Materiāls Latvijas vīzijas sakarā

 Tauta ir svētums, lūdzu neapstrīdēt to!

E.Brastiņs

 

 Mūsu ir daudz, jo vairāk lasu, jo vairāk par to pārliecinos. Nav iespējams šeit pieminēt visu teikto par Latviju, latviešiem, par mūsu tautu, bet vajadzētu, godinot tautiešu domas, sapņu par mūsu Latviju, apliecinot, ka tās nav bijušas veltas, ka tās turpina dzīvot, ka arī mūsu paaudze lolo ideju par 1000 gadīgu jeb mūžīgu Latviju.

            Mūsu domātāji gan tieši, gan kontekstā aprāda to, ko reiz teica Brastiņš: Latvietība ir pienākums, kas jāuzņemas mūs pašu goda dēļ. Es piebilstu -  arī atbildība Pasaules izaugsmei.

Ka tas tā ir, apliecina sekojošais darbu konspekts – izlasiet to! Lai tur rastais jūs iedvesmo! Varbūt jums ir izraksti arī no citiem darbiem – dalieties! Būsim pēc secīgi mūsu tautas domātāju cienīgi darba turpinātāji, viņu pausto cerību, ideju īstenotāji.

aijā, tos, kuri vēlēsies aktīvi piedalīties Latvijas vīzijas veidošanas darbā, aicināsim kopā. Mums būtu jāierauga ne tikai vīzija, jāapjauš ideāli uz kuriem būtu mums jātiecas, bet arī jāiezīmē ceļš, jāierauga tas, kas konsekventi guļas uz mūsu vīzijas stara un ar ko, un kā sākt, lai reāli jau šodien neatlaidīgi, pārliecinoši KALPOTU idejai.

Darbu konspekti viens no otra atdalīti pārtrauktu līniju un katra konspekta beigās dots autors, avots. Pašās beigās es atkārtoti ielieku dažu darbu atslēgvārdu meklējumus un uz tiem balstītus slēdzienus. Pēc visa tā varat iepazīties jau iesūtītām idejām. Visu šo materiālu varat atrasta arī tautskolas mājas lapā piltinkalns.lv.

Lai top! Ojārs

……………………………………………………………………………………………………

…bez skaidra priekšstata par nākotni nav iespējama sociālo procesu vadība – sociāli politiskais menedžments. Valsts nav normāla valsts, ja tai nav nākotnes vīzija.

Bez skaidra priekšstata par nākotni nav iespējama ne sociālo kolektīvu (tautu, nāciju, civilizāciju) vadība, ne indivīdu iespējas dzīvot saskaņā ar noteiktu dzīves mērķi. Ja nav nākotnes vīzija, tad valsts vai indivīds ir nožēlojams un nīkuļojošs subjekts.

ir abpusēji saistītas lietas: valsti nevar attīstīt, ja trūkst nacionālās pašapziņas, un pašapziņas nav, ja valsti neuztver kā vērtību.

bez labas garīgās veselības nav iespējama ne nacionālisma, ne „vietējiem apstākļiem pielāgotas kreisās doktrīnas izstrāde”. Vispirms ir vajadzīga laba garīgā veselība, jo pretējā gadījumā tūlīt izgāzīsies ikviena piedāvātā intelektuālā konstrukcija.

Nacionālisms ir ļoti laba un vajadzīga izpausme. Nacionālisms ir katras tautas pašapziņas ideoloģija.

Mūsu nacionālisma projektos ir jāņem vērā, ka globalizācijas apstākļos notiek nacionālās valsts erozija. Nacionālā valsts zaudē suverenitāti, kļūst atklāta telpa starptautiskajai tirdzniecībai un ražošanai, kā arī darbaspēka tirgus globālajām transformācijām.

Arturs Priedītis Tautas mocību terapija, jeb „nākotnes atslēga”

http://www.pietiek.com/raksti/tautas_mocibu_terapija,_jeb_nakotnes_atslega

--------------------

…tad es redzu Valsti, - lai arī mazu, bet pašpietiekamu un pastāvīgi attīstošos. Valsti, kurā ir vieta, lai arī nedaudz izaicinošiem, bet drosmīgiem un drošsirdīgiem cilvēkiem, kādi mēs visi savā būtībā esam. Valsti, kurā cilvēki dzīvo pēc simbiozes principa, nevis pēc melu principa, kas iedzīti mūsos no ārpuses, konkurences principa.

Es redzu cilvēkus… Viņi mīl savu zemi un lepojas ar savu valsti, bet valsts aizsargā viņus no nedienām un triecieniem. …šie cilvēki rada - rada un pilnveido jaunas kultūras vērtības, jaunas dzīves paradigmas, kas balstās uz savstarpēju cieņu un strādīgumu.

pie varas ir nevis tie, kas vēlas uz sava sociālā statusa rēķina saņemt kādus papildu materiālos labumus, bet tie, kas vēlas un var pārvaldīt valsti.

 Jo nākotnes Latvija - tā ir miera osta neizmērojamā haosa pasaulē.

Ekonomika šeit tiek būvēta uz loģikas un pragmatisma bāzes, nevis uz ātras uzdzīves vēlmes uz sveša rēķina.

tirgojas ar visām valstīm bez izņēmuma, jo valsts pārvaldnieki  lieliski saprot, ka pareiza ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana - tās ir mūsu sociālās garantijas, mūsu kultūras attīstība, mūsu zinātne, mūsu bērnu izglītība un medicīna mūsu vecākiem.

… nākotnes Latvijā nav nepieciešamības ekonomēt uz sociālām vajadzībām.

Tauta, savukārt, rūpējas par zemi, kurā dzīvo. Es redzu to ar neapbruņotu aci - sadarbība vienmēr rada sadarbību. Es redzu apartus un apsētus laukus, milzīgas ganības, mājas kustoņu stāvus, augošos jaunos mežus, zemnieku tulznainās un nostrādātās rokas, kas atdod siltumu zemei, kas radījusi mūs visus. Šeit nav vietas ļaunumam vai skaudībai - šeit ir vieta tikai neatlaidīgam darbam un dziļa apmierinājuma sajūtām par to.

Pats galvenais mums jau ir - tie ir cilvēki, kas dzīvo Latvijā. Atlicis tikai pats mazumiņš - apvienoties vienā tautā.

Dmitrijs Čubukovs Mana Latvijas nākotnes vīzija

http://dmitrijs.id.lv/lv/about-lv/summary-lv

--------------------

Šādos apstākļos nepieciešami tautai atgūt ticību sev, atgūt apzināšanos, ka mēs — latvieši — esam viena no vecākām tautām Eiropā, ka latviešu valoda ir sena valoda, ka mums ir tautas Dainas, kādas nav nevienai citai tautai pasaulē; ka esam tauta, kas

…mīl un prot strādāt; ka esam tauta, kas pierādījusi, ka prot cīnīties par savu brīvību; ka esam tauta, kas ir jau pierādījusi, ka ir spējīga izveidot un vadīt patstāvīgu valsti; ka mums ir bagātas tradīcijas un ka īsā laikā spējām sasniegt augstu kultūras līmeni. Latviešiem ir pamats būt pašlepniem (ne šovinistiem). Tas ir vajadzīgs, jo bez tā zūd vitalitāte, bez tā tauta nevar pastāvēt. Ikkatram latvietim jāsaprot, ka sekmīgi aizstāvēt savas tiesības, risināt daudzās samilzušās problēmas latvieši var tikai pilnīgas nacionālās, politiskās un ekonomiskās neatkarības apstākļos un ka prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga, likumīga un svēta. Bez tā nevar panākt demogrāfiskā stāvokļa normalizēšanu un kultūr- tradīciju aizsardzību.

Šādas vajadzības izpratne ir jāapgūst jau skolā un ģimenē. Ģimenē un skolā jāizaug cilvēkiem ar augstām vispārcilvēciskām īpašībām.

Par visvajadzīgākajām īpašībām uzskatu mērķa skaidrību, vēlēšanos dzīvē kaut ko radīt, dot. Cilvēks aiz sevis nedrikst atstāt tukšu vietu. Tikpat svarīgi ir apzināties, ka cilvēks pieder savai tautai, ir tās sastāvdaļa, savu senču pēctecis, viņu labo īpašību un padarītā darba mantinieks un turpinātājs.

Būtu ļoti labi, ja mēs katrs sev noteiktu par likumu vakaros pirms aizmigšanas pajautāt, ko šodien esmu darījis savas tautas, savas Tēvzemes labā.

Nešaubos, ka gandrīz ikkatrai meitenei un zēnam bērnībā un jaunībā ir kādi skaisti, cēli nodomi, mērķi. Un tas ir labi. Nabags ir tas, kuram tādu nav. Taču tos sasniegt nav viegli un ne visiem pietiek izturības, pacietības, neatlaidības. Nepametiet sapņus! Ir jābūt entuziastam. Nedrīkst pazaudēt ticību, cerību un gribu cīnīties jebkurā situācijā, jebkuros apstākļos. Citādi cilvēks nav cilvēks. Nedrīkst, tikai tāpēc ēst, lai varētu strādāt, un strādāt tikai tāpēc, lai būtu ko ēst.

«Mēs nevaram atļauties būt dumji,» pareizi nesen teica rakstnieks Andrejs Dripe. «Lielai tautai viens miljons muļķu vairāk vai mazāk, tas nav tik svarīgi, bet mums katrs cilvēks no svara.»

Jāatgūst ticība nākotnei. Jāatgūst darba tikums un prieks, jāatgūst pašlepnums, bez kura neviena tauta nevar ilgi pastāvēt.

1989. gada jūnijā. Eduards Berklavs .

-------------------

Senie latvieši ar vēju, lauku, mežu runāja kā ar māti. Mums tā par jaunu jāmācās mīlēt, vienkārši mums nav citas alternatīvas. Daba ir mums devusi milzīgas attīstības potences un daudzveidību.

Latviešu tautas dziesmas ir gandrīz neticama ģeniāla gara bagātība, tautas čakluma un gara možuma lieciniece reti nelabvēlīgos apstākļos. Necieņa pret senčiem, pret to atdusas vietām, pret to atstāto gara un valodas bagātību, pret to čaklumu, to pamācību daudzveidību, fantāzijas lidojumiem ir mūsu gara nabadzības un nekulturālības izpausme.

Cik labi būtu, ja vārds latvietis tiktu vērtēts ar cieņu visās tautās. Cik labi būtu, ja tas kļūtu par svētu vārdu, ar ko saistīts gan čaklums, gan godīgums, gan pašcieņa, gan rūpes par savas tautas veselību, kulturāllbu, asprātību, demokrātismu, žēlsirdību, neatlaidību, izturību. Cik labi būtu, ja mazai tautai būtu daudz lielu cilvēku un dziļa ticība savas tautas nākotnei, un spēja to reāli ar darbu svētīt.

Mēs apjēdzam sevi, apjēdzot ģimenes, tautas, sava darba, cilvēces un Visuma sūtību.

«dzīvie miroņi», kuri bioloģiski eksistē, bet labestība, garīgums, čaklums, godīgums ir miris.

Augusts Milts

------------------

… svarīgi ir saglabāt senās gara aristokratijas tradīcijas.

Pirmais nosacījums ir—būt pašam sev par likumdevēju.

Tas drīzāk raksturo augstāko uzticēšanās pakāpi cilvēkam, kura neatkarība ir radīšanas un tālredzīga citu cilvēku, tautas, cilvēces atbildības nosacījums. Neatkarība un iekšējā brīvība atalgo ar garīgu labklājību, pašcieņas un pašvērtības apziņu.* Gara aristokrātiskums izpaužas ari pašsavaldībā, pašierobežo- šanā, pašvadībā utt.

Pašsavaldiba balstās uz gudru prātu, apdomību, atturēšanos no bezjēdzīgām baudām, uz seku paredzēšanu, domāšanu uz priekšu utt. Tā nav bailīga piesardzība, bet vīrišķīgs dzīves kultūras nosacījums, kas ļauj pašam vadīt sevi, apturēt neapdomīgu, nesaprātīgu, bieži vien muļķīgu .rīcību, neļaut tai notikt, jo notikušo bieži vien nav iespējams labot. Naida, dusmu, iekāres aptumšotam prātam liegts tālredzības gaišums, tāpēc kultūra (ari latviešu folklora) uzlūko naidu kā neauglīgu strupceļu. Tauta cenšas nevis naidu uzkrāt, bet gan kliedēt, vien atstājot cēlu, taisnīgu pašaizstāvēšanās naidu, pārvēršot ironijā, vienaldzībā

latviešu zemniekam nav sveša šī bez steigas pašapziņa, kuru viņš galvenokārt mācījies no dabas. Grauds dīgst lēnām, zieds plaukst bez steigas, viss norit svinīgi lēnā dabas mistērijā.

šodien īpaši svarīgs bez steigas apdoms, apceres spēja, lai nesajauktu ik dienīgo ar mūžīgo, pārejošo ar paliekošo, lai masu kultūru nesajauktu ar patiesi vērtīgo, lai eksistenciālās dziņas nenomāktu garīgu baudu iespējas un

Kurš kociņš ziemu zeļ, Tas vasaru nelapoja, Kas otram ļaunu vēl. Tas pats laba neredzēja.

….

neaizstātu tās. Tāpēc gara aristokrātijai raksturīga izsmalcināta vērtību atlase — par svarīgām atzītas nedaudzas, par nesvarīgām — daudzas. Vērtību vidū centrālā vieta pieder godam, lepnai pašcieņai.

Aristokrātu raksturo labprātīgs dāsnums, šī ņemšanas — došanas asimetrija, kurā otram arvien tiek dots vairāk nekā saņemts. Grūti iedomāties cildenu aristokrātismu savtīgā, alkatīgā, skopulīgā pašlabuma egoismā. Aristokrāts nelūdz, pat nabadzībā nezemojas, neaizņemas, jo gods ir augstāks par mantu.

Viena no pašām senākajām aristokrātisma izpausmēm ir uzticība. Ja draudzība, tad īsta, ja ģimene, tad uzticība tai.

