Sveiciens tautas pedagoģijas faniem un tautas patriotiem! Šo sarunu es veltu “Budēļu” 40. gadu jubilejai. “Budēļos” būdams, es sāku apjēgt mūs tautas gara mantu bagātību, sapratni par to mūsdienīgumu. Varbūt tas nav īsti saskatāms, bet “Budēļi” mani un manu ģimeni noveda pie Piltiņkalna, pie Atmodas dievietes Austras svētvietas. Te, vienā no nozīmīgākām tautas svētvietām, turpinās “Budēļos” iesāktais tautas budināšanas jeb modināšanas darbs. Tāpat par loģisku turpinājumu tam ir tautskolas dibināšana, tautas tradicionālā kultūrā balstītas pedagoģijas meklējumi un īstenošanas mēģinājumi. Lai Top!

Šoreiz vēlos sarunu sākt ar Marģera Grīna vārdiem:

Gadu tūkstošu ilgajā dzīves gaitā krātas un sijātas, sentēvu gudrībās sakopotas latviešu raksturīgās īpatnības. Tur atklājas latviešu pašu senā dievestība, dzīvesziņa, latviešu raksturs, garīgās vērtības, kas ir pārlaicīgas un derīgas šodien tāpat kā tās bija derīgas pirms tūkstošiem gadu. …. Latviešu dievestības garīgās vērtības ir kā pavediens, kas saista kopā latviešu paaudzes no mūsu pirmtautas līdz šim laikam, pierādīdamas to pārlaicīgumu un derīgumu. Tās atspoguļo Dieva padomu, un izpauzdamās tikumos, veido pamatu latviskajai kultūrai. (no Latviešu senā Dievestība un tās atjaunojums Dievturība)

            Kā Grīns saka, Tautas gudrība nav jāmeklē nekur citur kā mūsos pašos, tā ir joprojām dzīva. Nu tad ieklausāmies paši savā padomā!

Šodien iepazīstināšu ar tādu kā kopsavilkumu par iepriekšējo sarunu turpinājumos rodamiem konspektiem mūsu tautas nākotnes jautājumos. Ar šo kopsavilkumu pirms kāda laika jau daži “mūsējie” iepazinās. Šoreiz parediģētu, pieliku vēl klāt pēdējā laikā atrasto un nu redzēsim, kāds tas sanācis. Vietām esmu ielicis pat veselus, nerediģētus teikumus no brīnišķīgajiem tautiešu tekstiem. Es apzināti izvairījos no autoriem, kuri savās apcerēs vai nu pārstāvēja “tumsonīgo pragmatismu”, vai balstījās uz ideju par “latviešu tautas” grēcīgumu, nolemtību, vai mēģināja tautas garīgajā platformā ieintegrēt ar latvisko dzīvesziņu nesaderīgas idejas (pēc savām izjūtām). Jāpiebilst, ka no darbiem, izteikumiem paņemtas tikai atsevišķas idejas, atsevišķas tēzes, cenšoties neatkārtot, savstarpējā domas saskaņā, kāda jau teikto (ne vienmēr tas man ir izdevies, vismaz kontekstuāli noteikti nē). Visu atlasīto “sabēru piecos apcirkņos”. Pirmajā apcirknī iebēru to, kas mēs reiz bijām, no kurienes nākam; otrajā apcirknī, kas mēs esam patreiz; trešajā apcirknī – to, kādi būsim, ceturtajā apcirknī – kādi darbi būtu darāmi ceļa uz Nākotni, piektajā – to kādi galvenie darbi darāmi izglītības jomā. Tas viss nāk no un caur mums pašiem, šķiet, ka pa laikam arī no kāda mistiski, pragmatiski neizskaidrojama avota, kas glabā tautas sakrālo būtību un tas ir, no mūsu  dzīvesziņas.

Pēc katra “bēruma” veicu tādu kā bēruma salikšanu apkopojoša tekstā.

Pirmais apcirknis – mēs bijām. Te sabēru:

-                 …esam viena no vecākām tautām Eiropā, ka latviešu valoda ir sena valoda, ka mums ir tautas Dainas;

-                  Dainu valoda pēc būtības ir vecāka par indiešu vēdām

-                  Āriešu valodu pareizāk būtu saukt par Dainu valodu

-        Seno Dainu forma bija tas spēks, kas veidoja Āriešu senvalodu

-        Par Dainu ģenialitāti liecina tas fakts vien, ka tās ir spējušas pastāvēt kopš 30000 gadiem un vēl šodien spēj konkurēt ar moderno dzejas formu

-        … Dievišķai valodai, kuru mūsu senči saprata un lietoja, lai godinātu gada laikus, savas ikdienas attiecības ar dabu un visumu visa gada garumā!

-        Mēs esam sena un dižena Eiropas tauta;

-        Mums ir sava, gadu tūkstošus kopta, skanīga valoda; Mums ir sava, folklorā likta, bagāta dzīvesziņa; Mums ir savas dabas ritu gadskārtas un savi godi; Mēs esam lepni savas zemes un savas valsts saimnieki;

-        …esam tauta, kura mīl un prot strādāt; ka esam tauta, kas pierādījusi, ka prot cīnīties par savu brīvību; ka esam tauta, kas ir jau pierādījusi, ka ir spējīga izveidot un vadīt patstāvīgu valsti; ka mums ir bagātas tradīcijas un ka īsā laikā spējām sasniegt augstu kultūras līmeni;

-        …latvju garamantās izklāstītā dzīvesziņa, kas virza tikai uz labiem darbiem un nosoda ļaunumu. .. pārsteidz latvju garamantu ārkārtīgi augstā morāle un ētika, kurās nav ļaunuma filozofijas;

-        …Latvju dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem.

-        …Dainas vērtējamas kā pasaules pašu senāko ziņu kopojums. Garamantu simbolus nav izdomājuši kādi atsevišķi cilvēki. Tas ir paša Visuma, t.i., Dieva, enerģētisko tēlu informācijas pārraides kodu pielāgojums mūsu valodai.

-        …Kultūra ir senču mantojums, dēlu svētais sakars ar tēviem;

-        …Radīšanas skurbumu pazīst tās tautas, kas savā attīstībā nezaudē sakaru ar dabu;

-        …Valoda ir tautības dvēseles atklājums. Ar savas valodas bojā iešanu pazūd arī tautas;

-        …latviešu raksturā ir gan atsaucība, gan līdzcietība, gan varonība, gan tiekšanās pēc augstākiem ideāliem; latviešu kvēlākā vēlēšanās ir būt brīviem un neatkarīgiem, pašiem lemt par savu dzīvi, un šiem mērķiem viņi ir ziedojuši gan materiālas vērtības, gan dzīvības;

-        …latvieši palaidušies uz saviem spēkiem un darbu;

-        …Latvijas zeme ir brīnišķīgi skaista;

-        …individuālisms ir liels pozitīvs spēks. Tas radījis latvieša sīkstumu un lielu garīgo spēju un raksturu dažādību, lielu latviešu zemnieka inteliģenci;

-        No mūsu pirmvalodas atzarojušās un veidojušās citas plašās indoeiropiešu valodu saimes valodas;

