Nodarbības bērniem sevis iepazīšanā

Ojārs Rode

             Skolas, tajā skaitā arī tautskolas filiāles, saduras ar disciplīnas problēmām un skolēnu motivācijas trūkumu mācīties. Parasti šīs problēmas risina izmantojot pedagoģiski-psiholoģiskus paņēmienus. Pārvaldot tai raksturīgus instrumentus, pedagogs var panākt gan disciplīnu, gan skolēna vēlmi mācīties, t.i., skolēns centīgi apgūst lietas, kuras viņu nav interesējušas. Parasti tie ir ārējas varas stimuli, kurus pedagogs iemanās piespēlēt skolniekam tā, ka tam šķiet tie esam paša. Piemēram, motivējot skolēnu mācīties, lai viņš dzīvē nepazustu tāpēc, ka nespēj izturēt konkurenci darba tirgū, vai tāpēc, ka viņa vectēvs ir bijis ārsts – jāturpina ģimenes tradīcijas.  Ne reti šie argumenti tiek pamatoti reālu notikumu atrādīšanā. Šie piemēri šķietami nav slikts, bet nesakrīt ar tautskolas brīvības principu – tas orientēts uz Fromma neproduktīvā cilvēka atražošanu.

            Vērojumi liecina, ka skolēni jau agri pazaudē interesi par mācībām, viņiem pat nav nopietnu interešu alternatīva – vienīgais ko viņi vēlas ir tusēt. Tusēšana ir dīkdienība. Dīkdienības laime ir vienkārši kopā būšana, tērzēšana tikai runāšanas dēļ un uzjautrināšanās iluzoras labsajūtas uzturēšanai. Nav brīnums, ka jaunieši neapzināto iekšējo tukšumu mēģina aizpildīt ar palaidnībām, apreibināšanos.

            Ne reti sastopamies ar ielaistu dīkdienības slimību un te vairs neder parastā pedagoģiskā terapija. Domāju, ka te var palīdzēt tikai kompleksa katra indivīda izpēte izmantojot arī netradicionālas metodes (piemēram, auru pētījumus) un aktīva sadarbība starp skolu, vecākiem un sabiedrību. Tas, manuprāt, ir vienīgais ceļš, lai ko vēl saglābtu. Ja iztrūks šī sadarbība, tad vairs var cerēt tikai uz paša skolēna attapšanos.

            Pētījumi apliecina, ka jauniešu vērtīborientācija ir cieši saistīta ar sabiedriskās telpas vērtībām. Taču ar sabiedrību sadarboties ir grūti, jo maz cerības, ka, piemēram, intermēdiju telpai tiks uzlikti kādi ierobežojumi dīkdienīgas, vardarbīgas, izlaidīgas dzīves popularizēšanā. Vecāki ne reti atstāj savus bērnus likteņa ziņā un ir priecīgi, kad tie tiek nodoti skolai – tā lielākā daļa atbildību par bērnu audzināšanu noveļ uz skolas pleciem. To gan nevar teikt par visiem vecākiem un skolai ir jācenšas veicināt sadarbi vismaz ar šiem vecākiem.

            Ko varam darīt tautskolā? Iesaku pacensties pierādīt bērnam, ka, mēs pedagogi, esam patiesi tā draugi un interešu aizstāvji. Tas būs vismaz kaut kas, ko varam ielikt vērtīborientācijas svaru kausā. Lai taptu par draugu, ir jāizrāda patiesa interese par skolēna patieso būtību, jeb, citiem vārdiem sakot, jāiedzīvina tautskolas patības princips. Neviena motivācija ko darīt nebūs tiks stipra kā tā, kas nāk no katra būtības, no katra uzdevumiem šajā dzīvē. Neviens ārējs vērotājs nespēs otru saprast labāk nekā pats sevi – nav iespējams par otru visu zināt, otru pilnīgi izjust. Tas nozīmē vienu – skolai ir jārada pašizpētei un pašattīstībai nepieciešami apstākļi. Bērnam pašam ir jāatklāj savi dotumi un skolai ir jānodrošina vide, kurā tas tos var izkopt, lai galu galā varētu piepildīt savus sapņus jeb pašrealizēties.