Pašcieņai nepieciešama drosme un vīrišķība. Par zemisku uzlūkojama gļēvulība — kad ir apstākļi, lai teiktu patiesību, bet bailes attur. Arī meli ir gļēvulības izpausme. Pie tiem noved vai nu gļēva neprasme dzīvot, vai ari nespēja atzīt savu kļūdīšanos. Gara aristokrātiju raksturo arī smalkjūtība, takts, otra cilvēka sapratnes spēja, klusēšanas un otrā ieklausīšanās spēja. Ar savām bēdām un priekiem neapgrūtināt, otru neaizvainot, būt pateicīgam,

Arī augstsirdība, ietilpst aristokrātiskajā etosā. Tā izcelta Raiņa «Jāzepa un viņa brāļu» piedošanas filozofijā.

Gara aristokrātismam ir sveša masu, pūļa cilvēka vēlēšanās būt līdzīgam citiem, kas vienlaikus nozīmē savas patības novārtā atstāšanu, savas individualitātes zaudējumu. Sava āriene, savs individuālais stils, savas domas, sava pārliecība un uzskati, turklāt tālredzīgi un humāni. Tas viss vairo daudzveidību, kura tik nepieciešama dzīvei un gara dzīvei it īpaši.

Gara aristokrātija ir viena no iespējamām pašveidošanas programmām. Ja reiz tā ir izturējusi laika pārbaudi, tad varbūt ir vērts tajā ieklausīties, lai dzīve nepaietu garām pašam dzīvotājam. Lai tā nepaietu pūliskā kaifā, neauglīgā un bezjēdzīgā. Dzīve, kas tikai vienreiz dota, kas dzīvojama sev un citiem. Lai mēs būtu tas, kas mēs varam būt, savā individuālajā un pārindividuālajā dzīvē, par tautas, cilvēces un sava Es likteni domājot.

Skaidrīte Lasmane

-----------------------

 

Ikviena tauta, tās valoda un kultūra veidojusies daudzu gadu tūkstošu gaitā un ir neatkārtojama vērtība no visas cilvēces viedokļa gan tagadnē, gan vēl jo lielākā mērā nākotnē, jo vienīgi daudzveidībā var ilgstoši noritēt sekmīga attīstība.

Vēl briesmīgāk ir, ja atmiņu zaudē tauta. Tautas atmiņa ir šūpļa dziesmas, ko ikviena paaudze dzied nākamajai, bērnu rotājās un paņēmieni, ar kādiem vecāki un vecvecāki nodod savu darba un dzīves pieredzi bērniem un bērnu bērniem. …

Darba un sadzīves pieredzes pārmantošanā ir ļoti svarīgi, lai katrs bērns un jaunietis garīgos iespaidus saņemtu ne tikai no saviem vienaudžiem, bet arī no citu paaudžu gudriem un krietniem cilvēkiem….

Vēl lielākas briesmas atsevišķam cilvēkam no atrautības ar citu paaudžu pieredzi un dzīves gudrību veselā tautā. Tā rodas pārrāvumi kultūras ķēdē, jo visi dzīves procesi risinās kā nepārtraukti.

Vilnis Zariņš

------------------

Šīs lielās un nepārtrauktās dzīves un pasaules organiskās sakarības un kārtības dēļ cilvēks atbild par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, dzīvoto un nedzīvoto dzīvi arī nākamajām audzēm, pirmā kārtā savas paša tautas audzēm — vēl nedzimušajām dvēselēm, nedzimušajām dzīvībām. Gaiša un stipra personība, apbruņota ar labu un spēcīgu gribu, droši un ar prieku uzņemas atbildību šī dzīves mūžīgā plūduma un patiesas kultūras radīšanas un veidošanas labā.

Pauls Dāle. «Laba griba un personība.»

Tauta, kurā ir pārāk maz cildenu un stipru personību, var kļūt par tautu bez nākotnes un tikt padota vislielākām briesmām. Stiprās dvēseles ar labo un drošo gribu un apgaismoto skatu ved augšup kdtru kopību, kurā tās darbojas, un laimīga ir tā tauta, kurai nopietnā un liktenīgā brīdī nepietrūkst šādu dvēseļu, šādu stipru un darbīgu personību, drošu cīnītāju, klusu varoņu.

Galvenais, kas dvēseli dara stipru un lielu, ir n e d a l ī t a un i l g s t o š a pieķeršanās augstai vērtībai, nodošanās lielam uzdevumam, kalpošana augstākam likumam.

Pauls Dāle. «Stiprās dvēseles.»

--------------------

Vakareiropas aristokrāts savu dižciltību gūst no tālās pagātnes, labietis — no paša rokām padaritā darba. Asinsdižciltība un darba dižciltība — tā ir starpība starp Vakarei- ropu un mums. Mēs, latvieši, apbrīnojam nevis to, kura tēva tēvs jau valdījis lielā muižā, bet to, kas pats ar savu spēku atdalījies no pelēkās masas un veicis darbu, kura gaisma sasniegs paaudžu paaudzes. Savā sīkstajā izturībā un savrupībā latviešu labietis arvienu paliks tuvu zemniekam, bet savā sirsnībā, vienkāršībā un gaišajā lēnīgumā — latviešu Dieviņam.

Zenta Mauriņa. «Saules meklētāji».

--------------------

Kad cilvēks pats vai kolektīvs kopumā kopj sevi bez labas idejas klātbūtnes, rodas primitīvu centienu cilvēki un tādi paši ļaužu slāņojumi: mantas centieni, izēšanās prieki, «pietelevizora» laiskums.--------

Ja es kopju tikai ideju, principus, postulātus, programmas un aizliedzu sevi, savus personiskos priekus, savu apkārtni un savus līdzcilvēkus, es kļūstu par vientuļnieku — savas idejas mocekli, fanātiķi. Taču dzīve neprasa, lai cilvēks mocītos, evolūcijas kustību uz priekšu virza tikai saskaņa un saderība.--------Tātad — trīs virzienus es ieraudzīju sev tautasdziesmā: paškopšanu, citkopšanu un idejas kopšanu.

Imants Ziedonis. «Manas tautasdziesmas».

--------------------

Kultūra ir senču mantojums, dēlu svētais sakars ar tēviem.» Raudive

Radīšanas skurbumu pazīst tās tautas, kas savā attīstībā nezaude sakaru ar dabu. Raudive

---------------------

1872. gadā Tērbatas latviešu literārajā vakarā Kronvalda Atis piesauca Fridriha Ludviģa Jāna vārdus: «Valoda ir tautības dvēseles atklājums. Ar savas valodas bojā iešanu pazūd arī tautas. Katra tauta godā sevi savā tēvu valodā, tautas valodas apcirknī ir viņas izglītības vēsture, te parādās viņas individuālās novēres, garīgās un ētiskās īpatnības. Tauta, kas aizmirst savu tēva valodu, zaudē savu balsstiesību cilvēcē un padota mēmā lomā uz tautu skatuves. Ja arī tā saprastu visas pasaules valodas un nezin kā lepotos, tā nav vairs tauta, tā ir bars.» ….

Valoda veidojas mijiedarbībā ar loti dažādiem tautas dzīves nosacījumiem — klimatiskajiem, vēsturiskajiem, psiholoģiskajiem utt. Katrai tautai šo nosacījumu savirknējums ir vienreizējs, kas atstāj ietekmi arī uz valodas savdabību.

Tradīcijas ir pagātne, kas dzīvo tagadnē. Viņās dažkārt atrodas tūkstošiem gadu vecas gudrības un nemaldīgas atziņas, kas dod dzīvei stingrumu.» …..

latviešu godību un svētku tradīcijas savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā. Tā izjaukšana bojā arī tautas tikumus.

Latviešu dziļo un veselīgo tradīciju zudums ir cieši saistīts ar lauku dzīves panīkumu.

Unikāla kultūras vērtība ir mūsu tautas dziesmas — latvju dainas. Dainas ir savdabīga latviešu tautas filozofija, gadsimtu gaitā izveidojušās atziņas par cilvēka saskanīgu dzīvi ar dabu un līdzcilvēkiem. Sīs garamantas ari šodien varētu rādīt šo saskaņas ceļu.

Vienota ticība katrai tautai ir tikpat nepieciešama kā valoda. Tās abas ir tautas savdabības izkopšanas un aizsardzības sistēmas. …..

Ilmārs Latkovskis

---------------------

Kā zemnieku tautai latviešiem galvenokārt piemīt zemes darba tikums.

Taču latviešu raksturā ir gan atsaucība, gan līdzcietība, gan varonība, gan tiekšanās pēc augstākiem ideāliem. Ari latviešu kvēlākā vēlēšanās ir būt brīviem un neatkarīgiem, pašiem lemt par savu dzīvi, un šiem mērķiem viņi ir ziedojuši gan materiālas vērtības, gan dzīvības. Tātad tautas raksturs ir uzvedības, morāles, tikumu komplekss, kas tiek nodots no paaudzes uz paaudzi ar valodu, ieražām, tradīcijām un ticējumiem un kas veido virsindivlda, tautai raksturīgo seju. Nav šaubu, ka šo īpašību kopa (tautas dvēsele) nepiemīt katram indivīdam.

 Jēkabs Raipulis

--------------------

Nav tā arī sevišķīgi auglīga. Uz tās var dzīvot tikai ar neatlaidīgu darbu. Tas liecina, ka latvieši no aizvēsturiskiem laikiem nav dzinušies pēc gatavām bagātībām, bet tās paši darinājuši, pārvērzdami mazvērtīgo matēriju augstvērtīgā, un palaidušies uz saviem spēkiem un darbu. Sāda atziņa un ticība ir augstākās morāliskās potences, kuras kāda tauta var sasniegt.

šī zeme ir brīnišķīgi skaista. Tādu latvietis ir meklējis, jo viņa dvēsele alkst skaistuma. Un laikam nav nekā dziļāka par šīm alkām latvieša dvēselē. Nav jau tas gadījums, ka senais latvietis visas savas gara mantas ietvēris pantos un brīnišķīgos rakstos, kā dārgakmeņus ietver zeltā. Nav gadījums, ka daiļuma izjūta un prasība neatkāpjas no viņa ne tīrumā, ne pļavā, ne upes malā, ne pagalmā, ne pie pavarda. ….

individuālisms nav tikai vājība, bet ir arī liels pozitīvs spēks. Tas radījis latvieša sīkstumu un lielu garīgo spēju un raksturu dažādību, lielu latviešu zemnieka inteliģenci, par kuru pārākas nekur nav, un reizē ar to priekšnoteikumus ārkārtīgi bagātai, savā krāsu dažādībā neredzēti krāšņai garīgai dzīvei.

Jūlijs Auškāps.

------------------

Saderībā ar kaimiņiem un citām tautām savā patstāvīgā, latviešu valdītā valstī dzīvojoša latviešu tauta, ar taisnīgi izkārtotām sociālām attiecībām un politisko iekārtu, kas nodrošina tautas vienību un viņas saimniecisko labklājību: ar augstu, īpatnēju nacionālo kultūru, kas latviešu tautas garīgo vērtību citu tautu vidū dara vienmēr lielāku un kas nodrošina dzimtenes mīlestības, varonības, darba, ģimenes kopšanas, pienākumu pildīšanas u. c. sociāli augstvērtīgo tikumu valdību tautas dzīvē, latviešu tautu darot ētiski vienmēr labāku un savā spēkā varenāku starp citām tautām.

Artūrs Kroders «Jaunā ideologi ja» …..

------------------

Jā, mēs esam maza tauta, bet lai neesam mazi savās jūtās un savos centienos….

F. Brīvzemnieks

---------------

Tautība — par visu svētā, Tai lai pieder mūsu sirds!

H. Celmiņš

----------------

Tauta savā visumā nekad neredz īstā ceļa, nekad neapzinās sava vēsturiskā uzdevuma. Vajag celties vadoņiem, kas viņu aizvestu uz apsolīto labklājības un skaistuma zemi.

E. Dārziņš …

--------------

 

Šo zemi latvisko, kas mums par daļu krīt, Mums vajag ārisku un skaistu padarīt . . .

Tā mūsu misija, tas mūsu mērķis kairs, Mēs varam prātot daudz, mums cita nava vairs.

Dzejnieks Edvarts Virza 1929. gadā rakstīja…

---------------------------

Tēvzemei un Dzimtenei nevajadzētu būt šķirtiem jēdzieniem.

Pirmajā tautas atmodas laikmetā Atis Kronvalds savā darbā

«Tēvuzemes mīlestība» piemin šādus Tēvuzemes mīlestības avotus:

1.   Tēvuzemes pazīšana

2.   Tēvijas vēsture

3.   Tēvu valodas cienīšana un kopšana

4.   Turēšanās pie tēvutēvu krietnām ierašām

5.   Kopības prāts

6.   Latviešu tautas krietnāko dēlu cieņā un godā turēšana

7.   Ticības mācība

Gara nabadzība iet roku rokā ar valodas vāju zināšanu. Tautā, nācijā realizējas personība. Tā ir apkārtne, kurā cilvēks veido savu garu.

Ģimene ir Tēvzemes modelis, ja tā ir stipra, tad arī Tēvzeme ir stipra.

Svarīgs ir ritms. … izdzīvošanas un spēka līdzeklis cauri grūtajiem gadsimtiem. Tauta dziede savas tautasdziesmas, svin savus svētkus un rotā savus mājokļus, lietas un tautastērpus ar senajiem rakstiem – un tauta, katrs cilvēks, sevi atpazīst un atklāj no jauna.

Vidvuds Medenis …..

------------------

Cilvēks ir pa lielākai daļai auglis, kas tēva, mātes dārziņā audzināts un briedināts.

Ko bērni iezīž tēvu mājā, to tie paņem līdz uz dzīves ceļa par garīgu mantojumu.

Vecāko rokās stāv lielāka vara pie bērnu audzināšanu nekā skolām.

Tādēļ tēvuzemes mīlestība būs pie bērniem tai mērā atronama, kādā mērā tā tēvu mājās uzplaukusi.

Kronvalda Atis ….