-        …pašreizējās latviešu valodas mērķtiecīga pārveidošana, tuvinot to senajai, ir iespējama. Tuvinot valodu dabas valodai, nākamās paaudzes labāk izprastu dabu un līdz ar to kļūtu garīgi spēcīgākas – sāktos tautas garīgā atdzimšana

-        …Tagadējā Baltijas zeme ir indoeiropiešu tautu pirmdzimtene. Šeit meklējams baltās rases sākums;

-        …Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu;

-        …Latvieši bijā tik svēta tauta, ka mūsu senči bija spējīgi sazināties ar “debesu” skolotājiem; Mūsu priesteri saņēma zināšanas no citām dimensijām un planētām. …vēl ne reizi kosmiskā informācija nav pārtrūkusi; Zināšanas un svētie centri arī vēl šodien atrodas jūsu zemē; Savienojums ar debesīm ir nemainīgs. Cilvēki un dievi ir vienoti; Jūsu liktenis nekad nebūs zemes, bet vienmēr kosmosa un debesu liktenis. Ja jūs paliksit pie sava Dieva, Viņš jūs vienmēr uzklausīs, jo liekas, ka Viņš jūs bezgala mīlē. Jūsu tauta nav sākusies dzīvnieciskajā, bet jau ļoti sirmā senatnē jums bija ļoti augsta attīstības pakāpe;

Sabērto pirmajā apcirknī “Mēs bijām”, sapludinot veselumā, lūk, kas sanāca:

            Mūsu tauta ir atnācēja – tā nav evolucionējusi te, uz Zemes, bet atnākusi ar “gatavu” dzīvesziņu, atnākusi ar savu valodu, savām Dainām, savām tradīcijām, saviem tikumiem. Tautas kontakts ar tās pirmdzimteni Kosmosā, ar Dieva ģimeni un citiem tās garīgajiem skolotājiem, aizbildņiem ir saglabājies vēl no “pirmsZemes” aizvēsturiskajiem laikiem un ļāvis cauri gadu tūkstošiem atnest līdz mūsdienām ētiku, kuru Pasaules tautas tikai vēl meklē. Brīnumskaistā zeme, kuru pašreiz apdzīvo mūsu tauta, ir bijusi tās pirmā apmešanās vieta, tā ir bijusi un ir cilvēces “nabas saite” ar Dievu. Mainoties klimatiskiem apstākļiem, tauta bijusi spiesta šo teritoriju pamest, bet tā atkal un atkal te atgriezusies. Klejojumos tā realizējusi “mātes” funkciju: nodevusi savas zināšanas, savu prasmes, tradīcijas citiem pasaulē un šo notikumu atblāzma rodama senākos Indoeiropiešu tautu tradīciju pierakstos, valodās. Mūsu tauta te vienmēr atgriežas tāpēc, ka šī vieta uz Zemes ir svēta - te mūsu senču bramaņi milzīgās teritorijās izveidoja īpaši sakārtotas vides, kas ļāva ne tikai ieaust Zemi Visuma kopveselumā, bet palīdzēja Zemes ļaudīm apjaust Visa, Kas Ir Vienotību, palīdzēja uzturēt sakarus ar citām dimensijās, citās pasaulēs mītošām būtnēm, gariem, dieviem; palīdzēja cilvēkiem risināt individuāla rakstura problēmas. Pie mūsu bramaņiem pēc padoma, palīdzības brauca no tuvām un tālām zemēm. Latvija un latvieši ir vārdi, kas kopā ar tautu, tās dzīvesziņu un valodu ir atnākuši no kosmiskās pirmDzimtenes.

Tautai bija raksturīgs ļoti augsts fiziskais, intelektuālais un garīgais potenciāls, kurš piemērotos apstākļos, vienmēr ir izvērsies un atklājies caur tautas tikumiem kā tautas gara spēks. Tauta, pēc apspiestības laikiem, uzrādījusi spējas īsā laikā sasniegt augstu kultūras līmeni, augstu, attīstībai pietiekamu materiālo labklājību. Tās dzīvesziņa mācījusi cilvēkiem meklēt prieku un laimi, dzīvojot starp savējiem, dzīvojot saskaņā ar dabas likumiem; mācījusi būt pašiem par sevi, būt brīviem. Katra latvieša pašpietiekamība, - daudzveidība raksturos, spējās, dotumos, darba mīlestībā, neatlaidīgā tieksmē pašam ar visu tikt galā, ir bijis garants tautas ilgtspējai.

Tautas valodā rodami daudzi vārdi, kuri atbilst pirmkodam, t.i., vārdu forma un saturs tieši saistīts ar to lietu būtību raksturojošiem spēkiem un ir spējīgi būt aktīvi jaunradē vai tās vides saskanīgā sakārtošanā atbilstoši dabas likumiem, kurā tie izskan, ar kuru tie saistīti. Simboliski-lakoniskā Dainu valoda un latvju raksta ģeometriskās zīmes ir savdabīgi veselumi, kuri vienoja latvieti ar visiem apziņas un esamības izpausmes līmeņiem.

Latvju tauta realizējusi sevi vienreizīgā visas civilizācijas veidošanā, īpaši Rietumu kultūras veidošanā un tapšanā. Latvija ir kā Māte Indoeiropiešu tautu (Dainu valodas) saimei, kura tos radījusi un reiz palaidusi pasaulē, pašpieredzes iegūšanai. Tas viss noticis nevis tāpēc, ka tāda ir vēsturiskās evolūcijas taka, bet tāpēc, ka tas ir bijis saskaņā ar Dieva gribu.

Te teksti no konspektiem, kas tika sabērti otrajā - “mēs esam” apcirknī:

-        …Tradīcijas ir pagātne, kas dzīvo tagadnē, tajās rodamas tūkstošiem gadu vecas gudrības un nemaldīgas atziņas;

-        …latviešu godību un svētku tradīcijas savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā. Tā izjaukšana bojā arī tautas tikumus;

-        …Dainas ir savdabīga latviešu tautas filozofija, gadsimtu gaitā izveidojušās atziņas par cilvēka saskanīgu dzīvi ar dabu un līdzcilvēkiem  (saskaņas ceļš);

-        …Tautā, nācijā realizējas personība. Tā ir apkārtne, kurā cilvēks veido savu garu. Ģimene ir Tēvzemes modelis, ja tā ir stipra, tad arī Tēvzeme ir stipra;

-        …latviešu tauta, savos īpatnējos vēsturiskos apstākļos dzīvodama, ir saglabājusi un attīstījusi tieši tādas vispārcilvēcīgas vērtības, kādu pietrūkst mūsu modernajā pasaulē un kādas Rietumu pasaule pēdējos gadu desmitos ar lielām mokām un pūlēm ir mēģinājusi izgudrot no jauna;

-        …mūsu dienās vairs retā spēja smelties garīgu spēku savā kopībā, savā kopā sanākšanā, kā tik spilgti tas izpaužas dziesmu svētkos;

-        …Latviskā dzīvesziņā tuvošanos dievišķajam nekad nav uzskatījusi kā ko bēdīgu vai grūtu, nedz arī kā pasaulīgai dzīvei diametrāli pretēju;

-        …Tautu likteņi atkarīgi arī no tautas garīgā spēka. Garīgums ir augstākas pakāpes enerģija, kas fiziskus ierobežojumus nepazīst;

-        spēja saskatīt savu piederību arī kādai augstākai kopībai. Gara spēks tautas mērogā sākas ar to, ka katrs tautas loceklis apzināti ar prātu saprot un sirdī ar pārliecību izjūt visu to, kas tam ar citai tautas locekļiem ir kopējs: kopīgi senči, kopēja dzimtene, kopēja pagātne, kopīgi tagadnes apstākļi un dotumi.

