsts pasaulē;

-        …"Zaļākā" valsts pasaulē;

-        ….Latvijas valsts ir droša un neapdraudēta;

-        ….Katrs ar savu darbu var nodrošināt savai ģimenei cilvēka cienīgu eksistenci;

-        ….Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules;

-        ….Latviešu tautas (svešvārdā – nācijas) garīgā satversme pastāv kā tradicionālajā kultūrā balstīta latviskā dzīvesziņa, un tai piederīgu, garīgi brīvu personību radošais pienesums . Latviskums ir Latvijas valsts ideālu pamats;

-        ….Mūsu dzīvesziņa balstās vispārcilvēciskā garīgā un tikumiskā tradīcijā, kas savu pamatu rod pasaulē unikālajās latvju dainās;

-        …Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;

-        …Sievietes vērtības atjaunošana;

-        …ka Latvija ir plaukstoša zeme, kur cilvēki dzīvo pārticībā, drošībā un var piepildīt dzīves mērķus. Cilvēks, kā centrālais elements, ir vienlīdz izaugsmes mērķis un dzinējspēks. Kā sabiedrības, tā indivīda brīvā izvēlē vērtības un intereses ir līdzsvarā;

-        …Latvijas nākotne ir skaidri pasakāma: • Cilvēks – centrā; • Vērtības – pamats; • Principi – aktīvi darbības padomi ikvienam; • Jomās un nozarēs –svaigas un ilgtspējīgas attīstības idejas; • Teritorijā – vienmērīga un līdzsvarota attīstība; • Cilvēkos – pārliecība, drošība un lepnums.

-        … Latvijā ilgtspējīga attīstība nozīmē to pašu, ko citur pasaulē, tikai mums nākotnes veidošanā ir jābalstās uz pašu gudrību, vērtībām un tikumiem!;

-        Latvija ir brīva, dievišķu ļaužu zeme, kas garā vieno cilvēkus gudrā un mīlestības piesātinātā ceļā uz absolūtu pilnību. Latvijā ļaužu savstarpējās attiecības, attiecības ar dabu, ar pasauli veidotas uz taisnīguma un patiesības likumu jeb humānisma pamatiem. Cilvēki ir garā stipri, labestīgi, draudzīgi, vienoti ik katra materiālās un garīgas labklājības nodrošināšanā.

-        Latvija ir zeme, kuras skaistumu, tradīcijas kopj un sargā  garīgi augsti stāvoša, brīva tauta, kura orientēta uz augstākām cilvēces mērķu virsotnēm. Plaša tautas gara izglītība, katra indivīda brīvas attīstības apstākļos, nodrošina tautas radošā ģēnija atklāšanos māksla, kultūrā, zinātnē.

-        Latvija ir zeme, kuras ļaudīm raksturīgs dvēseles gaišums, taisnīgums, humānisms, godbijība pret visu, kas ir, gara spēks, augsti ētiskie principi. Viņi patiesi tic savai dievišķai esmei un no tās izrietošam pienākumam pret cilvēces kultūru un visas pasaules esmes pilnskanīgumu. Latvieši ir brīvi  ļaudis, kuri katrs apzinās savus personīgās dzīves uzdevumus savai tautai  un ir nelokami taisnīguma un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvji. Viņi aizstāv savā tautā rodamās vērtības kultūrā, radoši realizēdami sevi mākslās, mūzikā, rakstniecībā, tautas tradicionālajā dzīvē.

-        Latviju apdzīvo ļoti senas, cienījamas un saglabājamas kultūras, brīvu ļaužu kopa, kuras indivīdiem raksturīga neapturama dvēseles plūsma pretī gaismai, skaidrībai un īstai laimei; ticība savai vērtībai, savai dzīves misijai un saviem spēkiem. Savu un tautas spēku katrs no šiem ļaudīm rod savās iedzimtajās spējās un talantos, pamatojoties dzīves un darba vienotībā, vienotībā ar VISU, KAS IR

 Trešais apcirknis: Kādu mēs redzam Latviju (vīzija)

Latvijas ļaudis ir garā brīvi un vienlaicīgi savstarpēji Vienoti, Vienoti ar Latviju, ar Pasauli, ar Visumu. Darbs, dzīves uzdevumi, ģimene, dzīve – latvietim nedalāmi sakusuši veselumā un ir viņa būtības izteicēji. Daiļa, tikumīga ir latvieša unikālā dvēsele, kas ļauj dzīvot savam likumam, savai patiesībai, savai taisnībai, jo tāda vienlaikus ir arī Dieva griba.

Latvis ir kosma cilvēks. Kosmam izvēršoties caur viņu, caur katra vienpatību klusumā, atklājas gudrība, kas ļauj iegūt skaidrību pašam par sevi, par savai dzīvei pirmbūtībā uzstādīto mērķi. Latvja darba imanentā jēga rodama viņa individualitātes harmoniskajā saskaņā ar Visuma laiktelpu. Tas nosaka latvieša apziņas universālo skaidrību rūpēs par cilvēka garīgo eksistenci, par savas tautas un visas cilvēces likteni.

Latvieša sirds ir atvērta vispārcilvēciskām vērtībām (mīlestībai, draudzībai, labsirdībai, pacietībai, darbam, čaklumam, taisnīgumam, iecietībai, gara brīvībai, pieticībai, drosmei, bijībai, iztēlei, veselībai, priekam). Latvis ir spējīgs dievišķās gaismas caurstrāvots, sakoncentrēt savus spēkus un spēkus pār mums, lai drosmes pilns kalpotu. Kalpošana, caur viņa patībā, dotumos, dzīves uzdevumos balstītam darbam, ir viņa dzīves jēga.

Latvija ir droša un neapdraudēta, pašpietiekama un pastāvīgi attīstošos sadarbības kultūras valsts, kuras skaistumu un tradīcijas kopj un sargā garīgi augsta, laimīga, vienota, strādīga, sena un brīva Eiropas tauta, kas orientēta uz augstākajām cilvēces pilnības virsotnēm. Latvija ir valsts, kura savus ļaudis aizsargā no nedienām un triecieniem, rūpējas par savu pavalstnieku sociālajām vajadzībām, par katra garīgo un materiālo labklājību. Ļaudis apzinās savu vērtību, savu spēku un savus dzīves uzdevumus. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm. Spēku katrs rod savās iedzimtajās spējās, izkoptajās prasmēs un Visa, Kas Ir Vienotības apziņā. Latvijas ļaudis ir garā stipri, pārliecināti, zinātkāri, draudzīgi, Vienoti. Balstoties tautas bagātajā dzīvesziņā rodamajās vērtībās, viņi radoši realizē sevi mākslā, kultūrā, zinātnē, saimnieciskajā darbībā un politikā, celdami savu Latviju.