 

-----------------------

Latviju — latviešiem!» Tas nozimē: Latviju — tiem, kurus pie Latvijas saista ne tikai saknes, kas stīdz caur dzemdību namu, dzīves un darba vietu, bet kuru saknes turas gadsimtiem ilgajā latviešu kultūrā un valodā. Tiem, kas cenšas traucēt latviešu tautas atmodu, es gribu teikt: «Ejiet nost no nacionālās neatkarības ceļa, kamēr nav par vēlu, atbrīvojiet Latvijas zemi un dodieties uz savu veco dzimteni, kur ir plašs darbajauks jūsu enerģijai!»

Brīva Latvija nozīmē latvisku ģimeni — nācijas pamatsastāvdaļu un nākotni. Tauta ģimenei — labākos materiālos, dzīves un izglītības apstākļus, ģimene tautai — nacionālā garā audzinātus, fiziski un garīgi pilnvērtīgus pēcnācējus.

Tēvzemes brīvība balstās uz nesaredzamā, taču vissvarīgākā pamata — garīguma. Es ticu latviskā gara gēnam, kas vēl nav. zudis tautā.

Agris Dzenis . Līvānu 1. vidusskolas 9. klasē. .

­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­

Latviešu dzīvesziņa S A S T Ā D Ī T Ā J A A. Rudzīte, 1990. LNNK

_____________________________________________________

 

…latviešu valoda ir vecākā dzīvā valoda pasaulē. No mūsu pirmavalodas atzarojušās un veidojušās citas plašās indoeiropiešu valodu saimes valodas… tagadējā Baltijas zeme ir indoeiropiešu tautu pirmdzimtene. Šeit meklējams baltās rases sākums.

Mēs esam balti. Senajās valodās ba-alt tulkojams kā senās dvēseles.  ….

Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu. ….

Mūsu senči vārdu Dievs jau vismaz pirms 100 000 gadu zināja.. mūsu bramaņi šo vārdu aiznesa uz Indiju. ….

Latvju garamantas atspoguļo zināšanas, kuras cilvēce uzkrājuši savā miljoniem gadu ilgajā aizvēsturē. Garamantas, un it īapši pasakas, satur izcili vērtīgas zi’\nas, bez kurām nav iespējams apzināt un izprast senatni.

Latvju dainas ir izcils senbaltu garīgās kultūras piemineklis. Katra daina ir uzskatāma par īsu vēstījumu dzejā.

… vēl pārsteidzošāka ir latvju garamantās izklāstītā dzīvesziņa, kas virza tikai uz labiem darbiem un nosoda ļaunumu. .. pārsteidz latvju garamantu ārkārtīgi augstā morāle un ētika, kurās nav ļaunuma filozofijas. ….

Pasakās, ja tajās rūpīgi ieklausās… ir pamatdoma: ar čaklu, godīgu darbu, ar sirsnību un mīlestību pret savu apkārtni, dabu, arī pret skudru un zāles stiebru, var sasniegt ļoti daudz. ….lpp.

… tās rāda, kā ar savu attieksmi pret dabu un cilvēkiem, ar savu paša gudrību, attapību, čaklumu un izveicību tiek galā ar visām nelaimēm galā. Pasaku varonis nesūrojas par grūto likteni, bet gan strādā, cīnās un uzvar. Mūsu pasaku gudrība dod lielu garīgo spēku. ….

Dainas vērtējamas kā pasaules pašu senāko ziņu kopojums. Garamantu simbolus nav izdoma’juši kādi atsevišķi cilvēki. Tas ir paša Visuma, t.i., Dieva, enerģētisko telu informācijas pārraides kodu pielāgojums mūsu valodai. Šie simboli palīdz mums saņemt no Viņsaules un Aizsaules tās ziņas, ko sūta mirušo senču gari – veļi. …..senču viedie zintnieki pašus svarīgākos vēstījumus un norādes sacerēja dabas simbolu valodā. … tā ir pati nozīmīgākā un nekad nenovecojoša valoda, kas ļāvusi saglabāt cauri gadu tūkstošiem pasaules izcilākās un vērtīgākās ziņas. ….

Latvju dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem.

…...

..tomēr pašreizējās atviešu valodas mērķtiecīga pārveidošana, tuvinot to senajai ir iespējama. Tuvinot valodu dabas valodai, nākamās paaudzes labāk izprastu dabu un līdz ar to kļūtu garīgi spēcīgākas – sāktos tautas garīgā atdzimšana. …..

Ivars Vīks, Mūsu dižā senatne. Rīga: Vieda. 2002.;

----------------

 

Jūs bijāt tik svēta tauta, ka jūsu senči bija spējīgi sazināties ar eņģeļiem. Eņģeļi paši jums mācīja mīlestību, brālību un žēlsirdību. Šie bija jūsu trīs lielie spēki. Jūsu tauta agrāk ir dzīvojusi augstos kalnos.

Šīs visas ir Sīriusa zīmes. Sīrius bija jūsu saule, kad jūs dzīvojāt savā iepriekšējā zemē.

Saule ir pagriezusies. Jūs esat nonākuši citā saules lokā. Ir noticis kas kosmisks, kāda katastrofa, kuras dēļ saule ieņēmusi citu vietu. Jūs esat dabūjuši citu sauli Sīriusa vietā.

Kāds kosmisks notikums ir sadalījis jūsu tautu. Kaut kur uz zemes ir jābūt tautai, kuŗai ir līdzīgas zināšanas kā jums un kas pieder pie jums. Jūs tikāt dalīti un jums palika vairs tikai divi lieli spēki.

 Jūs vienmēr ticējāt Dievam un Viņš jums palīdzēja. Eņģeļi arvien vēl jūs apmeklēja. Jūsu priesteŗi arvien saņēma zināšanas no sfērām un planētām. Jūs bijāt ļoti svēta tauta.

Jūs esat atgriezušies atkal atpakaļ Āzijā, no kurienes jūs nācāt. Nezinu, kādēļ jūs esat tā pārbīdīti. Jūs valdīja ķēniņš, kas nāca no Meandra zemes. Te ir tādas pašas zīmes kā tur, tikai aizzīmogotas. Tagad jūs pēkšņi esat nonākuši mežiem bagātā vidē, ar ļoti daudz zvēriem. Tas droši vien arī parādās jūsu dziesmās. Šo notikumu izraisīja kādas lielas zvaigznes parādīšanās. Tai jūs sekojāt un nonācāt šai zemē. Šīs ir četras atslēgas. Enerģijas ir saistītas ar lielo zvaigzni. Šī zvaigzne noteica jūsu dzīvi un jūs vadījāties pēc tās.

Zirgs bija vissvētākais dzīvnieks. Zirgu upurēt jums bija briesmīgi. Zirgs vēl šodien pie jums ir svēts.

jūs spējāt grozīt likteni ar gaismām un skaņām. Jūsu viedie dzirdēja dievišķas lietas. Jums bija ļoti augsti attīstīta garīgā astronomija un astroloģija. Līdz šejienei vēl ne reizi kosmiskā informācija nav pārtrūkusi.

 Jūs sevi nekad neesat zaudējuši. Jūs neesat zaudējuši nedz savu Dievu, nedz savus eņģeļus, nedz savas zināšanas. Nevienā dalīšanā jūs neesat zaudējuši savas patiesās, svētās zināšanas.

Jums toreiz bija visspēcīgākais enerģijas režģis uz zemes. Šis ir ļoti, ļoti augsts enerģijas tīkls! Jūs varējāt tikties ne tikai ar dieviem un eņģeļiem, bet jūsu zemē bija arī enerģijas vietas, kuŗās atradās stupas, obeliski, tempļi, ar ko jūs varējāt pievilkt kosmiskos spēkus. Šīs ir koku zīmes. Jums ir bijuši lieli, svēti koki.

Jums ir bijis ārkārtīgi spēcīgs enerģijas režģis! Un tas arī vēl šodien eksistē jūsu zemē.

Zināšanas un svētie centri arī vēl šodien atrodas jūsu zemē, arī ja jūs to vairs nezināt.

Jūs esat mātes tauta. Tam ir jābūt jūsu dziesmās. Jau Lemūrijas, Mū Laikmeta beigās jūs bijāt tauta. Tātad bezgala sena tauta. Kosmiskās zināšanas neizzūd. Līdz šim tās arvien vēl redzamas. Sfēru dziesmas, spēki, dziedināšanas spējas un zināšanas, viss ir jūsu tautā. Eņģeļi paši jums mācīja ārstniecību. Savienojums ar debesīm paliek, tas nemainās. Cilvēki un dievi ir vienoti, viņi nešķiŗas. Šeit ir saules vārti, caur kuŗiem jūs esat gājuši.

Jūs esat gājuši caur saules vārtiem. Jums bija pieejamas dievu un eņģeļu zināšanas, ar tām jūs varējāt nokļūt visur, kur gribējāt. Šie ir saules vārti, un tie te ir mēness vārti. Jūs lietojāt saules un mēness vārtus kosmiskai informācijai.

Šis ir kādas svētas pilsētas plāns, svētās pilsētas Šambalas zīme. Vai nu jūsu tautai bija priesteri no Šambalas vai arī jūs bijāt daļa no Šambalas tautām. Šambalā uzturējās tikai dievi, priesteri un svētie.

Jūsu kosmiskās zināšanas ir sargātas. Tagad parādās Dieva apziņa, planetārā un kosmiskā apziņa zudusi.

Zināšanas tagad iet pa Dieva kāpnēm. Vēstījumi kļūst citādi. Kāpnes iet pa citiem enerģiju laukiem.

Jums jau bija zināmas deviņas planētas, ne tikai septiņas, un tagad mēs atkal nonākam pie deviņām.

Jūsu liktenis nekad nebūs zemes, bet vienmēr kosmosa un debesu liktenis. Ja jūs paliksit pie sava Dieva, Viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo liekas, ka Viņš jūs bezgala mīlē. Jūsu tauta nav sākusies dzīvnieciskajā, bet jau ļoti sirmā senatnē jums bija ļoti augsta attīstības pakāpe.

Jūs esat svēta tauta. Eņģeļi jūs mācīja. Jums bija rišiji. Agrāk tā ir bijusi milzīga tauta un tai bijis sakars ar Šambalu.

Lielvārdes jostas skaidrojums D.Rīsa caur Rasmu Rozīti.

http://lifehack.lv/lielvardes-jostas-tulkojums/

 

-------------

Rezonanse var būt visietekmīgākais attīstības veicinātājs vai arī tas, kas spēj sistēmu sagraut. , - mūsu dziesmu svētki visdziļākā būtībā neapšaubāmi ir saistīti ar rezonansi.

Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība.

Latvijai nākotne būs tikai tad, ja mēs par spīti visiem nelabvēlīgiem apstākļiem, pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīsim izglītībai. Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību.

Andris Buķis. Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam. Rīga: Madris. 201.

------------------------------

…..kamēr vien mūsu senči turpināja dzīvot kā zemkopji lauku apstākļos, viņi saglabāja savu īpatnējo dzīves ziņu vienkārši tādēļ, ka tā nebija atdalāma no šīs lauku dzīves..

latviskā dzīves zina tātad bija spējusi dabīgi saglabāties tautā, ģimenes un saimes lokā kā tautas garīgās kultūras nedalāma sastāvdaļa.

pasaulē dzīvojot, ir dažkārt ļoti grūti pieņemt domu, ka mūsu senčiem varētu būt bijusi kultūra un dzīves zina, kas ir vairāk nekā tikai senatnīgi gleznaina, neparasta vai krāsaina, bet kas ir arī dziļākā nozīmē vispārcilvēcīgi un pārlaicīgi vērtīga.

Dainas liecina, ka latvieši paturēja asas un kritiskas novērošanas spējas, trāpīgu savas situācijas izvērtējumu un mākslinieciskas tieksmes un spējas, ko nekas nespēja iznīcināt.

īstenība ir gluži pretēja: latviešu tauta, savos īpatnējos vēsturiskos apstākļos dzīvodama, ir saglabājusi un attīstijusi tieši tādas vispārcilvēcīgas vērtības, kādu pietrūkst mūsu modernajā pasaulē un kādas Rietumu pasaule pēdējos gadu desmitos ar lielām mokām un pūlēm ir mēģinājusi izgudrot no jauna. Viszīmīgākā no šīm vērtībām ir noteikti mūsu tautas attiecība pret dabu. Latviešu pasaules uzskatā cilvēka mūža gaitas atklājas kā tikai viens ritenītis loku lokiem un kārtu kārtām atkārtotos esmes ritmos Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgo noti, ar ko ieskaņoties Visuma kopējā harmonijā un dzīvot tā, lai izjustu sevi kā neatdalāmu sastāvdaļu no kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esmes elpas. Senais latvietis izjuta sevi kā daļu no dabas, ne kā tās kungs un pavēlnieks, kas no dabas pilnīgi atšķirts.

Dzīves ziņa, ko latvieši attīstījuši savās lauku sētās noteikti daudz ko var mācīt modernam pilsētu un rūpnīcu cilvēkam, kas, neskatoties uz brīvību, pārticību un materiālo labklājību pārāk bieži slīgst izmisumā, garlaicībā un ķīmisku vielu atkarībā.

latviešiem piemīt vēl mūsu dienās vairs retā spēja smelties garīgu spēku savā kopībā, savā kopā sanākšanā, kā tik spilgti tas izpaužas dziesmu svētkos.

Kopējā priekā, kopējā sajūsmā mēs katrs kļūstam kā šūna kādā gluži vai taustāmā supraorganismā, kas ir mūsu tauta. Savu novadu tērpu krāšņumā, savu seno rotu mirdzumā, savu deju ritmā un dziesmu skaņās mēs jutāmies, ka visi sākam vibrēt uz tās pašas frekvences, ka visas mūsu maņas ir nostādītas uz tā paša viļņu garuma.

Mēs jūtam virmojam ap sevi radniecīgas būtnes, kas visas radušās un veidotas no tās pašas, kopējas genu krātuves.