-        …Brīvība ir augstākā vērtība, jo tā sevī iekļauj visas citas. Tamdēļ ir nepieciešams aizstāvēt brīvību līdz galam, ieskaitot – atdot tai savu dzīvību, jo tas nozīmē – aizstāvēt savas un savējo tiesības, aizstāvēt savas un savējo vērtības. Kas savas vērtības neaizstāv, tam jādzīvo pēc citu vērtībām;

-        .... Mēs esam stipra tauta. Un gadu simteņos, ko esam pārdzīvojuši, ir bijis jāmāk pielāgoties un atrast risinājumus vissmagākajiem uzdevumiem. Mūsu senči to vienmēr ir pratuši. Viņi bija gudra tauta ar gudru padomiņu. Mēs esam viņu mantinieki, arī mēs esam gudri.

-        … tomēr svarīgāka par visu man šķiet tieši apziņa, ka esam vien saime, ka esam izauguši no vienām saknēm, kur paaudžu paaudzēs uzkrātās gara mantas veido sensenu mantojumu, kas vienādi pieder mums visiem.

-        mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko nodot nākamajām paaudzēm un dalīties ar cilvēkiem plašajā pasaulē.

-        …..Latviskā kultūra ir mūsu tautas dzīvības elpa.

-        …Iznīciniet lauku ļaužu materiālās iztikas pamatu, un jūs būsiet daudz paveikuši, lai vājinātu neatkarīgās Latvijas nākotnes izredzes;

-        …Galvenais nepazaudēt… savu izredzētību. … tas notur tautas matrices spēku… tas ir tas, kas ver vaļā;

-        …tiekšanās pēc vērtībām ilgtermiņā sniedz vairāk labklājības, nekā tiekšanās pēc pašas labklājības, ka pārticība nerada ideālus, bet ideāli spēj radīt pārticību un arī laimi;

-        Vienotība ar dabu, tās cikliem, kā dabīgs rezultāts tīrai un plašai apziņai.

-        un Latviskā dzīvesziņa iedvesmo Pasauli/Visumu

-        Mums ir sava, ar viedumu, asinīm un dziesmām izcīnīta valsts; Mums ir sava, gadu tūkstošus kopta, skanīga valoda; Mums ir sava, folklorā likta, bagāta dzīvesziņa; Mums ir savas dabas ritu gadskārtas un savi godi; Mēs esam lepni savas zemes un savas valsts saimnieki; Mēs varam paši, tā, kā mums pašiem labāk; Mēs viens otru un savus labvēļus atbalstām; Mēs slinkumu un naidnieku nicinām.

-        esam tauta, kura mīl un prot strādāt; ka esam tauta, kas pierādījusi, ka prot cīnīties par savu brīvību; ka esam tauta, kas ir jau pierādījusi, ka ir spējīga izveidot un vadīt patstāvīgu valsti; ka mums ir bagātas tradīcijas un ka īsā laikā spējām sasniegt augstu kultūras līmeni;

Otrais apcirknis – “Mēs esam”  atklāj:

Mēs esam sena un dižena Eiropas tauta

Mēs esam stipra tauta, kura gadu simteņus ir pārdzīvojusi, ar gudru padomiņu, mācēdama pielāgoties un atrast izdzīvošanas risinājumus, tajā pašā laikā spēdama saglabāt un attīstīt tādas vispārcilvēciskās vērtības, kādu pietrūkst mūsu modernajā pasaulē un kādas Rietumu pasaule pēdējos gadu desmitos pūlas izgudrot no jauna.

Tautā ir dzīvas vecas gudrības un pārlaicīgu atziņu bagātas tradīcijas, kuras savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā. Tās liek dzīvot Saskaņā, Saderībā un Vienotībā ar Dabu, Līdzcilvēkiem un Dievu tautā rodamajā tikumībā. Tautas klēpī dzimst garā stipras personības, kuras realizējas tautā, tās dzīves telpā. Indivīda piederība tautai veidojas caur kopīgo sakņu apzināšanos; veidojas caur tautas dzīvesziņas apziņu, kas akumulējusies katrā un rezonē pagātnes notikumos, kopīgajā tagadnē un nākotnē, kopīgajā dzīves telpā, kultūrā, kopīgajā mentalitātē. Viena no latvju tautas augstākām vērtībām, pasaules notikumu nosacīta, ir Brīvība. Par Brīvību sapņo, par Brīvību cīnās un atdod dzīvības, Brīvība ļauj dzīvot atbilstoši pašā tautā rodamām vērtībām.

Dainas ir savdabīga latviešu tautas filozofija, gadsimtu gaitā izveidojušās atziņas par cilvēka saskanīgu dzīvi ar dabu un līdzcilvēkiem

Mums ir sava, ar viedumu, asinīm un dziesmām izcīnīta valsts; Mums ir sava, gadu tūkstošus kopta, skanīga valoda; Mums ir sava dzīvesziņa; Mums ir savas dabas ritu gadskārtas un savi godi; Mēs esam lepni savas zemes un savas valsts saimnieki; Mēs viens otru un savus labvēļus atbalstām; Mēs slinkumu un naidnieku nicinām. Mēs esam tauta, kura mīl un prot strādāt. Tautas gara spēks rodams katrā tautas loceklī piederības apziņā, ka esam izauguši no vienām saknēm; apziņā, ka mums visiem ir kopīgi senči, kopēja dzimtene, kopēja pagātne, kopīgi tagadnes apstākļi un dotumi; apziņā, ka mums visiem vienādi pieder paaudžu paaudzēs uzkrātais senu sens, bagāts garīgā mantojuma pūrs; apziņā, ka mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt to tālāk nodošanai nākamajām paaudzēm, pienākums dalīties tajā ar cilvēkiem plašajā pasaulē; un beidzot: piederības apziņā Visuma radošās attīstības kustībai; piederību Dieva saimei.

Mūsu svētvietas joprojām ir “dzīvas” un dara savu darbu, tautai aktīvi iesaistoties tajā. 

