Kāpēc cilvēku apmācības process ir līdzīgs tam  kā izgatavo mašīnas? Jo ticam mītiem? (212)

Viesturs Dūle |

21. marts 2011 00:48

Pēdējā laikā daudz parādās informācija un nākas runāt par mītiem, kādi joprojām ir spēkā izglītībā un dažādos mācību procesos. To ir daudz! Daļu no tiem es šeit zemāk uzskaitīšu. Bet vēl pirms tam par vakardienas raidījumā aizsākto jauno mūsu sociālā projekta posmu - risinājumu meklēšanu. Tātad "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai Nebūt" studijā vakar mēs publiski sākām veidot sarakstu tam, kas pietrūkst jauniešu apmācībā. Saraksts veidojas ātri un šobrīd mums ir atzīmētas šādas prasmes, kuras noteikti jauniešiem un bērniem būtu jāmāca!

• Atbildība
• Ieklausīšanās
• Iedziļināšanās
• Sadarbošanās
• Motivācija
• Empātija
• Vērtības

Sarakstu mēs papildināsim arī nākamās trīs nedēļas. Un no nākamās nedēļas domājam arī iesaistīt interneta lietotājus, Latvijas jauniešus, izglītības ekspertus, uzņēmējus, lai kopīgi šo sarakstu papildinātu. Par to es pastāstīšu Delfi lasītājiem pēc nākamās nedēļas raidījuma.

Un kāpēc šīs lietas skolā nemāca? Atbilde ir jautājumā:). Vai tāpēc, ka daudzi cilvēki joprojām tic daudziem dažādiem mītiem? Es šodien varētu uzskaitīt dažus no tiem, kuros ir diezgan daudz līdzības ar fabrikās piekoptajiem konveijera, mērīšanas, vērtēšanas principiem (man kopā sanāca apmēram 20):

Mīts. Mēs visi mācāmies labāk vienā un tajā pašā veidā.

Ko mēs tagad zinām: katram ir savs mācīšanās, domāšanas un darba stils. Katram ir savs veids, kā uzņemt, glabāt, atjaunot informāciju un pārvērst to reālās zināšanās.

Pat ģēniji mācās, domā un strādā atšķirīgi.

• Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw) savā klasē bija pats sliktākais, lai gan viņš ir viens no pasaules izcilākajiem dramaturgiem.
• Tomasam Edisonam (Thomas Edison) skolā bija garlaicīgi, viņš pārstāja mācīties jau pēc trim mēnešiem, bet kļuva par izcilāko izgudrotāju pasaulē.
• Alberts Einšteins (Albert Einstein) bija sapņotājs. Jaunībā viņš nenokārtoja iestājeksāmenus koledžā, tomēr kļuva par pagājušā gadsimta izcilāko zinātnieku.

Pat tad, kad Einšteins bija atrisinājis dažus no pašiem dziļākajiem Visuma noslēpumiem, viņš saņēma atteikumu, lūdzot universitātes docētāja darbu. Tad viņš prasīja skolotāja darbu kādā vidusskolā, un arī tur tika atraidīts.

Viņš strādāja ar intuīciju. Vēlāk, uz jautājumu par domāšanas stilu, viņš atbildēja pavisam vienkārši - "iztēle ir daudz svarīgāka nekā zināšanas."

Mīts. Gara spējas ir iedzimtas, un tās var precīzi noteikt ar intelekta koeficienta (IQ) vai līdzīgiem standartizētiem testiem.

Ko mēs tagad zinām: Jēlas universitātes psiholoģijas un izglītības zinātņu profesors Roberts J.Šternbergs (Robert J. Sternberg) atzīst: "Ar IQ testu izmērāmās iemaņas nav vienīgās, kas apvienojumā ar citām veido prāta spējas." Viņš uzsver, ka "katram bērnam ir savas stiprās puses un mūsu uzdevums ir palīdzēt bērniem attīstīt dotības un koriģēt vājās vietas. Aizmetiet kruķus un ļaujiet bērniem izmantot savus spārnus. Palīdziet viņiem maksimāli izmantot iemaņas, kuras viņiem ir."

Mīts: Ikvienam ir spēja būt veiksmīgam visās jomās.

Ko mēs tagad zinām: tas vienkārši tā nav. Talants nav aptveroša prasme būt lieliskam visur. Talants lielā mērā ir balstīts apdāvinātībā. Atšķirīgas dotības palīdz cilvēkam izcelties dažādos veidos. Dotības, kas vajadzīgas lieliskam grāmatvedim, nav nepieciešamas izcilam bundziniekam. Īpašības, kas veido labu šaha spēlētāju, negarantēs panākumus radošam gleznotājam. Labām medmāsām un izciliem ķirurgiem ir atšķirīgi talanti.

Mīts. Ir tikai viena intelekta forma.

Ko mēs tagad zinām: ir daudz intelekta veidu un, protams, daudz īpašību un talantu. Un viņu uzskaitījums ir padsmitos. Piemēram, Hārvardas profesors Hovards Gardners (Howard Gardner) identificējis astoņus (ir arī versijas par deviņiem) intelekta tipus: telpiskais, lingvistiskais, loģiski matemātiskais, muzikālais, saskarsmes jeb sociālais, pašizpratnes jeb introspektīvais, naturālistiskais, eksistenciālais. To var būt vēl vairāk.

Gardners saka:"Vissvarīgākais ieguldījums izglītībā, kas var bērnu attīstīt, ir palīdzēt viņam tajā jomā, kur viņa talants viņam visvairāk noderēs, kur viņš būs pārliecināts un kompentents." Ja kādu interesē šīs teorijas detalizētāk, var papētīt  intelekta (inteliģences) traktējumus, ko piedāvā, piemēram Roberts J.Šternbergs (Robert J.Sternberg) un Daniels Golemans (Daniel Goleman).

Mīts: Viss intelekts ir iedzimts.

Ko mēs tagad zinām: desmitiem gadu eksperti centās pierādīt to, kas ir pats nozīmīgākais: daba (gēnu iedzimtība) vai audzināšana (attīstīta vide, pieredze un kultūra). Tagad zinām, ka daba un audzināšana darbojas kopā. Katrs esam piedzimuši ar noteiktām īpašībām, spējām mācīties un specifiskiem talantiem. Un mēs tos varam attīstīt un veicināt. Turklāt viens no piemēriem ir radošums, kas agrāk tika uzskatīts par dabas dotu talantu, bet tagad ir skaidri zināms, ka tā ir prasme, kuru var iemācīties jebkurš. Un pat vēl vairāk - jebkuram cilvēkam, jebkurā profesijā radošums ir nepieciešams problēmu risināšanā, komunikācijā, sadarbībā.

Mīts: Intelekts ir tas pats, kas loģiskā, analītiskā domāšana.

Ko mēs tagad zinām: profesors Šternbergs atzīst, ka intelekts izpaužas trīs formās: analītiskā, radošā un praktiskā. Intelekta koeficienta tests nav mēraukla. "Augsts punktu skaits IQ testā," viņš uzsver, "nav garantija augstam līmenim radošajās, praktiskajās vai prāta prasmēs, sportā, mūzikas prasmēs vai jebkurās citās prasmēs." Turklāt tādi ģēniji kā Edisons, Einšteins un ļoti daudzi citi analītiski un radoši domātāji ir risinājuši problēmas dažādos veidos.

Šie piemēri ir ņemti no burvīgas grāmatas, kas saucas "The learning revolution". Ja būs atsaucība no Delfi lasītāju puses, es varētu nākamnedēļ paturpināt par mītiem, kuru dēļ, iespējams, notiek tik daudz ačgārnības izglītībā. Nākamajā raidījumā iepazīsim kāda audzināšana bijusi un kā pasaules redzējums ir veidojies Ilmāram Poikānam (pazīstams arī kā "Neo"). Un kopā ar vecākiem un jauniešiem turpināsim publiski veidot sarakstu ar spējām un prasmēm, kādas šobrīd ir vajadzīgas, lai attīstītu intelektu.

Vairāk par projektu: http://blog.intelektam.lv/

Twitter: dule_viesturs

Šo projektu veido "Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonds".

Televīzijas raidījums "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis - Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās apmācību metodes un principus.

Projekts ir politiski neatkarīgs. Mēs nevēlamies mainīt Izglītības ministrijas sastāvu vai struktūru - tas ir tautas ievēlētu politiķu kompetencē. Nevēlamies bezmērķīgi kritizēt izglītības sistēmu, bet netolerēt lietas, kas liekas neadekvātas un rosināt sabiedrību un cilvēkus pašorganizēties un darīt pašiem.

Vineta Poriņa, 21.03.2011 01:14

Par izglītības mītiem un skolotāju pašorganizēšanos, lai tos atpazītu un novērstu, ļoti precīzi ir arī Eiropas projekta rezultātā -
"Interceļvedis: praktisks ceļvedis interkulturālās izglītības realizācijā skolās" (jo īpaši 2.un 6.nodaļā):
Tiešsaiste:
http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/files/Intercelve...

garikello, 21.03.2011 01:15

+ racionālisms (http://lv.wikipedia.org/wiki/Racion%C4...)

man liekas, 21.03.2011 01:31

Ka mīti ir tie, ka no nekā rodas kaut kas... Lai jau būtu visi šie pasaulslavenie cilvēki talantīgi vienā jomā un ne tik talantīgi citā, bet... nedomāju, ka viņi bija nejūtīgi, ļauni, vispār slinki, neieinteresēti u.t.t. Mūsdienās pārsvarā tas, kas nedara neko, tas nedara neko... Liekas, ka neviens pedagogs arī mūsu dienās "neiznīcinātu" nākamo Mikelandželo, Bahu vai Lomonosovu, ja tas stundas laikā radītu neatkārtojamu mākslas šedevru, sakomponētu skaņdarbu vai radītu jaunu formulu un apzīmējumus... Lielākoties pedagogī cīnās ar ļaunprātīgiem stundu traucētājiem un NEKO nedarītājiem. Ja es būtu vizuālās mākslas skolotāja, tad ļautu matemātiķim piezīmēt kaut ar lielākiem un mazākiem cipariņiem pilnu lapu, lai tikai viņš strādā pēc savās vēlmes, bet netraucē citiem saņemt to, kas pienākas, literatūras stundās zīmētājam ļautu zīmēt komiksus nevis rakstīt domrakstus u.t.t. Galvenais ir DARBS! Un jābeidz "izlaisties par katru cenu".:(

Inga Krūmiņa [ Madonā], 21.03.2011 06:24

Paldies par raidījumu. Skatos vienmēr ar interesi un priecājos, ka beidzot tiek celta gaismā šī, mūsu nākotnei tik svarīgā tēma. Gribu novēlēt- lai izdodas patiešām kaut ko izmainīt šajā iesīkstējušajā sistēmā! Kādā Ukrainas TV kanālā dzirdēju versiju par to, ka izglītības sistēma, vēl pirms gandrīz 100 gadiem bijusi radīta cilvēka intelekta attīstības bremzēšanai, nevis attīstīšanai. Apgāziet šo mītu! Izmainiet šo situāciju.
Man ir vēl divi skolnieki. Vidējais dēls mācās 10. klasē un žēlojas, ka ir garlaicīgi. Jaunākais ir 7. klasē, sakostiem zobiem, bet savu skolēna pienākumu pilda. Abi ir vēl sekmīgi, taču sekmes vairs nav tādas , kā bija un kā varētu būt. Protams, viņus šīs pozitīvas pārmaiņas nesasniegs, varbūt mazbērnus sasniegs...
Bērnos ir ļoti daudz labu un pozitīvu ideju, enerģijas un dažādu plānu to realizēšanai, taču baidos, ka pašreizējā sistēmā tās tā arī paliks ideju līmenī. Tā bija ar mani, un, es ticu, ka Jūs spēsiet šo mainīt. Tikai neapstājieties! Jo skaļāk un vairāk par to runāsim, jo ātrāk mērķi sasniegsim!
Veiksmi un izdošanos!

andris, 21.03.2011 06:44

a)mācībām nav jābūt aizraujošām. Gribat sagatavošanu dzīvei? Nu, te arī ir. Domājat, pēc skolas varēs ķerties pie uzņēmumiem, lai izklaidē savus darbiniekus, lai rīko tingeltangeļus un ņemas ar to nabadziņu motivēšanu, kurus darbs īpaši neaizrauj, bet algu tomēr gribas?

KiKa, 21.03.2011 07:30

Šajā raidījumā tika skarti ļoti būtiski jautājumi par bērna sajūtām klasē.Kā 30 bērnu "kombinātā" iespējams individuāli pievērst uzmanību katram?Vismaz 1 min. stundā?
(Kā palīdzēt tam bērniņam, kuram mājās valda bezdarba stress? Kā nelikt vecākiem veikt skolotāju nepadarītā darba funkcijas, mācot mājās to, ko skolotājs nav iemācījis? )
Skolotājiem tiek prasīta cita pieeja darbam, bet pārbauda skolotāju darbu ar standarta metodēm un prasa standarta grafikus, un salīdzina
klases ,un šādi rada nevajadzīgu stresu skolotāju kolektīvā.

piepe, 21.03.2011 07:50

Mūsu izglītības sistēma radīta nevis tādēļ, lai skolotājiem būtu vieglāk un radošāk strādāt, bet bērniem - interesantāk mācīties, tā veidota, lai būtu vieglāk kontrolēt skolotāju darbu.

..., 21.03.2011 07:59

" * Atbildība
* Ieklausīšanās
* Iedziļināšanās
* Sadarbošanās
* Motivācija
* Empātija
* Vērtības"
Vispaŗ jau šīs lietas, manuprāt, raksturo personību. Un jāsāk vaidot, nevis mācīt, jau pirms dzimšanas, kamēr māmiņa gaida mazuli. Bet tas, cik ilgā laikā noformēja cilvēka personības pamati, ko pēc tam izdodas mainīt ļoti, ļoti reti, kā biežākais tiek minēts - līdz 3 gadu vecumam. Tā kā tad, kad bērns nonāk līdz skolai, ja viņa personības pamatos šis viss nebūs ieliktas, to visu jau var censties iemācīt, bet rezultāts vienalga būs šāds tāds nekāds.