Latviskā dzīves gudrība ir palēnām uzkrāta, pārbaudīta un izveidota. Mūsu dziesmās, tradīcijās un atziņās atrodams senču krāts mantojums, kas ir līdzvērtīgs labākajam, ko citas tautas ir varbūt redzamākā un pazīstamākā veidā saglabājušas

no mutes mutē caur aizlaikiem gājušas, mūsu tautasdziesmas un mūsu tautas gudrība tikpat ir mūsu kā asinis, kas rit mūsu dzīslās.

Piederības sajūta pie savas tautas, pietāte un cieņa pret tās garīgo mantojumu un dzīves ziņu var būt viens no dažādiem iespējamiem ceļiem, kā cilvēkam izprast, ka mēs nedzīvojam tikai vieliskā, bet arī garīgā pasaulē. Cilvēkam kā garīgai būtnei ir pavērtas iespējas apzināties savu piederību Visuma radošajai attīstības kustībai un, saplūstot ar šo virzītāju spēku, atklāt sevi kā transcendentālu esmi. Katram cilvēkam ir iekšējais dīglis un potenciāls kļūt par kaut ko vairāk kā savu cilvēcīgo ikdienišķumu, kļūt par Dieva dēlu vai Saules meitu. Garīgā apziņa un garīgā attīstība ir kopējs mērķis visām reliģijām, lielām un mazām, organizētām un neorganizētām. Bet šī attīstība ir organisks process, ko var gan veicināt, kopt un vadīt, bet nevar uzspiest ar varu vai pavēlēt ar likuma spēku. Tai jāattīstās pašai, brīvas gribas un izvēles vadītai. Vairākas lielās, organizētās reliģijas garīgo attīstību dažkārt nostāda kā visu laicīgo prieku upurēšanu, gandrīz kā sodu. Latviskā dzīves ziņa tuvošanos dievišķajam nekad nav uzskatījusi kā ko bēdīgu vai grūtu, nedz arī kā pasaulīgai dzīvei diametrāli pretēju. Senajam latvietim visa pasaule bija dievota, dievi visur cilvēkam bija klāt un dievišķais nebija izolēts kaut kur tālos debesu troņos, kā laicīgais valdnieks un kakla kungs ir izolēts no saviem ļaudīm. Šī izpratne ir saskaņā ar sensenu atziņu, ka augstākā brīvība, ko cilvēks var cerēt sasniegt, ir dvēseles stāvoklis, kuŗā nonākam kontaktā ar savu iekšējo ES ESMU apziņu.

Vaira Vīķe-Freiberga

BRĪVĪBA UN LATVISKĀ DZĪVES ZIŅA

Jaunā Gaita nr. 159, septembris 1986

http://jaunagaita.net/jg159/JG159_VVF.htm

 

---------------

  Biedrība Viedums savās tikšanās reizēs ir spriedusi par ideālas Latvijas priekšstatiem un labprāt piedāvā tos sabiedriskai izmantošanai latviešu tautas interesēs.

 

1. Latviešu īpatsvars ne mazāks par 80%. Minoritāšu grupas tikai eiropeiskas cilmes. Integrācijas mērķis - asimilācija. Latviešu ģimenēs ne mazāk par trīs bērniem. Ģimenēm draudzīgākā valsts pasaulē.

Latviešu valoda visur.

Darbojas īpaša struktūra, kas rūpējas par latviešu valodas attīstību un tīrību.

 

2. Latviskā dzīvesziņa visur.

Dainu tikumi un padomi dzīvē.

Tiek lietots Saules kalendārs.

Latviskie dzīves godi.

Tautastērpu un to elementu plašs lietojums.

Skaidri nacionālās identitātes kritēriji, svešu reliģiju atbalsts nenotiek, nepārprotami darbojas Satversmes 99. pants (99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. )

 

3. "Zaļākā" valsts pasaulē. Daba, dzīvnieki, ainava.

Veselīga ēšana. Dabiski materiāli visur.

Vienmērīgi apdzīvota teritorija ar attīstītiem mazajiem centriem (bez Rīgas "ūdensgalvas" faktora).

 

4. Latvijas valsts ir droša un neapdraudēta.

Savi lepni bruņotie spēki pēc Šveices parauga.

 

5. Katrs ar savu darbu var nodrošināt savai ģimenei cilvēka cienīgu eksistenci.

Latvijā ražo dabai draudzīgus transportlīdzekļus un alternatīvās enerģijas ieguves iekārtas, banku diktatūras, azartspēlēm. Attīstīta lauksaimniecība kā dzīvesveids, nevis industrija.

  Ekonomika balstās uz ražošanu, bez augļõšanas,

 

6. Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules.

 

7. Valsts attīstība tiek balstīta uz laimes sajūtas palielināšanu. Veic ikgadējos mērījumus.

 Latviešos valda vienotība.

Biedrība Viedums

----------------

…..Katrai tautai ir viena dzīvesziņa tāpat kā viena valoda – tās kultūrvēsturiskajā attīstībā pašas radītā garīgā satversme, kas ir tās identitātes pamatu pamats. Tikai tai jābūt par vērtību mērauklu no pagātnes uz tautas nākotni kā stūrakmenim Satversmes preambulā.

Latviešu tautas (svešvārdā – nācijas) garīgā satversme pastāv kā tradicionālajā kultūrā balstīta latviskā dzīvesziņa, un tai piederīgu, garīgi brīvu personību radošais pienesums . Latviskums ir Latvijas valsts ideālu pamats,

Mūsu dzīvesziņa balstās vispārcilvēciskā garīgā un tikumiskā tradīcijā, kas savu pamatu rod pasaulē unikālajās latvju dainās. Valstij ir jāuzņemas atbildība, uzturēt un attīstīt latviešu garīgo satversmi – dzīvesziņu kā vispārcilvēcisku vērtību sistēmu, kurai Latvijas nākotnes vārdā ir jākļūst par visu Latvijas pilsoņu integritātes un centienu pamatu.

Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.”


Lai nodrošinātu latviskās kultūras pastāvēšanu globālās kultūrvides ietekmes apstākļos, obligāti jāizstrādā visu kultūras jomu aptverošs Valsts Kultūras likums,

Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju.

.. un jānodrošina valsts pasūtījums kultūrā, kas rosinātu rakstniecības, mākslas, mūzikas un izglītības darbiniekus popularizēt un pētīt latvisko, to radoši interpretēt jaunās kultūras formās. 

… Valsts vadības līmenī nodrošināt lai visi plašsaziņas līdzekļi kā primāro nodrošinātu tēmu par nacionālās identitātes uzturēšanu un skaidrošanu

Biedrības „Ētikas tilts Latvijā” rīkotās konferences
„Globalizācijas laikmeta izaicinājumi latviešu garīgās satversmes vērtībām.
Ernesta un Arvīda Brastiņu mantojuma perspektīva. ”

REZOLŪCIJA

Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2014. gada 4. aprīlī.

 

------------------

Konkurences vietā sadarbība;

Zeme, kā lauku dzīves veida pamats;

Sievietes vērtības atjaunošana;

 Sintētiskas pasaules uztveres veidošana pedagoģijā.

Izglītība ir Cilvēka veidošanās un izaugsmes process skolēna apziņā, kurā mācību viela, metodika un skolotāja personība ir līdzekļi. Mācību darbs kļūst par Skolu tad, ja atbild uz katram bērnam primāriem jautājumiem – No kurienes es rados (nāku) un kas es esmu (kurp eju), tā palīdzot nonākt pie jautājuma, kuru sev uzdod katrs pieaudzis Cilvēks – kāda ir manas dzīves jēga?

Kultūras darbības lauks ir Cilvēcisko Vērtību telpā. Labklājība ir attīstības iespēju apmierinātība.

 

Augstākais, uz ko tiecas Cilvēks, ir tuvības sajūta – ar Cilvēku, savu draudziņu – dzīvnieku, Dabu – Koku, Akmeni, Jūru – līdzpārdzīvojums – kopības sajūta ar Mīļo un Dārgo – atkalapvienošanās pēc ilgas un grūtas atšķirtības. Cilvēks, caur mīļā un Sirdij dārgā atrašanu, tiecas apvienoties ar Radītāju. Tiecas uz stāvokli, kurā visas telpas un dimensijas pilnībā saplūst vienā vienotā, savstarpēji papildinošā esībā, bez konkurences un nesaskaņām.

Cilvēks tiecas uz Saskaņu, Sadarbību un Mīlestību. Tiecas ieņemt vietu, kurā viņš ir gaidīts, saprasts un iederīgs. Tiecas uz Tuvību, Kopību, Vienotību ar VISU.

 

Identitātes ir Kāpnes Debesīs un stīgas, kas mūs ar Dievu vieno.

Valoda ir apziņas stāvoklis un tā kvalitāšu izpausme, kurš izriet no tās tautas Identitātēm, kas šajā valodā runā. Kā Cilvēks vai tauta domā – kādas ir viņas vērtības un intereses – tā viņa runā. Runas veidā, balss skaņās, tembrā, intonācijās un ritmā, vārdu izvēlē un izkoptībā dzirdama dvēsele, tās kvalitātes un tuvība Debesīm vai dzīvnieku pasaulei…

 Mācoties valodu tiek apgūta Identitāte – veidota vai mainīta apziņa un tās vērtības, intereses.

Katrai tautai ir jāsaskaņo un jānostiprina savas Identitātes – jānoskaņo Dvēseles Stīgas Dieva koklē.

            Tam ir labs aizsākums – pareizi organizēti un uzturēti Latviešu Dziesmu svētki. Tie sakopo un satuvina Smalkākās tautas dvēseles stīgas, bet blakus tam ir vajadzīgs šo smalko vibrāciju materiālais nostiprinājums. … Latviešu Tautasdziesmas svētkiem – par vietu, brīvu no ziņģēm un svešzemju skaņām!

 

Sociopsiholoģijas asociācijas Vīzija Latvijas nākotnei Pauls Stelps

http://www.philos.lv/Vizija_LV_nak.html

 

--------------------

Tautu likteņi atkarīgi arī no tautas garīgā spēka. Garīgums ir augstākas pakāpes enerģija, kas fiziskus ierobežojumus nepazīst. Nekas latviešiem neliedz būt garīgi lielai tautai. …..

Gara spēks izaug no īpaša apziņas stāvokļa, kam pirmais priekšnoteikums ir iekšējais līdzsvars un saskaņa; spēja sadzīvot pašam ar sevi un citiem, spēja saskatīt savu piederību arī kādai augstākai kopībai. Gara spēks individuālajā plāksnē sākas ar savas garīgās esmes atzīšanu un cienīšanu un iet roku rokā ar prāta un jūtu dzīves kopšanu. Gara spēks tautas mērogā sākas ar to, ka katrs tautas loceklis apzināti ar prātu saprot un sirdī ar pārliecību izjūt visu to, kas tam ar citai tautas locekļiem ir kopējs: kopīgi senči, kopēja dzimtene, kopēja pagātne, kopīgi tagadnes apstākļi un dotumi. Bet garīgi pieaugusi un nobriedusi tauta kļūst tikai tad, kad vairākums tās locekļu apzināti nolemj, ka tai ir arī kopīga nākotne…..

Tā ir tautas gudrība, kas intuitīvi izprot – vispirms, ka vārds, doma, mērķa priekšstats ir kā sēkla, no kā garīgais spēks izaug. Otrs princips ir  tikpat svarīgs: ka garīgais spēks verd no kādām cilvēka prātam apslēptām un neuztveramām dzīlēm, it kā no neizsmeļamiem ūdens avotiem. ….

….Pirmais ir – celt savas apziņas kvalitāti… Ar atmodināto apziņu es domāju tādu apziņas stāvokli, kurā darbojas ne vien intelekts, bet kurā saplūdīs kopā intelektuālais, emocionālais un garīgais.

…Mums pieder iekšējā tikuma spēks un paaudžu paaudzēs veidotā dzīves ziņa, kuru noslēpums no sen senām audzēm ar mūsu īsto māti mums nodots. Mums pieder domas spēks. Mums pieder vārda spēks. Mums pieder dziesmas spēks.

…svarīgākais ir… integrācija. Integrācija, kas panākama ar atvērtību – gan pret savu intelektu, gan jūtām, gan citiem garīgiem impulsiem. Un atvērtība varētu iet tik tālu, ka pieļautu mūsu atvērtību arī citām realitātēm – ne vien tai, ko mēs ar savu nomoda apziņu, ar savu racionālo prātu uztveram, bet arī tādām realitātēm, kādas, piemēram parādās folklorā ar fantastiskiem simboliem un tēliem. Gan šie simboli, gan daudz kas cits tautu paražās un tradīcijās ir saistīts ar šādiem meklējumiem. ….

Brīvība ir augstākā vērtība, jo tā sevī iekļauj visas citas. Tamdēļ ir nepieciešams aizstāvēt brīvību līdz galam, ieskaitot – atdot tai savu dzīvību, jo tas nozīmē – aizstāvēt savas un savējo tiesības, aizstāvēt savas un savējo vērtības. Kas savas vērtības neaizstāv, tam jādzīvo pēc citu vērtībām. ….

… mūs virza uz priekšu… pārliecība, gara spēks un mīlestība.

….Pašaizliedzīga mīlestība uz savu tautu un zemi ir augstu vērtējama morāla īpašība.

… garīgais spēks attīstās… lielai ļaužu grupai izvirzot un saskatot vienu kopīgu mērķi, izjūtot sirdī vienu kopēju vēlēšanos, un it sevišķi – atdodot sirdi šim mērķim un dāvājot tam savu mīlestību.

....Mēs esam stipri tāpēc, ka tik daudz ir bijis jāpārdzīvo. Mēs esam stipra tauta. Un gadu simteņos, ko esam pārdzīvojuši, ir bijis jāmāk pielāgoties un atrast risinājumus vissmagākajiem uzdevumiem. Mūsu senči to vienmēr ir pratuši. Viņi bija gudra tauta ar gudru padomiņu. Mēs esam viņu mantinieki, arī mēs esam gudri.

… tomēr svarīgāka par visu man šķiet tieši apziņa, ka esam vien saime, ka esam izauguši no vienām saknēm, kur paaudžu paaudzēs uzkrātās gara mantas veido sensenu mantojumu, kas vienādi pieder mums visiem.