Te sabērtais trešajā apcirknī – “mēs būsim”

-          …pašpietiekamu un pastāvīgi attīstošos;

-          ….drosmīgu un drošsirdīgu cilvēku zeme;

-          ….Cilvēki mīl savu zemi un lepojas ar savu valsti, bet valsts aizsargā viņus no nedienām un triecieniem;

-          ….cilvēki rada un pilnveido jaunas kultūras vērtības, jaunas dzīves paradigmas, kas balstās uz savstarpēju cieņu un strādīgumu;

-          … pie varas ir tie, kas vēlas un var pārvaldīt valsti, nodrošina tautas vienību un saimniecisko labklājību;

-          ….Latvija - tā ir miera osta neizmērojamā haosa pasaulē;

-          ….Latvijā neekonomēt uz sociālām vajadzībām;

-          ….Tauta, savukārt, rūpējas par zemi, kurā dzīvo;

-          ….Sadarbības zeme;

-          …Ģimenēm draudzīgākā valsts pasaulē;

-          …"Zaļākā" valsts pasaulē;

-          ….Latvijas valsts ir droša un neapdraudēta;

-          ….Katrs ar savu darbu var nodrošināt savai ģimenei cilvēka cienīgu eksistenci;

-          ….Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules;

-          ….Latviešu tautas (svešvārdā – nācijas) garīgā satversme pastāv kā tradicionālajā kultūrā balstīta latviskā dzīvesziņa, un tai piederīgu, garīgi brīvu personību radošais pienesums. Latviskums ir Latvijas valsts ideālu pamats;

-          ….Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību;

-          ….Mūsu dzīvesziņa balstās vispārcilvēciskā garīgā un tikumiskā tradīcijā, kas savu pamatu rod pasaulē unikālajās latvju dainās;

-          …Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;

-          …Sievietes vērtības atjaunošana;

-          …ka Latvija ir plaukstoša zeme, kur cilvēki dzīvo pārticībā, drošībā un var piepildīt dzīves mērķus. Cilvēks, kā centrālais elements, ir vienlīdz izaugsmes mērķis un dzinējspēks. Kā sabiedrības, tā indivīda brīvā izvēlē vērtības un intereses ir līdzsvarā;

-          …Latvijas nākotne ir skaidri pasakāma: • Cilvēks – centrā; • Vērtības – pamats; • Principi – aktīvi darbības padomi ikvienam; • Jomās un nozarēs –svaigas un ilgtspējīgas attīstības idejas; • Teritorijā – vienmērīga un līdzsvarota attīstība; • Cilvēkos – pārliecība, drošība un lepnums.

-          … Latvijā ilgtspējīga attīstība nozīmē to pašu, ko citur pasaulē, tikai mums nākotnes veidošanā ir jābalstās uz pašu gudrību, vērtībām un tikumiem;

-          Latvija ir brīva, dievišķu ļaužu zeme, kas garā vieno cilvēkus gudrā un mīlestības piesātinātā ceļā uz absolūtu pilnību. Latvijā ļaužu savstarpējās attiecības, attiecības ar dabu, ar pasauli veidotas uz taisnīguma un patiesības likumu jeb humānisma pamatiem. Cilvēki ir garā stipri, labestīgi, draudzīgi, vienoti ik katra materiālās un garīgas labklājības nodrošināšanā.

-          Latvija ir zeme, kuras skaistumu, tradīcijas kopj un sargā  garīgi augsti stāvoša, brīva tauta, kura orientēta uz augstākām cilvēces mērķu virsotnēm. Plaša tautas gara izglītība, katra indivīda brīvas attīstības apstākļos, nodrošina tautas radošā ģēnija atklāšanos māksla, kultūrā, zinātnē.

-          Latvija ir zeme, kuras ļaudīm raksturīgs dvēseles gaišums, taisnīgums, humānisms, godbijība pret visu, kas ir, gara spēks, augsti ētiskie principi. Viņi patiesi tic savai dievišķai esmei un no tās izrietošam pienākumam pret cilvēces kultūru un visas pasaules esmes pilnskanīgumu. Latvieši ir brīvi  ļaudis, kuri katrs apzinās savus personīgās dzīves uzdevumus savai tautai  un ir nelokami taisnīguma un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvji. Viņi aizstāv savā tautā rodamās vērtības kultūrā, radoši realizēdami sevi mākslās, mūzikā, rakstniecībā, tautas tradicionālajā dzīvē.

-          Latviju apdzīvo brīvu ļaužu kopa, kuras indivīdiem raksturīga neapturama dvēseles plūsma pretī gaismai, skaidrībai un īstai laimei; ticība savai vērtībai, savai dzīves misijai un saviem spēkiem. Savu un tautas spēku katrs no šiem ļaudīm rod savās iedzimtajās spējās un talantos, pamatojoties dzīves un darba vienotībā, vienotībā ar VISU, KAS IR.

-          Tiekšanās uz apziņu, ka Es, Cilvēce, Zeme, Visums, Dievs ir viens vienots veselums

-          Vispārcilvēciskās vērtības visur ne tikai redzamas, bet arī sajūtamas, cilvēkos ir līdztiesība, godīgums, cilvēkam  ir Tikums.

-          Cilvēkiem ir pašatbildība,  spēja izprast notiekošo iekšēji un ārēji.

-          Cilvēks ir orientēts uz mīlestību, radošumu, jo mīlestības spektrs ir dažāds.

-          Valsts pārvaldē aizvien vairāk parādās cilvēki bez varaskāres, bez mantkārības, cilvēki, kuru dzīves galvenais uzdevums un mērķis ir sakārtot valsti, kalpot savai tautai.

-          Tā lēnām, demokrātiju varētu nomainīt garīgā hierarhija. Valsti pārvalda tās sirdgudrākie un visaugstāk garīgi attīstītie indivīdi, konkrētas valsts Garīgie Skolotāji

-          Konkurenci ir nomainījusi sadarbība Pastāv arodi un meistari, kas dara, ko sirds kāro un dalās ar to ar pārējiem.

-          Cilvēks ir orientēts uz mīlestību, radošumu. Iekšējais kosmoss un ārējais kosmoss ir līdzvērtīgi, ir līdzi plūstoši, nebūs  atšķirības iekšējam un ārējam.

-          Tad katram cilvēkam būs viegli  nonākt tajā vietā, kurā viņam jābūt.

-          Radīšanas skurbumu pazīst tās tautas, kas savā attīstībā nezaudē sakaru ar dabu;

-          Mēs RADAM un VAIROJAM gaismu, mīlestību, vienotību un harmoniju

-          latviešu kvēlākā vēlēšanās ir būt brīviem un neatkarīgiem, pašiem lemt par savu dzīvi, un šiem mērķiem viņi ir ziedojuši gan materiālas vērtības, gan dzīvības;

-          Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu;

-          ….Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību;

-          Latviskā dzīvesziņa iedvesmo Pasauli/Visumu

-          Latvju tautas atbildība ir Mātes funkciju saglabāšanā, būt tādai, kura bez vārdos paustas mīlestības, staro un dod to citām tautām.

-          Latvju tauta, prezentējot Māti, kā nekad šobrīd ir atbildīga par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, ne tikai par savu tautiešu dzīvoto un nedzīvoto dzīvi, tās bijušajām un nākamajām audzēm, bet atbildīga Pasaules priekšā.

-          Ģimenes ir tās, kuras nodrošina šo personību dzimšanu, tikumisko atvēršanos. Tautas Vienotību nosaka ģimeņu stiprums, veselīgums un vienotība. Spēcīgu Ģimeni veido garīgas būtnes, kuras jūt tām savu piederību un apzinādamās savu patību, zina savus dzīves uzdevumus, savas dzīves jēgu. Brīvība – Atbildībai absolūti nepieciešams nosacījums. Saskanīga dzīvošana nozīmē arī Visuma radošajai attīstības kustībai nepieciešamās materiālās labklājības nodrošinājumu. 