Inga, 21.03.2011 08:07

Manuprāt,izglītība ir nonākusi šādā situācijā tikai un vienīgi pārprasta demokrātijas jēdziena dēļ. Pašdisciplīna un disciplīna (nevis ar koku pa muguru uzpratnē)ir viens no nosacījumiem, lai skolnieks neizlaistos, lai viņam nekļūtu "garlaicīgi" un neinteresanti. Intelektuāli brīvam un attīstītam cilvēkam ārī citās valstīs un sabiedrībās nav ļauts staigāt citiem pa galvām. Inteliģents cilvēks prot arī uzvesties - ne tikai restorānā pie galda, bet arī uz ielas un mājās. diemžēl mūsu sabiedrībā pat "intelektuāļi" tik ļoti aizraujas ar savu brīvību, ka aizmirst par elementāru kultūru.

vita, 21.03.2011 08:10

Suvorovs teica:"Grūti mācībās, bet viegli kaujā". Ko tad bērniņi darīs savās darba vietās? Arī sūdzēsies, ka nav interesanti un ir garlaicīgi? Mācīties vienmēr ir bijis grūti un būs.Iegūtās zināšanas skolā ir labs pamats tālākai karjerai.Vecāki paši nezina, ko grib, ja nav paši motivēti.Kāpēc raidījums meklē tikai to, kas liekas slikts? Labo lietu skolā ir daudz vairāk.Tāda sajūta, ka šis raidījums ir vieta, kur izteikties nu dabū tie vecāki, kuri vienmēr ir bijuši neapmierināti ar skolu.

Indra Melbārde, 21.03.2011 08:20

* Atbildība
* Ieklausīšanās
* Iedziļināšanās
* Sadarbošanās
* Motivācija
* Empātija
* Vērtības
Es šim sarakstam pievienotu vēl mācību par MĒRĶIEM. Par to, kā apzināties savus patiesos mērķus, kā saskaņot savus mērķus ar citu cilvēku interesēm, kā apzināt resursus utt.
Kad runājam par valsts politiku, tagad katrs, kam nav slinkums, norāda, ka valstij nav mērķu. Kur viņi rastos, ja valstsvīri, visticamāk, mērķtiecībai nepievērš uzmanību, jo tādas nav pašiem. Mērķu mācība būtu jāiekļauj sākumskolas, vai pat bērnudārzu programmās.
Tas neprasītu lielus papildus līdzekļus un papildus laiku , bet būtu lieliski rezultāti. Vajadzīga vien labā griba.

labrīt, 21.03.2011 08:43

Agrāk nevienam neprasīja- vai tev matemātikas stundā gadījumā nav garlaicīgi:)
Vienu gan nevar saprast- kāpēc tik bieži tiek mainīta mācību sistēma, vai tad pasaule ir mainījusies-vairs nekas neatbilst pec vecām mācību grāmatam (pamatskolas)

Olga, 21.03.2011 08:49

Pievienoju: mācīt izteikties un pamatot savu domu, mācīt komunicēt ar jebkuras paaudzes cilvēku, mācīt ētiku un estētiku, uzvedības kultūras kau vai pamatus, GRAMATIKU, jo cilvēki neprot pareizi rakstīt (žurnālistiem cik kļūdu prese materiālos!), mācīt jau pamatskolā pareizi izrunāt vārdus, nekapat un nerunāt kā gailim , ar uzsvaru uz pēdējās zilbes, kā to ļoti bieži dzirdam radio un TV raidījumos, kur uzaicinātais gudrelis runā drausmīgi, kaut viņam ir 2 vai pat vairākas augstskolas izglītības, taču pamatskolā viņam runāt nav iemācīts. Mācīt izvirzīt sev mērķi, un to sasniegt. UZCĪTĪBU!!!
Oi, Dulē, kaut Tev izdotos te laba revolūcija. Taču baidos, Tevi drīz valdība novāks: iedos labi apmaksātu amatu saeimā, ministrijā, un Tu pats apklusīsi. Tā viņi dara ar tiem, kas traucē viņiem dzīvot leiputrijā, ar pilnām kabatām, tautai atmetot druskas no sava leiputrijas galda. Lai Tev, izdodas, jaunais, foršais cilvēkbērns! Kaut mums vairāk tādu Dūlu, Ušakovu, utt.!!!

ess, 21.03.2011 08:52

Vislielākā problēma jau ir tā, ka klasē mācās 30-35 skolēni. Tas ir tāds paliels kolhozs, kur visiem izsekot līdzi nav iespējams. Bet es varu piekrist tam, ka skolotājs varēja vairāk strādāt ar bērniem, kuriem kaut kas "nepielec". Piemēram, manai meitai labi veicas matemātikā, bet latviešu valodā iet briesmīgi. Es tiešām būtu pateicīga, ja skolotāja klasē vairāk ar viņu pastrādātu.. nu nepielec viņai 2. klasē, kas ir lietvārds, īpašības vārds un sugas vārds. Cenšos mājās paskaidrot, bet ir neliela "cemme" uz pedagogu, ka neprot to bērnam izskaidrot.
Un nevajag piesieties Viesturam. Ir labi, ka mūsu valstī šis nekvalitatīvās izglītošanas jautājums tiek aktualizēts, varbūt pēc raidījuma skolotājiem arī rodas pārdomas, ko un kā labāk darīt.

Lūdzu!, 21.03.2011 08:54

***
Lūk, tieši TĀPĒC MŪSU IM NAV JĀIZNĪCINA LAUKU SKOLAS, KAS TAGAD REGULĀRI TIEK DARĪTS, jo līdz šism lauku skolās, kur klasē ir līdz 15 skolēni, vēl var atrast laiku katram skolēnam.
DOMĀJU, IM , iznīcina lauku skolas apzināti, taisa kombinātus ar 30 un vairāk skolēniem klasē, tāpat pēdējā laikā notiek ar profesionāli tehniskajām skolām. GARĪGI KROPLIE IM DARBINIEKI PAŠI GAN NEMĀCĪJĀS ŠADOS KOMBINĀTOS, UN VARBŪT TIEŠI TĀPĒC TAGAD SĒŽ, JĀ ŠĒŽ, NEVIS GODĪGI STRĀDĀ MINISTRIJĀS. IM KROPLI, ATTOPIETIES, KO JŪS DARIET AR LAUKIEM, KĀPĒC TOS IZNĪCINIET? VAI TAS IR SAEIMAS SUŅU RĪKOJUMS!!?

Hmm, 21.03.2011 09:05

Var jau būt tas viss - tikai ko tad elite sūta savus bērnus mācīties konservatīvās angļu skolās, ar skolas formu, gadsimtiem nemainīgām tradīcijām stingru disciplīnu - kamēr mūsu spilgtās personības spriež par savu unikalitāti. Rezultātā kurš būs sagatavots valdīt pasauli un kurš - rukāt īru kartupeļu vagā? Tā konservatīvā pelēkā masa, jeb mūsu radošie ģēniji? :)

esss, 21.03.2011 09:05

Vēl jau ir laba audio CD sērija: Talent is overrated. Tur jēga ir tā, ka cilvēks savas prasmes un talantus var attīstīt, regulāri katru dienu pie tiem strādājot. Respektīvi - izcils mūziķis ir nevis tāpēc, ka viņam ir milzīgs talants, bet gan tādēļ, ka viņš 8h dienā strādā un attīsta savas prasmes. Cilvēks var kļūt izcils daudzās jomās, ja regulāri pie tā strādā. Un tur nav nekāda sakara ar skolā iemācīto vai neiemācīto. Katrs skolēns var izvēlēties jomu, kas patīk un rada interesi, un sākt tajā attīstīt savu talantu. Piemēram, izcils BMX braucējs (Štrombergs) katru dienu ir attīstījis savas prasmes, tāpēc viņš ir izcils.

man ir ko teikt, 21.03.2011 09:05

Ja nemaldos, tad Edisonu skolā uzskatīja par garīgi atpalikušu, bet faktiski viņš bija vājdzirdīgs. Pēc tam, kad viņu izņēma no skolas, viņš visu apguva pašmācībā un liekas, ka viņam nav neviena skolas diploma - ne augstākās, ne zemākās.
Tiem, kas uzskata, ka savādākie ir sliktāki, negib mācīties un sliņķi, parasti saku, lai vakaros izslēdz lampiņu un lai sēž tumsā. Kam viņiem vajadzīga lampiņa, kuru izgudrojis "garīgi atpalikušais"?

Grāmatas par to, ka katram skolēnam vajadzīga sava pieeja, bija arī padomju laikā, piemēram, tādas bija sarakstījuši Suhomļinskis, laikam Amonašvili un vēl kādi, un viņi bija pazīstami arī Latvijā. Kad septiņdesmito gadu otrajā pusē aiznesu Suhomļinska grāmatu uz skolu un prasīju klases audzinātājai, kāpēc mūs pēc tās neaudzina, skolotāja atbildēja, ka tās ir muļķības.
Starp citu, es biju nesekmīgā. Un vienīgā no savas klases esmu uzrakstījusi grāmatu, kura ir izdota. Nekāda individuālā pieeja netika ne meklēta, ne atrasta - kaut gan es pati būtu varējusi parādīt ceļu uz to, kas man bija vajadzīgs - bez liekiem izdevumiem.

to ess, 21.03.2011 09:10

Mīļo māmuķīt! Katra no jums vēlētos, lai tieši JŪSU bērns būtu īpašs, tieši JŪSU bērnam šī skolotāja pievērstu papildus uzmanību. Bet... Ja bērns ir tik īpašs, ka nespēj stundā izsekot līdzi, tad JĀPASTRĀDĀ papildus tiešām ir MĀJĀS.

ess, 21.03.2011 09:16

Tavs komentārs un uzrunas forma man parāda tavu attieksmi, vēlmi strādāt un profesionālās prasmes :).

to man ir ko teikt, 21.03.2011 09:16

Tas "speciālais" bija vajadzīgs konkrēti TEV. Un labi, ka to saprati. Bet VISIEM šī metode tāpat nebūtu derējusi. Un tad tik un tā skolotājam pārmestu kādi citi skolēni...
Lūdzu, neaizmirsīsim, ka skola nav privātapmācība. Ja ir vēlme, vajadzība, tad jāmeklē iespējas - alternatīvās izglītības iestādes, privātskolas ar sešiem skolēniem klasē u.t.t. Valsts skolās ir jāapgūst vismaz pamatizglītības programma. Un nav pašam jādusmojas, ja kaut kas nesanāk vai ir sliktākas atzīmes nekā pārējiem (protams, ja tas nav slinkuma dēļ, bet veselības un uztveres atšķirību dēļ). Arī ar četrām ballēm cilvēks nav norakstāms.

Gerda, 21.03.2011 09:25

Ļoti derīgs raidījums, kaut vai tāpēc lai rosinātu domāt un meklēt risinājumus. Patiesība jau, kā vienmēr, ir pa vidu. Bet tā kā uzsvars līdz šim visu laiku tika un tiek krauts uz zināšanu uzkrāšanu, tad pēdējais laiks sākt domāt par otru pusi - radošumu, novatorismu, iztēli utt.

:), 21.03.2011 09:26

* Atbildība
* Ieklausīšanās
* Iedziļināšanās
* Sadarbošanās
* Motivācija
* Empātija
* Vērtība
vai nu tiek "piekoptas" dzīvesveidā un komunikācijā ģimenē, vai arī ne. mums taču visiem ir pieredze, ka klasesbiedri dzīvē sasniedz stipri atšķirīgus panākumus, lai gan apmācība ir vienāda. Lai kā negribētos atzīt, bet mūsu panākumu un neveiksmju pamatā ir ģimene. Skola un skolotāji var tikai palīdzēt apgūt pamatzināšanas, lai sasniegtu izcilību pašam ir smagi jāstrādā.

to ess, 21.03.2011 09:27

:D Un Tavs komentārs norāda, ka liela daļa mūsdienu vecāku vispār īsti nezina, kas ir vecāku pienākums. Dzīve NAV inkubators, kur vista tikai izdēj olu, bet perēšana, barošana un audzināšana notiek vien kolektīvi...;) (Un ja vēlējies mest akmentiņu, domādama, ka esmu pedagogs, tad šoreiz kļūdījies)

betija, 21.03.2011 09:43

Vakardienas raidījums man atgādināja pretīgākos brīžus mana dēla dzīvē...tas bija pirmajā gadā,kad no dižās 1.Valsts ģimnāzijas izveidoja Valda Zālīša pamatskolu...bērniem pēc 4.klases bija milzīgs konkursss.Mans dēls bedza 4 .klasi jauka mazā Pārdaugavas skoliņā,kur direktore pazina katru bērnu personīgi,bet tā kā dēlam bija pastiprināta interese par visu,kas kust un nekust,skolotāja ieteica pāriet uz"labāko"Rīgas skolu...tad vasarā,pēc,veiksmīgi nokārtotas pārbaudes dēlam radās veselības problēmas.Tagad es zinu,ka tā bija veģetatīvā distonija.Viņš ļoti centās panākt pārējos,ja skola tika kavēta,mēģināja iesaistīties kolektīvā,bet nekā man skaidri pateca,ka SLIMIEM bērniem šeit nav vieta.Tad ievēroju,ka vispār klasē notiek pastiprināta darbošanās ar5-7 bērniem,jo tiem"spīd"uzvarēt olimpiādes.Mūs atbalstīja klases audzinātāja,bet teica,ka vadība viņai liek atbrīvoties no nepareiziem bērniem...Dēlam tagad 28,bet zinu,ka tur iegūtā attieksme viņam ir psiholoģiska trauma un mūžu...