Jaunajai paaudzei it īpaši ir nepieciešami garīgiem pamati, mērķi un ideāli, pēc kuriem tiekties, kā arī estētiskas un morālas vadlīnijas, kas sniedz pamata principus, pēc kuriem vadīties jebkurā izšķiršanās brīdī.

… mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko nodot nākamajām paaudzēm un dalīties ar cilvēkiem plašajā pasaulē.

…..Latviskā kultūra ir mūsu tautas dzīvības elpa. Kultūras darbinieku loma ir gādāt, lai tauta turpina elpot.

….Valoda Latvijā ir vienojošais spēks…

....Valoda arī ir ceļš uz dvēseli un dvēseles izpausmes veids. Apgūstot valodu …. Gūst logu uz Latvijas īpatnējo pagātni, uz tiem pārdzīvojumiem, iekodēto dzīves gudrību un skatu uz pasauli, kāds šeit ir attīstījies cauri gadu simtiem un tūkstošiem tieši šajā īpatnējā veidā.

..Mums ir pienākums šo valodu saglabāt pasaules mērogā kā unikālu daļu no pasaules mantojuma, no valodu pūra…

Vēsture ir ļoti svarīgs priekšmets jebkuras valsts izglītības sistēmā…

Latvijā ir saglabājies viens no visā Eiropā visbagātākiem mantojumiem tautas tradīciju jomā… Dainas, mūsu tautasdziesmas, veido visā pasaulē unikālu mutvārdu literatūras pieminekli…

Daba un cilvēce tur parādās stingrā atbilstībā un paralelismā, jo tradicionālās sabiedrības galvenais mērķis bija cilvēkam dzīvot harmoniskā saskaņā ar dabu. ….

Latviešu dziesma pauž saskaņu ar dabu un pasauli, tā ir latviskās kultūras pamats. Dziesma pauž iekšējo harmoniju un pašapziņu, un tās radošā izsmalcinātība ir latviskā gara kvintesence. …..

Ja katrs viens Latvijā darītu savu darbu pēc labākās sirdsapziņas tā, lai tas nestu svētību gan viņam, gan citiem, tad mūsu zeme būtu paradīze, te nebūtu ne rūpju, ne raižu….

Nacionālās pašapziņas jēdziens sevī ietver…  visu to, kas latviešu tautai ir pietiekami raksturīgs un īpatnējs, lai to padarītu par savdabīgu un dzīvot spējīgu kopienu.

… lai es spētu savai tautai izteikt, cik tai daudz spēka un skaistuma viņā potenciāli ir iekšā, cik daudz gaišuma, mirdzuma un patiesības. Kādas pilnības alkas un kāda nākotne, kas visa ir vaļā.

Laukos vēl arvien dzīvo latviešu tautas lielākais vairums. Iznīciniet viņu materiālās iztikas pamatu, un jūs būsiet daudz paveikuši, lai vājinātu neatkarīgās Latvijas nākotnes izredzes.

Tikai iekšēji pārdzīvota, izjusta, skaidra vīzija par gala mērķiem, ko vēlamies sasniegt, ir tas, kas palīdzēs mums rasts ceļus, kas pie šiem mērķiem noved.

Mūsu zemes nākotne būs tikai tik liela, cik lieli būs mūsu sapņi. Nebaidīsimies sapņot par to, kādu mēs vēlētos savu sapni redzēt… - katrs pats ir savas laimes kalējs. Arī tautas var tādas būt.

Vaira Vīķe-Freiberga (2008). Savai tautai. Rīga: Jumava.

-------------------------

Pēteris Kļava: Prāts, matērija un apziņa, un informācijas laiktelpa… tā ir Latvijas cerība! Galvenais nepazaudēt… savu izredzētību. … tas notur tautas matrices spēku… tas ir tas, kas ver vaļā…

Latvijai šajā posmā ir svarīgi saglabāt neatkarību kā no Austrumiem, tā no Rietumiem, saglabāt savu priesterību. … lai Latvija ir tas integrālais koridors, kur vieni nāk un maksā un otri nāk un maksā. Ir svarīgi atšķirt savu latviskā ķermeņa dzīvi… un to latvieša dvēseli, kas nav latvietis, bet ir tā kosmiskā dvēsele. Saglabāt šo integrālo apzināto līmeni. .. tu esi patērētājs…, bet vienlaicīgi arī vertikāle.

Latviešiem Kosmosā ir sava džinu armija. Vajag to apzināties.

Andris Buiķis: … mums ir sava Latvija, sava valsts, ka nākam un piederam vienai no senākām civilizācijām – baltiem.

Andris Buiķis, Lija Guļevska. Vai tas esi tu vai kāds cits. Rīga: Madris.

---------------

… - cilvēks meditācijas stāvoklī var tieši uztvert Vienoto jeb Apziņas lauku. Īsi sakot, pētot “materiālo pasauli”, teorijās nākas iekļaut tādu jēdzienu kā Radošā sākotne. … tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē mūsu izpratne par apkārtējo pasauli, cilvēka vietu tajā, cilvēka un viņa dzīves dziļāko jēgu ārkārtīgi mainīsies, priekšplānā izvirzot garīgus jēdzienus.

Ja Latvijas valstī, t.i., tautā, politiķos, turpinās valdīt visaptverošs zemas formas materiālisms, noliedzot garīgo vērtību nozīmi, tad nekas labs nav gaidāms arī nākotnē.

Andris Buiķis (2001). Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam. Rīga: Madris.

------------------

Jānis Mencis (matemātiķis, skolotājs, profesors):

… mūsu valstī arī šodien nav fiksēts, nav uzrakstīts pietiekami skaidri detalizēts mērķis, kas mums būtu jāsasniedz. ..

Lauki bija viens no svarīgākajiem elementiem Latvijas attīstībā. … jaunie skolotāji jāaudzina tā, lai viņi labāk iepazītu lauku dzīvi… skolās no 16 gadiem bija tāds mācību priekšmets “Lauksaimniecība”. // tā nebija politiska kustība, bet tāda, kas tuvināja dabai, zemei, laukiem….

Ir jāmāk pareizi runāt, kaut cik pareizi salikt komatus, orientēties ģeogrāfijā, dabaszinātnēs, zināt savas valsts vēsturi un tā tālāk. Bet tas nav galvenais. Svarīgāk ir šajās laikā jaunajā paaudzē atdzīvināt to patriotismu, kas bija Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Patriotismu! Attieksmi pret savu valsti, bez reizrēķina un komatiem. … - dzimtenes, tēvzemes mīlestību. … - es izjūtu prātā neformulējamu mīlestību pret savu valsti. … - es izjūtu cieņu pret savu valodu, tās skaistumu. Manās ausīs latviešu valoda skan visskaistāk….

Vē piemērs – darba mīlestība, kas latviešiem sena īpašība. Bez šaubām, arī mīlestība uz dziesmu. Mēs, latvieši, esam tie, kas visvairāk dzied….

… manu paaudzi ļoti ietekmēja literatūra…

Ja mēs ieaudzinātu visus tikumus, kas pausti mūsu gara mantās, viss būtu kārtībā…

Skolā literatūras stundās vajadzētu atgriezties pie īpašas tautasdziesmu programmas. Tik tīra, bagāta valoda….

Indra Imbovica (2014). Dzīves svinētājs Jānis Mencis. Rīga: Zvaigzne.

------------------

CILVĒKS – SABIEDRĪBA – VALSTS – 2030  

UZ VĒRTĪBĀM BALSTĪTA  ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA LATVIJĀ      

Vīzijas grupas darba ziņojums       

Romāns Baumanis, Žaneta Jaunzeme, Tālis Tisenkopfs          

2007.gada septembris

 

…ja sabiedrība tai nenoticēs, ja nepieņems un nepiedalīsies tās īstenošanā. Ir vajadzīga solidaritātes apziņa un pašlepnums, ka mēs esam sabiedrība, kas vēlas un var Latviju darīt labāku.

Galvenās tēzes:

…tiekšanās pēc vērtībām ilgtermiņā sniedz vairāk labklājības, nekā tiekšanās pēc pašas labklājības, ka pārticība nerada ideālus, bet ideāli spēj radīt pārticību un arī laimi…

… 21. gadsimtā ir vitāli nepieciešami ideāli, uz kuriem cilvēki spētu atsaukties, kuri tos uzrunātu un motivētu līdzdalībai…

…piecām pamatvērtībām: cieņa, izcilība, zināšanas, iesakņotība, bērni,…

proaktīva pieeja (plānot nākotni un to veidot) – tādai jābūt Latvijas rīcībai!  

Ja izlemj nākotni veidot proaktīvi, tad vīzijā jāietilpina labākās šodienas vērtības un  sasniegumi un jāveido nākotne no vīzijas atpakaļ uz šodienu.

Vīzija – Latvija 2030 Latvijas nākotne ir uz vērtībām balstīta izaugsme caur izcilību un atbildību.   Tas nozīmē, ka Latvija ir plaukstoša zeme, kur cilvēki dzīvo pārticībā, drošībā un var piepildīt dzīves mērķus. Cilvēks, kā centrālais elements, ir vienlīdz izaugsmes mērķis un dzinējspēks. Kā sabiedrības, tā indivīda brīvā izvēlē vērtības un intereses ir līdzsvarā. Sabiedrības izaugsmi nosaka indivīda tieksme uz izcilību. Ekonomika ir konkurētspējīga, sabiedrība – stipra un pārliecināta. Augšupeja ir vienmērīga kā pilsētās, tā laukos, neviena sabiedrības grupa netiek atstumta no nākotnes iespējām. Šādā Latvijā es justos labi un varētu būt radošs, te gribētu dzīvot arī mani bērni un nākamās paaudzes. Latvija ir mūsu mājas, tāpēc, ka šī ir vienīgā vieta uz zemes, kur varam pilnvērtīgi izkopt savu kultūru, valodu un identitāti un nodot tās tālāk.

…Latvijas nākotne ir skaidri pasakāma: • Cilvēks – centrā; • Vērtības – pamats; • Principi – aktīvi darbības padomi ikvienam; • Jomās un nozarēs –svaigas un ilgtspējīgas attīstības idejas; • Teritorijā – vienmērīga un līdzsvarota attīstība; • Cilvēkos – pārliecība, drošība un lepnums.

… Latvijā ilgtspējīga attīstība nozīmē to pašu, ko citur pasaulē, tikai mums nākotnes veidosānā ir jābalstās uz pašu gudrību, vērtībām un tikumiem! 

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai jādod atbilde uz vairākiem svarīgiem jautājumiem:  • Kā vairosim un stiprināsim cilvēku rīcībspēju, lai viņi varētu izdarīt pareizas izvēles, droši un atbildīgi rīkoties, veidot savu dzīvi un piepildīt mērķus tādā veidā, lai vairotos arī sabiedrības kopējais labums? • Kādu valsti un politiku izkopsim, lai nostiprinātu sasniegtos labklājības un drošības pamatus un veicinātu tālāko izaugsmi?  • Kāda sabiedrība spēs nodrošināt Latvijas tālāko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību?

… mainīties pašiem un aizraut pārmaiņām citus…

Cietais rieksts: Latvijas nākotne būs atkarīga no tā, cik stipra ir mūsu griba. Vai mēs apzināmies sevi kā savas zemes patiesos saimniekus, kas prot ne tikai likt lietā un vairot priekšteču radītās vērtības, nodrošināt kultūras pēctecību, bet arī droši izmantot jaunās iespējas nācijas uzplaukumam un ielauzties ekonomiski attīstītāko pasaules valstu vidū?

Cietais rieksts: Ilgspējīgas attīstības pamats ir sabiedrības vienošanās par būtiskajām vērtībām un rīcības principiem, lai pēc tam balstītu uz tiem savu izvēli un rīcību, dzīvotu saskaņā ar tiem. Vai Latvijas sabiedrībā ir iespējama vienošanās par kopīgām attīstības vērtībām un principiem?

…DOMĀT – nozīmē balstīt nākotni uz zināšanām, mācīties mūža garumā, veidot Latvijā spēcīgu izglītības un zinātnes sistēmu, atbalstīt inovācijas, kas pārtop izcilos un konkurētspējīgos produktos.

…DARBOTIES – nozīmē likt lietā latvisko čaklumu un strādātpprasmi, bet jāstrādā gudri, ražīgi un tālredzīgi.

…IESAKŅOTIES – nozīmē novērtēt un izmantot izcelsmes priekšrocības. Iesakņoties var dabā, teritorijā, valodā, kultūrā, saimnieciskajās tradīcijās. Nenoniecini saknes, bet izmanto tās unikālu produktu un pakalpojumu ražošanā un mārketingā. Iesakņotība ir jauna iespēja arī 21. gadsimta ekonomikai. Mīli dzimteni un esi patriots!

…IZVĒLĒTIES UN ATBILDĒT – nozīmē izmantot brīvību. Rīkojies ar iespējām, bet apzinies sekas un atbildi par tām. Strādā un tiecies pēc labklājības, bet neaizmisti

Iesakņojies

Darbojies  Izvēlies un atbildi Domā  Jūti

…..atpūsties, veido harmonisku dzīvi. Rūpējies ne tikai par sevi, bet arī par bērniem un Latviju. Neesi vienaldzīgs pret pasaules problēmām.

JUST… Cilvēki nevar pārvērsties par konkurences mašīnām, viņiem vajadzīga arī pilnvērtīga atpūta un garīgā dzīve.