-          mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko nodot nākamajām paaudzēm un dalīties ar cilvēkiem plašajā pasaulē.

-          ….jāsaglabā senās gara aristokratijas tradīcijas;

-          ….cilvēks atbild par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto, dzīvoto un nedzīvoto dzīvi arī nākamajām audzēm, pirmā kārtā savas paša tautas audzēm — vēl nedzimušajām dvēselēm, nedzimušajām dzīvībām (atbildības uzņemšanās);

-          ….dvēseli dara stipru un lielu, ir n e d a l ī t a un i l g s t o š a pieķeršanās augstai vērtībai, nodošanās lielam uzdevumam, kalpošana augstākam likumam;

-          …evolūcijas kustību uz priekšu virza tikai saskaņa un saderība;

-          …Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība;

-          …Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgo noti, ar ko ieskaņoties Visuma kopējā harmonijā un dzīvot tā, lai izjustu sevi kā neatdalāmu sastāvdaļu no kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esmes elpas.

-          …Cilvēkam kā garīgai būtnei ir pavērtas iespējas apzināties savu piederību Visuma radošajai attīstības kustībai un, saplūstot ar šo virzītāju spēku, atklāt sevi kā transcendentālu esmi. Katram cilvēkam ir iekšējais dīglis un potenciāls kļūt par kaut ko vairāk kā savu cilvēcīgo ikdienišķumu, kļūt par Dieva dēlu vai Saules meitu;

-         .Baltija var būt viena no tām retajām vietām, kur uz garīgām vērtībām balstītu gaišo pasaules uztveri iespējams harmoniski savienot ar dabisko Dieva vietu tajā un uz praktisku un racionālu domāšanu balstītu sociāli atbildīgu tirgus saimniecību; 

-           

Trešais apcirknis: Mēs būsim (tēzes ieliktas jābūtības formā – tā it kā mēs savu redzējumu jau esam piepildījuši)

Latvijas ļaudis ir drošsirdīgi, garā brīvi un vienlaicīgi savstarpēji Vienoti, Vienoti ar Latviju, ar Pasauli, ar Visumu. Darbs, dzīves uzdevumi, stipra ģimene, dzīve – latvietim nedalāmi sakusuši veselumā un ir viņa būtības izteicēji. Daiļa, tikumīga ir latvieša unikālā dvēsele, kas ļauj dzīvot savam likumam, savai patiesībai, savai taisnībai, jo tāda vienlaikus ir arī Dieva griba.

Latvis ir kosma cilvēks. Kosmam izvēršoties caur viņu, caur katra vienpatību klusumā, atklājas gudrība, kas ļauj iegūt skaidrību pašam par sevi, par savai dzīvei pirmbūtībā uzstādīto mērķi. Latvja darba imanentā jēga rodama viņa individualitātes harmoniskajā saskaņā ar Visuma laiktelpu. Tas nosaka latvieša apziņas universālo skaidrību rūpēs par cilvēka garīgo eksistenci, par savas tautas un visas cilvēces likteni.

Latvieša sirds ir atvērta vispārcilvēciskām vērtībām (mīlestībai, draudzībai, labsirdībai, pacietībai, darbam, čaklumam, taisnīgumam, iecietībai, gara brīvībai, pieticībai, drosmei, bijībai, iztēlei, veselībai, priekam). Latvis ir spējīgs dievišķās gaismas caurstrāvots, sakoncentrēt savus spēkus un spēkus pār mums, lai drosmes pilns kalpotu. Kalpošana, caur viņa patībā, dotumos, dzīves uzdevumos balstītam darbam, ir viņa dzīves jēga.

Latvija ir droša un neapdraudēta, pašpietiekama un pastāvīgi attīstošos sadarbības kultūras valsts, kuras skaistumu un tradīcijas kopj un sargā garīgi augsta, laimīga, vienota, strādīga, sena un brīva Eiropas tauta, kas orientēta uz augstākajām cilvēces pilnības virsotnēm. Ļaudis apzinās savu vērtību, savu spēku un savus dzīves uzdevumus. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm. Spēku katrs rod savās iedzimtajās spējās, izkoptajās prasmēs un Visa, Kas Ir Vienotības apziņā. Latvijas ļaudis ir garā stipri, pārliecināti, zinātkāri, draudzīgi, Vienoti. Balstoties tautas bagātajā dzīvesziņā rodamajās vērtībās, viņi radoši realizē sevi mākslā, kultūrā, zinātnē, saimnieciskajā darbībā un politikā, celdami savu Latviju.

Latvija ir “zaļā zeme”, kultūras un sadarbības zeme, ģimenēm draudzīga zeme, kura tiek gudri tautas Gudro pārvaldīta, nodrošinot tautas vienību un saimniecisko labklājību. Te  katras cilvēks nonāk tajā vietā, kurā viņam jābūt. Latvija ir valsts, kura savus ļaudis aizsargā no nedienām un triecieniem, rūpējas par savu pavalstnieku sociālajām vajadzībām, par katra garīgo un materiālo labklājību.

Latvija, realizējot savas “mātes” funkciju, ir atbildīga par savām domām, tieksmēm un darbiem, par darīto un nedarīto citu tautu priekšā; Latvija, paužot mīlestību pret citām tautām, nesavtīgi nododot tām savu saimniecisko, politisko, kultūras un garīgo pieredzi.

Te sabērtais ceturtajā apcirknī, iezīmē darbus vīzijas īstenošanai – nesakārtojot tos pēc nozīmīguma vai hronoloģiski.

-          "Zaļākā" valsts pasaulē;

-          Jāveido nacionālā pašapziņa;

-          Vajadzīgs darbs labai garīgai veselībai;

-          risināt daudzās samilzušās problēmas latvieši var tikai pilnīgas nacionālās, politiskās un ekonomiskās neatkarības apstākļos (prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga, likumīga un svēta);

-          Pirmais nosacījums ir—būt pašam sev par likumdevēju;

-          Realizēt augstāko uzticēšanās pakāpi cilvēkam;

-          Ģimenē un skolā jāizaudzina cilvēki ar augstām vispārcilvēciskām īpašībām (mērķa skaidrību, vēlēšanos dzīvē kaut ko radīt, dot);

-          Jāatgūst ticība nākotnei. Jāatgūst darba tikums un prieks, jāatgūst pašlepnums, bez kura neviena tauta nevar ilgi pastāvēt;

-          par jaunu jāmācās mīlēt dabu  (Daba ir mums devusi un var dot milzīgas attīstības potences un daudzveidību);

-          Vārdam latvietis jākļūst par svētu vārdu, ar ko saistīts gan čaklums, gan godīgums, gan pašcieņa, gan rūpes par savas tautas veselību un citas vispārcilvēciskās vērtības;

-          veicināt bez steigas apdomu, apceres spējas;

-          centrēšanās savā patībā, savas individualitātē;

-          sekmēt daudzveidību;

-          rūpēties par pieredzes pārmantošanu (tautas dzīves gudrība);

