Nu ko? Pirmais piedāvājums pedagoģijā humānās pedagoģijas pajumtē ir izpētīts. Mēģināsim veikt tādu kā šī piedāvājuma kopsavilkumu.

Krišnamurti “pareizās izglītības” skolas ir apvienojušās zem kaut kādas pajumtes fondu (piemēram, https://kfa.org/) vai centru izskatā. Tā ir pieredze, kuru būtu vērts ņemt mums vērā, jo arī Krišnamurti skoliņas nav lielas, pat Indijas mērogos un aizstāvot kopīgās idejas apvienībai ir daudz lielāks spēks. Apvienības (vienas filozofijas) ļauj labāk iepazīt domubiedrus, ļauj veiksmīgi sadarboties, savstarpēji palīdzot, popularizējot skolas un idejas, slēgt lielus projektus, gādāt finanses. Neviena skoliņa neatklāj savus finansiālos tēriņus, bet noprast to, ka tie nav mazi, var. Kaut vai pēc skolēnu un darbinieku attiecības – 5 līdz 6 skolēni uz vienu darbinieku. Apskatoties vienas nedēļas izmaksas vasaras nometnē, redzam, ka pat Indija tā ir ap 100 eiriķi dienā. Darbiniekiem ir jābūt, jo kā gan skolas citādi spētu nodrošināt visu piedāvāto programmu realizāciju, naktsmītņu uzturēšanu, mācībresursu nodrošināšanu, vides (tās ir visai lielas un mērāmas hektāros) uzturēšanu utt. Cik noprotams bez vecāku iemaksām, ziedojumiem, projektiem un valsts dotācijas neiztiek ne viens. Sāku ar naudiņām, jo, lai ko mēs gribētu piedāvāt tādu, ko par pareizu uzskatām, bez naudas līdzekļiem, tas nav vienkārši iespējams un paliekam “sapņotājos” un cerībā uz “labākiem laikiem”.

Visas skoliņas cenšas darīt visu atbilstoši Krišnamurti mācībai. Laikam jau nekas labāks nav atnācis. Kādā nozīmē? Atceraties, un skoliņas to arī cenšas, ka Krišnamurti brīdināja neiestrēgt kaut kādās tradīcijās, kaut kādās klišejās, pieņēmumos. Vērojot Krišnamurti skoliņu mācību darba organizāciju, jāsaka, ka tās cenšas ko var, lai modinātu skolēnos iekšējo motivāciju mācīties, pat iemīlēt šo procesu. Tajā paša laikā, jāņem vērā “varas” spiediens – visas skoliņas ir pakļautas valsts sertifikātu sistēmām. Skolas gan mācībās, gan sadzīvē maksimāli cenšas izvairīties no konkurences, savstarpējas sacensības. Tam ļoti labs instruments ir jauktās vecuma grupas, t.i., kad kopā mācas dažāda vecuma bērni (par to tautskolā esam paši pārliecinājušies). Tas ne tikai izslēdz savstarpējās konkurences iespēju, bet stimulē savstarpēji draudzīgas un izpalīdzīgas vides veidošanos, nodrošina labestīgu mācīšanās vidi. Arī nelielais bērnu skaits (optimālais ne vairāk kā 9 līdz 10 bērnus grupā, Indijas mērogos tas ir ap 20 bērni) neļauj veidoties savstarpējas konkurences naidīgām skolēnu grupiņām. Šajā situācijā skolotājs var aprūpēt katru no grupas, zināt par katru pietiekami daudz, lai to virzītu uz sevis meklēšanu. Pieredze rāda, ka nodarbību telpā valda darba un, kā jau teicu, labestīga atmosfēra, bet ne nemotivēts troksnis vispārējā jezgā, kuru skolotājs var dzēst tikai ar stingras disciplīnas prasībām. Kā Krišnamurti teica – disciplīna ir tāda vai citāda veida piespiešanas instruments, kurš nepavisam neveicina brīvību. Kā tiek uzsvērts visās Krišnamurtī skolās, brīvība nav savu iegribu brīva realizācijas iespēja, brīvības mēraukla ir atbildības klātesamība par sevi un citiem ap tevi (arī pret dabas un kultūrvidi). Tāpēc lielu dienas daļu skolas iziet dabā – dodas strādāt vai nu skolas dārzā, vai kopjot un sargājot savas un tai pieguļošās teritorijas ekovidi, vai palīdzot kaimiņiem, vai iepazīstot dažādus darbus, vai pētot dabas un cilvēku vidi un to attiecības. Tie visi ir ne tikai vērtīgi instrumenti savstarpējas cieņas veidošanai, bet arī sevis pētīšanai, savas būtības apzināšanai. Pie tā skolas strādā nopietni, ne tikai attiecīgi organizējot mācīšanos mācīties, bet caur darbu amatniecības darbnīcās, mākslā, mūzikā, pētniecībā utt.; caur regulāriem “klusuma” brīžiem, meditācijām. Ja ievērojāt, klusums tiek prasīts pat sportojot un nemaz jau nerunājot par īpašiem klusuma brīžiem no rītiem un vakaros, kad cilvēks ir sevī. Pieminot sportu, atceraties, ka, lai izvairītos no savstarpējas konkurences vai nu organizētas tiek komandu spēles, vai individuāli fiziskie treniņi. Fiziskās attīstības nozīmi uzsvēra visas skolas un to saredz ne tikai sportojot, bet arī darot darbu, ejot pārgājienos, dodoties ekspedīcijās – tā varētu nosaukt mērķtiecīgi organizētus pētījumus dabā.