…Vērtību pieejai ir vairākas priekšrocības. Vērtības:  • veido saikni starp pagātni un nākotni; • definē indivīda un sabiedrības uzplauksmes ideālus; • iedvesmo cilvēkus rīcībai; • mobilizē rīcībspēju un pārmaiņu vadību;  • veicina atvērtību un sadarbību; • nostiprina saites starp privāto un publisko telpu; • ļauj samērot un harmonizēt individuālās un sabiedriskās intereses; • ir aktīvs mehānisms nākotnes veidošanā, kas izmantojams jau tagad…

…2. Ielikums. Vērtību vārdnīca • Vērtības – iemiesoti ideāli • Tikumi – aktīvi principi • Vērtības + tikumi = padoms • Padoms + rīcība = attīstība • Vērtības ir noturīgas, bet arī mainās • Vērtības veidojas privātās un publiskās sfēras mijiedarbē • Katram var būt savs vērtību modelis • Vērtības sakņojas kultūrā • Vērtības veidojas arī ikdienas dzīvā un tās ietekmē aktuālā sociālā, ekonomiskā un politiskā situācija • Vērtības ir atsaukšanās (references un pašreferences) pamats • Vērtības palīdz cilvēkiem veidot identitāti • Vērtības ietver arī konfliktu iespējamību, ja pietrūkst izpratnes un tolerances  • Vērtības ir jāpārmanto, bet tās arī aktīvi jāveido un jāpostulē • Vērtību veidošana ir visas pilsoniskās sabiedrības uzdevums • Inteliģencei ir sevišķa atbildība kopīgo vērtību formulēšanā  • Valstij kā publiskās sfēras galvenajam aģentam vajadzētu uzņemties aktīvu lomu sabiedrības kopīgo vērtību formulēšanā un aizstāvībā • Nācijai ir jāvienojas par dažām kopīgajām attīstības pamatvērtībām.

…Vērtības veidojušās ilgā praksē, iekodētas tautas gudrībā, nostiprinātas rīcības un attiecību normās, tās ietekmē cilvēku uzskatus un ikdienas darbus, izpaužas arī sociālo institūciju darbībā un politikā. Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks – tās uzrunā lielas ļaužu grupas, nāciju kopumā, un arī katru cilvēku atsevišķi un tāpēc ir labs pamats, uz kā būvēt ilgtermiņa vīziju un stratēģiju.

Cietais rieksts: Kur ir vērtību līderi Latvijas sabiedrībā? Kas formulēs, paudīs un komunicēs galvenās vērtības sabiedrībā? Kas piedalīsies, atbalstīs un noticēs?

…Latvijas nākotni, mēs lūkojam pēc pašām svarīgākajām kopīgajām vērtībām, un to skaits nevar būt liels. Kas ir šīs vērtības un kur tās meklēt?

… Vērtības ir prāta, gribas, emociju un darbības akts…

…Cieņa, pašcieņa, savstarpējā cieņa ir sabiedrības pamats. Cieņu veido pilnvērtīga iesaiste saimnieciskajā dzīvē, sabiedrībā, savu mērķu piepildījums. Cieņa iedēsta pārliecību un lepnumu par sevi, savu valsti – es esmu varošs, prasmīgs, drošs.

…Izcilība – katrs var būt izcils savā jomā – vecs vai jauns – katram ir iespējas. Izcilība sākas ar darbīgumu un centību, to nostiprina izglītība, papildina tehnoloģija un vainago kultūra.

…Zināšanas ir gan vērtība, gan līdzeklis ceļā uz mazas nācijas uzplaukumu – cik zinoši, izglītoti un radoši būs Latvijas cilvēki un uzņēmumi, tik labi mēs dzīvosim.

…Iesakņotība ir sena, bet pa jaunam interpretējama vērtība. Mums jābūt atvērtiem globalizētā pasaulē, citādi nebūsim konkurētspējīgi, bet mums jāsaglabā iesakņotība savā zemē, tradīcijās, sabiedrībā, kultūrā, jānosargā identitāte.

…Bērni – Latvijā b ērnus vajag nosaukt par ilgtermiņa vērtību! Tu nevari izdomāt nekādu nākotni, ja vispirms tu neizdomā sev bērnu!

…No vērtībām uz rīcībpolitiku:

Patiesuma princips;

Vienkāršības princips

Jauns politikas stils…

 

Secinājumi par dažādu valstu ilgtstpējas stratēģijām:

Visos apskatītajos modeļos valdības ir spēlējušas aktīvu lomu stratēģiju izstrādāšanā un nepieciešamās attieksmes maiņas popularizēšanā;…

…Visos veiksmīgajos gadījumos ir vērojama līdzsvarota jauno, ilgtspējīgo uzstādījumu veidošana no augšas;

… Vēlmi pēc uz vērtībām balstītas tālākās attīstības nosaka pieaugošā labklājība, kad izdzīvošanas raizes paliek aiz muguras un sabiedrības locekļi un grupas vēlas pašrealizēties.

…Mūsuprāt, Latvijai nemaz nav citas izvēles, kā vien mērķtiecīgi attīstīt savu ekonomiku, lai tā būtu konkurentspējīga…

…Cilvēki tiecas pēc labklājības un laimes, lolo šos ideālus savos sirds dziļumos, ieraksta cerību kladēs un nākotnes plānos. Bet cilvēkiem svarīgs ir arī darbīgums, radošais gars un pašizpausme, kas gludina ceļu uz mērķiem un ir labākas dzīves sasniegšanas paņēmiens jau tūlīt; tātad darbīgums ir drošāka dzīves forma nekā esoša vai izsapņota fiksāža. Latvijai savu ilgtermiņa stratēģiju nav jāveido kā jauku nākotnes ainu galeriju, bet jābalsta to uz vērtībām uz aktīviem, ikdienā izmantojamiem principiem – latviski runājot – tikumiem.

----------------------------

 

 

Irēna un Agnija Saprovskas. NACIONĀLĀ KULTŪRA

….Nacionālās kultūras pamatā liekamas vērtības un prioritātes, kas saistītas ar latviešu tautas tradicionālo jeb etnisko kultūru. Vienīgi savas etniskās piederības izpratne un emocionāla sasaite ar to, var nodrošināt stabilu personību izveidi, kas vienmēr gādās par savas zemes un tautas saglabāšanu.

 

 

BALTIJAS ASAMBLEJAS 15. SESIJAS NOBEIGUMA DOKUMENTS

(Pieņemts Rīgā, 1999. gada 4. decembrī)

REZOLŪCIJA

Par etniskās kultūras saglabāšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

Etniskā kultūra ir tautu pastāvēšanas, izdzīvošanas un nesatricināmības priekšnoteikums un nacionālās kultūras pamats, kas palīdz saglabāt tautu pašapziņu un ļauj sabiedrībai un valstij patstāvīgi eksistēt Eiropas un pasaules sabiedrībā….

 

GARĪGUMS IZGLĪTĪBĀ

… Latviskais Pasaules uzskats un dzīvesziņa ir latviskās kultūras neatņemama sastāvdaļa un ir nedalāma no latviskās tēlu sistēmas. Piesaiste pie latviskās kultūras arhetipiem palīdz veidot stipru nacionālo kultūru

Nacionālās kultūras pamatā jābūt nevis reliģiozai, bet kultūras audzināšanai, kas balstās tautas vērtību un tēlu sistēmā … Tautas kultūra ir emocionāls un intelektuāls kapitāls, kas tiešā veidā saistīts ar tautas vērtību sistēmu - tikumu, ētiku un morāli un tautas arhetipisko tēlu sistēmu.

…Ir nepieciešams apzināties, ka vienīgi izglītības sistēma nākamajām paaudzēm var tālāk nodot tautas nemateriālo jeb garīgo kultūras mantojumu. …

…Tauta, kas tālāk nes savu kultūras mantojumu, ir kultūras tauta ar augstu garīgās apziņas līmeni, kuras spēj arī pastāvēt cauri laikiem un pārmaiņām. …

 

KAS IR LATVISKAIS PASAULES UZSKATS?

Katras etniskās kultūras pamatā ir kāds noteikts Pasaules uzskats, kas palīdz izprast apkārtējo pasauli un dzīvot tajā. Eiropas tautu kultūras sakņojas pirmskristietības laika atsevišķu tautu kultūrās, bet senā dzīvesziņa vislabāk un vispilnīgāk ir uzglabājusies latviešu tautai gan dainās, pasakās, teikās un mīklās, gan dziesmās, dejās, rotaļās un arī veco ļaužu atmiņā. Dainas satur mūsu tautas ētiku un tikumus, tautas vērtību sistēmu un Pasaules uzskatu. Balstoties uz tautas garamantām, cilvēks liek stipru pamatu dzīvē, attīstot kā garīgās, tā intelektuālās spējas - kļūst PATS. Tas ir viens no galveniem uzdevumiem katra indivīda dzīvē – apzināt sevi un savu vietu zem saules – ģimenē, dzimtā, tautā un cilvēcē. Cilvēks, kurš nespēj būt PATS - nespēj sakārtot pasauli sevī, - nav spējīgs to izdarīt arī ārpus sevis.

 

KAS IR LATVISKĀ DZĪVESZIŅA?

….Latviskā dzīvesziņā ietvertais sabiedrības modelis ir pasaule ar cilvēku centrā, kur darbojas tautas arhetipiem atbilstoša tēlu sistēma un Dievizpratne. Dzīvesziņas morāles pamats ir atbildība savā, savas dzimtas, savas tautas un pasaules priekšā - par darīto, domāto un arī nepadarīto savas apzinīgās dzīves laikā.

…. PAŠAM BŪT – nozīmē, būt ar savu domu, savu tautu, savu garīgo virsapziņu….

…Veidot personību, kas spēj respektēt otra patību, spēj saprasties ar līdzcilvēkiem un uzņemties atbildību par saviem darbiem. Būt radošam visās savās izpausmēs, kā cilvēkam, kurš ir apveltīts ar augstāko labumu – Dieva padomu…

-----------------------

 

Atslēgvārdi vai izteicieni mūsu dižgaru darbos, no kuriem var tikt veidots vīzijas teksts.

 

Te sniegtie piemēri, ir tikai piemēri! Tie domāti jūsu domas rosināšanai un ne kritiskai izvērtēšanai. Te atrādīts viens no variantiem, kā veidot savu Latvijas nākotnes redzējumu: vispirms, pasēdēt klusumā un sagaidīt sirdsatvērtības brīdi, kad sāk brīvi plūst idejas, tad visu sarakstīt stabiņā un, savas iekšējās pārliecības, izjūtu kontekstā, no tiem, izveidot vīzijas tekstu.

Lai top! Lieldienas vairs nav tālu!

Herders

miermīlība, radīšana

cilvēkā ieliktie spēki ir savstarpēji gudri saskaņoti un orientēti attīstībai

 mīlestība

cilvēks dievisķā analogs

cilvēks piemērots realizēt līdzsvara, taisnīguma un patiesības likumu, kas dara cilvēkus humānus, spējīgus draudzībai un sadarbībai, liek tiekties pēc skaistā.

līdzsvara, taisnīguma un patiesības likums

humānisms,

draudzība

sadarbība

skaists

ticība

brīvība

labestība

cilvēks tiecas pēc absolūtās pilnības

pašrealizācija

nākotnes cilvēka aizmetņi ir tagadējā cilvēkā

 garīgais cilvēks

ieaugšanā humānismā, bet zemākās vajadzības ir jārealizē, lai tās novestu pie humānā gara cilvēkā

vienotība

Te Herdera iespējamais Latvijas vīzijas teksta piemērs:

Latvija ir brīva, dievišķu ļaužu zeme, kas garā vieno cilvēkus gudrā un mīlestības piesātinātā ceļā uz absolūtu pilnību. Latvijā ļaužu savstarpējās attiecības, attiecības ar dabu, ar pasauli veidotas uz taisnīguma un patiesības likumu jeb humānisma pamatiem. Cilvēki ir garā stipri, labestīgi, draudzīgi, vienoti ik katra materiālās un garīgas labklājības nodrošināšanā.

 

Jānis Rainis

Izglītība

Kultūra

Māksla

Radošā tautas darbība, brīvas attīstības apstākļos

garīgi augsti stāvoša tauta

garīgi vidutāji (paraugs pēc kā tiekties)

tautas ģēnijs

skaistums

tautasdziesmas

tautas ģēnijs ir joprojām dzīvs, bet savai attīstībai prasa “īstu brīvību mūsu jaunā valstī, tas prasa, lai šī ģēnija darbiem dotu vietu

tautas “ģēniju” prezentē visi tautieši

orientēšanās uz augstākām cilvēces mērķu virsotnēm

plaša tautas gara izglītība

kustība

Te Jāņa Raiņa iespējamais Latvijas vīzijas teksta piemērs:

Latvija ir zeme, kuras skaistumu, tradīcijas kopj un sargā  garīgi augsti stāvoša, brīva tauta, kura orientēta uz augstākām cilvēces mērķu virsotnēm. Plaša tautas gara izglītība, katra indivīda brīvas attīstības apstākļos, nodrošina tautas radošā ģēnija atklāšanos māksla, kultūrā, zinātnē.

 

Pauls Jurevičs

Kultūra

garīgā dzīve

gars

jaunradīšana

augstākās garīgās vērtības

ideāli - sekot idejām un ideāliem, spēja ticēt idejām, spēja aptvert ideālās vērtības un pildīt tās

latvieša dvēselei raksturīgs: gaišums, taisnīgums, humānisms, godbijība pret visu, kas ir, gara spēks, nelokamība, augsti ētiskie principi. Šādi “ētiski-ideālistiski, uz progresu ievirzīti” vīri un sievas joprojām ir dzīvi mūsu tautā.

Kustība

cīnītāji par pasaules progresu, par brīvību, taisnīgumu. Cīņa pret netaisnību ir tapusi par mūsu dzīves jēgu

jāstiprina savstarpējās saites

mūsu pienākums “pret vispārīgo cilvēces kultūru, gan visas pasaules esmes pilnskanībai”

neļaut “izdzist tautas dzīvajam spēkam”, kurš pamatojas vispārcilvēciskos, mūžīgajos ētiskajos principos.

cilvēka cieņa

augstākās cilvēciskās vērtības

dvēseles izglītošana

cilvēka cieņas nosacījums - brīvība

individuālisms

piešķirama brīvība, lai cilvēks pats varētu būt savas laimes kalējs

indivīdam jāsaplūst ar tautas plašāko dzīvi,

savas domas, darbus veltīt tautai

ētiska personība

māksla, mūzika, deja, rakstniecība, tautas tradicionālā kultūra

tautasdziesmās trīs svarīgas funkcijas:  dvēseles līdzsvarošana; svarīga, gribas ievirzes noteicēja; dzīves apgarošanu ar daiļumu.

nezaudēt pašiem sevi

ieraudzīt grūti tveramo transcendento jeb dievišķo esmi, kas vienīgā ļauj aptvert visa kopveseluma daiļumu un dziļumu

Te Paula Jureviča iespējamais Latvijas vīzijas teksta piemērs:

Latvija ir zeme, kuras ļaudīm raksturīgs dvēseles gaišums, taisnīgums, humānisms, godbijība pret visu, kas ir, gara spēks, augsti ētiskie principi. Viņi patiesi tic savai dievišķai esmei un no tās izrietošam pienākumam pret cilvēces kultūru un visas pasaules esmes pilnskanīgumu. Latvieši ir brīvi  ļaudis, kuri katrs apzinās savus personīgās dzīves uzdevumus savai tautai  un ir nelokami taisnīguma un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvji. Viņi aizstāv savā tautā rodamās vērtības kultūrā, radoši realizēdami sevi mākslās, mūzikā, rakstniecībā, tautas tradicionālajā dzīvē.