-          valodas kopšana;

-          tautas tradīciju apzināšana, kopšana;

-          savas Tēvzemes pazīšana, vēstures zināšana;

-          senvalodas atjaunošana;

-          pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīsim izglītībai;

-          Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju;

-          Valsts vadības līmenī nodrošināt, lai visi plašsaziņas līdzekļi kā primāro nodrošinātu tēmu par nacionālās identitātes uzturēšanu un skaidrošanu;

-          Latvijai šajā posmā ir svarīgi saglabāt neatkarību kā no Austrumiem, tā no Rietumiem, saglabāt savu priesterību;

-          jaunie skolotāji jāaudzina tā, lai viņi labāk iepazītu lauku dzīvi;

-          Nacionālās kultūras pamatā liekamas vērtības un prioritātes, kas saistītas ar latviešu tautas tradicionālo jeb etnisko kultūru.;

-          Latviskais Pasaules uzskats un dzīvesziņa ir latviskās kultūras neatņemama sastāvdaļa un ir nedalāma no latviskās tēlu sistēmas. Piesaiste pie latviskās kultūras arhetipiem palīdz veidot stipru nacionālo kultūru …

-          …Iznīciniet lauku ļaužu materiālās iztikas pamatu, un jūs būsiet daudz paveikuši, lai vājinātu neatkarīgās Latvijas nākotnes izredzes;

-          Nacionālās kultūras pamatā jābūt nevis reliģiozai, bet kultūras audzināšanai, kas balstās tautas vērtību un tēlu sistēmā … Tautas kultūra ir emocionāls un intelektuāls kapitāls, kas tiešā veidā saistīts ar tautas vērtību sistēmu - tikumu, ētiku un morāli un tautas arhetipisko tēlu sistēmu.

-          …Ir nepieciešams apzināties, ka vienīgi izglītības sistēma nākamajām paaudzēm var tālāk nodot tautas nemateriālo jeb garīgo kultūras mantojumu. …

-          …Tauta, kas tālāk nes savu kultūras mantojumu, ir kultūras tauta ar augstu garīgās apziņas līmeni, kuras spēj arī pastāvēt cauri laikiem un pārmaiņām;

-          permakultūra, ekoloģiskā lauksaimniecība. …. Sakrālās ekonomikas modelis, Konkurenci ir nomainījusi sadarbība.

-        Valsts pārvaldē cilvēki bez varaskāres, bez mantkārības, cilvēki, kuru dzīves galvenais uzdevums un mērķis ir sakārtot valsti, kalpot savai tautai. Valsti pārvalda tās sirdgudrākie un visaugstāk garīgi attīstītie indivīdi, konkrētas valsts Garīgie Skolotāji.

-        Sievietei pienākas apmaksāts dekrēta atvaļinājums no pirmās dienas, kad ārsts apstiprina grūtniecību līdz bērna 3 gadiem.

-          Skolotāji netiek kontrolēti no valsts puses, kas piešķir pašam pedagogam brīvību un ļauj rīkoties atbilstoši situācijai un intuīcijai;

-          izglītības iestāžu atvēršanu kopienai

-          permakultūra, ekoloģiskā lauksaimniecība. …. Sakrālās ekonomikas modelis,

-          Sievietei pienākas apmaksāts dekrēta atvaļinājums no pirmās dienas apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums līdz bērna 3 gadiem.

-          notiek plašāka permakultūras un maza izmēra bioloģisko lauksaimniecību darbība, nodrošinot dabīgu, vietēju un sezonālu pārtikas pieejamību.

-          Vispirms jāšķiro, jākontrolē informācija.

-          izzināt un realizēt sevi

-        Latvijas attīstībai ir nepieciešama vienotība.

-          …..Latviskā kultūra ir mūsu tautas dzīvības elpa. Kultūras darbinieku loma ir gādāt, lai tauta turpina elpot;

-          …Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks – tās uzrunā lielas ļaužu grupas, nāciju kopumā, un arī katru cilvēku atsevišķi un tāpēc ir labs pamats, uz kā būvēt ilgtermiņa vīziju un stratēģiju.

-          ….pareiza ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana;

-          ….Latvijā neekonomēt uz sociālām vajadzībām;

-          ….Augstskola, kur apgūt latviskumu gan pašiem, gan interesentiem no visas pasaules;

-          Teritorijā – vienmērīga un līdzsvarota attīstība;

-          mums nākotnes veidošanā ir jābalstās uz pašu gudrību, vērtībām un tikumiem!

-        Konkurenci ir nomainījusi sadarbība Pastāv arodi un meistari, kas dara, ko sirds kāro un dalās ar to ar pārējiem. Noturīga ģimene.

-          …Mums ir pienākums šo valodu saglabāt pasaules mērogā kā unikālu daļu no pasaules mantojuma, no valodu pūra;

-        Pateicoties saglabātam seno vārdu krājumam un gaismai cilvēku sirdīs ir potenciāla iespēja atdzīvināt seno latvju radīšanas valodu.

-        Bet garīgi pieaugusi un nobriedusi tauta kļūst tikai tad, kad vairākums tās locekļu apzināti nolemj, ka tai ir arī kopīga nākotne;

No ceturtajā apcirknī sabērtā rodam darāmos darbus (drīzāk kādi principi būtu jāievēro):

Valsts institūciju birokrātijas minimalizēšana, decentralizējot atbildības jomas visās nozarēs – uzticoties saviem brīvajiem pavalstniekiem (Realizēt augstāko uzticēšanās pakāpi cilvēkam; sekmēt daudzveidību).

Valsts pārvaldē jāstrādā cilvēkiem bez varaskāres, bez mantkārības, gudriem indivīdiem, kuru dzīves galvenais uzdevums un mērķis ir sakārtot valsti, kalpot savai tautai, ļaujot tai pašrealizēties.

Valsts tiek veidota kā no Austrumiem, tā no Rietumiem  neatkarīga, kā valsts, kura ir iekšējās dzīves noteicoša, pašpietiekama, kura sadarbību ar kaimiņu zemēm veido, neupurējot savas tautas intereses;

Valstī veidot savstarpēji atbalstošu, uz sadarbību (ne konkurenci) orientētu sakrālās ekonomikas modeli, pašpietiekamu saimniecisko darbību, veicināt mazo lauku saimniecību (permakultūra, ekoloģiskā lauksaimniecība) un amatniecības attīstīšanu; veicinot vienmērīgu visa veida resursu sadali (infrastruktūras attīstību) starp laukiem un pilsētām, starp valsts pilsoņiem.

Jāstiprina ģimenes institūts. Jāatgriež, jāstiprina sievietes būtību. Sievietei jāapmaksā dekrēta atvaļinājums no pirmās dienas, kad ārsts apstiprina grūtniecību līdz pat bērna 3 gadiem. Ģimenē un skolā jāaudzina cilvēki ar augstām vispārcilvēciskām īpašībām (mērķa skaidrību, vēlēšanos dzīvē radīt un dot, darba tikumā, pašlepnumā, nacionālā pašapziņā).

Tautas veselības aprūpe – nav neviena, kurš nesaņemtu tam nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Latvijā neekonomēt uz sociālām vajadzībām.