            Situācijā, kad valstij pieder monopols izglītības un mācību satura noteikšanā, tas ir ļoti grūti, jo no pieredzes zinām, ka ļoti daudz laika ir nepieciešams valsts standarta apguvē. Bez tam valsts nodrošina skolotāju algas tikai tam. Lai ko citu darītu, pedagogam ir jābūt lielam entuziastam ar dziļu pārliecību par to, ka neraugoties uz valsts tiešo neieinteresētību, jārealizē patības princips.

Patreiz es saskatu divus ceļus, kurus mēs tautskolā varam iet. Pirmais – organizēt vidi maksimāli atbilstošu tautskolas principiem valsts standarta apguves laikā un otrs - mērķtiecīgi (atvēlot noteiktu laiku) organizēt īpašas nodarbības. Tas gan rezultātu var dot tikai ilgtermiņā, taču to darīt esam aicināti.

 

            Radošai iedvesmai, atstāstīšu savu pieredzi dažu šādu nodarbību elementu izmantošanā. Visi šie elementi ir saistīti ar ideju par to, ka cilvēkam sevi jāmeklē zemapziņā. Dažs sevi atrod viegli un nemanāmi, bet citam jāpieliek ļoti lielas pūles. Pūles nepieciešamās jo lielākas, jo dziļāk cilvēks ļāvies sevi aprakt uzbāzīgi trokšņainajā, ārējo spēku nosacīto likumu, tradīciju lūžņos.

 

n  Dziesma. Dziedāt dienu sākot, beidzot, ēdienu reizēs, mūzikas stundās utt.. Vislabāk dziedāt tautasdziesmas.

n  Klusēšana. Praktizēt sēdēšanu, darba darīšanu, pastaigu dabā, tās vērošana, klausīšanos - klusumā.

n  Meditācijas, koncentrēšanās uz iekšējiem procesiem, koncentrēšanās, vizualizācija.

n  Domāšana. Eksistenciālu jautājumu risināšana (esejas par sevi, pamatvērtībām, saikni ar citiem, vidi un tamlīdzīgi; atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kā man vajadzētu dzīvot, vai dzīvei ir jēga, kādēļ pastāv lietas ap mums un tamlīdzīgi; diskusijas; Dzīves stāstu studijas; dillemu (pretrunu) risināšana; dzīves «lielo lietu» apcerēšana;

 

Sevis apjēgsmei var palīdzēt  dzīves koks (augsne, saknes …. ziedi, augļi). To var apcerēt, pārrunāt, uzzīmēt, izspēlēt utt.. Te piemērs Manam Dzīves filozofiskajam kokam.

Sākam ar augsni, kurā tas ir iestādīts, kurā tas reāli aug (garīgā, kultūras, sociālā, ekonomiskā, ekoloģiskā vide).

Pabeigt teikumus:

Es tieku audzināta(-ts) tā, lai apzinātos,

n  ka mīlestība ...

n  ka darbs ir...

n  ka nauda ir....

n  ka reliģija ir...

n  ka manai tautībai ir...

n  ka vīrietis ir ...

n  ka sieviete ir...

n  ka laulība ir...

n  ka ģimene ir...

n  ka likums ir...

n  ka mācības ir..

n  ka panākumi ir...

n  ka draugs ir...

n  ka daba ir...

 

Dzīves koka saknes - mans skatījums uz dzīves pamatjautājumiem (kam ticu, kas ir patiesība un tamlīdzīgi)

Es ticu, ka

Atbildi ar jā vai nē

Dievs ir

 

es turpināšu dzīvi pēc nāves

 

ļaunums pastāv

 

es varu izzināt patiesību

 

es esmu brīvs

 

es parasti esmu labs

 

cilvēki parasti ir mīloši un gādīgi

 

skolā parasti rodu prieku

 

 

Pabeidz iesāktos teikumus:

Es ticu, ka manas dzīves iemesls ir ...