 

Kārlis Kundziņš

mīlēt un nesavtīgi darboties nākotnei

dzīves un darba vienotība

vienotība, vienā nedalāmā kopībā realizējas cilvēks

brīvība

iedzimtām spējām, interesēm, talantu

galvenais rakstura veidošanas spēks meklējams cilvē­ka dvēseles neapturamā plūsma pretī gaismai, skaidrībai un īstai laimei,

ticība savai vērtībai, savai dzīves misijai un saviem spēkiem

Ticēt labajam cilvēkā, atraisīt tam spār­nus, stiprināt, organizēt, atbalstīt šos spēkus — tas ir pienākums, kuram neviens nedrīkstam atrau­ties. Jo kādi būsim mēs paši un mūsu raksturs, tāda būs mūsu pašu un visas mūsu tautas nākotne

Te Kārļa Kundziņa iespējamais Latvijas vīzijas teksta piemērs:

Latviju apdzīvo ļoti senas, cienījamas un saglabājamas kultūras, brīvu ļaužu kopa, kuras indivīdiem raksturīga neapturama dvēseles plūsma pretī gaismai, skaidrībai un īstai laimei; ticība savai vērtībai, savai dzīves misijai un saviem spēkiem. Savu un tautas spēku katrs no šiem ļaudīm rod savās iedzimtajās spējās un talantos, pamatojoties dzīves un darba vienotībā, vienotībā ar VISU, KAS IR.

 

Aleksandrs Dauge

Mēs esam cieši saistītas ar visu “esošo

nepieciešams atbrīvot garu – darīt to brīvu!

katram jāatrod pašam sevi

jāieklausās savā sirdsbalsī, tāpēc ir jāmīl klusums

laimes sajūta par darbu ko darām

Jādzīvo reizē visumā un sevī

Ir jāorientējas un jātiecas uz visaugstāko par visu: “absolūtās patiesības un absolūtās taisnības” mīlestību

iedzimto spēju, talantu attīstīšana

cilvēks ir „ saskaņā pats ar sevi un reizē ar visu ārējo dzīvi, ar visu savu sfairu, ar visumu

ģimene

tikumība

kultūra

sevis attīrīšana, skaidrošana, noskaņošana un iekšēja apvienošana

skaistas dzīves kopšana

paša būtība

"viss jāsakausē, jāsavij un jāsaauž par vienu nedalāmu vienību,” – tā veidojas patiesais Es, tā veidojas personības pilnības veselums.

dvēsele ir unikāla

katram savs uzdevums, kas jāatrod un jāizpilda,

dzīvot savam likumam, savai patiesībai, savai taisnībai, savam skaistumam

Te Aleksandra Dauges iespējamās Latvijas vīzijas teksta piemērs:

Latvijas ļaudis ir garā brīvi un vienlaicīgi savstarpēji vienoti, vienoti ar Latviju, ar Pasauli, ar Visumu. Darbs, dzīves uzdevumi, ģimene, dzīve – latvietim nedalāmi sakusuši veselumā un ir viņa būtības izteicēji. Daiļa, tikumīga ir latvieša unikālā dvēsele, kas ļauj dzīvot savam likumam, savai patiesībai, savai taisnībai, jo tāda vienlaikus ir arī Dieva griba.

 

Konstantīns Raudive

savas iekšējās vitalitātes sajūta

cilvēks “izaug no sevis”, no tās kas “savā pirmbūtībā viņam ir lemts”

individualitāte

dzīvības princips rodams “kosmā”

 iedzimta radīšanas tieksme

sapratuši savu personīgo nozīmi, - individuālais spēks vairo kolektīvo

veselums

Gudrība ir nepieciešama ne jau lai iegūtu varu pār citiem, bet “gan lai iegūtu skaidrību pats pār sevi un varētu savai dzīvei uzstādīt noteiktus mērķus”.

Darbs. Darbs ir visuniversālākais mūsu izteiksmes līdzeklis… mūsu darbam jāizsaka mūsu būtībā, darbā jāietver kāda imanenta jēga un jāapzinās sevī, kam tas kalpos

Iekšējā un ārējā līdzsvarošanā, “savējam vienmēr jāpaliek centrā

klusumu “vientulībā”.

Cilvēks top vienpatībā

universāla apziņa nozīmē, ka cilvēks ir norūpējies par cilvēces likteni (mēs par savas tautas likteni) cilvēkam ir jārūpējies par atsevišķa cilvēka garīgo eksistenci

daiļā būtība ir mūsu gara refleksija; daiļajā ir mūsu tautas “ģēnijs”.

Personizēts cilvēks, t.i. cilvēks, kas ieguvis skaidru apziņu par to, kas viņš ir – ir kā bāka nakti, to saredz visi, kas to meklē

Te Konstantīna Raudives iespējamās Latvijas vīzijas teksta piemērs:

            Latvis ir kosma cilvēks. Kosmam izvēršoties caur viņu, caur katra vienpatību klusumā, atklājas gudrība, kas ļauj iegūt skaidrību pašam par sevi, par savai dzīvei pirmbūtībā uzstādīto mērķi. Latvja darba imanentā jēga rodama viņa individualitātes harmoniskajā saskaņā ar Visuma laiktelpu. Tas nosaka latvieša apziņas universālo skaidrību rūpēs par cilvēka garīgo eksistenci, par savas tautas un visas cilvēces likteni.

 

Zentas Mauriņas

mīlestības

darbs

kalpošana

sirdsmiers

pa­kārtoties vai nu Dievam vai kādai mākslas, vai zinātnes idejai, vai arī nesavtīgi kalpot labai lietai vai labam cilvēkam

cilvēka dzīves jēga nav nosakāma, jo nav izprotami Radītāja nodomi.

Vērtības: pacietība, pazemība, draudzība, darbs, mīlestība, taisnīgums, iecietība, čaklums, garīga neatkarība, taupība, drosme, bijība, iztēle, dalīšanās, labsirdība, veselība, prieks.

vienlīdz attīstīt prātu un sirdi

kosma likumības

Dzīves jēga meklējama indivīda patībā, dotībās

Patība

ikvienam savā laikā un vietā ir uzdevums

sūtību apzināties

nepieciešams gribas spēks un drosme

Klusums kopo izkaisītos spēkus, atver ceļu uz sirds kodolu; Klusumā mūsos iestrāvo mūžīga gaisma;

Klusums salasa izkaisītos spēkus, atver vārtus uz lietu būtību; Klusumā mēs saplūstam kā ar savu patību, tā arī ar dievišķajiem spēkiem mūsos un pār mums.

Te Zentas Mauriņas iespējamās Latvijas vīzijas teksta piemērs:

            Latvieša sirds ir atvērta vispārcilvēciskām vērtībām (mīlestībai, draudzībai, labsirdībai, pacietībai, darbam, čaklumam, taisnīgumam, iecietībai, gara brīvībai, pieticībai, drosmei, bijībai, iztēlei, veselībai, priekam). Latvis ir spējīgs dievišķās gaismas caurstrāvots, sakoncentrēt savus spēkus un spēkus pār mums, lai drosmes pilns kalpotu. Kalpošana, caur viņa patībā, dotumos, dzīves uzdevumos balstītam darbam, ir viņa dzīves jēga.

 

……………………………………….

 

To vīziju apceres teksti, kuri ir atsaukušies aicinājumam

 

Par dzimtas mežu

Ieejot mežā, redzu koku, tā saknes ir dziļi zemē ievijušās un krustām šķērsām savijušās. Zeme dod spēku, kā mūsu zemapziņa, kā mūsu senču asinsbalss kā spēks. Tas spēks, kas asinīs, gēnos, tas spēks nāk no zemes, reizēm mežonīgs reizēm stihisks, Dieva dots. Un stāv koks, tā stumbrs - kā senči, ko pieminu, kā vārdi akmeņos kalti, grāmatās rakstīti, kurus vārdā saucu, kurus zinu, kurus mīlu, kurus aicinu un sajūtu kā kluss pieskārienus veļu laikā. Tad seko lapotne ar zariem, tie ir radi, kurus mīlu un ir tādi, kas ir tuvi un ir tādi , kas ir tāli, bet viena zara galā savijušies divi blakusesoši koki, zari krustojušies, kopā sauauguši mana Tēva koks un manas Mātes koks, kur no pumpura augu es - jauns zars.  Kas laikam ejot savijies ar manas Sievas zaru un mūsu lapotne turpinās tā sniedzās pretī gaismai, pretī saulei, pretī kosmosam, pretī Radītājam. Tā savijās divi koki Viņš sūta bezgalīgo Sevi caur mani Zemē (Sevī) un caur mani rotaļājās. Katras stipras valsts pamatā ir stipras dzimtas, ko veido stipras ģimenes...ģimenes rada piederību

Domas par piederību

Piederība un tai pakārtotās lietas šķiet ir aprakstītas simtiem grāmatu un tomēr,  manuprāt, piederība  ir viens no mehānismiem, kas ir radīts, lai dvēseli piesaista pie šīs Pasaules. Dvēseli ievij gan fiziskos gan psihiskos režģos (tīklos), arī laika matērija ir aktuāla, un bērnam augot gan mammas puncī, gan augot cilvēkam tie klājās pāri katru brīdi līdz pat nāves brīdim, kad izdodas dvēselei no tā atbrīvoties vai arī dzīves laikā iegūstot apgaismību. Ir dvēseles, kas pašas izvēlas savas dzīves vietu , darbību un ritmu, kā arī spēku un enerģiju, materiālo un psihisko nodrošinājumu savā nakamājā dzīvē uz zemes, taču ir dvēseles, kas ir piesaistītas pie karmas likumiem un to noteiktai kārtībai, līdz ar to šīm dvēselēm mazākas iespējas izvēlēties. Cilvēks tiek piesaistīts pie konkrēta ķermeņa ar konkrētu DNS, no kura izriet daudzi fiziskie aspekti.

Dvēselei nav dzimuma, pieļauju, ka ir kādu dvēseļu līdzīgu vibrāciju kopa, kas attīstības vārdā kādu brīdi vai visu laiku ( tad vajadzētu runāt par dvēseļu klaniem) palīdz viena otrai virzīties - attīstīties. Piemēram, dvēseles a un b. 1. dzīvē a ir meita b māte, 2. dzīvē a tēvs b sievasmāte, 3. dzīvē brālis un brālis, 4. dzīvē cita vīra sieva un kaimiņš, 5 sieva un vīrs, 6. varbūt atpūšas a no b 7. Skolotājs un Skolnieks un katrās šajās attiecībās a un b sastrādā, saražo daudz enerģijas un pārstrādā enerģijas, kas kopā ar apkārtējo matēriju veido īpašu enerģijas kopumu, kura nospiedums laikā un telpā paliks mūžīgi. Lai vēl visu sarežģītu, man ir pārliecība, ka pastāv iespēja pārdzimt ne tikai nākotnē, bet skatoties no šodienas arī pagātnē, taču pa lielam tam nav nozīmes, svarīgi laikam ir veidot šos bezgalīgās enerģijas kombinācijas cenšoties iegūt aizvien tīrākas frekvences.

Tālākā vīzija

Lielākā daļa Pasaules tautu un valstis integrē vai asimilē  Latvijas teritorijā dzīvojošo kopienu un ģimeņu dzīves  (pieredzes) modeli un pielāgo atbilstoši savu tautu tradīcijām un uzdevumiem. Latvijā ir izstrādātas programmas un atrasti, apzināti un izprasti algoritmi, kurus var pielāgot ikvienas ģimenes uzbūvei, ikvienas tautas un rases pamatos. No mūsu zemes klēpja dzimst daudzi Lieli Skolotāji, kuri ir piekrituši atgriezties uz Zemes, Ziedojot Sevi, lai veicinātu, sekmētu un paātrinātu mūsu visu attīstību un Dieva Lielo Plānu, ja reiz Viņš atļauj rotaļāties mums pašiem. Daudzas Latviešu ģimenes viesojas citās valstīs un ar savu piemēru un zināšanām palīdz tām atdzimt un pilnveidoties. Vēlāk no Zemes izceļo daudzi, lai kaut kur citur katrs pats nošķirtu gaismu no tumsas..., jo esam mēs Viņa ieelpā un izelpā un esam mēs Viņš Pats.