Te sabērtais ceturtajā apcirknī, iezīmē darbus vīzijas īstenošanai – nesakārtojot tos pēc nozīmīguma vai hronoloģiski.

-          "Zaļākā" valsts pasaulē;

-          Jāveido nacionālā pašapziņa;

-          Vajadzīgs darbs labai garīgai veselībai;

-          risināt daudzās samilzušās problēmas latvieši var tikai pilnīgas nacionālās, politiskās un ekonomiskās neatkarības apstākļos (prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga, likumīga un svēta);

-          Pirmais nosacījums ir—būt pašam sev par likumdevēju;

-          Realizēt augstāko uzticēšanās pakāpi cilvēkam;

-          Ģimenē un skolā jāizaudzina cilvēki ar augstām vispārcilvēciskām īpašībām (mērķa skaidrību, vēlēšanos dzīvē kaut ko radīt, dot);

-          Jāatgūst ticība nākotnei. Jāatgūst darba tikums un prieks, jāatgūst pašlepnums, bez kura neviena tauta nevar ilgi pastāvēt;

-          par jaunu jāmācās mīlēt dabu  (Daba ir mums devusi un var dot milzīgas attīstības potences un daudzveidību);

-          Vārdam latvietis jākļūst par svētu vārdu, ar ko saistīts gan čaklums, gan godīgums, gan pašcieņa, gan rūpes par savas tautas veselību un citas vispārcilvēciskās vērtības;

-          veicināt bez steigas apdomu, apceres spējas;

-          centrēšanās savā patībā, savas individualitātē;

-          sekmēt daudzveidību;

-          rūpēties par pieredzes pārmantošanu (tautas dzīves gudrība);

-          valodas kopšana;

-          tautas tradīciju apzināšana, kopšana;

-          savas Tēvzemes pazīšana, vēstures zināšana;

-          senvalodas atjaunošana;

-          pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīsim izglītībai;

-          Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju;

-          Valsts vadības līmenī nodrošināt, lai visi plašsaziņas līdzekļi kā primāro nodrošinātu tēmu par nacionālās identitātes uzturēšanu un skaidrošanu;

-          Latvijai šajā posmā ir svarīgi saglabāt neatkarību kā no Austrumiem, tā no Rietumiem, saglabāt savu priesterību;

-          jaunie skolotāji jāaudzina tā, lai viņi labāk iepazītu lauku dzīvi;

-          Skolā literatūras stundās vajadzētu atgriezties pie īpašas tautasdziesmu programmas;

-          Nacionālās kultūras pamatā liekamas vērtības un prioritātes, kas saistītas ar latviešu tautas tradicionālo jeb etnisko kultūru.;

-          Latviskais Pasaules uzskats un dzīvesziņa ir latviskās kultūras neatņemama sastāvdaļa un ir nedalāma no latviskās tēlu sistēmas. Piesaiste pie latviskās kultūras arhetipiem palīdz veidot stipru nacionālo kultūru

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt nevis reliģiozai, bet kultūras audzināšanai, kas balstās tautas vērtību un tēlu sistēmā … Tautas kultūra ir emocionāls un intelektuāls kapitāls, kas tiešā veidā saistīts ar tautas vērtību sistēmu - tikumu, ētiku un morāli un tautas arhetipisko tēlu sistēmu.

-          …Ir nepieciešams apzināties, ka vienīgi izglītības sistēma nākamajām paaudzēm var tālāk nodot tautas nemateriālo jeb garīgo kultūras mantojumu. …

-          …Tauta, kas tālāk nes savu kultūras mantojumu, ir kultūras tauta ar augstu garīgās apziņas līmeni, kuras spēj arī pastāvēt cauri laikiem un pārmaiņām.;

 
Ceturtais apcirknis: Kā un kādi darbi veicami, drīzāk kādi principi būtu jāievēro

 -          valodas un tautas tradīciju kopšana;

-          ģimenes institūta stiprināšana; sievietes būtības atgriešana, stiprināšana;

-          tautas veselības aprūpe – nav neviena, kurš nesaņemtu tam nepieciešamo medicīnisko aprūpi;

-          valsts institūciju birokrātijas minimalizēšana, decentralizējot atbildības jomas – uzticoties saviem brīvajiem pavalstniekiem;

-          tiek veidota kā no Austrumiem, tā no Rietumiem  neatkarīga, savas valsts iekšējās dzīves noteicoša, pašpietiekama valsts; sadarbība ar kaimiņu zemēm tiek veidota, neupurējot savas tautas intereses;

-          valstī veidot savstarpēji atbalstošu, uz sadarbību (ne konkurenci) orientētu, pašpietiekamu saimniecisko darbību; veicināt mazo lauku saimniecību un amatniecības attīstīšanu; veicināt vienmērīgu visa veida resursu sadali (infrastruktūras attīstību) starp laukiem un pilsētām, starp valsts pilsoņiem;

-          galveno uzmanību un pietiekami daudz līdzekļus atvēlēt izglītībai, kura balstīta uz iespējām katram brīvi izvēlēties savu profesiju atbilstošu savām spējām un dotumiem; brīvi izvēlēties mācību un izglītības saturu, pakāpi; izglītības vadību valstī decentralizēt, deleģējot atbildību par izglītību uz pašiem pilsoņiem, vecākiem un skolu dibinātājiem; nodrošināt vienādi augstas iespējas iegūt labu (bezmaksas) izglītību jebkuram valsts pilsonim neatkarīgi no vecuma, tā dzīves vietas un rocības; tuvināt skolu dabai gan izglītības saturā, gan skolas izvietojuma ziņā; Skolu kopienas iekļaujas tautas tradicionālās kultūras tradīcijās, realizē tautas pedagoģiju;

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt kultūras audzināšanai, kas balstās uz tautas tradicionālās kultūras vērtībām;

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt kultūras audzināšanai, kas balstās uz tautas tradicionālās kultūras vērtībām; 

A.A.Korta; A.Buiķis; A.Dauge; A.Dzenis; A.Kroders; A.Milts; A.Priedītis; A.Kronvalds; A.Kļave; A.Meijers; Baltijas Asamblejas 15. sesija; Biedrība Viedums; Biedrības „Ētikas tilts Latvijā”; D.Čubukovs; D.Rīsa caur R.Rozīti; E.Berklavs; E.Dārziņš; E.Virza; E.Brastiņs; F.Brīvzemnieks; H.Celmiņš; Herders; I.Krūmiņa; I.Latkovskis; I.Luhaera; I.Šmits;  I. un A.Saprovskas; I.Vīks; I.Ziedonis; J.Auškāps; J.Mencis; J.Rainis; J.Raipulis; K.Kundziņš; K.Liberta; K.Raudive; Nikola; P.Kļava; P.Stelps; P.Dāle; P.Jurēvičs; Prancāns; R.Baumanis, Ž.Jaunzeme, T.Tisenkopfs grupa; R.Raudupe; S.Lasmane; U.Rode; V.Medenis; V.Vīķe-Freiberga; V.Zariņš; Z.Mauriņa.