Patiesība priekš manis ir ...

Es dzīvoju tāpēc, lai ...

Katru dienu es virzos pretīm ...

 

Mans dzīves koka stumbrs - ir mana izpratne par sevi kā par cilvēku.
Atrodi sevi raksturojošo un pabeidz iesāktos teikumus!

Es būtībā esmu labs cilvēks jo ...

Es būtībā esmu slikts cilvēks, jo...

Es esmu brīvs cilvēks un atbildu par savu rīcību tāpēc, ka...

Es neesmu brīvs cilvēks un neatbildu par savu rīcību, jo ....

 

Man ir pašam(-ai) sava taisnības izjūta, pēc kuras es vados, jo...

Es nerīkojos atbilstoši savai taisnības izjūtai, jo ...

 

Es cenšos būt uzmanīgs(-ga) pret citiem, jo...  

Es esmu visai savtīgs, jo ...

Es cenšos būt izpalīdzīgs, jo ...

Es nepalīdzu ne vienam, jo ...

Es esmu strādīgs, jo ...

Man nepatīk darbs, jo ...

Es esmu zinātkārs, jo ...

Mani nekas neinteresē, jo ...

Es esmu iejūtīgs, jo ...

Es esmu vienaldzīgs, jo ...

Es mīlu dabu, jo ...

Man daba ir vienaldzīga, jo ...

Es mierīgi uztveru ar sevi notiekošo, jo ...

Es bieži uztraucos par sevi, jo ...

 

 

Manas dzīves koka zari ir manas ētiskas vērtības

Uzraksti, kas tev dzīve ir svarīgākais (varbūt vairākas lietas) un kāpēc. Piemēram, kāpēc svarīga ir uzticēšanās starp draugiem; saticība starp brāļiem un māsām; iejūtība pret cilvēkiem, dabu; kāpēc svarīgi ir pildīt solījumus, nemelot, zagt; kāpēc svarīgi nedarīt pāri dabai un tamlīdzīgi.

 

Mani dzīves koka Ziedi ir emocijas, kuras rada mans dzīves filozofijas koks un kuras es jūtu pret sevi, pret citiem un tamlīdzīgi.

 

ko

pozitīvas emocijas: patīk, cienu, mīlu utt.

negatīvas emocijas:

riebjas, ienīstu un citas

sevi

 

 

mammu

 

 

tēti

 

 

vecomāti

 

 

vecotēvu

 

 

tanti

 

 

dzērājus

 

 

huligānus

 

 

kaimiņus

 

 

skolas biedrus

 

 

skolotājus

 

 

mājas

 

 

skolu

 

 

savu pagastu, pilsētu

 

 

dabu

 

 

Latviju

 

 

pasauli

 

 

 

Mana dzīves koka augļi ir mana rīcība (uzvešanas) pildot savu darbu, mācoties, dzīvojot savu dzīvi, esot saskarsmē ar cilvēkiem un citām lietām ap mani atklāsies dzīvi dzīvojot.
Kā tu domā – kāda būs, tad tava rīcība?

 

Mana rīcība

Vēlamā rīcība (būšu draudzīgs, izpalīdzīgs, nesavtīgs, iejūtīgs, mīlošs, godīgs, nelokāms, saudzīgs, strādīgs, uzcītīgs, neatlaidīgs, aktīvs, uzņēmīgs, vīrišķīgs, drošsirdīgs, darīšu no sirds, būšu patiess, vērīgs, modrs, taupigs, aizstāvēšu savu Dzimteni, ievērošu mērenību, neizniekošu laiku, būšu precīzs, rīkošos atbildīgi, nebaidīšos no grūtībām, izkopšu savu prasmi, būšu saudzīgs pret savu veselību, nerīkošos vardarbīgi un tamlīdzīgi)  

Nevēlamā rīcība (kā tu noteikti nerīkotos)

Tad, kad es esmu brālis (māsa)