Kopsavilkumā var teikt, ka skoliņas realizē Krišnamurti “pareizo pedagoģiju”. Taču paliek atklāts jautājums: kāds ir rezultāts? Vai kādai skoliņai ir izdevies panākt kāda tās skolnieka brīnumaini mistisko atvēršanos Patiesībai? Ne visas skoliņas ir publicējušas savu bijušo skolēnu vērtējumus, bet daži ir – ko tie saka?

Par Indijas skolām var palasīt atsauksmes internetā, tās raksta bērnu vecāki. Ne reti atsauksmes ir diametrāli pretējas. Galvenokārt neapmierinātība ir tajā, ka skolās neesot stingras prasības, var redzēt, ka rakstītāji nepārzina skolu filozofiju un vēlas ieraudzīt ierasto pragmatiski orientētu skolas kārtību. Rietumu skolām vecāku atsauksmes ir pozitīvas, piemēram, Oak Grove School skolai kopīgais vērtējums ir visas piecas balles. Izskatās, ka vecāki zina, kur savus bērnus sūta un ko no skolas sagaida – gaidas realizējas un tāpēc reitinga vērtējumi ir pozitīvi.

Ne visu skolu mājas lapās var atrast bijušo absolventu atsauksmes. Atradu tikai Rietumu skolām. Tie ir labi. Varat paši palasīt (meklētājā angļu valodā uzrakstiet: “atsauksmes par Krišnamurti skolām”) – te būs krietni saīsinātā veidā (esmu mēģinājis izcelt tikai pašu galveno). Vispirms īsas guvuma frāzes:

- Deva pamatu turpmākai dzīvei;

- Deva pašizaugsmes iespējas;

- Palīdzēja tapt laimīgam;

- Palīdzēja piepildīt sapņus;

- Deva pozitīvu attieksmi pret dzīvi, mērķtiecību;

- Attīstīja pašpārliecinātību;

- Bija prieks atrasties starp labiem cilvēkiem;

- Bija prieks atrasties dabā, strādāt;

- Veidoja mani par to, kas šodien esmu;

- Iemācīja rūpēties vienam par otru, par zemi;

- Deva citu domāšanas, redzēšanas veidu;