 Vēlreiz jāuzsver, ka no uzskaitīto ļaužu darbiem izmantotas tikai atsevišķas idejas un tas nozīmē, ka minētie autori ir brīvi no atbildības par kopsavilkuma tekstiem.

 Apkopoja O.Rode

 

 

 

 Vīzija: Ceļš

 

Ir pagājis maldīšanās un meklējumu laiks, priekšā iezīmējušās skaidras Ceļa aprises. Esam tikai tā sākumā, stāvam plecu pie pleca ar satrauktām sirdīm, nojauzdami kaut ko lielu, dižu, kaut ko svarīgu ne tikai mums pašiem, bet Cilvēcei kopumā. Bija jāpaiet gadu tūkstošiem, simtiem, daudzām paaudzēm jānomainās, līdz briedumam, kuru sasnieguši, saņemam no Dieva jaunu uzdevumu. Uzdevums tiek dots ar jaunu varēšanu ar citu skatījumu uz lietām, norisēm. Var droši runāt par jaunu cilvēku piedzimšanu, kuri apveltīti ar jauniem dotumiem, no kuriem galvenais ir mērķa skaidrība un zināšanas par to, kā šis mērķis sasniedzams. Iesim kopā ar viņiem! Iesim ieklausoties tēva padomā, kas ir kā paaudžu saite, kura mūs vieno, spēcina. Būsim vienoti!

Šis bija fragments no tautskolas ētikas kodeksa.

 

Domājot par tautas vīziju jeb ideālu, uz kuru tiekties, nebūt nav jāmēģina iezīmēt kaut ko tādu, ko paši nespējam aptvert. Vīzijai ir jābūt kā Ceļam, kurš pazūd aiz apvāršņa nezināmajā, - tikai ejot, mēs ieraugam arvien jaunas tāles, jaunas iespējas, jaunus uzdevumus; Vīzijai ir jābūt kā skaidri iezīmētam Ceļam, ar visām norādēm un ceļa zīmēm, plānojot un darot ikdienas darbus un darbus rītdienai.

Pašreiz piedāvāju no Jums iesūtīto un no jums saņemto priekšlikumu, ideju apkopojumu. Vietām esmu ielicis pat veselus, nerediģētus teikumus no brīnišķīgajiem tekstiem. Šo piedāvājumu, droši vien, nevar uzskatīt par mūsu un minēto autoru kopdarbu, - ir nepieciešams darbs klātienē. Mans subjektīvisms izpaužas autoru atlasē, protams, ka tie ir tādi, kuru teiktais sakrita ar manis paša pārliecību. Es apzināti izvairījos no autoriem, kuri savās apcerēs vai nu pārstāvēja “tumsonīgo pragmatismu”, vai balstījās uz ideju par “latviešu tautas” grēcīgumu, nolemtību, vai mēģināja tautas garīgajā platformā ieintegrēt ar latvisko dzīvesziņu nesaderīgas idejas. Šeit izmantotie avoti minēti darba beigās. Te jāpiebilst, ka no darbiem izmantotas tikai atsevišķas idejas un tas nozīmē, ka minētie autori ir brīvi no atbildības par kopsavilkuma tekstiem. Un vēl viena piezīme – izskatās, ka te rodamais domāts SAVĒJIEM.

Visas idejas, atziņas, spriedumus, vēlējumus utt., sabēru četros apcirkņos (varbūt varēja darīt savādāk – tas jūsu ziņā, jo viss materiāls ir brīvi pieejams). Pirmajā apcirknī, kuru nosaucu par “ceļa zīmēm”, iebēru visu to, kas varētu kalpot par pamatu jebkurai tālākai vīzijas veidošanas darbībai. Varētu tur rodamo nosaukt arī par mūsu tautas stiprajām pusēm, par tās patības iezīmēm, par kaut ko tādu, kurā rodama mūsu tautas dzīvesziņa.

Kā vairāki mūsējie ir aicinājuši un joprojām aicina, mēs, domājot par tik nopietnu jautājumu, ka par tautas nākotnes vīziju, nedrīkstam ieslīgt “tumsonīgajā pragmatismā”, kurš nepieļauj pat domu, ka ārpus nosveramām, aptaustāmām lietām vairāk nekas cits nepastāv, t.i., mēs pieņemsim visu to, ko mūsējie pauž un pauduši kā patiesību (dažkārt pat zinātniski pamatotu), vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir saskaņā ar mums pašiem, ar mūsos varbūt vēl snaudošo, bet jau nojaušamo.

 

Lūk, kas sanāca:

Te teksti no konspektiem, kuri tika sabērti “ceļa zīmju” apcirknī un kuru kontekstā varētu tikt veidots pamatojums “vīzijas” tālākai attīstīšanai:

-        …esam viena no vecākām tautām Eiropā, ka latviešu valoda ir sena valoda, ka mums ir tautas Dainas;

-        …esam tauta, kura mīl un prot strādāt; ka esam tauta, kas pierādījusi, ka prot cīnīties par savu brīvību; ka esam tauta, kas ir jau pierādījusi, ka ir spējīga izveidot un vadīt patstāvīgu valsti; ka mums ir bagātas tradīcijas un ka īsā laikā spējām sasniegt augstu kultūras līmeni;

-        …Latviešu tautas dziesmas ir gandrīz neticama ģeniāla gara bagātība;

-        …latvju garamantās izklāstītā dzīvesziņa, kas virza tikai uz labiem darbiem un nosoda ļaunumu. .. pārsteidz latvju garamantu ārkārtīgi augstā morāle un ētika, kurās nav ļaunuma filozofijas;

-        …Latvju dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem.

-        …Dainas vērtējamas kā pasaules pašu senāko ziņu kopojums. Garamantu simbolus nav izdomājuši kādi atsevišķi cilvēki. Tas ir paša Visuma, t.i., Dieva, enerģētisko tēlu informācijas pārraides kodu pielāgojums mūsu valodai.