 

 

Tad, kad es esmu skolnieks

 

 

Tad, kad es esmu dēls vai meita

 

 

Tad, kad es esmu pilsonis

 

 

Tad, kad es daru darbu

 

 

Tad, kad es mācos

 

 

Tad, kad es nodarbojos ar sportu

 

 

Tad, kad es

 

 

Tad, kad es atpūšos, izklaidēšos

 

 

Kad piekopju savu garīgo dzīvi

(eju baznīcā, lūdzu Dievu, meditēju, apmeklēju svētvietas)

 

 

 

 

Citi īpašo nodarbību elementi:

n  nakts sapņu pieraksti;

n  pozitīvās un negatīvās noskaņas izraisītāju konstatēšana un dokumentēšana;

n  savu stipro un vājo pušu apzināšana un dokumentēšana;

n  sava dzīves sapņa apcerēšana un dokumentēšana  utt.

n  Tēlu spēle.

Piemēram:

  • Skolotājs, vai kāds cits iesāk stāstu, kuru laiž pa apli – katrs bērns turpina iepriekšējā stāstījumu. Tēmas dažādas. Ļauj sākt bērniem un vēro, kādus tēlus, kurš izvēlas vislabprātāk (dokumentē).
  • Variants. Var sākt tikai ar vienu īsu teikumu. Nākamais bērns, atbilstoši tēmai, atkārto pirmā teikto un pievieno savu teikumu. Tā turpina, līdz visi nav pievienojuši savus teikumus. Pēdējais spēlē ir pirmais.

Šī spēle, piedevām sociālai komunikācijai, grupas vienotībai, spējai ieklausīties, trenē arī atmiņu.

n  Ritms – skaitāmie pantiņi. Dienas ritms. Gadskārtas. Cilvēka mūža ritms.

n  Vajadzīgs darbs vispār. Darbs lietišķās mākslas darbnīcās, atslēdznieku mehāniskajās darbnīcās, kokapstrādē, lauciņos, sakopšanā utt.. (pārmaiņus matemātikas priekšmeta apgūšanas laiki mijas ar darbu mākslas darbnīcās).

Visus dokumentētos vērojumus, konstatācijas vēlams apkopot pa gadiem īpašās tabulās, kas var palīdzēt veikt analīzi. Te viens piemērs šādai tabulai:

 

 Kad

Par ko vēlos kļūt

intereses

Dzīves sapnis

Orientācija (mācības skolā)

No bērnības atceras

sapņi

lūgumi Laimes mātei

+

-

Stiprās puses

Vājās puses

Īpaši vērojumi

Koncentrēšanās vingrinājumi

2007.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2008.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

n  Izpēte. Te veidlapas, kuras skolotāji izmantoja pašizpētē. Tādu pat veidlapu var izmantot aicinot bērnam izvērtēt sevi, skolotājam un vecākiem izvērtējot bērnu.

kā es vēroju, vērtēju sevi?

__________________________________                                                                                                                           

vārds, uzvārds, vecums, klase,  aizpildīšanas datums

 

Raksturojums

Mans vērojums, vērtējums

 1.

Emocionālais raksturojums;

Kā es parasti (pārsvarā) jūtos? Esmu priecīgā noskaņā, bēdīgā, nospiestā.  Kāpēc tas tā? Kāds tam iemesls?

  

 

 

 2.

Darba mīlestība;

Vai man patīk strādāt,  veikt mājas darbus? Vai es pats (-ti) bieži sameklēju, kādu darbu, cenšos palīdzēt kādam?

 

 

 3.

Orientācija (Humanitāra, eksakta);

Vai man patīk kaut ko konstruēt, līmēt, eksperimentēt dabaszinībās, rēķināt vai  lasīt, dzejot, zīmēt, muzicēt? Varbūt mani nekas neinteresē? Kādi mācību priekšmeti man patīk?

  

 

 

 

 

Utt.