- Palīdzēja atrast sevi, izjust brīvību;

- Atvēra iztaujājošu prātu

- Deva spēcīgu ētisku pamatu;

- Mainīja manu dzīvi;

- Iepazinu pavisam citu dzīvesveidu;

- Iepazinu atbildību, ko deva iespēja brīvi izvēlēties;

- Iemācījos mērķtiecīgu koncentrēšanos;

- Iepazinu patiesu draudzību;

- Ieguvu daudz plašāku skatu uz dzīvi;

- Ieguvu meditācijas praksi;

- Kļuvi labāka un izturīgāka personība;

- Guvu iedvesmu profesijas izvēlei un dzīvei;

- Rosināja zinātkāri;

- Ieraudzīju dzīves iespēju daudzveidību;

- Iepazinu Krišnamurti mācību;

- Iemācījos novērtēt skaistuma nozīmi;

- Iemācījos novērtēt miera un klusuma nozīmīgumu;

- Modināja patstāvīgu (ne caur autoritātēm) pasaules izzināšana garu;

- Modināja sadarbības garu, māku strādāt komandā;

- Deva impulsus profesionālās karjeras izvēlei;

- Radošuma attīstīšanas nozīmīguma apziņu;

- Aptvert, ko nozīmē dzīve bez bailēm.

Atgriežos pie jautājumu par atvēršanos patiesībai. Kaut kādā mēra, vismaz tie cilvēki, kuri ir rakstījuši par saviem guvumiem Krišnamurtī skolās, ir tuvojušies tai un tas jau ir liels guvums. Var jau būt, ka tāda augstāka līmeņa atvēršanās arī ir bijusi, lai gan par to neviens nav runājis. Esmu ievērojis, ka Patiesības tuvumā runas izpaliek. Lai top!

Bijušo skolnieku atsauksmes par Krišnamurti skolu

Ana Finney (Branescu) ASV
Būt studentei Brukvudā bija viens no mierīgākajiem un patīkamākajiem laikiem manā mūžā. Tas bija pamats manai turpmākajai dzīvei. Izaugsmes un pašpārbaudes apjoms, kurā es gāju cauri šo gadu laikā, ir palīdzējis man palīdzēt arī citiem atrast laimi!
Es mūža lielāko daļu studēju mūziku (klavieres). Es beidzu Rietumvirdžīnijas universitāti Mūža sapnis bija piepildījies. Man tagad ir 60 pacienti nabadzības skartajā un narkotiku inficētajā reģionā. Es jūtu, ka skola man palīdzēja saglabāt pozitīvismu, mērķtiecību un tādējādi es varēju piepildīt savus sapņus.

Dana Suzanne Cook (dzimusi Planšona) ASV
Mans brālis un es abi tika uzņemti Brokvudas parka skola un es uzreiz sajutu atvieglojumu, ka esmu starp labiem cilvēkiem. Es biju diezgan kautrīga - pat neveikla -, bet es gribēju piederēt kopienai un ar prieku darīju visus savus darbus tur! Man patika atrasties ārā, virtuves dārzā, birzī vai vienkārši sēdēt zem majestātiskā ciedra koka zālienā. Es iemācījos ļoti daudzas lietas gan klasē, gan ārpus tās. Manas attiecības ar personālu un vienaudžiem palīdzēja man attīstīt pašpārliecinātību.

Koko Anna Tas, ENGLAND
Četrus gadus es biju Brokvudā. Sabiedrība un vide mani dziļi, dziļi ietekmēja, tā veidoja cilvēku, kāds esmu šodien. Mana pašapziņa uzziedēja, kad ierados te. Es atklāju savu valodu deju horeogrāfijā. Pēc tam es nolēmu turpināt mācības akadēmiskajā vidē un iestājos Brīvās mākslas un zinātnes skolā Hāgā, Nīderlandē. Kopš tā laika esmu ieguvusi maģistra grādu Strathclyde universitātē Glāzgovā, Skotijā, vides inženierzinātnēs.