-        …Kultūra ir senču mantojums, dēlu svētais sakars ar tēviem;

-        …Radīšanas skurbumu pazīst tās tautas, kas savā attīstībā nezaudē sakaru ar dabu;

-        …Valoda ir tautības dvēseles atklājums. Ar savas valodas bojā iešanu pazūd arī tautas;

-        …latviešu raksturā ir gan atsaucība, gan līdzcietība, gan varonība, gan tiekšanās pēc augstākiem ideāliem; latviešu kvēlākā vēlēšanās ir būt brīviem un neatkarīgiem, pašiem lemt par savu dzīvi, un šiem mērķiem viņi ir ziedojuši gan materiālas vērtības, gan dzīvības;

-        …latvieši palaidušies uz saviem spēkiem un darbu;

-        …Latvijas zeme ir brīnišķīgi skaista;

-        …individuālisms ir liels pozitīvs spēks. Tas radījis latvieša sīkstumu un lielu garīgo spēju un raksturu dažādību, lielu latviešu zemnieka inteliģenci;

-        …latviešu valoda ir vecākā dzīvā valoda pasaulē. No mūsu pirmvalodas atzarojušās un veidojušās citas plašās indoeiropiešu valodu saimes valodas;

-        …pašreizējās latviešu valodas mērķtiecīga pārveidošana, tuvinot to senajai ir iespējama. Tuvinot valodu dabas valodai, nākamās paaudzes labāk izprastu dabu un līdz ar to kļūtu garīgi spēcīgākas – sāktos tautas garīgā atdzimšana

-        …Tagadējā Baltijas zeme ir indoeiropiešu tautu pirmdzimtene. Šeit meklējams baltās rases sākums;

-        …Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu;

-        …Latvieši bijā tik svēta tauta, ka mūsu senči bija spējīgi sazināties ar “debesu” skolotājiem; Mūsu priesteri saņēma zināšanas no citām dimensijām un planētām. …vēl ne reizi kosmiskā informācija nav pārtrūkusi; Zināšanas un svētie centri arī vēl šodien atrodas jūsu zemē; Savienojums ar debesīm ir nemainīgs. Cilvēki un dievi ir vienoti; Jūsu liktenis nekad nebūs zemes, bet vienmēr kosmosa un debesu liktenis. Ja jūs paliksit pie sava Dieva, Viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo liekas, ka Viņš jūs bezgala mīlē. Jūsu tauta nav sākusies dzīvnieciskajā, bet jau ļoti sirmā senatnē jums bija ļoti augsta attīstības pakāpe;

-        …Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība.

-        …Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgo noti, ar ko ieskaņoties Visuma kopējā harmonijā un dzīvot tā, lai izjustu sevi kā neatdalāmu sastāvdaļu no kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esmes elpas.

 

Pirmais apcirknis - Ceļa zīmes

            Mūsu tauta ir atnācēja – tā nav evolucionējusi te, uz Zemes, bet atnākusi ar “gatavu” dzīvesziņu, atnākusi ar savu valodu, savām Dainām, savām tradīcijām, saviem tikumiem. Tautas kontakts ar tās pirmdzimteni Kosmosā, ar Dieva ģimeni un citiem tās garīgajiem skolotājiem, aizbildņiem ir saglabājies vēl no tiem laikiem un ļāvis cauri gadu tūkstošiem atnest līdz mūsdienām ētiku, kuru Pasaules tautas tikai vēl meklē. Brīnumskaistā zeme, kuru pašreiz apdzīvo mūsu tauta, ir bijusi tās apmešanās vieta no pašiem tās atnākšanas pirmlaikiem, tā ir bijusi un ir cilvēces “nabas saite” ar Dievu. Mainoties klimatiskiem apstākļiem, tauta bijusi spiesta šo teritoriju pamest, bet tā atkal un atkal te atgriezusies. Klejojumos tā nodevusi savas zināšanas, savu prasmi, tradīcijas un šo notikumu atblāzma rodama senākos Indoeiropiešu tautu tradīciju pierakstos, valodās. Mūsu tauta atgriežas vienmēr tāpēc, ka šī vieta uz Zemes ir svēta - te mūsu senču bramaņi milzīgās teritorijās izveidoja īpaši sakārtotas vides, kas ļāva ne tikai ieaust Zemi Visuma kopveselumā, bet palīdzēja Zemes ļaudīm apjaust Visa, Kas Ir Vienotību, palīdzēja uzturēt sakarus ar citās dimensijās, citās pasaulēs mītošām būtnēm, ar gariem, dieviem; palīdzēja cilvēkiem risināt individuāla rakstura problēmas te uz Zemes. Senvietas joprojām ir “dzīvas” un dara savu darbu, dara darbu, gaidot, kad tauta aktīvi tajā iesaistīsies.  Pie mūsu bramaņiem pēc padoma, palīdzības brauca no tuvām un tālām zemēm. Latvija un latvieši nav jauni vārdi – tā tika un tiek dēvēta tauta viņu kosmiskajā pirmdzimtenē.

Tautā rodams ļoti augsts fiziskais, intelektuālais un garīgais potenciāls, kurš piemērotos apstākļos, spēj izvērsties un atklāties caur tautas tikumiem kā tautas gara spēks. Tauta ir spējīga īsā laikā sasniegt augstu kultūras līmeni, augstu, attīstībai pietiekamu materiālo labklājību. Tā māca cilvēku meklēt prieku un laimi dzīvojot starp savējiem, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem, būt pašiem, būt brīviem. Katra latvieša pašpietiekamība, - daudzveidība raksturos, spējās, dotumos, darba mīlestībā, neatlaidīgā tieksmē pašam ar visu tikt galā, ir kā garants tautas ilgtspējai.

Tauta joprojām saglabājusi valodā daudzus vārdus, kuri atbilst pirmkodam, t.i., vārdu forma un saturs tieši saistīti ar to lietu būtību raksturojošiem spēkiem un ir spējīgi būt aktīvi jaunradē vai tās vides saskanīgā sakārtošanā atbilstoši dabas likumiem, kurā tie izskan, ar kuru tie saistīti. Pateicoties saglabātam seno vārdu krājumam un gaismai cilvēku sirdīs ir potenciāla iespēja atdzīvināt seno latvju radīšanas valodu.  