 

Kad visas veidlapas par katru bērnu ir savāktas, var iegūtos rezultātus apkopot jaunā tabulā, kas visai precīzi noraksturos bērnu, jo būs savstarpēji iespēja salīdzināt vairākus vērojumus par vienu un to pašu jautājumu.

 

 

Raksturojums

Bērna pašvērtējums

Psihologa vērtējums

Skolotāja vērojums

Vecāku vērojums

u.c.

 1.

Emocionālais raksturojums;

 

 

 

 

 

 2.

Darba mīlestība;

 

 

 

 

 

 3.

Orientācija (Humanitāra, eksakta);

 

 

 

 

 

 4.

Atmiņa;

 

 

 

 

 

 5.

Kontaktēšanās ar citiem bērniem (cilvēkiem);

 

 

 

 

 

 6.

Intereses;

 

 

 

 

 

 7.

Darba spējas;

 

 

 

 

 

 

Utt.

 

 

 

 

 

 

Aprakstītās īpašās nodarbības nav orientētas tikai uz kaut kā konstatāciju, bet interaktīvā rakstura dēļ ir dinamiski aktīvas, pašattīstību, pašaudzināšanu veicinošās.

 

Nobeigšu šo ieskatu īpašās nodarbībās ar vēl vienu pašizpētes varianta piemēra aprakstu. Kad bērni ir aprakstījuši savu nākotnes profesiju, aiciniet tos padomāt par to, ko nepieciešams apgūt, lai profesiju sekmīgi varētu apgūt un realizēt. Sākt var ar to, kas no tā, ko mēs skolā apgūstam, var manam sapnim noderēt un kas ir tāds, kas skolā netiek mācīts, bet būs vajadzīgs. Mudiniet skolēnus padomāt vai ir vēl kādas kvalitātes, kuras būtu ļoti vajadzīgas, piemēram, vai labestība ir nepieciešama tavai profesijai. Kādas vēl morālas, tikumiskas īpašības būs nepieciešamas? Kad tās ir apzinātas, var katrai attīstāmai kvalitātei iekārtot savu lapu un laiku pa laikam pie tās atgriezties ar jautājumu: ko esmu pēdējā laikā kaut ko darījis šīs kvalitātes attīstīšanai sevi un to pierakstīt, fiksējot datumu, kad tas veikts. Tas nav tikai domāšanas jautājums, bet arī darīšanas – kvalitātes ir jāattīsta.

           

Daži fragmenti no šeit aprakstītās pašizpētes:

            bērnu vērtības

n  Manas dzīves iemesls ir strādāt un darīt citiem labu – es tāpēc dzīvoju!...

n  Man dzīvē pats svarīgākais ir ģimene, tāpēc, ka visi brāļi, māsas, visa ģimene dod man mīlestību...;

n  Es dzīvoju, lai izdarītu labu darbu, lai būtu prieks man un visai pasaulei....

n  Es dzīvoju, lai darītu labu šai pasaulei...

n  Es dzīvoju tāpēc, lai mīlētu...

n  Es ticu, ka mans dzīves iemesls ir cilvēkiem iemācīt dzīvot draudzīgi...

 

bērnu pašvērtējums

n   Dažreiz esmu labs, dažreiz – slikts, kad esmu dusmīgs. Pamatā esmu labs, jo es palīdzu cilvēkiem;

n   Pamatā esmu laba, jo cienu dzīvniekus, nemetu viņiem ne ar ko, es cenšos citiem darīt labu;

n   Esmu slikta, jo meloju, nespēju sliktas domas dabūt no sevis ārā. Es negribu darīt citiem pāri;

n  Esmu uzmanīga pret citiem, jo negribu, ka man kāds dara pāri..;

n  Es esmu brīva un atbildu par savu rīcību tāpēc, ka mani neviens nespiež.. tā es esmu dzimusi;

 

Interesējoties par bērnu, veicinot viņa pašiepazīšanu, pašizziņu, pašattīstību, mēs apliecināsim savu cieņu pret bērna personību, patiesu interesi par viņa un tautas nākotni kopumā.