Maija Loona (Lipman), DIENVIDĀFRIKĀ
Manas draudzīb ar skolu no tā laika joprojām ir spēcīga, - mēs turpinām dalīties visdziļākajās rūpēs vienam par otru un zemi.
Pēc Brokvudas aiziešanas es devos studēt uz ASV. Es pabeidzu bakalaura grādu politikā un vēsturē. Pēc bakalaura iegūšanas es devos uz Ņujorku, lai iestātos Kolumbijas universitātē maģistra un doktora programmā mūsdienu Indijas vēsturē.

Giselle Colelli,  SPĀNIJA
Tas nozīmēja arī prāta izpēti: vai ir arī citi domāšanas un dzīves redzēšanas veidi?  Vai ir arī citi dzīves veidi? Vai es varu izveidot savu dzīves veidu un vienlaikus izdzīvot, tā sauktajā, “ārpasaulē”?
Tas man palīdzēja atrast sevi, to, kas man patika, kāda esmu, ko vēlējos, lai justos brīva, droša, stipra, varbūt iet “pret pašreizējo plūsmu”, bet arī dzīvot ar to.
Es studēju un kļuvu par skolas skolotāju vecumā no 0 līdz 12 gadiem, mācīju dažādās alternatīvās skolās un ne tik alternatīvās skolās, kā arī pašā Inwoods mazajā skolā.

Nachiket Mor, INDIJĀ
Vēlāk es atklāju, ko man ir devusi skoliņa: spēcīgu pamatu, uz kura es spēju darboties. Daži no šiem aspektiem ietvēra: pastāvīgi iztaujājošu prātu; Vēlme iestāties par savu izvēli; Spēcīgs ētiskais kodols; Un dziļa interese nokļūt “pamatos” neatkarīgi no tā, vai tie ir.

Luīze Kuka, WALES
Gadi, ko tur pavadīju, mainīja manas dzīves gaitu.
Es aizrāvos ar fotogrāfiju, iemācījos masāžu, pēc tam sāku karjeru ēdināšanas jomā un vēlāk vadīju arī bioloģisko kafejnīcu.

Leila de Vos, ENGLAND
Man šī vieta patika uzreiz. Tas man pavēra acis uz dabas skaistumu, uz pavisam citu dzīves veidu, uz ārkārtas aizrautīgu skolotāju grupu un brīnišķīgiem studentiem, ar kuriem es joprojām uzturu kontaktu. Man ļoti paveicās, ka biju Brokvudā. Kad sāku studēt mākslas vēsturi, man pirmajā gadā bija grūti atrast līdzsvaru starp to, ko biju paņēmusi no Brukvudsas, un ko piedāvā “ārējā pasaulē”, bet galu galā man patika spēlēt un mācīties no šī procesa.

Joram Schirmaier, VĀCIJA
Dzīve bija pārsteidzoša šajā skaistajā, labi aizsargātajā vidē. Man bija brīvība izvēlēties savu ceļu. Šī bija īstā vieta, kur gūt pieredzi un eksperimentēt, kā jārīkojas pusaudzim. Es iemācījos sevi disciplinēt, lai nezaudētu uzmanību no akadēmiskām mācībām, līdz ar regulāriem sporta zāles apmeklējumiem. Mācījos  atbildību caur uzticēšanos, iemācījos pārvaldīt savu dzīvi ne tikai teorētiski. Vēlāk es studēju matemātiku un filozofiju.

Sabija Smita, ENGLAND

 Es nevaru iedomāties, kur vēl pusaudzis labāk varētu izzināt sevi; Skoliņa man deva drošu vietu, kur pieļaut kļūdas, noskaidrot to, kas man patīk, un nodibināt dažas brīnišķīgas draudzības. Aiziešana no Brukvudas bija ļoti emocionāla, un man bija neticami grūti pēkšņi atrasties prom no intensīvās vides. Es devos strādāt uz teātra dizaineru studiju kā modeļa veidotāja.