 

 

Te teksti no konspektiem, kuri tika sabērti “ceļa zīmes atklāj” apcirknī

-        …sevis apjēgsme caur ģimenes, tautas, sava darba, cilvēces un Visuma sūtības apjēgsmi;

-        ….jāsaglabā senās gara aristokratijas tradīcijas;

-        ….cilvēks atbild par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, dzīvoto un nedzīvoto dzīvi arī nākamajām audzēm, pirmā kārtā savas paša tautas audzēm — vēl nedzimušajām dvēselēm, nedzimušajām dzīvībām (atbildības uzņemšanās);

-        ….dvēseli dara stipru un lielu, ir n e d a l ī t a un i l g s t o š a pieķeršanās augstai vērtībai, nodošanās lielam uzdevumam, kalpošana augstākam likumam;

-        …evolūcijas kustību uz priekšu virza tikai saskaņa un saderība;

-        …Tradīcijas ir pagātne, kas dzīvo tagadnē, tajās rodamas tūkstošiem gadu vecas gudrības un nemaldīgas atziņas;

-        …latviešu godību un svētku tradīcijas savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā. Tā izjaukšana bojā arī tautas tikumus;

-        …Dainas ir savdabīga latviešu tautas filozofija, gadsimtu gaitā izveidojušās atziņas par cilvēka saskanīgu dzīvi ar dabu un līdzcilvēkiem  (saskaņas ceļš);

-        …Tautā, nācijā realizējas personība. Tā ir apkārtne, kurā cilvēks veido savu garu. Ģimene ir Tēvzemes modelis, ja tā ir stipra, tad arī Tēvzeme ir stipra;

-        …Ko bērni iezīž tēvu mājā, to tie paņem līdz uz dzīves ceļa par garīgu mantojumu.

-        …Vecāku rokās stāv lielāka vara pie bērnu audzināšanu nekā skolām.

-        …Tādēļ Tēvzemes mīlestība būs pie bērniem tai mērā atrodama, kādā mērā tā tēvu mājās uzplaukusi;

-        …Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība;

-        ….Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību;

-        …pasaulē dzīvojot, ir dažkārt ļoti grūti pieņemt domu, ka mūsu senčiem varētu būt bijusi kultūra un dzīves zina, kas ir vairāk nekā tikai senatnīgi gleznaina, neparasta vai krāsaina, bet kas ir arī dziļākā nozīmē vispārcilvēcīgi un pārlaicīgi vērtīga;

-        …latviešu tauta, savos īpatnējos vēsturiskos apstākļos dzīvodama, ir saglabājusi un attīstījusi tieši tādas vispārcilvēcīgas vērtības, kādu pietrūkst mūsu modernajā pasaulē un kādas Rietumu pasaule pēdējos gadu desmitos ar lielām mokām un pūlēm ir mēģinājusi izgudrot no jauna;

-        …mūsu dienās vairs retā spēja smelties garīgu spēku savā kopībā, savā kopā sanākšanā, kā tik spilgti tas izpaužas dziesmu svētkos;

-        …Cilvēkam kā garīgai būtnei ir pavērtas iespējas apzināties savu piederību Visuma radošajai attīstības kustībai un, saplūstot ar šo virzītāju spēku, atklāt sevi kā transcendentālu esmi. Katram cilvēkam ir iekšējais dīglis un potenciāls kļūt par kaut ko vairāk kā savu cilvēcīgo ikdienišķumu, kļūt par Dieva dēlu vai Saules meitu;

-        …Latviskā dzīvesziņā tuvošanos dievišķajam nekad nav uzskatījusi kā ko bēdīgu vai grūtu, nedz arī kā pasaulīgai dzīvei diametrāli pretēju;

-        …augstākā brīvība, ko cilvēks var cerēt sasniegt, ir dvēseles stāvoklis, kurā nonākam kontaktā ar savu iekšējo ES ESMU apziņu;

-        …Mācoties valodu tiek apgūta Identitāte – veidota vai mainīta apziņa un tās vērtības;

-        …Tautu likteņi atkarīgi arī no tautas garīgā spēka. Garīgums ir augstākas pakāpes enerģija, kas fiziskus ierobežojumus nepazīst;

-        …Gara spēks izaug no īpaša apziņas stāvokļa, kam pirmais priekšnoteikums ir iekšējais līdzsvars un saskaņa; spēja sadzīvot pašam ar sevi un citiem, spēja saskatīt savu piederību arī kādai augstākai kopībai. Gara spēks individuālajā plāksnē sākas ar savas garīgās esmes atzīšanu un cienīšanu un iet roku rokā ar prāta un jūtu dzīves kopšanu. Gara spēks tautas mērogā sākas ar to, ka katrs tautas loceklis apzināti ar prātu saprot un sirdī ar pārliecību izjūt visu to, kas tam ar citai tautas locekļiem ir kopējs: kopīgi senči, kopēja dzimtene, kopēja pagātne, kopīgi tagadnes apstākļi un dotumi. Bet garīgi pieaugusi un nobriedusi tauta kļūst tikai tad, kad vairākums tās locekļu apzināti nolemj, ka tai ir arī kopīga nākotne; svarīgākais ir… integrācija. Integrācija, kas panākama ar atvērtību – gan pret savu intelektu, gan jūtām, gan citiem garīgiem impulsiem. Un atvērtība varētu iet tik tālu, ka pieļautu mūsu atvērtību arī citām realitātēm – ne vien tai, ko mēs ar savu nomoda apziņu, ar savu racionālo prātu uztveram, bet arī tādām realitātēm, kādas, piemēram parādās folklorā ar fantastiskiem simboliem un tēliem. Gan šie simboli, gan daudz kas cits tautu paražās un tradīcijās ir saistīts ar šādiem meklējumiem. ….

-        …Brīvība ir augstākā vērtība, jo tā sevī iekļauj visas citas. Tamdēļ ir nepieciešams aizstāvēt brīvību līdz galam, ieskaitot – atdot tai savu dzīvību, jo tas nozīmē – aizstāvēt savas un savējo tiesības, aizstāvēt savas un savējo vērtības. Kas savas vērtības neaizstāv, tam jādzīvo pēc citu vērtībām;

-        .... Mēs esam stipra tauta. Un gadu simteņos, ko esam pārdzīvojuši, ir bijis jāmāk pielāgoties un atrast risinājumus vissmagākajiem uzdevumiem. Mūsu senči to vienmēr ir pratuši. Viņi bija gudra tauta ar gudru padomiņu. Mēs esam viņu mantinieki, arī mēs esam gudri.

-        … tomēr svarīgāka par visu man šķiet tieši apziņa, ka esam vien saime, ka esam izauguši no vienām saknēm, kur paaudžu paaudzēs uzkrātās gara mantas veido sensenu mantojumu, kas vienādi pieder mums visiem.