i, 21.03.2011 09:44

Pret bērniem jau b/d izturas kā pret dumiķīšiem un viņi tā arī uzvedās (garbage in garbage out) ar retiem izņēmumiem, kuriem vecāki arī uzņemas atbildību par bērnu audzināšanu, nevis tikai gaida, ka pedagogi iemācīs gan savu priekšmetu+morāles principus+inteliģenci+vērtības utt., tikai lūdzu bez 10 baušļu pieminēšanas, jo tie taču ir tik sen rakstīti, novecojuši (žēl, ka neesam vietā neko labāku uzrakstījuši).
Anglijā ļoti lielu uzmanību pievērš bērniem, kuriem nepieciešama sociālā pedagoga, psihologa utt. palīdzība papildus.
Dānijā pedagogi regulāri apspriež jautājumus par to, kā uzlabot sava darba rezultātus sākot ar finansēm līdz pat nenozīmīgākajam pārpratumam savā starpā, ar bērniem, vecākiem utt. Bet pie mums taču klusēšana ir zelts, runāt, risināt problēmas ir nepopulāri un kur nu vēl ar novecojušajām kristīgajām vērtībām, kas māca uzņemties atbildību, atteikties no padomju laikā iegūtajām antivērtībām, pagānisma apjūsmošanas, atgūt cieņu pret darbu.
Iluminātiem nemaz nav daudz jānopūlas, lai tiktu ar mums galā.

nu, 21.03.2011 09:53

Bet kāpēc nerunā par to, ka sabiedrība degradējas un lielai daļai vecāku negribas savus bērnus audzināt, bet nogrūst visu atbildību uz skolu? Ko lai skolotājs iesāk ar bērnu, kuram mājās potē domu "neņem to učeni pierē"? Esmu strādājusi skolā un problēma lielākoties nav bērni, bet viņu vecāki - tas, kas man bija jāpiedzīvo, kādas cūcības un meli vecāku puses, man kā jaunai skolotājai bija šoks. Un vēl daudzās skolās problēma ir direktors. Es nezinu kādēļ tā, bet nereti ir jauks skolotāju kolektīvs, bet direktors ir kaut kāds cilvēknīdējs un tad iet plāni gan skolotājam, gan skolēnam, nevar radoši izpausties ne viens, ne otrs.

skolotāja 35 gadus, 21.03.2011 10:00

nedaudz paskatījos šos raidījumus un nospriedu, ka tēmas nopietnas ,bet viss tiek tikai vienpusīgi kritizēts ....tikai skolotāji vainīgi visur. Man gan šķiet,ka viss sākas ģimenēs....audzināšana, mācīšana, kultūra... šie jaunie vecāki to vien dara kā ktitizē skolotājus, jo sevi uzskata par ideāliem? sāciet ar sevi!Vadītājs arī nešķiet piemērots šādam raidījumam: paviršs, vienu grāmatu izlasījis? kada viņam izglītība un pieredze pedagoģijā??arī dikciju viņam vēlams uzlabot!

večuks, 21.03.2011 10:00

Man liekas, ka dzīvojam tādā tehnoloģiskā situācijā, kad cilvēks tiek virzīts uz to, lai kļūtu par visviduvējāko viduvējību. Tad viņš ir sasniedzis savu labāko vietu sabiedrībā. dažādās aptaujās, topos utt pirmās vietas var iegūt tikai viduvējs cilvēks - apmēram tāds, kāds ir balsotāju vidējais līmenis. Ģeniālas spējas var novērtēt tikai profesionālis, kam šajā sistēmā nav nekāda svara. Galvenais ir statistikas rādītāji, kas izslēdz ekstrēmus. Ja pedagogs nav Skolotājs, bet rezultātu šķirotājs, tad vienīgā iespēja ir mācīt bērnus mājās. Un skolu uztvert kā slogu, kas jāiziet.

Raivis, 21.03.2011 10:05

Piekrītu autoram, un arī pieaugušam cilvēkam, katram, kas mācās vajadzīgs coach(treneris), kas ievirza un attīsta un ierauga konkrētās zināšanas, kas ir katrā cilvēkā, bet kā ir tagad - tagad pārsvarā, nezinu kā ir skolās, bet augstskolās nevis attīsta, bet tieši "norok" tavus sapņus, jo pārsvarā figurē nopelnīt naudu, un pofig kā viņi tur kuļas, ja nevar lai iet mācīties atkal. Būtu jālepojas par to ko iemāca, un jādomā pedagogam par to(un visai sistēmai kopumā) kuram, kas ir programmā derēs, kuram nē!

GunarsII, 21.03.2011 10:05

zinka, 21.03.2011 10:11

Ikvienam ir spēja būt veiksmīgam visās jomās.....Kādēļ gan skolēniem visu pamatskolu būtu jāapgūst vizuālā māksla un mūzika kā obligātais mācību priekšmets, ja uzreiz skaidri redzams, ka šajās jomās nav ne mazākā talanta.Ja jau skolēniem tik liela slodze, vai šos priekšmetus nevar ieviest kā fakultatīvos. Saprotu, ka mūzikā apgūst teoriju utt., taču šķiet smieklīgi, ka bērns,kuram nav ne muzikālās dzirdes un balss ir kā sirēna -saņem 8. Tad šķiet, ka skolotājs ielicis atzīmi, lai tikai muti never vaļā un netraucē citiem dziedāt...

roze, 21.03.2011 10:13

uzaiciniet tikai skolotājus uz raidījumu, tad dzirdēsiet (kašķīgie vecāki) par saviem lolojumiem patiesību,viss sākas ģimenē!Man vairāk interesē pasaules ziņas un skatos CNN ,nevis jūsu 'pīļu dīķi .

Hmmm..., 21.03.2011 10:17

Galvenais, kas pamatskolā ir jādara - jāmācās mācīties. Un tad IR vienalga, vai tā ir mūzika, sports, vizuālā māksla vai fizika. Attieksme pret darbu tiek mācīta. Atbildība par uzticēto uzdevumu, pienākumu. Arī dzīvē nevarēs darīt vien to, kas patīk un padodas.

Vidusskolnieka mamma, 21.03.2011 10:23

Paldies, Viestur!
Ir ļoti nepieciešams runāt par šīm lietām. Problēmas ir pārāk sasāpējušas. Mūsu bērni skolā bezjēdzīgi pavada gandrīz 8 stundas. Lielākā daļa atzīst, ka viņiem ir garlaicīgi, ka viņus neinteresē tas, ko stāsta skolotājs. Sevi attīstīšana un pilnveidošana ir tikai ārpusstundām, par kurām maksā vecāki. Skolu sistēma tērē milzīgu valsts naudu un nodara valstij milzīgu kaitējumu. Tā "sabojā" bērnus, iznīcina viņu talantus un ražo valstij potenciālos bezdarbniekus.
Neticu, ka tik ātri kas mainīsies, bet labi, ka sākam vismaz šīs lietas apzināties.

Par zinātniekiem nemaz nerunājot.
Rezultātā šaura datoriķu nozare, kas nav pat SIMTDAĻA PROCENTA no tautsaimniecības, tiek vispārināta un pacelta ikonas līmenī ar saukli : man neviena skola NEKO nevar iedot, es visu iemācis PATS un arī saviem darbimiekiem iemācu PATS.

Šādi - ar personisko paraugu - var iemācīt strādāt santehniķus vai primitīvus programmētājus :))

Lai tāds mutes bajārs šādi iemāca strādāt:
- lidmašīnu konstruktorus vai pilotus
- farmaceitus vai ķirurgus
- ķimiķus vai fiziķus

Šīs un daudzas citas nozares prasa daudzu gadu sistemātisku zināšanu apguvi.
Bet skaļais bļāvējs Dūle savas aprobežotības dēļ nespēj apjēgt pat problēmas būtību, ieskicēt spēles laukumu, definēt argumentus.

Līdz ar to visa "siskusija" pārvēršas par nevērtīgu šļuru.
Kas izšķiež TV laiku, skatītāju laiku, sarīda cilvēkus - bet būtībā ir analogs tādai pašai bezjēdzīgai ļurināšanai kā PLL "diskusijas.

students, 21.03.2011 10:30

Bij nožēlojami klausīt šī Dūles muldēšanu, ka pie mums ir tikaj intelekta iznīcināšana bet intelekta veicināšana esot O.......kur viņš to izfantazējis, klajņodams pa pasauli /ceļotājs/?
MUMS pietiekoši sportaklubu,izklaides pulciņu,radošo pulciņu un daudz kas cits bet viņam esot 0........pašam intelekts nobremzēts.

ojj, 21.03.2011 10:34

Pilnīgi piekrītu..ka augstskolās pasniedzēji..cilvēkus iegrožo..
klonē sev līdzīgos, un nogalina katru asnu.. velmi un motivāciju:(
Viņi dara tā, kā "viņiem"kādreiz darīja:D ,bet laiks iet uz priekšu.. un nevar visu laiku dzīvot "pagātnes" rāmī..

nu, 21.03.2011 10:34

Vidusskolnieka mamma - kāda ir jūsu loma bērna dzīvē? Cik daudz laika jūs pavadat kopā, cik daudz laika veltāt, lai iemācītu bērnam elementāro, ko skolotājam skolā vairs nebūtu jāmāca? Bērnam skolā ir garlaicīgi? Protams, jo mācīties taču ir stulbi un nekam nevajadzīgi. Labāk būtu 8 h skolā pavadīt spēlējot spēles, dziedot jautras dziesmiņas un nodarbojoties ar keramiku. Kam gan vajadzīga garlaicīgā gramatika, matemātika un fizika..Un skolotājiem acīmredzot ir jāģerbjas kā klauniem un jāvada stunda dejojot uz galda, jo citādi pievērst datora un TV notrulināta bērna uzmanību ir grūti.

vidusskolnieka mammai, 21.03.2011 10:39

Arī šis ir jautājums, par ko nāktos runāt...;) KĀDĒĻ jūsu bērni mācās vidusskolā? Ja jau tur ir tik garlaicīgi, ja neko nemāca? Vajadzēja pēc pamatskolas iet mācīties kādu arodu, sākt pelnīt pašiem un tad par saviem līdzekļiem izvēlēties, kā un kur papildināties.
Tā nu tas cilvēks iekārtots, ka viss, kas bez maksas, viņam šķiet nevērtīgs, vērtīgais nāk par maksu. Ja tā domājat, tad tā arī darat! Nemocat vidusskolas skolotājus ar slinkiem un neieinteresētiem skolēniem! Man meita gribēja mācīties un mācījās. Nu jau vairākus gadus kā beigusi maģistrantūru... un tur darbu aistāvēja uz desmit, kaut skolā bija arī septītnieki...

stulbais metodiķis, 21.03.2011 10:45

a lai tas dūle normāli iztirzā un atbild uz jautājumu, kāpēc vispār ir jāmācās, ja amatos un pie naudas vienalga tiek nekaunīgākie, fiksākie un pietuvinātie, nevis teicamnieki.

 (๏̯͡๏), 21.03.2011 10:58

tas dullis ir pataloģisks!
skolām esot jāorientējas uz atpalicējiem ...
nē, priekš atpalicējiem ir speciālas skolas

skolotāja-pensionāre,, 21.03.2011 11:17

kas jau divus gadus nestrādā skolā.Jā, skatos šos raidījumus, bet liekas tādi virspusīgi, nav mērķtiecīgi, nolīdzina uz O (!) intelekta attīstīšanas iespējas. Par metodēm: cik daudz nav būts semināros , kursos par grupu darbu, par integrētajām mācībām,par kritisko un radošo domāšanu, saskarsmes kultūru, par augstāko domāšanas prasmju attīstīšanu (sk. E. de Bono u.c.),par daudzpusīgo spēju intelektu, skolās ir interaktīvās tāfeles, datori, projektori. Par laimi, es strādāju skolā, kur tas tika pamazām iedzīvināts. Novērojumi liecināja, ka ne visiem skolotājiem tas bija pieņemams, vieglāk bija strādāt pa vecam. Visgrūtāk mainīt skolotāju domāšanu. Es tomēr domāju, ka jādomā par to, lai būtu interesanti (bet ne izklaidējoši). , lai skolēns vairāk darbotos pats, jo šī tomēr ir cita skolēnu paaudze, un skolotājam jābūt lielam meistaram. V. Dūle - lai veicas, bet, liekas, ne visai veiksmīgs vadītājs. Vajadzētu savākt vairāk faktu no skolām, virzīt sarunu konkrētāk, mērķtiecīgāk.

ciniķis, 21.03.2011 11:23

Nesaprotu, ko tas Viesturs tā cepas par apmācību? Jāsagrauj pēdējais, kas palicis no krievu laika izcilās izglītības sistēmas? Tak to bez viņa lieliski māk? Atzīmju vietā - smaidīgi purniņi, ka tik bērniņu netraumēt, smadzeņu trenēšanas vietā - prezentācijas, multenes un komiksi, kas rezultātā izaudzina nedomājošo dārzeni, motivējot ar "kam tie cipari vajadzīgi"? Un sacensību gara vietā, tā vietā, lai katram liktu pierādīt, ar ko viņš ir labāks, pārāks, katrs tiek mierināts, ka pilns ar ģēnijiem, tik skolotāji tizli, nemāk atklāt to talantu :) Rezultāti jau dzīvē pierādās - pat darbā vairs neviens inženieris nemāk ko pierādīt ar zīmuli un formulu, viņam vajag prezentāciju. Lai bildītes braukā.