Tuvāka vīzija (praktiskā)

 Sanākot kopā ir mēs akceptējam un apzināmies, ka varam sanākt kopā. Tad jāsaprot, kādēļ mēs esam sanākuši kopā. Daudzi sajūt alkas pēc kalpošanas, daudzi jūt vai redz rītausmu un atdzimšanu, taču blakus un daudzos no mums notiek lietas ar kuriem neesam mierā. Vēlamies Augt, Palīdzēt un Attīstīties. Tas viss un daudz kas cits noskaidrosies tikšanās reizē, kura daudziem nebūs vienīgā. Es domāju un redzu, ka šobrīd notiek Karš starp Gaismu un Tumsu un šis karš, ja arī ir uzvarēts citos plānos, tad uz zemes tas vēl ir jāizcīna, daudzi to arī sajūt, bet nesauc to par karu, varbūt iekšējo cīņu, attīstību utml., tas nav būtiski kā to sauc, bet daudzus šie procesi un enerģijas uzrunā. Sanākot kopā mēs radam vismaz uz tā brīdi vai ilgākā posma kopienu, kurai sevi jānodefinē un jāsaprot mērķi, un soli pa solim jāvirzās, lai to sasniegtu. Šajā kopienā tiks sapludināti daudzi dzimtskoki ar miljoniem gadu krātu pieredzi, potenicālu un resursiem. Ja kādam nepatīk vārds kopiena, nomainam ar ‘’darba grupa’’. Tie kuri vēlēsies savu laiku un resursus ziedot dzimtenei, redz savu pieredzi un attīstību caur dzimtenes prizmu vai lēcu, atbalstīs daudzas no idejām, kas radīsies darba grupās. Darba grupas uzdevums ir saprast, ja reiz mēs vēlamies un vienojamies šo zemi sakārtot un augt kopā ar to, tad mums jākļūst pašiem šobrīd, šeit un tagad darba grupā un kolektīvā apziņā par ārstiem,  un jāuzskaita, kas nepatīk šajā zemē šobrīd, kādas slimības un vīrusi, sērgas to ir piemeklējušas, kāds zāles varētu derēt kā un cik daudz tās lietot, lai zeme pa kuru staigājam kļūst dziedināta reizē ar mums un Dieva Svētīta reizē ar mums. Kā vienas no zālēm tautas slimībā, mēs saskarsimies ar ģimenes jautājumu, kas kā molekula apvieno daļiņas, taču saglabā vielas (tautas) īpatnības un īpašības. Līdz ar to darba grupas nolems izstrādāt, izpētīt ģimeni no visiem aspektiem. Vēlāks tiks aicināti vieslektori, kas papildinās zināšanas un bagātinās darba grupas zināšanas ar savu redzējumu. Pieļauju, ka šī procesa gaitā, tiks dibināta biedrība, ar nosaukumu, piemēram, ”Latvijai Būt’’ vai kaut kā tā... Tiks uzsākts darbs pie informācijas apstrādes un formulu, programmu un zināšanu modeļu izstrādes, tos izdzīvojot un radot mācību programmas ģimenēm, kuras sākas ar pirms prenatālo periodu un beidzas ar nāvi sirmā vecumā. Monogāma ģimene ir prāta, dvēseles, Dieva un kultūras radīts produkts, kas tiks izvirzīts, kā viens no galvenajiem stūrakmeņu balstiem ģimenē. Tiks radīti uzskates materiāli un izstrādātas programmas. Ar laiku valsts šīs programmas pārņems un ieviesīs sistēmā, bet par to būs jācīnās. Tiks veidota vide, kas palīdzēs ģimenēm atbraukt, iedzīvoties, skoloties, sajust sevi, kā ģimeni un turpināt iesākto savā zemē, savā novadā, stiprinot savu dzimtas koku. Darba grupas izplatīsies, bet tam ir vajadzīgs laiks un pacietība...Ja mēs gribam mums izdosies... Lai top...

Aivars

………………….

Vīzija par ideālu Latviju

 

  Biedrība Viedums savās tikšanās reizēs ir spriedusi par ideālas Latvijas priekšstatiem un labprāt piedāvā tos sabiedriskai izmantošanai latviešu tautas interesēs.

1. Latviešu īpatsvars ne mazāks par 80%. Minoritāšu grupas tikai eiropeiskas cilmes. Integrācijas mērķis - asimilācija. Latviešu ģimenēs ne mazāk par trīs bērniem. Ģimenēm draudzīgākā valsts pasaulē.

Latviešu valoda visur.

Darbojas īpaša struktūra, kas rūpējas par latviešu valodas attīstību un tīrību.

2. Latviskā dzīvesziņa visur.

Dainu tikumi un padomi dzīvē.

Tiek lietots Saules kalendārs.

Latviskie dzīves godi.

Tautastērpu un to elementu plašs lietojums.

Skaidri nacionālās identitātes kritēriji, svešu reliģiju atbalsts nenotiek, nepārprotami darbojas Satversmes 99. pants (99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. )

3. "Zaļākā" valsts pasaulē. Daba, dzīvnieki, ainava.

Veselīga ēšana. Dabiski materiāli visur.

Vienmērīgi apdzīvota teritorija ar attīstītiem mazajiem centriem (bez Rīgas "ūdensgalvas" faktora).

4. Latvijas valsts ir droša un neapdraudēta.

Savi lepni bruņotie spēki pēc Šveices parauga.

5. Katrs ar savu darbu var nodrošināt savai ģimenei cilvēka cienīgu eksistenci.

Latvijā ražo dabai draudzīgus transportlīdzekļus un alternatīvās enerģijas ieguves iekārtas, banku diktatūras, azartspēlēm. Attīstīta lauksaimniecība kā dzīvesveids, nevis industrija.

  Ekonomika balstās uz ražošanu, bez augļõšanas,

 6. Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules.

7. Valsts attīstība tiek balstīta uz laimes sajūtas palielināšanu. Veic ikgadējos mērījumus.

 Latviešos valda vienotība.

 

Prancāns

------------------------------

  Latvieši ir saimnieki savā zemē – pārvalda kā materiālo, tā garīgo telpu un rūpējas par to, lai vienmēr pietiktu resursu attīstībai. Indivīdi tiek audzināti atbilstoši Visuma/Dabas likumiem, mācot tos izprast un ar tiem dzīvot harmonijā.

Cilvēki ir ieinteresēti savā garīgajā izaugsmē. Palīdzība līdzcilvēkiem ir pašsaprotama lieta. Izpratne par lietu/darbību jēgas nepieciešamību ir iekšēja katram cilvēkam. Cieņpilna attieksme pret apkārtējo pasauli izpaužas visās dzīves jomās.

Sazakūru tādu guni,

Ka varēju sildīties;

Sazaņēmu tādu prātu,

Ka neviena klāt nelaist.

Atbilstoši šai formulai praktiskajā dzīvē cilvēks rīkojas ar jēgu, tai pat laikā ir gatavs aizstāvēt sevi un savu telpu, novilkt tai drošas robežas, pats būt noteicējs un pats rīkoties, uzņemoties atbildību par savu rīcību (šāda pieeja ļautu sakārtot arī sabiedrības hierarhisko struktūru, t.sk. likumdošanas un pārvaldes mehānismus)

Inese Krūmiņa

--------------------

Zeme ilgstoši vienās robežās. Mājas, mēbeles ilgkalpojošas un atjaunojamas no mūžīgajiem dabas resursiem. Latvijas valstī dzimtu mājas vienmērīgi izkliedētas teritorijā, pašpietiekamas saimniecības, kuras atkarībā no zemes platības, klimata apstākļiem, tehnoloģijas spējas izdzīvot regulējas; arī pēcnācēju skaits un vairākām paaudzēm; piemērota vide un mājas; ir kultūras centri, kur sanāk kopā un apzināt savu garīgo spēku, daili, izglītoties un izkopt amatniecības, profesionālās prasmes.

Ināra Luhaera

----------------------------

Balts, spožs, zīmīgs, pašapietiekams, laimīgs, devīgs, skanošs, saulains, ar savu bagātību, ko prot izmantot šodien, domīgs, kustīgs, radīt varošs, dzīvībai atvērts, tolerants, mīlošs.

Mazajā Latvijā dzīvo Balta tauta.

Baltā tauta dzīvo spožu dzīvi.

Spožu dzīvi rada laimes zīme.

Zem Laimes zīmes spīd saule.

Saule vienmēr mainās, bet vienmēr silda.

Saule uz zeme dod iespēju dzīvībai.

Mēs varam radīt!

Mēs varam darīt!

Mēs mīlam šo pasauli!

Mēs esam bagāti savās sirdīs!

Mūsu dvēseles koši skan.

Mēs protam dalīties sava gara bagātībā.

Mēs esam spoža Saules tauta.

Kristīne Liberta

----------------------

Latvija ir valsts, kuras skaistumu un tradīcijas kopj un sargā garīgi augsta, laimīga, vienota, strādīga, sena un brīva Eiropas tauta, kas orientēta uz augstākajām cilvēces pilnības virsotnēm. Ļaudis apzinās savu vērtību, savu spēku un savus dzīves uzdevumus. Spēku katrs rod savās iedzimtajās spējās un izkoptajās prasmēs. Latvijas ļaudis ir garā stipri, pārliecināti, zinātkāri, draudzīgi, vienoti ik katra materiālās un garīgas labklājības nodrošināšanā. Balstoties tautas bagātajā dzīvesziņā rodamajās vērtībās, viņi radoši realizē sevi mākslā, kultūrā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un politikā, celdami savu Latviju.

Ivars Šmits

----------------------------



Zemāk būs manas tēzes, domas par Latvijas vīziju. Rakstīju visu, kas ienāk prātā, nedomājot, necentos loģiski formulēt, bet tik cik piefiksēt savas sajūtas par vīziju.
__________________

Prieks
Mīlestība
Kalpošana
Darbs
Ticība saviem spēkiem
Dievs cilvēkos un ap tiem
Augstākās Gaismas saņēmēji un izplatītāji
Godīgums
Dabas cildināšana. Dabas kults
Dvēseles vēlmju un vajadzību īstenošana
Vienotība dažādu tautu vidū. Viens jumts dažādām ģimenēm, kuras vieno dziļa saikne ar šo zemi, valsti un vēlme kalpot tai.
Miera oāze
Vīrišķais spēks un sievišķais viedums. Abu pirmsākumu harmonija
Tikums. Dvēseliskums. Garīgās vērtības.
Senais kultūras mantojums ar Jauna laikmeta zelta diegiem un gudrību
Garīgā brīvība, kas realizējas arī kā tiesiskā, ekonomiska, finanšu un politiska brīvība valstī.

Anastasija

----------------------------

Apzināties, ka esam bezgalīgas gaismas būtnes, kas iziet cilvēcisku pieredzi.

Apzināties savu paša un savu domu/nodomu spēku.

Kopradīt mūsu Esību šeit uz Zemes apzināti, uzņemoties atbildību par sevis

radīto.

 

Izejas punkts

Mēs esam dvēseles bez nacionalitātes, amata un statusa. Neierobežosim sevi.

Tas būs šķērslis kopradīšanai! Tā ir sīkumainība, ko izmanto, lai šķeltu.

Šajā dzīvē mēs esam piedzimuši vai nonākuši šajā Zemē, kas saucas Latvija un

nes bagātu kosmisko informāciju savā kultūrā. Latvija ir dziednīca Dvēselei.

Mēs esam nonākuši dzidrā, varenā, senā un viedā Māmuļas klēpī. Esot šeit, uz

mums gulstas zināma atbildība nest šo viedumu tālāk, nodot nākamajām

Dvēselēm, kas šeit piedzimst,  un izmantot kā instrumentu, kopradot ar

Visumu, kopradot ar citām viedām zemēm, bet tajā pat laikā neidentificēties tik

ļoti ar to un neslīgt lepnībā. Mēs šeit esam uz brīdi, kā viesiem mums ļauts

pasmelties no šī kausa, lai augtu. Tāpēc mums būtu jāsajūt pašiem sevi kā

Dvēseli, un jāsajūt šī vieta un jāienes šis viedums koptelpā. Viens no

instrumentiem ir latviešu tautasdziesma - tajā cilvēks savibrē ar Latviju caur

dvēseli, lai cilvēki jūt un mīl Latviju.

Sāksim kopradīt kopsolī vienam ar otru un ar Visumu, izmantojot šīs Zemes

spēku un Viedumu, ko tā mums sniedz!

Agnese

---------------------------

Tamdēļ vēlos padalīties ar to, ko teic mana sirds par nākotnes vīziju:
Mans mazais dēliņš rāda kāda tam vajadzīga vide, jeb citiem vārdiem, šī apkārt esošā vide pārveidojās no kaut kādas dziļas vajadzības. Tā vide ir ne tikai ārējās lietas, bet arī pieaugušo domas, izjūtas, kas atspoguļojas ārējā pasaulē un tā mainās. Novēroju, ka bērnam vajadzīga vide, kur vienīgais nemainīgais ir tas, ka tā nepārtraukti prasa mainīties, jo pieaugušajam ir vienkārši jāļauj sevī kaut kam ik brīdi mainīties par kripatiņu :) Līdz ar to, vide mainās, jeb cilvēks sāk ieraudzīt savādāk, izmantojot gaismu, kas nāk no viņa. Un tā kā mēs esam visi Radītāja bērni, tad tā ir katrā no mums!
Savās acīs galveno mērķi redzu, to, ko teic mana sirds - tā ir mīlestības telpas veidošanās. Un tā arī valsts mērogā izteiktu vīziju - ļauties sevis pārveidošanai mīlestības planētas tapšanā! Ar intereses kāpināšanu, ar pazemību, iejūtību, pieņemšanu, gluži kā saule apmīļo savas planētas, esot tām par sirsniņu.:)

Jā, un burvīgas ir dižgaru vīzijas par Latviju! man gribētos šo vīziju izteikt - rakstu ar sirdi sirdī! - Ierakstīsim būtisko sirdī, jeb precīzāk, sagaidu līdz Radītājs to "akceptē" un pēc visa vienotības principa tas ierakstītos ikvienā sirdī. Līdz ar to mums ir nepieciešamība ne vairs meklēt ierakstu papīrā, (jo tad mēs atrodam priekšrakstu, kam sekot), bet ikreiz atgriezties pie sirds, kur jāpieliek dabiskas pūles, lai atkal no jauna atrastu "vīziju"! Un tā varētu ar jebko, ko esam papūlējušies "iegremdēt" sirdī. To neviens nevar aizskart, interpretēt, pārprast, nicināt vai slavēt. Ir tikai paļāvība, nāk spēks un stiprāka kļūst vienotība.

Ojār, Jūsu sirds ir pilna gaismas! Lai visu Augstākais ļauj sajust sevi ikvienā ikdienas darbībā.

patiesā cieņa,
Nikola.

-----------------------------------

Dievs, daba, darbs!

Rudīte

--------------

Latvija kā tautasdziesma – savā senumā un veselumā!

Unda

--------------------------------