-        mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko nodot nākamajām paaudzēm un dalīties ar cilvēkiem plašajā pasaulē.

-        …..Latviskā kultūra ir mūsu tautas dzīvības elpa. Kultūras darbinieku loma ir gādāt, lai tauta turpina elpot;

-        …Mums ir pienākums šo valodu saglabāt pasaules mērogā kā unikālu daļu no pasaules mantojuma, no valodu pūra;

-        …Iznīciniet lauku ļaužu materiālās iztikas pamatu, un jūs būsiet daudz paveikuši, lai vājinātu neatkarīgās Latvijas nākotnes izredzes;

-        …Galvenais nepazaudēt… savu izredzētību. … tas notur tautas matrices spēku… tas ir tas, kas ver vaļā;

-        …tiekšanās pēc vērtībām ilgtermiņā sniedz vairāk labklājības, nekā tiekšanās pēc pašas labklājības, ka pārticība nerada ideālus, bet ideāli spēj radīt pārticību un arī laimi;

-        …Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks – tās uzrunā lielas ļaužu grupas, nāciju kopumā, un arī katru cilvēku atsevišķi un tāpēc ir labs pamats, uz kā būvēt ilgtermiņa vīziju un stratēģiju.

 

Lūk kas no tā sanāca:

 

Otrais apcirknis –Ceļa zīmes atklāj

 

Aiz ceļa zīmēm rodamas ainas izgaismo to simbolisko nozīmīgumu, saturu. Pirmkārt, Ceļa zīmes atklāj latvju tautas vienreizīgumu visas civilizācijas veidošanās kontekstā, īpaši Rietumu kultūras veidošanā un tapšanā. Latvija ir kā Māte Indoeiropiešu tautu saimei, kura tos radījusi un reiz palaidusi pasaulē, pašpieredzes iegūšanai. Tas viss noticis nevis tāpēc, ka tāda ir vēsturiskās evolūcijas taka, bet tāpēc, ka tas ir bijis saskaņā ar Dieva gribu. Brīvība dzīvot šīs gribas ietvaros draud pārvērsties visatļautībā. Latvju tautas atbildība ir Mātes funkciju saglabāšanā, būt tādai, kura bez vārdos paustas mīlestības, staro un dod to.

Latvju tauta, prezentējot Māti, kā nekad šobrīd ir atbildīga par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, ne tikai par savu tautiešu dzīvoto un nedzīvoto dzīvi, tās bijušajām un nākamajām audzēm, bet atbildīga Pasaules priekšā.

Senām, ilgstošā tautas dzīvē uz Zemes pārbaudītām, vecu gudrību un pārlaicīgu atziņu bagātajām tradīcijām, kuras savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā, ir jādzīvo tagadnē. Tas nozīmē dzīvi Saskaņā, Saderībā un Vienotībā ar Dabu, Līdzcilvēkiem un Dievu tautas tradicionālajā kultūrā rodamajā tikumībā. Tas nozīmē garā stipru personību realizēšanos tautā, tās dzīves telpā, veidojot to par Gaismas avotu uz ko būtu vērts tiekties. Ģimenes ir tās, kuras nodrošina šo personību dzimšanu, tikumisko atvēršanos. Tautas Vienotību nosaka ģimeņu stiprums, veselīgums un vienotība. Spēcīgu Ģimeni veido garīgas būtnes, kuras jūt tām savu piederību un apzinādamās savu patību, zina savus dzīves uzdevumus, savas dzīves jēgu. Indivīda piederība tautai veidojas caur kopīgo sakņu apzināšanos; veidojas caur tautas dzīvesziņas apziņu, kas akumulējusies katrā un rezonē kopīgos pagātnes notikumos, kopīgajā tagadnē un nākotnē, kopīgajā dzīves telpā, kultūrā, kopīgajā mentalitātē. Viena no latvju tautas augstākām vērtībām, pasaules notikumu nosacīta, ir Brīvība. Par Brīvību sapņo, pat Brīvību cīnās un atdod dzīvības, Brīvība ļauj dzīvot atbilstoši pašā tautā rodamām vērtībām, Brīvība – Atbildībai absolūti nepieciešams nosacījums. Saskanīga dzīvošana nozīmē arī Visuma radošajai attīstības kustībai nepieciešamās materiālās labklājības nodrošinājumu.   

 

 

Te sabērtais trešajā apcirknī, no kā arī veidots (definēts) iespējamās vīzijas pamatteksts.

 

-        …pašpietiekamu un pastāvīgi attīstošos;

-        ….drosmīgu un drošsirdīgu cilvēku zeme;

-        ….Cilvēki mīl savu zemi un lepojas ar savu valsti, bet valsts aizsargā viņus no nedienām un triecieniem;

-        ….cilvēki rada un pilnveido jaunas kultūras vērtības, jaunas dzīves paradigmas, kas balstās uz savstarpēju cieņu un strādīgumu;

-        … pie varas ir tie, kas vēlas un var pārvaldīt valsti, nodrošina tautas vienību un saimniecisko labklājību;

-        ….Latvija - tā ir miera osta neizmērojamā haosa pasaulē;

-        ….pareiza ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana;

-        ….Latvijā neekonomēt uz sociālām vajadzībām;

-        ….Tauta, savukārt, rūpējas par zemi, kurā dzīvo;

-        ….Sadarbības zeme;

-        …Ģimenēm draudzīgākā valsts pasaulē;

-        …"Zaļākā" valsts pasaulē;

-        ….Latvijas valsts ir droša un neapdraudēta;

-        ….Katrs ar savu darbu var nodrošināt savai ģimenei cilvēka cienīgu eksistenci;

-        ….Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules;

-        ….Latviešu tautas (svešvārdā – nācijas) garīgā satversme pastāv kā tradicionālajā kultūrā balstīta latviskā dzīvesziņa, un tai piederīgu, garīgi brīvu personību radošais pienesums . Latviskums ir Latvijas valsts ideālu pamats;

-        ….Mūsu dzīvesziņa balstās vispārcilvēciskā garīgā un tikumiskā tradīcijā, kas savu pamatu rod pasaulē unikālajās latvju dainās;

-        …Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;

-        …Sievietes vērtības atjaunošana;

-        …ka Latvija ir plaukstoša zeme, kur cilvēki dzīvo pārticībā, drošībā un var piepildīt dzīves mērķus. Cilvēks, kā centrālais elements, ir vienlīdz izaugsmes mērķis un dzinējspēks. Kā sabiedrības, tā indivīda brīvā izvēlē vērtības un intereses ir līdzsvarā;

-        …Latvijas nākotne ir skaidri pasakāma: • Cilvēks – centrā; • Vērtības – pamats; • Principi – aktīvi darbības padomi ikvienam; • Jomās un nozarēs –svaigas un ilgtspējīgas attīstības idejas; • Teritorijā – vienmērīga un līdzsvarota attīstība; • Cilvēkos – pārliecība, drošība un lepnums.