Konservatīvais, 21.03.2011 11:33

Kāpēc tad dzīve pēc skolas tik nežēlīga? Kāpēc darba devējs nemaksā katram jaunam gurķim lielu algu? Sāk ar kapeikām, tipa pierādīsi, ka esi ģēnijs, dabūsi prēmiju, pagaidām tu esi nulle. Kāpēc katram jaunpieņemtam studentam neļauj pārveidot firmas darbību absolūti pa jaunam, radošam, bet liek pakļauties tradīcijām un pieredzei? Kāpēc darbā nevar būt interesanti, radoši, bet ir garlaicīgi, ar rutīnu, bez interaktīvām tāfelītēm, bet ar pildspalvu un dzēšgumiju? Kāpēc ja cilvēks šefam pateiks, "zini, man tie cipari galvā neturas, aizmirsu es, ko mūsu kantorim tie MK noteikumi liek", viņu atlaidīs, nevis pateik "ēē, vecīt, kāds tu radošs ģēnijs, varbūt tev citu darbu iedot"? Man domāt, tas viss ir speciāli - lai darbā karjeras griestus sasniedz pēlēkā masa, kuri zina uz ko iet, kuri mācās konservatīvās skolās, stingrībā un tradīcijās. Bet tie 95%, kuriem skola jātaisa par kinozāles, disenes un Myth Destroyers apvienojumu, tie arī dzīvē neko nopietnu nesasniegs.

Joks, 21.03.2011 11:48

Vienkāršas lietas ir pareizākās. Aizmirsīsim totalitāro terminu ''apmācība''. Cilvēks nav lops, kurš jāapmāca, kad sēdēt, skriet, domāt utt.

Cilvēks kā atbildīga sociāla būtne mācās un pats galvenais - mācās mācīties, tas ir mūsu kultūras pamatos, tas nav mums jauns vai svešs jēdziens. To intuitīvi pieprot lielākā daļa cilvēku. Ar apmācību vien varētu saprast motivēšanu, atbalstu.
Vajaga, protams, runāt arī par to, kas ir motivēšanas problēmas, lai zēniņi un meitenītes vienkārši neizslīdētu cauri konkrētam izglītības posmam bez liekas piepūles, jo tā ir ērtāk, lai vecāki ar savu pieredzi spētu motivēt, ne greizsirdīgi nolikt kaktā bērna pedagogus, lai pedagogu nervi un veselība netiktu nostādīti pretī kaut kāda tur kurkuļa intelekta attīstībai, jo pedagogi nesaņem gandarījumu.

Un tad nebūs nekādas histērijas par vārguļu un sliņķu fantāzijās radītu intelekta apokalipsi. Cilvēki saprot, ko nozīmē mācīties, cilvēki, arī mazi gados, spēj patstāvīgi iedomāties. Tas, kurš spēj iedomāties, ir izveidojis sevī sesto maņu, nodrošinājis savam intelektam tiešu sasaistes kanālu ar vidi, kurā dzīvo.

Dūles kungs, ja jau esat aizskāris šo tēmu, Jūsu uzdevums ir palīdzēt atrast iespējas paplašināt šo kanālu, ne vaimanāt par apokalipsi un meklēt attaisnojumus un vainīgos. Jauniešiem ir jādzīvo, ne kārtējo reizi jāstreso par kaut kādu tur muļķīgu galu kopā ar patrūcīgi izglītojušos programmas vadītāju.

zurka, 21.03.2011 11:53

Atbildība
* Ieklausīšanās
* Iedziļināšanās
* Sadarbošanās
* Motivācija

No šiem te faktoriem pirmajā vietā būtu jāliek motivācija un tad ieklausīšanās. Bet motivācijas devējam ir jābūt vecākiem, kas paši saprot un arī bērnam ieskaidro, kāpēc vispār ir jāmācās.
Mūsdienu bērni un diemžēl arī pieaugušie šķiet vispār neprot (negrib) klausīties un kur nu vēl ieklausīties citos. Visur tik kliedz -Es! Es! Man! Laikam tā ir arī ģimenē - mazais ģimenes dieveklis ir uzmanības centrā, kliedz, bļauj, saka jebko un panāk to, ko vēlas, tai skaitā uzmanību. Bet klasē ir daudz bērnu, un visi grib uzmanību, bet neviens negrib sevi ierobežot un ieklausīties otrā.
Kamēr tā visa nav, nevar sanākt iedziļināšanās un sekmīga sadarbība.
Bet par to brīvo izvēli ko bērnam mācīties, kas viņam patīk , kas ne... šitajā grāvī jau mēs vienreiz pavisam nesen iebraucām un konstatējām, ka jaunie cilvēki neizvēlas to, kas prasa piepūli, un tāpēc tagad trūkstot eksakto zinātņu speciālistu.
Saprotiet taču - dzīvē ir lietas, kas ir jāapgūst neatkarīgi no gribēšanas. Un tikai tad var domāt par lielākiem panākumiem. Atceramies kaut vai Raimondu Paulu un citus slavenus mūziķus. Ar slinkošanu un brīvu izvēli spēlēt futbolu vai datorspēles nekas no viņiem nebūtu iznācis.
Skolēni ir jāsagatavo darba dzīvei. Un tā ir skarba. Neviens darba vietā neprasīs, ko tu šodien vēlies darīt un kā tu šodien jūties utt. Būs jāstrādā un tūlīt pēc saulainā skolas sola tas būs liels diskomforts siltumnīcas stādiņiem.

janka >>>>Joks, 21.03.2011 11:56

Piemēra vērts viedoklis.
Tikai... jau nākamajā raidījumā tas tiks apbērts ar mistiskiem citātiem, statistiku, palienētiem viedokļiem, kam vajadzētu liecināt par projekta autora kompetenci izglītības jautājumos.
Kāpēc gan dūlem ar čomu ēķi nesamesties, nodibināt skolu un parādīt visiem, kā tās lietas jādara?

vērotājs, 21.03.2011 12:06

Senāk skolotajiem pat prātā nevar ienākt par kādu palīgskolu un narkomānu auklētavu izglītības ministrija ir padarījusi skolu: nedrīkst likt atzīmes,nedrīkst izsaukt pie tāfeles. Pat burtnīcu nav, narkomāniņš var nepamanīt, ka jāpieraksta uzdotais, var vidusskolā vispār nemācēt rakstīt, vien ievilkt ķeksīti darba burtnīcā gandrīz vienīgajā pareizajā kvadrātā. Ja narkomāniņš atbildot uzdoto sapratīs, ka ir nulle, var taču apvainoties, paņemt kalašu un kā ārzemēs apšaut gudros skolotājus un skolniekus.Skolā nu jau pat sociālais pedagogs ieviests, lai rūpētos par skolnieku labsajūtu, nevis izglītību.Pat ja abi vecāki padomju laika skolotāji viņi aizgājuši pie klases audzinātāja nevar dabūt atbildi - kā bērns mācās? Atzīmju nav, vērtējuma nav, skolotājs stundām ilgi spiests rakstīt blefu izglītības ministrijai un pat nedzird ko skolēns atbild.
Izglītību iespējams iegūt tikai pie tā saucamās "ratiņa skolas", kā drukas aizlieguma laikā mājās.

Asja, 21.03.2011 12:10

Gribu ieteikt tiem,kam tik ļoti nepatīk raidījums-ir tāda lietiņa kā televizora pults.Ir instrukcija,ko ar viņu jādara,lai nav jāvemj.
Un par skolu-Manu dēlu izslēdza no9.kl.par nesekmību,šodien vīņš ir lielas firmas vadītājs.Vēl šodien viņa skolotājus nesveicinu.Kas bija pa vidu-citreiz.

paldies, 21.03.2011 12:11

* Atbildība
* Ieklausīšanās
* Iedziļināšanās
* Sadarbošanās
* Motivācija
* Empātija
* Vērtības
Sarakstam varētu pievienot arī mērķtiecību un disciplinētību. Sākumā jau protams, lai tā disciplinētība parādītos, ir drusku "jāpalīdz". Bet te talkā nāk pat tik vienkāršas lietas kā dienas režīms un cieņa pret citu cilvēku laiku (stundu sākuma nekavēšana utt).

Skandināvu izglītības filozofija balstās uz bērniem un viņu spējām un vajadzībām dažādos vecumos: līdz skolas vecumam bērniem tiek dota liela brīvība - viņi var izmēģināt visdažādākās nodarbes - mākslu, sportu, dejas, rēķināšanu, lasīšanu, mūziku utt, jo caur šīm nodarbēm atklājas viņu dabas ieliktais talants. Tai pašā laikā pirmskolas iestādēs ir divas vispārinošas audzināšanas iezīmes - bērni veic dažādus mājsaimniecības darbus un pēc iespējas vairāk uzturās dabā un iemācās sadzīvot un rūpēties par to.

Skola pārņem atraisītus un talantīgus bērnus un sāk likt tiem klāt lietas, kas dzīvē svarīgas - smadzeņu treniņu, disciplinētību, mērķtiecību, sadarbību, prasmi iedziļināties lietās, izteikties un pamatot savu viedkli, līdzcietību un līdzatbildību utt. Mazajās klasēs tiek saglabāta māksla un mūzika, kas ar laiku iziet "ārpus" skolas, jo ja bērnam patiesi ir talants šajās jomās, tad vajadzīgi cita līmeņa pasniedzēji un tos nodrošina ārpusskolas izglītība.

Paldies Viesturam un raidījuma atbalstītājiem, ka rosina domāt par izglītību un ko īsti ar to saprotam. Man personīgi ļoti patika atziņa, ka šodien vecāki no bērniem var mācīties gandrīz tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, kā bērni no viņiem ;)

Mamma, 21.03.2011 12:23

Viedokļus no vairākām pusēm lūdzu!!!!!
Kur skolotāji,direktori uttt, cilvēki ,kas ikdienās strādā ar bērniem!!!!!
mammas jau mums ir interesantas,bet pateikt,ka bērnam pirmā klasē jāizvēlas kā viņš grib mācīties???????????
Ko vēl mēs tam bērnam uzkrausim????
Jau tā viņi gudrāki nekā mēs visi bijām skolu sākot un var būt,ka tāpēc arī ir tik grūti...
ir jābūt individuālai pieejai to gan es atbalstu, bet savādāk-
pagaidām raidījums tikai izraisa diskusijas un tas jau laikam arī bija vajadzīgs!!!!!!!!!!

dzīves skola, 21.03.2011 12:32

Vietām komentāros vecāki un skolotāji tiek pretnostatīti - skolotāji saka, ka vērtības jāieliek ģimenē, vecāki saka, ka skola atbildīga par to, lai bērnam iemācītu izglītības programmās paredzēto. Lai kaut ko pozitīvi mainītu jāsaprot, ka nākotnes cilvēka audzināšana ir kopīga atbildība - vecāku, skolas, radinieku, kaimiņu. Mēs visi viens otru ik brīdi kaut kādā veidā mācam - ikviena dzīves situācija ir mācību stunda. Pieaugušo attieksme un rīcība ir labākais piemērs bērnam - it īpaši, ja pieaugušie rīkojas pretēji tam, ko paši saka vai kas rakstīts grāmatās ;)

Inta, 21.03.2011 12:37

Pat tad, kad Einšteins bija atrisinājis dažus no pašiem dziļākajiem Visuma noslēpumiem, viņš saņēma atteikumu, lūdzot universitātes docētāja darbu. Tad viņš prasīja skolotāja darbu kādā vidusskolā, un arī tur tika atraidīts.

Viņš strādāja ar intuīciju. Vēlāk, uz jautājumu par domāšanas stilu, viņš atbildēja pavisam vienkārši - "iztēle ir daudz svarīgāka nekā zināšanas."
------------
Iecitēju, plus:
varbūt labāk to jau pieminēto grāmatu iztulkot?!
Lai taču katrs caur savu prizmu ar izlaiž, as un kā kuram labāk?
:)?

nta------>tiem, kam poblēmas Gūglē ko sameklēt:, 21.03.2011 12:41

http://www.criticalpoints.org/The_Learning...

vai esam gatavi?, 21.03.2011 12:44

Vai vecāki un skolotāji būtu ar mieru, ja skolu programmas tiktu veidotas sadarbojoties? Vienīgais, kas visām skolā ir nepieciešams vienots, ir kaut kādi minimālie standarti svarīgākajos mācību priekšmetos. Bet visu pārējo skolā varētu mierīgi noteikt paši skolotāji, sadarbojoties ar vecākiem un bērniem. Vai tas skolām iedotu lielāku brīvību mācību procesu organizēt radošāk? Iesaistot izglītības procesā vietējos uzņēmumus, lauku saimniecības, pašvaldību utt. Ir daudz labas lietas, kas padomju gados līdzēja personības veidošanai un sadarbības prasmju apgūšanai - kaut vai tie paši lauku darbi, vai veco ļaužu pansionātu apciemošana, pat militārās stundas.