Valodas (senvalodas atdzīvināšana, rakstība) un tautas tradīciju kopšana iespēju došana ir prioritāra, tāpat kā pienākums latviešu valodas saglabāšanā (tai jātop par pasaules mēroga mantojuma unikālu daļu valodu pūrā).

Jāšķiro, jākontrolē informācija – (nedrīkst pieļaut brīvības devalvēšanu līdz visatļautībai). Neļaut popkultūrai, patērētāju kultam un tehnogēnismam pārņemt sabiedrību.

Pietiekami daudz spēka, līdzekļus un uzmanības jāveltī izglītībai. Tautas izglītība orientēta uz katra iespējām, atbilstoši savām spējām un dotumiem, brīvi izvēlēties savu profesiju, mācību un izglītības saturu, pakāpi. Valstī, jebkuram pilsonim neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas un rocības, nodrošināt vienādas iespējas iegūt labu (bezmaksas) izglītību. Tuvināt skolu dabai gan izglītības saturā, gan skolas izvietojuma ziņā. Skolu kopienas iekļaujas tautas tradicionālās kultūras tradīcijās, realizē tautas pedagoģiju.

Izglītības vadību valstī, līdzīgi, kā citās nozarēs, decentralizēt, - deleģējot atbildību par izglītību uz pašiem pilsoņiem, vecākiem un skolu dibinātājiem. Skolotāji netiek kontrolēti no valsts puses, pedagogam ir dota brīvība un tas drīkst rīkoties atbilstoši situācijai un intuīcijai.

Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu, tā izpausmi kultūrā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Mācību saturā jāiekļauj Mantojuma apguve.

Piektajā apcirknī tēzes darbiem izglītības laukā

-          Jāiet prom no principa „brīvprātīgā-piespiešanas kārtībā”.

-          bērni mācās pēc piemēra, darbs ar izglītības sistēmu, darbs ar sabiedrību informēšanas jautājumos, kas ir saistīti ar īstām garīgajām vērtībām

-          Neļaut popkultūrai, patērētāju kultam un tehnogēnismam pārņemt bērnu

-          Attīstām intuīciju, spēju domāt ar sirdi. Kontrolējam bērnu pavadīto laiku pie datoriem, telefoniem. Ierādām alternatīvas, kā var interesanti un priekpilni darboties, sazināties, dzīvot ārpus virtuālās realitātes.

-          …skolas primārajiem uzdevumiem kopā ar vecākiem pamanīt un atklāt, attīstīt bērna dotības, kas tikai viņam ir raksturīgas, un atvērt viņa talantu.

-          Nākotnes skolas programmas ļauj gaidīt brīdi, kad bērnam paveras interese par konkrēto zināšanu lauku, kad viņš ir gatavs to apgūt. Nākotnes skolā praktiski nav izmantojamas tehnoloģijas, bet gan kultivēta cilvēka saikne ar Dabu un Dievišķās spējas;

-          Skolotāji netiek kontrolēti no valsts puses, kas piešķir pašam pedagogam brīvību un ļauj rīkoties atbilstoši situācijai un intuīcijai;

-          Izglītības programmu akreditācijas process ir vienkāršots, un akreditāciju iziet arī ļoti alternatīvās programmas, ja tās ir uz garīgām vērtībām un attīstību balstītas;

-          Nākotnes skolā nav jēdzienu „speciālisti darba tirgum”, „sabiedrības pieprasītas profesijas”, tikai katra bērna dabiskās spējas un vēlmes, bērna sūtības dominante.

-          …pētīt bērnus psiholoģiski un enerģētiski, jo tas var ļoti palīdzēt un paātrināt Dievišķo spēju attīstību, ja izdodas katram tipam piemeklēt vislabāko metodiku.

-          kur skolēni kopā ar skolotājiem spriež un pieņem dažādus ar skolas darbību saistītus lēmumus. Vēl viena lieta būtu ļaut darboties reālistiskos procesos un aktīvos procesos.

-          atrast savu Patieso Es Realizēt pats savu dzīvi un savus uzdevumus nevis citu cilvēku iedomātu dzīvi kāda vietā!

-          Veselā miesā vesels gars.

-           Strādā iztēle Simbolu jēdzieniska sakārtošana. Nevajag daudzvārdību, vajag vārdu jēdzienu kopumu. Simboli rosina asociatīvo domāšanu

-          Starp skolu, skolotāju un bērnu jārodas citas struktūras telpai, kurā ir patiesa gudrība, līdzjūtība, cieņa u.c. .Skola arī savā nozīmē ir kosmoss.  Skolotājiem jākļūst par gaismas nesējiem, tiešā nozīmē, izgaismota sirds un prāts.  Viņa apziņai jābūt  atmodinātai, lai viņš saprot, ka  bērns varbūt ir uz augstāku apziņas līmeni nekā skolotājs. Ka skolotājs ar atbildību palīdz bērnam atvērties patiesajā būtībā.

-          Skolai  jāveicina  ne tikai zināšanu iegūšanu, bet  jāsniedz iespēja bērnam iepazīt pašam sevi, apzināties savas spējas un iegūt metodes kā sev palīdzēt , kā sevī ieskatīties un kā rast atbildes uz jautājumiem, izprast patiesās  savas vajadzības.

-          Telpas un laika vispārināšana. Simbolu valoda, mākslinieciskā domāšana. Domāt vārdu valodā vai simbolu valodā?

-          Daudzas raksta uzbūves ir raksturīgas tieši baltiem, tās mūsu rakstos ieguvušas tikai mums raksturīgās izpausmes formas un pilnību. …Katra latvju raksta ģeometriskā zīme ir kā savdabīgs strukturāls veselums, kas iegremdēts visos apziņas un esamības izpausmju līmeņos.

-          Dainu formu radītāji bija lieli valodas un mūzikas mākslinieki, jo viņu atrastā daiļā, vienkāršā valodas forma bija pa spēkam katram izteicot domas un jūtas pašu sacerētās vārsmās - mācīt Dainu valodu.

-          …Latvju dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem.

-          …pašreizējās latviešu valodas mērķtiecīga pārveidošana, tuvinot to senajai ir iespējama.

-          Visaugstākā garīgās kultūras izpausme ir dzīve saskaņā ar dabu;

-          …latviešu godību un svētku tradīcijas savā dziļākajā būtībā cieši sakņojas dabas ritumā.

-          Gara spēks individuālajā plāksnē sākas ar savas garīgās esmes atzīšanu un cienīšanu un iet roku rokā ar prāta un jūtu dzīves kopšanu.

-          …Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks – tās uzrunā lielas ļaužu grupas, nāciju kopumā, un arī katru cilvēku atsevišķi un tāpēc ir labs pamats, uz kā būvēt ilgtermiņa vīziju un stratēģiju.

-          katrs apzinās savus personīgās dzīves uzdevumus savai tautai  un ir nelokami taisnīguma un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvji. Viņi aizstāv savā tautā rodamās vērtības kultūrā, radoši realizēdami sevi mākslās, mūzikā, rakstniecībā, tautas tradicionālajā dzīvē.