-        … Latvijā ilgtspējīga attīstība nozīmē to pašu, ko citur pasaulē, tikai mums nākotnes veidošanā ir jābalstās uz pašu gudrību, vērtībām un tikumiem!;

-        Latvija ir brīva, dievišķu ļaužu zeme, kas garā vieno cilvēkus gudrā un mīlestības piesātinātā ceļā uz absolūtu pilnību. Latvijā ļaužu savstarpējās attiecības, attiecības ar dabu, ar pasauli veidotas uz taisnīguma un patiesības likumu jeb humānisma pamatiem. Cilvēki ir garā stipri, labestīgi, draudzīgi, vienoti ik katra materiālās un garīgas labklājības nodrošināšanā.

-        Latvija ir zeme, kuras skaistumu, tradīcijas kopj un sargā  garīgi augsti stāvoša, brīva tauta, kura orientēta uz augstākām cilvēces mērķu virsotnēm. Plaša tautas gara izglītība, katra indivīda brīvas attīstības apstākļos, nodrošina tautas radošā ģēnija atklāšanos māksla, kultūrā, zinātnē.

-        Latvija ir zeme, kuras ļaudīm raksturīgs dvēseles gaišums, taisnīgums, humānisms, godbijība pret visu, kas ir, gara spēks, augsti ētiskie principi. Viņi patiesi tic savai dievišķai esmei un no tās izrietošam pienākumam pret cilvēces kultūru un visas pasaules esmes pilnskanīgumu. Latvieši ir brīvi  ļaudis, kuri katrs apzinās savus personīgās dzīves uzdevumus savai tautai  un ir nelokami taisnīguma un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvji. Viņi aizstāv savā tautā rodamās vērtības kultūrā, radoši realizēdami sevi mākslās, mūzikā, rakstniecībā, tautas tradicionālajā dzīvē.

-        Latviju apdzīvo ļoti senas, cienījamas un saglabājamas kultūras, brīvu ļaužu kopa, kuras indivīdiem raksturīga neapturama dvēseles plūsma pretī gaismai, skaidrībai un īstai laimei; ticība savai vērtībai, savai dzīves misijai un saviem spēkiem. Savu un tautas spēku katrs no šiem ļaudīm rod savās iedzimtajās spējās un talantos, pamatojoties dzīves un darba vienotībā, vienotībā ar VISU, KAS IR

 

 

Trešais apcirknis: Kādu mēs redzam Latviju (vīzija)

Latvijas ļaudis ir garā brīvi un vienlaicīgi savstarpēji Vienoti, Vienoti ar Latviju, ar Pasauli, ar Visumu. Darbs, dzīves uzdevumi, ģimene, dzīve – latvietim nedalāmi sakusuši veselumā un ir viņa būtības izteicēji. Daiļa, tikumīga ir latvieša unikālā dvēsele, kas ļauj dzīvot savam likumam, savai patiesībai, savai taisnībai, jo tāda vienlaikus ir arī Dieva griba.

Latvis ir kosma cilvēks. Kosmam izvēršoties caur viņu, caur katra vienpatību klusumā, atklājas gudrība, kas ļauj iegūt skaidrību pašam par sevi, par savai dzīvei pirmbūtībā uzstādīto mērķi. Latvja darba imanentā jēga rodama viņa individualitātes harmoniskajā saskaņā ar Visuma laiktelpu. Tas nosaka latvieša apziņas universālo skaidrību rūpēs par cilvēka garīgo eksistenci, par savas tautas un visas cilvēces likteni.

Latvieša sirds ir atvērta vispārcilvēciskām vērtībām (mīlestībai, draudzībai, labsirdībai, pacietībai, darbam, čaklumam, taisnīgumam, iecietībai, gara brīvībai, pieticībai, drosmei, bijībai, iztēlei, veselībai, priekam). Latvis ir spējīgs dievišķās gaismas caurstrāvots, sakoncentrēt savus spēkus un spēkus pār mums, lai drosmes pilns kalpotu. Kalpošana, caur viņa patībā, dotumos, dzīves uzdevumos balstītam darbam, ir viņa dzīves jēga.

Latvija ir droša un neapdraudēta, pašpietiekama un pastāvīgi attīstošos sadarbības kultūras valsts, kuras skaistumu un tradīcijas kopj un sargā garīgi augsta, laimīga, vienota, strādīga, sena un brīva Eiropas tauta, kas orientēta uz augstākajām cilvēces pilnības virsotnēm. Latvija ir valsts, kura savus ļaudis aizsargā no nedienām un triecieniem, rūpējas par savu pavalstnieku sociālajām vajadzībām, par katra garīgo un materiālo labklājību. Ļaudis apzinās savu vērtību, savu spēku un savus dzīves uzdevumus. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm. Spēku katrs rod savās iedzimtajās spējās, izkoptajās prasmēs un Visa, Kas Ir Vienotības apziņā. Latvijas ļaudis ir garā stipri, pārliecināti, zinātkāri, draudzīgi, Vienoti. Balstoties tautas bagātajā dzīvesziņā rodamajās vērtībās, viņi radoši realizē sevi mākslā, kultūrā, zinātnē, saimnieciskajā darbībā un politikā, celdami savu Latviju.

 

 

Te sabērtais ceturtajā apcirknī, iezīmē darbus vīzijas īstenošanai – nesakārtojot tos pēc nozīmīguma vai hronoloģiski.