Klāra Baha (Czimmek), VĀCIJĀ
Skola pavēra man durvis uz pasauli. Pēkšņi es sapratu, ka ir tik ļoti daudz skatu uz dzīvi, un dzīve ir daudz plašāka nekā mazpilsētas dzīve, kuru es dzīvoju iepriekš. Es ierados skolā ar jautājumiem un aizbraucu ar vēl citiem jautājumiem.
Pēc skolas es biju brīvprātīgais dažādos projektos un valstīs. Es studēju dramaturģiju, deju un ārpustelpas izglītību, līdz atgriezos Brokvudā kā skolotāju māceklis.

Suryanto Widjaja, INDONĒZIJA
Brukvudā es kļuvu par pašdisciplinētu un spēcīgu cilvēku. Es ierados 13 gadu vecumā no ārzemēm ar valodas grūtībām. Kopumā es pavadīju 5 gadus. Brukvuda man bija viena liela ģimene.

Mendess Huerta, ENGLAND
Studijas Brukvudas parka skolā ir viena no visieteicamākajām pieredzēm. Tā bija vieta, kas ļāva man dzīvot draudzīgā kopienā, kurā bija lieliski cilvēki no dažādām kultūrām, no kuras es varēju daudz mācīties labvēlīgā vidē. Es arī ieguvu izpratni par tādu prakšu nozīmi kā meditācija un filozofijas izpēte. Skolā iegūtais, man ļoti ir palīdzējis būt labākai un izturīgākai personai turpmākajā dzīvē.

Louie Ablett  PASAULES CEĻOTĀJS
Es kļuvu par citu cilvēku, es iedziļinājos sevī daudz vairāk nekā līdz tam biju darījis. Izveidoju visspēcīgākās draudzības, kādas man vispār ir bijušas iespējamas un mani iedvesmoja daudzie kursi, darbnīcas, prezentācijas un cilvēki.

Rashid Doole, AUSTRIJA
Divas galvenās spējas, kuras es attīstīju skolas laikā un patiesi ticu, ka nekur citur tās nevarēju attīstīt, ir spēja “klausīties” un “izjautāt”.

Sonia Figueras, ANDORAS PRINCIPALITĀTĒ
Bija patīkami atrasties blakus draudzīgiem cilvēkiem, kā arī vietā, kur zinātkāri varēja izteikt pilnībā. Tas man lika redzēt, ka dzīvē ir daudz iespēju. Bija grūti atgriezties sabiedrībā, kurā es nejutos ērti pirms parka skolas. Pirmos 5 gadus biju ārzemju valodu skolotājs un pēdējos 15 gadus esmu strādājis tūrisma izglītības un apmācības nozarē.

Armīns Sprots, VĀCIJA
Es jutu vajadzību attīstīt uzņēmējdarbības pieredzi un studēju uzņēmējdarbības vadību Hamburgā. Ceļojot un strādājot pēc skolas, satiekot cilvēkus no dažādām dzīves jomām, pārvarot problēmas, atrodot laimi, piedzīvojot bēdas, turpinot dzīvi, es arvien vairāk un vairāk saprotu, kāda nozīme bija un joprojām ir Krišnamurti mācībām manā dzīvē. Skolā es to biju atzinis tikai daļēji. Izaugsme man ir iemācījusi novērtēt Krišnamurti  mācību dziļo skaistumu un vērtību. Tas ir ļāvis dzīvot jēgpilnu dzīvi.

Rosamond Martin, ENGLAND
Mans laiks skoliņā bija īss, taču mani atkal un atkal pārsteidz tas, cik nozīmīga man bija šī pieredze, kad atrados ārpus normatīvās sistēmas.