Inta, 21.03.2011 12:48

večuks, 21.03.2011 10:00
----------
Visai ģeniāli pateikts, taču diemžēl pamatbāzi, lai nevajadzētu 'vergot" priekš tās izdzīvošanas vien, jau nez te, nedz arī citviet tāpat neviens nenodrošina...
Tā kā viss tiek darīts, lai tādai liekai greznībai laiks ar neatrastos.
Neatrodas pat laiks senčiem iemācīt nemest visu konču papīrīšu drazu zemē,utt. kur nu vēl tik glaunas lietas, kā uzskaitījumā 1,2,... utt.
Tā kā iesecini - "darba lopiņus" bez liekām prasībām
kādiem valstiskās sistēmās parasti vien vajag.
Nodokļus un jūgu, kam uzkraut tik...
:)::(:

reāliste, 21.03.2011 12:52

Vakar pirmo reizi skatījos raidījumu, tāpēc pieļauju, ka manis nosauktās lietas ir pārrunātas, bet tomēr... Jārunā būtu par: 1) mācību grāmatām katrā priekšmetā jābūt visā valstī VISĀS skolās vienai, neviss kā tagad- nepārbaudītas, ar kļūdām. Tās ir jāsastāda neviss skolotajiem, kas nesen beiguši neklātuienē kādu ped. inst., bet gan metodiķiem ar stāžu. Jo pašlaik šķiet, ka katrs, kam ienāk prātā, raksta grāmatu, 2) Skolotājiem jāstrādā "uz" vidēji labajiem un labajiem(runa ir par sekmēm) bērniem, nevis kā raidījumā teica Ulme- jāstrādā ar vājākajiem bērniem, labie jau paši tiks līdz(sviests!!!!! un tas tika pieņemts kā super domu grauds). Ar tiem, kas netiek līdzi, papildus jāstrādā skolotāju palīgiem(kā tas ir Anglijā). Skolotāju palīgu institūcija ir OGLIGĀTA! 3) jāpārvērtē dažu priekšmetu apmācibas lietderība attiecīgās vecuma grupās. Šeit es runāju par sākumskolas programmu. Izskan info, ka, lūk, angļu val. varētu nemācīt no 1.klases! Situācijā, ka valodas zināšanas joprojām ir ļoti zemas! Tai pašā laikā ievads astonomijā ir 4.klases dabas mācības programmā! Interese par astromiju diez vai ir 10 gadīgiem bērniem. Pieņemu, ka Dūles kungs izlasa komentārus. Manis ieteiktās tēmas(ja jau nav skatītas) ir kā ieteikums tieši viņam. Un vēl- nesauciet uz raidījumu "blondīnes", bet gan vairāk praktiķus, metodistus. Tad arī var veidot sakarīgus dialogus. Piemēram VAldis Melderis- super, reāls vecis, bez bla-bla.

zurka, 21.03.2011 13:04

Vispār cilvēks, kam pašam nav bērnu vai pats nekad nav strādājis skolā, nevar būt kompetents raidījuma vadītājs. Citādi pašlaik tikai braucam uz emocijām un neprofesionāliem spriedumiem par mācīšanu un mācīšanos.
Pieaugušo dzīvē ir ļoti maz tādu brīžu, kad vari darīt tikai to, ko pats gribi. Lielākoties ir jārēķinās ar citiem cilvēkiem, sabierdriskajām normām un visādiem noteikumiem. Bērniņiem jāiemāca, ka jādara arī tas, ko negribās. Citādi nebūs neviena, kas traukus mazgā vai istabu tīra. Bērniņiem jau agrā vecumā ir jāsaprot, ka viņš nav pasaulē vienīgais. Citādi jaunajam cilvēkam nekad nebūs labu attiecību ar citiem. Un tas ir ļoooti svarīgi.

piebilstot reālistei, 21.03.2011 13:07

Papildus ierosinājums par tiem uz raidījumu aicinātajiem - kā skatītājam man ir interesanti uzzināt, kā izglītojušies tie, kam dzīve izveidojusies "veiksmīgi", kas īsteno savus talantus, kas darbojas savā profesijā ar prieku. Pie tam no dažādām jomām, sākot ar, piemēram, Latvijas Finiera vai igauņu Skype vadītāju un beidzot ar Prāta Vētru vai mūsu izcilajiem mūziķiem un māksliniekiem. Viņu ceļš uz sasniegumiem, tai skaitā ko un kā viņi mācījušies (un mācās), var kalpot par atklāsmi un iedot izglītības sistēmas "lietotāja" skatupunktu.

zurka, 21.03.2011 13:12

Diez vai kāds sliņķis ar savu slinkumu ur tālu dzīvē ticis. Tālu ir ticis tas, kurš savu slinkumu ir pārvarējis. Tas kurš ir spējis piespiest sevi darīt arī to, ko negribas.

Pilsonis, 21.03.2011 13:15

Ar lielu brīnīšanos turpinu skatīties LNT grābstīšanos ap izglītības jautājumiem.
Ar neveikli uztrenētā biedra Dūles un nekorektas raidījuma montāžas palīdzību apzināti tiek jaukti izglītības saturs, formas, metodes un pakāpes.
Kā padomju laiku kampaņās tiek sacelts troksnis, radīts haoss lai pēc tam meklētu vainīgos un apbalvotu neiesaitītos.
Vai mēs nepiekrītam, ka izglītības mērķis ir radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošana, apstākļu radīšana nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē? Varbūt ir iebildumi pret valsts formulēto iespēju nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli?
Nevienā no manis skatītajiem raidījumiem neizskanēja būtiski iebildumi pret šiem izglītības mērķiem. Gluži pretēji- vairākas reizes izskanēja ierosinājumi šādas lietas noteikt ar likumu, bet kā redziet tas jau sen ir izdarīts.
Ja nepiekrītam, tad iesniedzam Saeimā likuma labojumus. Piemēram: sagatavot kvalitatīvus, darbīgus, dziedošus un dejojošus sēņu lasītājus Eiropas Savienībai.
Arī par pašu izglītības saturu Latvijā domā līdzīgi kā pārējā Eiropā. Latvijā noteikts, ka izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts.
Izglītības saturs jebkurā valstī nepārtraukti mainās un ir viena no lielākajām izglītības sistēmas problēmām. Ja kāda valsts saka, ka tā tai nav problēma, tad kaut kas ar izglītību šajā valstī nav kārtībā. Latvijas problēma šajā jautājumā ir nepārdomāta, haotiska, nesagatavota un nepārtraukta izglītības satura maiņa.
Bet nevaram runāt par izglītības saturu, ja neesam iepriekš vienojušies par izglītības mērķiem. Diemžēl raidījumos regulāri vērojama apzināta izglītības mērķu un satura pretnostatīšana un jaukšana. Var kļūdīties raidījuma dalībnieki, bet šādas fundamentālas kļūdas ir jāprot nekavējoties korekti izlabot raidījuma vadītājam. Diemžēl tas praktiski nenotiek.
Raidījuma un visa projekta mērķis tiek formulēts kā „Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība”. Bet jau kurā raidījumā tiek konstatēts, ka ar intelekta attīstību (zināšanas) ir gandrīz normāli, bet problēmas sagādā pārējās divas izglītības satura sastāvdaļas- prasmes un attieksmes. Jo raidījumā vairākkārt runāts par jauniešu neprasmi un negribēšanu strādāt. Vai raidījumam nebūtu pēdējais laiks mainīt akcentus?
Manī izbrīnu radīja kāda anonīma skolotāju aptauja. Tajā it kā 90% skolotāji norādījuši, ka viņiem riebjas iet stundās. Pēc konteksta varēja noprast par šāda pētījuma eksistenci it kā Latvijas Universitātē. Ja tas tā, gribu lūgt universitātes pedagoģijas studiju vadītājus atslepenot šādu unikālu izpētes materiālu. Domāju- tas būtu unikāls pasaules mērōgā.
Savā darbā esmu saskāries ar simtiem skolotāju, bet neviens no viņiem man oficiāli vai neoficiāli nekad man nav teicis, ka viņam riebjas strādāt skolā. No pieredzes zinu- šāds skolotājs ilgstoši skolā nevar pastāvēt, viņš psiholoģiski un fiziski sabrūk. Šāds „pētījums” man atgādināja sarunu par neticīgu mūku iespējamību kādā Francijas klosterī. Klostera abats stāstīja, ka ir bijuši vairāki šādi gadījumi. Cilvēks iestājas klosterī, kaut gan netic Dievam. Daži no viņiem vēlāk no sirds pievērsušies ticībai. Bet pārējie stāsti bija bēdīgi- cilvēki aizgājuši no klostera, sajukuši prātā, paši sevi fiziski iznīcinājuši. Protams, par savām izjūtām skolā atsevišķi skolotāji norādījuši šaubas, nedrošību, apmulsumu, nepietiekamu teorētisko un praktisko saga

nepiekrītu Dūlem, 21.03.2011 13:17

Sistēma nekad nebūs laba, bet sistēmai ir jābūt. Nedomāju, ka tā ir tik slikta, nekam nederīga un tik ļoti nomāc mūsu nabaga dūkulīšus. Man ir četri bērni un nav bijusi neviena neatrisināma problēma ne skolās, ne bērnudārzos.
Domāju, ka mūsu valstī atbildība no vecākiem vispār netiek prasīta, vai tas tiek darīts ļoti formāli. vecākiem būtu jābūt ideālai sadarbībai ar skolām, skolotājiem, lai pēc iespējas ātrāk pamanītu bērnu izslīdēšanu no sistēmas, meklētu tam iemeslu un risinātu to.
Raidījumā tika pieminēts, ka mūsu valstī nav vietas, kur attīstīt intelektu. Nepiekrītu- ir muzikas skolas, mākslas skolas, dažādi pulciņu, studijas. Tikai pašam jāgrib un vecākiem jāpiepalīdz šīs vietas atrast. Mūsu valstī lielākā daļa tikai šēž un īd, gaida, ka viņus kāds izgītos un pacels viņa intelektu....
Lielākā nelaime mūsu skolās ir 1.vecie skolotāji, kuriem viss riebjas, īpaši bērni.2. Mācību grāmatas, piemēram, krievu valoda, vienkārši baisa.
3. Birokrātija
Pārējais viss atkarīgs no cilvēkiem, no ģimenēm - bērniem jābūt mīlētiem, vajadzīgiem, bet arī jādara tas, kas jādara- jāmācās. Un tas nav viegli.

Pilsonis, 21.03.2011 13:18

Protams, par savām izjūtām skolā atsevišķi skolotāji norādījuši šaubas, nedrošību, apmulsumu, nepietiekamu teorētisko un praktisko sagatavotību un daudz ko citu. Bet tas ir normāli, ja cilvēks aug savā profesijā un meklē savu ceļu dzīvē. Protams, ka daudz vairāk savas izjūtas pirms mācību stundas raksturo kā atbildību.
Vairākas reizes esmu no sirds pārdzīvojis par tiem pedagogiem, kuri piedalās raidījumos. Mani pārņem neērtības sajūta, redzot kā labs pedagogs nesaprot, ka nokļuvis manipulatoru nagos. Ka raidījuma veidotāji viņa domas „apgraizījuši” vai izrāvuši no konteksta.
Sevišķi saasināti uztvēru pedagoģes no Jūrmalas dalību pēdējā raidījumā kopā ar meitu. Liekas, ka Jūs esiet laba pedagoģe un Jums ir brīnišķīga meita, bet vai mums jāpiedalās savu kolēģu trūkumu meklēšanā? Pedagoģijas pamatlikums taču liek balstīties uz pozitīvo cilvēkā.

ex-pedagogs, 21.03.2011 13:32

Un tā. Zintnieki klasisko pedagoģiju iedala mācību teorijā (didaktikā) audzināšanas teorijā un attīstības teorijā. Pēdējā pedagoģijas sadaļa ir ieviesta vēsturiski nesen. Neiedziļinoties teorētiskās niansēs, pedagoģijas subjekts (tas, kā labā viss tiek darīts) ir personība, bet pedagoģijas kopējais mērķis ir izveidot (izaudzināt, izmācīt un attīstīt) likumpaklausīgu pilsoni.
Ceru, ka tiktāl viss saprotams :)
Tālāk: metodes un līdzekļi, par ko tad Dūles komanda arī peras, mēģinot sastādīt galaprodukta (t.i. izglītotas personības) pazīmes. Tomēr komandai spēcīgi pieklibo t.s. zinātniskais aparāts.
Gribu piezīmēt, ka izmantotās žurnālistikas metodes pedagoģijā nederēs - to mērķis ir manipulēta ar sabiedrības apziņu, lai gūtu materiālus labumus (Dūles komanda taču saņem atalgojumu par padarīto?).
Pedagoģijas metodes ir orientētas uz noturīgu uzvedības modeļu izveidi un faktiski ir valsts stratēģiskās attīstības pamats.
Tad par ko es te? :) Žurnālistiski ir pieļaujams tikai norādīt uz problēmsituāciju, nevis uzspiest sabiedrībai nekompetentas atziņas.
Un vēl. Šobrīd nav nevienas zinātniskas teorijas un pat vienotas izpratnes par to, kas ir vai nav intelekts. Faktiski "intelekts" ir fikcija un abstrakcija.
Un turpat. Izmantot marginālus gadījumus normas izskaidrošanā ir nezinātniski. Turklāt tiek noklusēts par pierādījumiem, kuri rāda, ka ģeniālas personības tādas ir bijušas jau no bērnības, piemēram, pašreiz aktuālais Pelermans no Krievijas, kurš pierādīja Puankarē teorēmu (sk, i-netā) :)

garlaicības māktā, 21.03.2011 13:57

Cien.Dūle! Arī Jūsu raidījums bija garlaicīgs, jo visu laiku malāt vienu un pašu - skolā garlaicīgi, garlaicīgi. Viss taču nevar būt interesanti, piem.,šaurā ē lietojums vai apzīmētāja noteikšana, jo šīs lietas ir gan standartā, gan programmā. Un vispār bieži vien vidējam skolēnam nemaz nav ko teikt, jo neko nav lasījis, nevienu izstādi vai izrādi nav redzējis, tāpēc nevajag teikt, ka skolā neļauj izteikt domas. P.S. Cien.Dūle! Nevis GRIBĀS, bet GRIBAS.

rūdolfs, 21.03.2011 14:11

Man ir 3 bērni. 24, 15 un 7 gadi. Visi trīs mācījās/mācās dažādās skolās. Vecākais neizrādīja nekādu interesi pret pasauli (lai gan centos), bet labi mācījās. Rezultātā strādā par vidēja līmeņa vadītāju ar vidēja līmeņa algu. Vidējais taisās beigt pamatskolu un neturpināt mācības vispār (man par šausmām). Mācās knapi. Toties ir radošs, piedalījies visās iespējamajās mākslas un amatniecības olimpiādēs. Iekārtojis savu darbnīcu, nodarbojas ar tehniskām inovācijām. To redzot priecājos, jo top nākamais Edisons. Mazākais mācās itkā prestižā skolā, ir mežonis. Bet no otras puses: tās skolas prasības ir tik savdabīgas, ka atgādina The Wall filmu. Lielgabalgaļas ražošana attīstītajam kapitālismam. Ko darīt? Uzspļaut kanoniem un audzināt bērnu attīstot viņa spējas. Un vēl - nost ar vispārējām vidusskolām! Jābūt specializācijām.