-          "Zaļākā" valsts pasaulē;

-          Jāveido nacionālā pašapziņa;

-          Vajadzīgs darbs labai garīgai veselībai;

-          risināt daudzās samilzušās problēmas latvieši var tikai pilnīgas nacionālās, politiskās un ekonomiskās neatkarības apstākļos (prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga, likumīga un svēta);

-          Pirmais nosacījums ir—būt pašam sev par likumdevēju;

-          Realizēt augstāko uzticēšanās pakāpi cilvēkam;

-          Ģimenē un skolā jāizaudzina cilvēki ar augstām vispārcilvēciskām īpašībām (mērķa skaidrību, vēlēšanos dzīvē kaut ko radīt, dot);

-          Jāatgūst ticība nākotnei. Jāatgūst darba tikums un prieks, jāatgūst pašlepnums, bez kura neviena tauta nevar ilgi pastāvēt;

-          par jaunu jāmācās mīlēt dabu  (Daba ir mums devusi un var dot milzīgas attīstības potences un daudzveidību);

-          Vārdam latvietis jākļūst par svētu vārdu, ar ko saistīts gan čaklums, gan godīgums, gan pašcieņa, gan rūpes par savas tautas veselību un citas vispārcilvēciskās vērtības;

-          veicināt bez steigas apdomu, apceres spējas;

-          centrēšanās savā patībā, savas individualitātē;

-          sekmēt daudzveidību;

-          rūpēties par pieredzes pārmantošanu (tautas dzīves gudrība);

-          valodas kopšana;

-          tautas tradīciju apzināšana, kopšana;

-          savas Tēvzemes pazīšana, vēstures zināšana;

-          senvalodas atjaunošana;

-          pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīsim izglītībai;

-          Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju;

-          Valsts vadības līmenī nodrošināt, lai visi plašsaziņas līdzekļi kā primāro nodrošinātu tēmu par nacionālās identitātes uzturēšanu un skaidrošanu;

-          Latvijai šajā posmā ir svarīgi saglabāt neatkarību kā no Austrumiem, tā no Rietumiem, saglabāt savu priesterību;

-          jaunie skolotāji jāaudzina tā, lai viņi labāk iepazītu lauku dzīvi;

-          Skolā literatūras stundās vajadzētu atgriezties pie īpašas tautasdziesmu programmas;

-          Nacionālās kultūras pamatā liekamas vērtības un prioritātes, kas saistītas ar latviešu tautas tradicionālo jeb etnisko kultūru.;

-          Latviskais Pasaules uzskats un dzīvesziņa ir latviskās kultūras neatņemama sastāvdaļa un ir nedalāma no latviskās tēlu sistēmas. Piesaiste pie latviskās kultūras arhetipiem palīdz veidot stipru nacionālo kultūru

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt nevis reliģiozai, bet kultūras audzināšanai, kas balstās tautas vērtību un tēlu sistēmā … Tautas kultūra ir emocionāls un intelektuāls kapitāls, kas tiešā veidā saistīts ar tautas vērtību sistēmu - tikumu, ētiku un morāli un tautas arhetipisko tēlu sistēmu.

-          …Ir nepieciešams apzināties, ka vienīgi izglītības sistēma nākamajām paaudzēm var tālāk nodot tautas nemateriālo jeb garīgo kultūras mantojumu. …

-          …Tauta, kas tālāk nes savu kultūras mantojumu, ir kultūras tauta ar augstu garīgās apziņas līmeni, kuras spēj arī pastāvēt cauri laikiem un pārmaiņām.;

 

Ceturtais apcirknis: Kā un kādi darbi veicami, drīzāk kādi principi būtu jāievēro

 

-          valodas un tautas tradīciju kopšana;

-          ģimenes institūta stiprināšana; sievietes būtības atgriešana, stiprināšana;

-          tautas veselības aprūpe – nav neviena, kurš nesaņemtu tam nepieciešamo medicīnisko aprūpi;

-          valsts institūciju birokrātijas minimalizēšana, decentralizējot atbildības jomas – uzticoties saviem brīvajiem pavalstniekiem;

-          tiek veidota kā no Austrumiem, tā no Rietumiem  neatkarīga, savas valsts iekšējās dzīves noteicoša, pašpietiekama valsts; sadarbība ar kaimiņu zemēm tiek veidota, neupurējot savas tautas intereses;

-          valstī veidot savstarpēji atbalstošu, uz sadarbību (ne konkurenci) orientētu, pašpietiekamu saimniecisko darbību; veicināt mazo lauku saimniecību un amatniecības attīstīšanu; veicināt vienmērīgu visa veida resursu sadali (infrastruktūras attīstību) starp laukiem un pilsētām, starp valsts pilsoņiem;

-          galveno uzmanību un pietiekami daudz līdzekļus atvēlēt izglītībai, kura balstīta uz iespējām katram brīvi izvēlēties savu profesiju atbilstošu savām spējām un dotumiem; brīvi izvēlēties mācību un izglītības saturu, pakāpi; izglītības vadību valstī decentralizēt, deleģējot atbildību par izglītību uz pašiem pilsoņiem, vecākiem un skolu dibinātājiem; nodrošināt vienādi augstas iespējas iegūt labu (bezmaksas) izglītību jebkuram valsts pilsonim neatkarīgi no vecuma, tā dzīves vietas un rocības; tuvināt skolu dabai gan izglītības saturā, gan skolas izvietojuma ziņā; Skolu kopienas iekļaujas tautas tradicionālās kultūras tradīcijās, realizē tautas pedagoģiju;

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt kultūras audzināšanai, kas balstās uz tautas tradicionālās kultūras vērtībām;

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt kultūras audzināšanai, kas balstās uz tautas tradicionālās kultūras vērtībām; 

 

A.A.Korta; A.Buiķis; A.Dauge; A.Dzenis; A.Kroders; A.Milts; A.Priedītis; A.Kronvalds; A.Kļave; A.Meijers; Baltijas Asamblejas 15. sesija; Biedrība Viedums; Biedrības „Ētikas tilts Latvijā”; D.Čubukovs; D.Rīsa caur R.Rozīti; E.Berklavs; E.Dārziņš; E.Virza; E.Brastiņs; F.Brīvzemnieks; H.Celmiņš; Herders; I.Krūmiņa; I.Latkovskis; I.Luhaera; I.Šmits;  I. un A.Saprovskas; I.Vīks; I.Ziedonis; J.Auškāps; J.Mencis; J.Rainis; J.Raipulis; K.Kundziņš; K.Liberta; K.Raudive; Nikola; P.Kļava; P.Stelps; P.Dāle; P.Jurēvičs; Prancāns; R.Baumanis, Ž.Jaunzeme, T.Tisenkopfs grupa; R.Raudupe; S.Lasmane; U.Rode; V.Medenis; V.Vīķe-Freiberga; V.Zariņš; Z.Mauriņa.

 

Vēlreiz jāuzsver, ka no uzskaitīto ļaužu darbiem izmantotas tikai atsevišķas idejas un tas nozīmē, ka minētie autori ir brīvi no atbildības par kopsavilkuma tekstiem.

 

Apkopoja O.Rode