Zivans Krēvels, SLOVĒNIJĀ
Tur pavadīju brīnišķīgus 7 gadus - man paveicās, ka man bija iespēja tur dzīvot. Tā kā es to redzu, Brokvuda ir saistīts ar diženumu: dižena apkārtne, dižena norises, diženi cilvēki. Miera osta. Miers rada telpu, kas ir priekšnoteikums mācībām. Nevar salīdzināt ar parasto skolu autoritāro atmosfēru, kurās ļoti veiksmīgi tiek iznīcināta vēlme mācīties. Brokvuda, savukārt, deva prieku mācīties - jaunieša dabiskais stāvoklis ir būt ziņkārīgam, vēlēties mācīties.

Pračs Boondiskulčoks, ENGLAND
Brokvudas parks man vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta. Manas studentu dienas bija bagātīgi formatīvas, un skolas ētika ļāva man attīstīties tā, kā citur būtu bijis grūti.
Man tagad ir ļoti paveicies – esmu aktīva mūziķe, uzstātos dažādās vietās, galvenokārt Eiropā, bet regulāri arī ASV un Āzijā. Līdztekus pianista un komponista darbam pasniedzu arī Karaliskajā mūzikas koledžā Londonā un esmu Orfeja institūta Beļģijā doktorantūras pētnieks, strādājot pie jaunas mūzikas komponēšanas vēsturiskiem taustiņinstrumentiem.

Anna Prasad, AUSTRĀLIJĀ
Mani izveidoja četri gadi Brokvudā. Mani veidojošie gadi tika pavadīti kopā ar cilvēkiem, kuri man daudz iemācīja, vietā, kas mūžīgi būs manā sirdī kā viena no manām īstajām mājām.
Pabeidzot skolu un vēloties studēt kostīmu dizainu Itālijā, es pārcēlos uz turieni, atgriezos Anglijā, kur ieguvu grādu žurnālistikā un angļu literatūrā, kas pēc tam mani noveda pie sabiedriskajām attiecībām.

Volfgangs Dumat, VĀCIJA
Pajautājot sev, kas mani visvairāk ietekmējis, varu godīgi teikt, ka vislielāko iespaidu uz mani atstāja mani kolēģi studenti. Tikai vēlāk es sapratu, kā šis iztaujāšanas, apspriešanas un lietu noskaidrošanas gars mani veido un cik grezna ir šāda vide, salīdzinot ar “ārpasauli”.
Es vienmēr esmu uzskatījis, ka Brukvuda ir noteikusi manu interešu virzienu psiholoģijā un humanitārajās zinātnēs. Arī mana pieeja dzīvei joprojām bija jautājums par iztaujāšanu un atbilžu meklēšanu, nevis autoritāšu viedokļa pieņemšana. Mana attieksme joprojām ir vērsta uz sadarbību, nevis egocentriska, esmu gatavs strādāt komandā, nevis vientulībā. Brokvuda veicināja manu aizraušanos ar mūziku, literatūru un dabu.

Emanuelle Loustaunou, ASV
Es biju starp Brokvudas studentiem. Esmu bijusi elastīga, radoša, spēju manevrēt dzīves ceļos.

Ana Carlota R. C. de Moura, ŠVEICE
Atrodoties Brokvudā, es iemācījos neapoloģētiski aptvert patiesu dzīves aizraušanos un atbildību par mūsu eksistenci uz šīs planētas un apkārtējiem. Man būšana Brokvudā nozīmēja brīvību izpētīt savas šaubas un eksistenciālos jautājumus par dzīvi bez bailēm un ar sapratni.
Kopš es pametu Brokvudu, es studēju antropoloģiju, un mani īpaši aizrāva iespējas studēt kaut ko tik plašu kā pati cilvēce.

13. sarunas turpinājumā ir iecerēts atgriezties pie Teosofijas “stumbra”, no kuras izaudzis humānās pedagoģijas zars tepat mūsu kaimiņos. Lai top!

Ojārs Rode

04.03.2020.