-          katram cilvēkam viegli  jānonākt tajā vietā, kurā viņam jābūt.

-          Skolu kultūrizglītības mācību priekšmetos kā obligātu sastāvdaļu jāiekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni par latviskumu; tā izpausmi kultūrā,  kultūras mantojuma nozīmi un latviskuma interpretāciju jaunradē, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, kādā zemē dzīvo, kāds ir latviešu garīgais mantojums, ētiskās vērtības.  Jāmāca folkloru kā tautas garīgās identitātes nesēju un  uzturētāju;

-          Skolā literatūras stundās vajadzētu atgriezties pie īpašas tautasdziesmu programmas;

-          Starp skolu, skolotāju un bērnu jārodas citas struktūras telpai, kurā ir patiesa gudrība, līdzjūtība, cieņa u.c. .Skola arī savā nozīmē ir kosmoss. 

-          Simboli rosina asociatīvo domāšanu.

-          Skolai  jāveicina  ne tikai zināšanu iegūšanu, bet  jāsniedz iespēja bērnam iepazīt pašam sevi, apzināties savas spējas un iegūt metodes kā sev palīdzēt , kā sevī ieskatīties un kā rast atbildes uz jautājumiem, izprast patiesās  savas vajadzības.

-          jaunie skolotāji jāaudzina tā, lai viņi labāk iepazītu lauku dzīvi;

Apkopojot 5. apcirknī sabērto, lūk, kas iznāca:

Starp skolu, skolotāju un bērnu jāveido tāda struktūras telpa, kurā ir patiesa gudrība, līdzjūtība, cieņa u.c.   Skolotājiem jākļūst par gaismas nesējiem tiešā nozīmē, kuriem ir izgaismota sirds un prāts.  Viņu apziņai jābūt  atmodinātai tiktāl, ka viņš saprot, ka  bērns varbūt ir uz augstāku apziņas līmeni nekā skolotājs, ka skolotājs tikai ar atbildīgu piemēru var palīdzēt bērnam atvērties viņa patiesajā būtībā.

Skolas viens no primārajiem uzdevumiem ir kopā ar vecākiem bērnā pamanīt (atklāt), un pēc tam attīstīt bērna raksturīgās dotības, viņa talantu. Tas nozīmē veikt bērna sistemātisku novērošanu jau no agras bērnības, pētīt viņu intelektuālās, garīgās spējas, konstatēt psiholoģiskās un rakstura iezīmes. Tas palīdzēs piemeklēt katram labāko audzināšanas un izglītošanas metodiku, palīdzēs katram atklāt savu dzīvi un savus uzdevumus (nevis likt izdzīvot citu cilvēku iedomātu dzīvi. Jāiet prom no principa „brīvprātīgā-piespiešanas kārtībā”!). Tātad skolai  jāveicina  ne tikai zināšanu iegūšana, bet  jārada iespēja bērnam iepazīt pašam sevi, apzināties savas spējas un iegūt paņēmienus kā sev palīdzēt, kā ieskatīties sevī un kā rast atbildes uz jautājumiem par savas patiesās dzīves vajadzības, savas dzīves jēgu. Viņi savā tautā rod iespēju sevi radoši realizēt kultūrā, zinātnē, saimnieciskajā darbībā. Jāiet prom no principa „brīvprātīgā-piespiešanas kārtībā”, - skolā nav jēdzienu „speciālisti darba tirgum”, „sabiedrības pieprasītas profesijas”, ir tikai katra bērna dabiskās spējas un vēlmes, bērna sūtība. Līdz ar to arī pazūd nepieciešamība uzturēt skolēnu savstarpējo konkurenci (neviens nav ne labāks, ne sliktāk, ne spējīgāks, ne nespējīgāks).

Tas nozīmē, ka skolā skolēni kopā ar skolotājiem izspriež un pieņem gan savas personalizētas izglītošanas programmu, gan dažādus ar skolas darbību saistītus lēmumus. Skolas programmas nepieļauj sasteigtību, bet gaida brīdi, kad bērnam paveras interese par konkrēto zināšanu lauku, kad viņš ir gatavs to apgūt, radot tam attiecīgi motivējošus apstākļus.

Skolas dzīve tiek pakārtota latvju dzīvesziņā ietvertai nepieciešamībai dzīvot dabas (t.sk. cilvēka) cikliskajos ritmos. Tas nozīmē, ka skolā ir īpašas nodarbības, kurās bērni tiek apmācīti cilvēka mūža gaitas tradīciju (godību) kopšanā un dabas gadskārtu ritu izjūtās. Skolas tiek veidotas dabas vidē, ar iespēju praktiskām nodarbībās ārā, skolas “lauciņos”, “vēsturiskās apmetnēs”, augu pētniecībai utt.. Skolā literatūras un mūzikas stundās ir jāparedz īpašas tautasdziesmu (dainu valodas), bet mākslas stundās - ģeometriskā raksta apgūšanas programmas (ģeometriskā zīme ir kā savdabīgs strukturāls veselums, kas iegremdēts visos apziņas un esamības izpausmju līmeņos).

Kontrolējam bērnu pavadīto laiku pie datoriem, telefoniem. Ierādām alternatīvas, kā var interesanti un priekpilni darboties, sazināties, dzīvot ārpus virtuālās realitātes.

Izglītības programmu akreditācijas process ir vienkāršots, tas ir piemērots katrai alternatīvai mācību programmai vai videi atsevišķi. Galvenais skolas darba vērtētājs ir izglītības pasūtītājs – skolēnu vecāki un paši skolēni. Skolotāji netiek kontrolēti no valsts puses, - pedagogam piešķirta brīvība (bez brīva skolotāja nevar būt brīvs skolēns), kas ļauj viņam rīkoties atbilstoši situācijai un intuīcijai.

Liela uzmanība jāveltī fiziskām aktivitātēm - Veselā miesā, vesels gars.

Jāatdzīvina latvju tautai raksturīgā simboliski - asociatīvā (domāšana veselumā) domāšana. Asociatīvā domāšana rosina telpas un laika vispārināšanu – tie pazūd domājamo objektu būtībās. Simboliski - asociatīvā domāšana rosina intuīciju. Jāapagūst gan domāšana vārdu valodā (kritiskās domāšanas nosacījums), gan simbolu valodā, jeb patiesības skaidrošanā ir nozīmīgi abi ceļi: no zīmes uz apzīmējamo, gan no apzīmējamā uz zīmi.

Ja kaut kas te neiekļauts, bet svarīgs ir aizmirsts – rakstiet, padomāsim, kā iekļaut.

Mēs te it kā izkāpām no “pedagoģijas” laukā. To varējām arī sagaidīt, jo, kā parāda konspektētie darbi, ir dominē tendence skatīties uz tautas izglītošanu visas dzīves kontekstā jeb veselumā. Tas ir skaisti, tā ir latvieša būtības spilgta atklāšanās. Uz to arī ir jāorientējas domājot par tautas izglītības modeli – viens par visiem un visi par vienu! Lai top!

Nākošā saruna iecerēta tāda kā visu domu (kuras izteiktas gan par cilvēka dzīves jēgu, gan tautas nākotni projektējot) apkopojoša.