Inta---->rūdolfs, 21.03.2011 14:11, 21.03.2011 14:17

Nepiekrītu par tām vidusskolām. Tā varbūt būs tikai pēdējā, garām palistā iespēja jau tajā vecumā kaut cik labo un kresio puslodi smadzenēs nolīdzsvaot. Tirgum jau tik šauro specializāciju vai leilgabalu gaļu vien vajag. Tad ilgi tam darbiņam laika vairs nebūs...
Tā pat ekzaktie (RTU) satraucas, ka nāk uz augskolu un neko daudz no matemātikas, fizikas, par ķīmiju nemaz nerunājot, jaunatne nejēdz.
:)

cirks, 21.03.2011 14:27

Atbildību un vērtības māca ģimene, tātad, ir, kas māca. Tas ir labi, ka Einšteinam skolā bija garlaicīgi, jo uzdevumi atbilda pārējo neeinšteinu spējām, citādi skolā būtu garlaicīgi viņiem. Mūsu spējas nosaka vadošā smadzeņu puslode. Matemātiķiem tā labā puslode, kas dos labāku spēju fantazēt, izteikties simbolos, vizualizēt kopainu. Kā ierosinātā diskusija mainīs situāciju, ja mēs paši nemainamies????? Izvirzot dīvainas tēzes? Neizglītojoties un pļāpājot??? Rādot dīvainus sižetus par 2.klases uzdevumiem, kādi bija arī 80.gadu grāmatās un saucās "cietie rieksti"?

Nu uzraksta piemēram šādu rakstu un analizē problēmas, kāpēc tad tā notiek
http://www.apollo.lv/portal/life/articles...
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/witness...

Šeit ir tiešām reālas problēmas apsaktītas.
http://www.calis.lv/forums/tema/18115799-parak-g...
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/370262-augstak...

Inta, 21.03.2011 14:38

cirks, 21.03.2011 14:27
------------
Nepazīstu personiski nevienu, kam skolā nebūtu bijis garlaicīgi, bet turp jau liek iet, lai laiku sociāli kaut kā pavadītu un nmājās nesēdētu vien... Obligāti piespiedu kārtā, kā uz darbu, tā teikt.
:)
Lai iemācītu sabiedriskoties kaut vai un domāsanas pamatelementus.
Žēl, ka no Rietumiem pārņemti viss bez jebkādas kritikas un tagad tās darba burtnīcas un ķeķsīšu vilkšana vien modē, plus ar visām tiem, garīgi atpalikušajiem domātajām, alternatīvajām apmācību sistēmām arī.
:š

Kāzu Viesis, 21.03.2011 14:50

Visa Dūles psihošana ir balstīta uz dažu populārzinātnisku grāmatiņu apgrābstīšanu sametot visu vienā putrā - 6 domāšanas cepures, mācību teoriju, un citas pseidozinātnes, kuras apstiprinājumu guvušas tikai pāris eksperimentālos projektos.
Reālo dzivi joprojām virza inženieri, kuri ir apguvuši klasisko fiziku un mehāniku, IT ģēniji ir cilvēki kuriem nav problēmu saskaitīt 4 skaitļus utt.
Dūlesveidīgie ar vidusskolas izglītību dzied Vudstokā un Zaķusalā, kā arī filmē Ugunsgrēkus un Būt mīlētai.

mmhm, 21.03.2011 15:08

Es ka berna mamma esmu prieciga, ka Dule ir pacelis jautajumu par izglitibas kvalitati. Nesaprotu, kapec skolotaji ir tik traki apvainojusies.. laikam sitiens ir trapijis pareizaja vieta, jo macibu kvalitate ir loti slikta daudzas Latvijas skolas.

a, 21.03.2011 15:10

Esmu studējis labās R-Eiropas Universitātēs un mana pārliecība ir, ka Latvijas pamatproblēma tomēr ir nekompetence, kas ir tieši saistīta ar to, ka mums izglītības ir ļoti, ļoti vāja un nekonkurētspējīga. Jāsalīdzina ir NEVIS skolu un Universitāšu programmas, bet gan skolēnu un studentu zināšanas!!! Ir absurdi, ka 9. klases skolniekiem māca bioloģijā to, kā sauc katru koka mizas šūnu un kādass ir tās katras funkcijas, bet skolēns nevar atšķirt osi no alkšņa, kumelītes no klinģerītēm utt. Un tas ir attiecināms uz pilnīgi visiem priekšmetiem. Matemātikā absurdi sarakstīti, mākslīgi sarežģīti uzdevumi, no kuriem bērns nemācās pilnīgi neko - ne loģiku, ne matemātiku, tikai iegūst riebumu pret skolu kopumā. Tanī pat laikā cik vidusskolas beidzēju māk izrēķināt procentus visādos veidos -10, 15%...labi ja.
Izglītības sistēmai ir jāvelk resna strīpa pāri un precīzi jānokopē kādas tādas valsts, kas ir slavena ar savu labo izglītību, modelis, piemēram, Somija. Un tad jau, kad būsim pārtulkojuši viņu grāmatas, uzdevumus utml., tad varēsim skatīties, ko tur uzlabot, ko pielāgot. Mūsu visas programmas balstās uz pilnīgi idiotiskām padumjo laiku programmām, kas haotiski samudžinātas nepareizajā virzienā! Skolu programmas pilnīgi visos priekšmetos ir jāvienkāršo! Visma 3-5 reizes! Jo bez pamatiem valstij nav nākotnes un ar tādu izglītības sistēmu, nākotne nevar būt. Agri vai vēlu mēs pie tā tāpat nonāksim.

Inta, 21.03.2011 15:21

Henry Pootel, 21.03.2011 14:42
--------
Ķīna neinteresē, lai krievi ar to cīnās.
Supervalsts jau drīz Indija būšot. Tā cti & viņi paši ar.
:)
Varu pastāstīt, kā arābi "no iekšpuses "ieņem ES, Angliju tajā skaitā.
Skolas - specdisciplīna un nekādu "tiesību tikai jaunajiem" vien.
Kazarmu režīms, tā teikt. Nedomāju, ka tos visos sazvērniekiem vien gatavo - drīzāk jau "izdzīvošanai" un dajebkuros apstākļos...
Par savējo etnosu domā un nevis, kā pūst visiem vējiem līdzi tik.
Un lai ar skaitās, ka ar uz tilta it kā starp A Un R esam, jāmāk vēl nostāvēt uz tā un, vēlams, ar taisnu muguru tad arī.
Der?
:))

Zane, 21.03.2011 15:24

andris, 21.03.2011 06:44
a)mācībām nav jābūt aizraujošām. Gribat sagatavošanu dzīvei? Nu, te arī ir. Domājat, pēc skolas varēs ķerties pie uzņēmumiem, lai izklaidē savus darbiniekus, lai rīko tingeltangeļus un ņemas ar to nabadziņu motivēšanu, kurus darbs īpaši neaizrauj, bet algu tomēr gribas?
-----------------
Precīzi! Parakstos zem katra vārda! Tur jau ir tā lieta, ka dzīve nav rožu lauks. Un vienmēr vairumā strādās to darbu, kurš vajadzīgs, nevis kurš patīk. Domāju, ka cilvēks, kurš audzis siltumnīcas apstākļos, saskaroties ar lielās dzīves rutīnu, kļūst depresīvs.
Mūsu skolu absolventi ir zinošāki un inteliģentāki par daudzu vidusmēru skolu beidzējiem Eiropā. Mūsu ārsti un zinātnieki augstu kotējas pasaulē. Sagraujot savu izglītības sistēmu, mēs gribam panākt, lai arī tur esam starp pēdējiem.

sveiki,, 21.03.2011 15:26

patiešām bija labs pieteikums jaunam, interesantam raidījumam, bet... beidzās. Atkal ir viens pārgudrs raidījuma vadītājs, kurš šķietami var un spēj atrisināt visas problēmas, mainot saskaitāmo atrašanās vietu. Visi, pilnīgi visi mēs zinām, ka ir problēmas izglītībā, jo ir problēmas soc. sfērā un ekonomikā. Skola nav neapdzīvota sala, kuru tas viss neskar. Varbūt nevajag tik daudz vienam otru mācīt, bet ļaut katram strādāt ne ik pa brīdim kādam rakstīt atskaites, skaitīt procentus un zīmēt līknes un grafikus....

morālists, 21.03.2011 15:36

Kā laiki mainās. Neesmu nekāds vēl vecis, bet manā bērnībā skolā piemēri bija aptuveni tādi "bērnībā Volodja ļoti centīgi mācījās", "Gagarins neatlaidīgi centās pieteikties par kosmonautu", "Lomonosovs kājām gāja līdz Maskavai un iestājās universitātē". Bet ja runa gāja par Einšteiniem un Edisoniem, tad akcents bija uz to, kā viņi izsitās par spīti nabadzībai. Rezultātā slinkie un izlaidušies saprata, ka īsti pareizi viņi nedara :) Šitādu medusmaizi mūsu dienās - kad piemēri būtu tipa Einšteinam nepatika mācīties, Edisons stundās lidinājās mākoņos, bet Bernards šovs, bērni, līdzinājās mūsu Jānītim no pēdējā sola, kurš, kā redziet, kārtējo reizi neko mājās nav sagatavojis... :) Ja no mūsu paaudzes izauga tādi, ne pārāk, tad kas būs ar šādiem piemēriem? Laikam nekā laba, nu bet paeksperimentēsim :)

Gita Gange, 21.03.2011 15:37

mūsu laikos pārāk populāra ir intelektualizācija, kad cilvēks iemācās skaisti runāt par kaut kādām tēmām, bet pats neko nesaprot, jo nav pārstrādājis šo info caur savu saprašanu un sirdi. Cilvēkiem jāmāca inteliģenci (sirds gudrība) nevis intelektualizāciju.
Einšteins bija garīgi slims cilvēks (diagnoze - šizifrēnija). Tas, ka viņš savas slimības iespaidā bija pa tiešo saistīts ar zemapziņu, nenozīmē, ka tam ir kāds sakars ar intelektu. Cilvēks jau pats neko nevar izgudrot, vai nu tev atnāk vai neatnāk. Jāmāca veselīgi ceļi, kā atpazīt savas spējas un iespējas veselīgā veidā saņemt šo informāciju.

Reliģija ar to sirdsgudrību vairāk nodarbojas un māte, tēvs mājās arī.
(Tas an vēl nenozīmē, ka kādu reliģiju vispār sīkajiem
jau no bērnudārza vai skolas vajadzētu sākt uzspiest).
Tā kā - to Zelta ētikas kodeksu iegaumēt ar pilnīgi pietiktu!

i, 21.03.2011 15:45

Es studēju LU pedagoģijas fakultātē deviņdesmitajos gados. Bija interesanti, bija spēcīgi profesori Puškarevs, Kopeloviča uc., protams, likās ka viņi ir veci sagrabējuši padomju ideju caursūkušies sakārņi. Bet tie bija profesionāļi - Montesori, Pestaloci, Šteinerts tie nebija tikai vārdi tās bija praksē pierādītas metodes. Bet parādījās brīvība, demokrātija un visatļautība - it visā. Bērni jāmāca radoši, bērniem ir tiesības, mēs paši rakstīsim savas mācību grāmatas utt. Tas viss bija ļoti skaisti. Spīdolas skolas skolotāji izstrādāja mācību līdzekļus un panesās, bez kontroles, bez saprātīgas izvērtēšanas mūsu skolas tagad ir tur kur ir. Projektu nedēļas no 1. klases - vecāki raksta referātus 5. klasniekiem par planētām, bet bērni neprot uzrakstīt vārdu neatraujot roku no papīra.
Izglītības sistēma ir jāuzlabo, tikai lūdzu - neiznīciniet to ar vēl radošāku pieeju, kā jau tas tika izdarīts 90. gados.
P.S. Esmu laimīgs cilvēks ar pedagoga diplomu bez praktiskas pieredzes (iespējams arī tāpēc vēl laimīgs).

Santa, 21.03.2011 15:48

Minētās lietas ir vajadzīgas, daļēji tā tomēr ir ģimenes atbildība, jo šīs lietas iemācīties, ja nav reāla piemēra ir grūti.
Bet - ja 20-30 bērnu klasē skolotāji veltīs laiku tikai bērniem, kas nespēj tikt līdzi - piedodiet, tiem pārējiem pilnīgi noteikti būs garlaicīgi. Zinu pati pēc sevis - vācu valodu mācījos no pamatskolas 5.klases un zināšanas bija visnotaļ labas, bet tā kā mācības turpināju skolā, kur nevarēja nodrošināt vienam bērnam iespēju sev atbilstošā līmenī turpināt pilnveidot vācu valodu, mācījos kopā ar šīs valodas iesācējiem - rezultāts - pilnīgi nekāds - man nebija intereses, jo bija garlaicīgi īpaši mācoties gramatikas pamatus un pamatvārdus - es vienkārši nemācījos, jo zināju, ka tik un tā varēšu tikt galā, tas bija pilnīgi zemē nomests laiks un manas vaču valodas zināšnas šai laikā pamazām degradējās, jo nebija nekādas motivācijas tās uzlabot.
Ļoti grūti ir izstrādāt kaut kādu vidējo programmu, kurai jāapmierina visi bērni gan talantīgie, gan vidējie, gan tie, kas nespēj tikt līdzi. Pilnīgi noteikti ir jāceļ arodskolu līmenis, jo tā ir ļoti laba alternatīva, jo ne visi jaunieši turpinās studijas, ne visi kļūs par zinātniekiem, ne visi būs ģēniji un sasniegs virsotnes kādā jomā, daži būs rutīnas darba darītāji un arī šādi cilvēki ir un būs vajadzīgi. Daži būs inženieri, bet vairak būs to, kas sekos inženieru izstrādātajām shēmām un izgatavos ierīces utt. daži būs šefpavāri, bet lielākā daļa būs pavāri, kas, sekojot izstrādātajai receptei, gatavos ēdienu. Protams ir labi, ja tiek attīstīts radošums, bet pats galvenais, ka cilvēks ir iemācīts zināšanas izmantot praktiski, prot atrast un apstrādāt informāciju, veikt analīzi, spēj nodalīt būtisko no nebūtiskā, tai pat laikā nezaudējot cilvēcību un pats galvenais - arī pats saprot, kas viņam padodas, kurā jomā viņš vēlētos strādāt. Vidusskolā vai pat pamatskolā būstu nepieciešams iepazīt vairāk profesiju (šobrīd laba ir Ēnu dienas ideja, bet ar to ir par maz), jo uzskatu, ka sabiedrībā reāli trūkst rezdējuma par to, kādas profesijas vispār pastāv, ko varētu darīt, tā rezultātā arī pēc vidusskolas liela daļa izvēlas tās "modes" vai "prestižās" profesijas, kas tajā brīdī ir aktuālas (arī man bija šī problēma un mazliet nožēloju, ka neizvēlējos ko citu. Šis ir virziens, kur noteikti vēl vairak ir jāstrādā. Vācijas izglītības sistēmā jau 6.klasē bērni tiek ievirzīti tajā profesijā, kurā pēc vecāku domām viņš varētu darboties nākotnē, kas varbūt tomēr arī ir par ātru (bet varbūt tomēr pareizāk??).
Optimālāk būtu, ja tiešām varētu bērnus kaut kā apvienot pēc talantiem, spējām, interesēm (bet te jau vecāki būs šokā - mans bērns mazāk radošs, attīstīts utt), jo esmu mācījusies vairākās skolās un pilnīgi noteikti man interesantāk mācīties bija ģimnāzijā, kur bija visnotaļ spēcīga klase, kur tika padziļināti apgūti eksaktie priekšmeti, nevis vienkārši "laists lunis" un stundas atsēdētas, kā amatniecības skolā, kurā pavadīju vienu gadu pēc pamatskolas. Diemžēl ir skolotāji un ir Skolotāji, tāpat kā visās citās jomās, tas ir liels talants un aicinājums, spēt iemācīt to, ko pats brīnisķīgi proti otram saprotamā veidā.
10 gadu laikā prasības skolās ir augušas fantastiski - varbūt ar to vajadzētu sākt un ir reāli uzlabojumi arī radošuma un attīstības veicināsanai, tikai ir mazliet aizmirsies, ka nevar būt visi priekšmeti prioritāri, nevar būt sporta, mākslas, mūzikas teorija vai vēsture tik pat nozīmīga un svarīga kā matemātika vai valodas, fizika, ķīmija, bioloģja. Un kas tā par fantastiku - dabaszinību kurss - ko tiem jauniešiem, kas pēc tam sadomā kļūt par zobārstiem, ārstiem, pārtikas tehnologiem, kosmetologiem

Paardomas, 21.03.2011 16:00

Labāk tāds raidījums nekā kārtējais šovs, protams, bet liela jēga protams nav. Jo derētu viesiem zināt, ka problēmu var atrisināt tikai cēloņa līmenī, bet nevis problēmas līmenī. Visa šī runāšana ir problēmas risināšana problēmas līmenī, un līdz ar to neatrisināma.
Vai mēs gribam to risināt cēloņa līmenī, tas ir jautājums.
Pieņemu ka nē. Ja gribam, tad derētu zināt un padomāt ar ko sākt. Kas ir visa cēlonis. Un visa cēlonis ir garīgums, jo tas rada pasauli. No sākuma mēs vēlamies māju, tad projektējam un tikai tad uzbūvējam. Tas pierāda to, ka iesākumā ir garīgums - vērtības. Ar to arī sākas viss un tai skaitā izglītība.
Ko vēlas jebkurš cilvēks? Vēlas būt laimīgs, to pateiks jebkurš. Kas ir laime? Materiāls jēdziens vai garīgs? Garīgs. Tātad izglītība un intelekts ir tikai posms vai sekas. Cēlonis ir garīgums - vērtības. Ja ir šīs vērtības cilvēkam - skolēnam, tad nekur neizpaliks arī zināšanas. Tomēr laime nenāk caur zināšanām, bet gan caur vērtībām. Mums ir jāsaprot, kur pielietot zināšanas, kur vēlamies tās pielietot, kas ir jāzina, kas jāmācās tieši. Vai to zinām ? Ne. Labākā gadījumā atbilde: lai būtu materiālā stabilitāte.
Tādēļ jāsāk ar vēlmi apgūt, un tad kad ir vēlme, un sapratne kas būs šis dzīves mērķis, tad jau skolēns piemeklēs skolu, pasniedzējus utt, lai apgūtu vēlamo. Jo ja cilvēks patiesi vēlas, nekāds spēks no tā nevar novirzīt. Vai vēlamies? Lūk jautājums?
Tā kā nerisināsim problēmas problēmu līmenī, jo ne ko neatrisināsim.

Un tad brīnās vēl, ka visā valstī tāpat.
:)?

Gailene, 21.03.2011 16:17

Mums visas izglītības sistēma ir salaista grīstē. Sāksim jau ar to, ka bērniem tagad ir tiesības, bet vairs nav pienākuma, bērniem pirmajās klasēs neliek atzīmes un nepārbauda mājasdarbus, jo tas tak var viņu psihi traumēt, bet pēc tam, kad bērns jau iet 4 klasē, sākas atzīmes, sāk pārbaudīt mājasdarbus, bērns sajūtas stresā, jo nu visi redz, ka nemaz nav tik labi tais mācībās un ir krietni sliktāk nekā tad, kad līmēja saulītes uz burtnīcas, nu ir jāsāk mācīties, bet tas taču ir garlaicīgi, sākas bastošana, nemācīšanās un beigās skolotāji un klasesbiedri ir vainīgi. Sāksim ar to, ka bērni jau no mazotnes ir jāradina pie tā, ka viņš tiek vērtēts, ka viņam ir pienākums, ka pa nepadarītu darbu ir jāatbild. No darba neviens vēl nav nomiris. Tagad vecāki bērnus izaudzina par nīkuļiem un savam bērnam ir gatavi būt par klaunu, lai tikai bērnam būtu interesanti. Vai mēs 70 gadu paaudze esam iznākuši kautkādi traumēti no tā, ka mums atzīmes lika, bija stingra nostāja, bija cieņa pret skolu un skolotāju. Nu ne taču.

Paardomas, 21.03.2011 16:26

Protams, ka lai sāk vismaz ar skolas formu, tas tiesa. Tomēr jautājums, ko mēs - sabiedrība vēlamies.Vai patiesi risināt problēmas, vai tikai skaisti parunāt. Ja vēlamies ko sākt, tad jāsāk ar garīgumu - kaut skolā stunda nedēļā: kas tad ir garīgums. Jo garīgums jau nav baznīca, religija. Daudzi jau domā tieši tā. Garīgums - ir pamats visam, tai skaitā kādā brīdī arī materiālās labklājības pamats. Ir vērtības - morāle, tad ir laime, kurai jau seko labklājība.Tikai laimīgs cilvēks var dot un tad kādā brīdī arī saņemt - materiālo novērtējumu. Tā kā nevaram teikt, ka garīgumam nav sakara ar labklājību. Ir. Ja zina ar ko sākt. Ja nezina, tad, protams, vai nu nabags vai arī bagāts un bieži nezina ko iesākt ar savu bagātību un beigās tāpat vien nelaimīgs.
Bet visa sākums, protams,ir gimenē.

RG, 21.03.2011 16:36

http://kaspars712.blogiem.lv/2010/01/28...
http://fictionbook.ru/author/nikonov_aleksandr...
Vēl skolās jārīko labi daudz dažādu izklaides pasākumu. Tās varētu būt diskotēkas, skolēnu modes skates, fanklubu sanāksmes, dažādi nenopiet­ni konkursi vai rotaļīgas sacensības. Galvenais, lai pasākumiem būtu pēc iespējas mazāk sakara ar mācību vielu un skolā apgūstamajām zināša­nām. (Bērniem no tā visa ir jāatpūšas.) Ar laiku šāda «sabiedriskā dzīve» bērnu apziņā ieņems galveno vietu un mācības skolā viņiem liksies kaut kas mazsvarīgs un otršķirīgs, pat traucējošs. Lai pastiprinātu šo efektu, vē­lams likvidēt arī tādus bērnus disciplinējošus faktorus kā skolēnu formas tērps. Skolēni tad arī ikdienā varēs sacensties par firmīgāko un šikāko ģēr­bšanās stilu un viņiem mazāk laika paliks domāt par mācībām. Bet bērnu vecākiem mēs iestāstīsim, ka šādi tiek stimulēta bērnu sabiedriskā aktivi­tāte, radošās spējas, izdoma un māka kontaktēties.
Visbeidzot jāizdara tā, lai pedagogi no vienkāršās tautas nākušo bērnu apmācībām domātajās skolās būtu ar iespējami zemāku kvalifikāciju. To panākt ir ļoti vienkārši. Atliek tikai skolotāju darba algas noteikt labi zem­as, un visi pedagogi, kuru kvalifikācija dod iespēju atrast citu, labāk ap­maksātu darbavietu, no skolām aizies. Lai par to nevainotu valsti, skolu fi­nansēšana jāuzkrauj pašvaldībām, kuru budžets ir pietiekami trūcīgs, lai nevien turētu skolotājus bada maizē, bet arī likvidētu lielāko daļu no lau­ku skolām.

katrs berns ir savadaks un unikals, 21.03.2011 16:38

Katrs berns ir vertiba. Katrs berns pasauli redz savadak. Katrs berns macas savadak. Katram bernam ir nepieciesams atksirigs laiks, lai kaut ko iemacitos. Tapec nevar macit visus ka rupnica. Toties var pasus bernus iesaistit apmacibu procesa - lai tie, kam padodas labak un atrak, palidz tiem, kam tik labi nepadodas. Vai berni nevaretu izveleties, kuras klases programmu apgut konkreta prieksmeta? Ja matematika iet atri uz prieksu, atrak parlekt no klases uz klasi. Ja biologija tik labi neiet, macities to vielu lenak un ilgak. Vai tiesam ko tadu ieviest butu sarezgiti?

Pasniedzējs, 21.03.2011 16:39

Ļoti nekorekti salīdzināt skolnieku parasto ar ģēnijiem. Ļoti nepareizi nolīdzināt ar zemi visu, kas ir bijis. Revolūcijas ir graujošs spēks un var atrast daudz cilvēku, kas ar "putām uz lūpām"aizstāvēs viedokli, ka agrāk zāle bija zaļāka.
Derētu vispirms definēt kāpēc ir vajadzīga izglītība, cik tālu un cik visiem līdzīga.
Kā novērtējam dabas doto? Vai Latvijā nav par maz palīgskolu, cik daudz dzērumā ieņemto bērnu mācās parastajās skolās, kaut arī to nespēj.
Kāpēc tik daudz skolnieku ir vispārizglītojošās skolās, vai nebūtu labāk ka apgūtu profesiju?
Kāpēc mums ir tik daudz studentu augstskolās, daļa taču reāli nevelk vidusskolu.

Šodienas vecāki (ārkārtīgi lielā pārsvarā!) jau vairākās paaudzēs ir ar greizu priekšstatu par savu lomu un tiek kultivēts uzskats, ka par jaunās persona izaugsmi ir atbildīgi visi citi - sākot ar bērnudārzu un beidzot ar valdības izglītības politiku - tikai ne paši!

Esmu strādājis ar dažāda vecuma bērniem - ticiet man, ar viņiem var ļoti labi saprasties un daudz sasniegt bez visādām metodiskajām pavēlēm un mācību programmām. Ja vien attieksme ir pareizā - kā pret sev līdzīgu un līdzvērtīgu indivīdu. Diemžēl, bieži uzpeldēja doma, ka bērnu labā viņus pašus vajadzētu izolēt no vecākiem - ne jau fiziskās pāridarīšanas ziņā, bet tieši dēļ garīgās traumēšanas (un pat pašu vecāku neapzinātas).

i, 21.03.2011 16:48

Bērnam ar disleksiju ir nepieciešama speciāla apmācība. Varbūt skarbi skan`, bet - ja 30 bērnu klasē 1 ir disleksija, vai tiešām 29 jāpielāgojas tam vienam??? Tāpēc jau ir vispārizglītojošās mācību iestādes un speciālās mācību iestādes. Ja 2 no 30 ir UDS, vai tiešām 28 jādzīvo nepārtrauktā trauksmē? Bērniem ar īpašām vajādzībām - vai bērniem, kas nevar apgūt vispārizglītojošo mācību programmu jāsniedz profesionāla palīdzība, nevis jātraumē pārējie bērni un jācīnās ar vecāku tumsonību.

ja skolās dirn, 21.03.2011 16:52

līdz skolai neaudzināti muļķi, derīgi tikai sportam , nu tos jātur hipodromos.
Uz skolu iet mācīties, ja kas!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! !!
!
Negribas, nevajag.

naivais, 21.03.2011 16:53

Man liekas, ka vispirms ir jānoskaidro, ko gribam mācīt: 1) harmoniski dzīvot sabiedrībā, vai 2) pelnīt naudu. Nedomāju, ka tās ir apvienojamas lietas - jebkuram jaunietim būs jāizdara izvēle, pa kuru ceļu iet.

par unikāliem bērniem, unikāla samaksa, 21.03.2011 16:54

lētās kopējās skolas ir priekš tiem , kuri grib mācīties. Cita lieta, ja ir stulbas skolotājas..............

i, 21.03.2011 16:54

Vai tiešām harmoniska dzīvošana nav sasaistāma ar naudas pelnīšanu? Beidziet taču jokot!

Paardomas, 21.03.2011 16:59

Hmm....iemācīt harmoniski dzīvot....diez vai. Var dzīvot harmoniski, bet lai to darītu ir jābūt cēlonim. Vairums jauc cēloni ar sekām, un doma ka tas ir cēlonis.

slimmers, 21.03.2011 17:02

Da mulkiibas tas viss ir... Izgliitiiba izgliitiiba, bla bla bla...
Lai liktu beerniem maaciities ir jaasaprot, kas tieshi muus pashus pieaugushos motivee maaciities. Un galvenaa motivaacija ir paaugstinaat savu statusu... Culveeki ir sociaalas buutnes un vieniigais ko beerni iemaacaas skolaa tas ir statuss dziivee, un iet uz skolu ar meerki paaugstinaat to statusu, jo tas jau viss ir iestraadaats mums dzili geenos...
Kaa lai liek beernam cauru diennakti zubriities, ja tas ir pretrunaa ar dabu... Skolotaajs liek maaciities - zubreet dzejoli, bet daba man liek maaciities - iepatikties meitenei... Hmmm, kas nu man vairaak dziivee noderees???

slimmers, 21.03.2011 17:31

Manas teorijas daudziem liksies nedaudz patrakas, bet savs logikas graudz tajaas ir...
kaa es saprotu:
1)maaciishanaas - ir savu smadzenju programmeeshana. Ja tu saproti kaa straadaa smadzenes un ja labi iemaacies programmet savas smadzenes, tad praktiski limitu nav, tikai jaaizveelas to ko tu gribeetu iemaaciities vai sasniegt.
2) Geeniem ir noziime un veel kaada. Ir viena taada interesanta teorija - Lai ko mees arii dariitu, viss noved pie seksa(jeb vairoties). Un Sekss ir veel kaada afiget motivaacija. Un sekss taa ir motivaacija maaciities arii beerniem, tas ir tik aciimredzami, nez tikai kaapeec tas ir taada lieta par ko nepienemts runaat.
3)Raksturs - taa ir taada lieta ar ko cilveeks nepiedzimst un tas veidojas tikai balstoties uz cilveeka pieredzes.

blakts, 21.03.2011 18:13

Mani ļoti interesē, ar ko beigsies šie Dūles papļāpājumi. Kādi rezultāti plānoti? Kā tie tiks realizēti? Kas mainīsies izglītības sistēmā? Kā mainīs savu attieksmi pret mācīšanu izglītības ministrija? Kādas jaunas mācību metodes tiks piedāvātas? Kad beigsies nenormālā kontrole? Kad pārtrauks papīru, atskaišu, izaugsmes diagrammu kalnu prasīšanu no skolotājiem? Vai viss beigsies tikai ar papļāpāšanu, trūkumu konstatēšanu un dārgā TV laika tērēšanu?Runāt jau mēs protam, piesauk OŠO, vēl citus autorus....... Runas ir garas, darbs ir īss..., bet cieš bērni, skolotāji......

viss ir vienkārši, 21.03.2011 18:13

Mīti, par kuriem Dūles kungs rakstā sajūsminās, un to risinājums, ir sen vispārzināmas patiesības.
Laiks ir parādījis, ka šīs patiesības nevar vienlaicīgi vienādā mērā īstenot vispārizglītojošā skolā, kur vienā klasē mācās 30 bērni, kur katrs ir individualitāte ar savām spējām un attīstības īpatnībām.
TĀTAD - KATRAM BĒRNAM SAVU SKOLOTĀJU! SKOLOTĀJU, KURŠ VARĒS ŅEMT VĒRĀ SKOLĒNA UNIKĀLO (BEZ SARKASMA) RAKSTURU, DOMĀŠANAS UN UZTVERES VEIDU.

trīne, 21.03.2011 18:15

Vai nebūtu jāsāk ar ar skolēnu skaita ierobežojumu klasēs (ne vairāk kā 16-18)

ampula, 21.03.2011 18:19

Lūk, klasiska demagoģija! Raidījumā aktuāla tēma, visi "panesas", bet tad pamazām tiek iepludinātas domas, kas no ārpuses nemaz neizliekas sliktas - galvenais ir radošums, atraktivitāte mācību procesā, katrs ir unikāla personība. Skola un interešu pulciņi ir divas dažādas lietas! Bet varbūt Dūlem izdodas likvidēt vēl eksistējošos MĒRĶUS izglītot bērnus? Tiem, kuriem skola liekas nevajadzīga, raidījums ir īstā medusmaize! Ja jau viss ir tik slikti...

34, 21.03.2011 18:43

Ar visiem interesanti un neinteresanti pašreiz ir panākts tas, ka skolotājs uz stundām iet kā ampelmanis(vismaz daudzi manā skolā), lai, nedod, Dievs, kādam slaistam nebūtu garlaicīgi, lai kaut kur nepasūdzētos par vecmodīgo skolotāju, kura strādā ar novecojušām metodēm, utt. Ar to ir panākts, ka veidojas skolēnu masa, kura vairs neuztver rakstīto tekstu, nevar izpildīt elementārus lasītprasmes uzdevumus, jo nav tur ne komiksu, ne bildīšu, ne zīmējumu uz interaktīvās tāfeles. Vai nav ārprāts, ja vidusskolēns, patstāvīgi izlasot lappusi, paziņo, ka neko tur nav sapratis?

Treneris, 21.03.2011 18:54

Kā katrā normālā latviešu komentāru lapā pēc 100 komentāra notiek interesantas lietas: - uzrodas kāds, kuram ir svarīgi parādīt, cik viņš ir kruts un tad kādi 30 komentāri aiziet par tēmu Slimm ir d-sa - nē, pats tu esi d-sa.
Vēl kāda daļa sāk uzņemt tēmu uz sevi, tipa, mēs (skolotāji) esam forši, bet viņi (skolēni un vecāki) nekam neder.
Nesen izlasīju kādu interesantu rakstu - tā teikt vecā paaudze (sorry, ja kas man ir 48 g.) uzskata, ka kaut ko var sasniegt tikai ar sūru un grūtu darbu, jo agrākos laikos (zemes aršana, meža ciršana u.c. visi darbi) bija tiešām fiziski grūti veicami. šobrīd ekonomika ir tā pārvērtusies, ka smagie monotonie darbi palikuši vien labi ja 10%. Vecā paaudze vēl dzīvo sajūtās, ka lai kaut ko sasniegtu, ir smagi, grūti, sūri u.visādi citādi jāpūlas.
Interesanti, kā pūlējās puiši un meitenes no draugiem.lv, Facebook, Skype, Stenedera Ziepēm u.c. veiksmīgiem biznesiem? Ceru, ka daudzi zina vērtīgo teicienu: "Atrodi savu hobiju un padari to par savu darbu".
Arī es nodarbojos ar treniņiem (nevis mācībām un nevis apmācībām). manās nodarbībās mēs klausāmies mūziku, dejojam, pildam uzdevumus grupās un 97% ir jautri (3% ir izņēmuma likuma apstiprinājums). Es redzu, ka labāk panāku, ka mans audzēknis iemācās veikt kaut vai 2-3 lietas, nekā es viņam izstāstu 10 un viņš nevēlas veikt nevienu. Arī nopietnas lietas var darīt viegli, ar prieku un pēc paša ierosmes. Bet armijā jau tā tas nenotiek. Un ar ko Latvijas skolas atšķiras no Krievijas armijas?

ģimene, 21.03.2011 19:27

Visa pamatu pamats ir ģimene. Kad atgriezīsies ģimenes vērtība, kas ir sabiedrības pamatšūniņa, tad arī sakārtosies pārējā sistēma.

Inta------>ģimene, 21.03.2011 19:27, 21.03.2011 19:36

Tikko filmā BBC Entertaimnent kanālā teica -
Cilvēki negrib grāmtas un kultūru, bet gan naudu un smēķus tik.
Tas bija citā gadsimtā. Kas gan tik būtiski mainījies tagad tajās "gimeniskajās vērtīās", nepateiksi? Tik nesāc skaitīt ASV vislielākā patērētāja filosofiju - 1/ 5 vai 1/6 pasaules resursu norij un vēl par maz... Pasaules žandarma lomu ar vēl vajag, kā jau visām lielavrām...
:)?

zurka, 21.03.2011 19:40

Jā, Inta, labs piemērs. Tas laikam pie tupajiem amerikāņiem. Domāju, ka pie mums arī netrūkst līdzīgi domājošu.
Un pašlaik jau ir tā motivāciju mācīties, klūt gudrākam ir ļoti grūti radīt. Jo visapkārt taču redzam, ka bieži vien darbs ir tam, kas ar lielām mokām beidza 9 klases, bet tam, kas bija klases līderos nav nekā, vai arī jāstrādā par to pašu bārmeni, lupatu tirgotāju vai krāvēju.

?, 21.03.2011 19:52

Kāpēc miljonāru un miljardieru bērni mācās slēgtajās skolās ar armijas disciplīnu un augstām prasībām pret skolnieka fizisko un garīgo spēju attīstīšanu? Kas vajadzīgs, lai dzīvotu? Pašdisciplīna, gribasspēks, spēja pacietīgi mācīties un strādāt,spēja pārvarēt grūtības,spēja veidot labas attiecības ar līdzcilvēkiem un pasauli- un tikai tad, kad apzinies savu varēšanu,kad jūti panākumus,rodas gandarījums, dzīvot kļūst interesanti.Uz ko orientējas vidējā baurubērna vecāki? Lai bērnam būtu patīkami, viegli, interesanti, la bērna prasības tiktu apmierinātas.Izaug gļēvs, nevarīgs lūzeris(protams, vainīgi skolotāji utt.).Kāpēc Latvijā ir krīze???Kā jums šķiet?Un, kāpēc, piemēram, NEO un psihologs trīs bērnu tētis nestrādā un nevēlas strādāt skolā?Nu Dūle,mēģini nākamajā raidījumā pameklēt atbildes uz šiem jautājumiem? Slabo?

Pelnrušķīte, 21.03.2011 20:24

Var gan slavēt, gan pelt raidījumu, bet svarīgi jau ir tas, ka Viesturs nebaidījās sākt runāt par izglītības tēmu, zinot, ka iemantos tūkstošiem ienaidnieku. Visi zina, ka izglītība ir zemā līmenī gan elitārajās skolās, ko skolēnus izžmiedz kā citronus (mācās 8 stundas skolā un vēl tikpat ilgi mājās, kas nav normāli), gan pārējās. Tagad būtu svarīgi savākt pēc iespējas vairāk ideju, kā procesu mainīt. Nav noslēpums, ka elitārajās skolās mācās spējīgāki bērni, bet pārējās - kas nu paliek pāri - gan talantīgi, gan pēdīgie sliņķi ar prāta un uzvedības problēmām. Pie tam visi sēž vienā klasē. Ko darīt? Pirmkārt, noteikt, ka valsts apmaksā katram bērnam izglītību vienu gadu katrā klasē. Šobrīd daudzi vecāki neliekas ne zinis par saviem bērniem, uzkrāvuši visu atbildību skolotājam un sociālajam pedagogam, un bērneļi sēž pa trīs gadi vienā klasē sava slinkuma pēc, tāda slinkuma, ka viņiem pat pildspalvu slinkums paņemt rokās. Nu nav valstij bezjēdzīgi jātērē naudiņa šādiem liekēžiem. Ja vecāki zinātu, ka par atkārtotu mācību gadu tai pašā klasē būs jāmaksā, viņi sekotu tam, kā bērns mācās, vai pilda mājasdarbus, arī sadarbotos ar skolotāju. Otrkārt, jāizmet liekais un sarežģītais mācību saturs no vidusskolas kursa, jo šobrīd katrs bērns tiek mācīts par filologu, biologu, ģeogrāfu, matemātiķi utt. vienā personā. Viss ir sabāzts vidusskolā, bet augstskolā mācās 3 dienas nedēļā.
Treškārt, ja students tiek atskaitīts no budžeta grupas, viņam būtu jāatmaksā valstij viņa mācībām iztērētā nauda, tad būtu vairāk iespēju studēt budžetā talantīgiem bērniem. Citādi tagad Tehniskajā universitātē vienā specialitātē pieņem 100 studentus budžetā un pirmā gada laikā atskaita par nesekmību, bet valsts nauda bezjēdzīgi iztērēta. Tad arī studenti ar lielāku atbildības sajūtu izturētos pret mācībā. Ceturtkārt, vajadzētu pārstāt tērēt naudu pedagogu gatavošanai, mums jau esošajiem skolotājiem nav darba, bet mēs tik mācām par valsts naudu, zinot, ka uz skolu aiziet ~8%, jo citiem nav vakances vai vēlēšanās strādāt skolā, īpaši informātikas jomā.
Es varētu vēl turpināt, bet domāju, ka arī citiem ir priekšlikumi, kā mainīt satrūdējušo sistēmu. tikai jāatceras, ka iesīkstējušie IZM darbinieki nevar vienu dienu pamosties un sākt domāt citādi.

Daiga, 21.03.2011 21:03

Pati sen strādāju skolā. Esmu vienisprātis ar to, kas raidījumā tika teikts, tikai...Mums Latvijā gadiem patīk gudri diskutēt par daudzām lietām, arī izglītību tai skaitā, bet realitāte ir un paliek mūžīgi vecajā ādā. Mēs, skolotāji, sen gribam strādāt citādi, bet to neļauj visa izglītības sistēma- pirmkārt, jālikvidē vērtēšanas sistēma, kas izmisumā dzen ne tikai radošus pedagogus, bet arī vecākus un bērnus, jo vērtēšna 10 ballēs ir kļuvis murgs- kā nu kurš prot, tā to lietu dara! Otrkārt-jālikvidē armijas ritms skolā-stunda pēc stundas, nemitīga informācija, ilgstoša sēdēšana.Psihologi nepiedalās mūsu valsts izglītības organizēšanā, pārbaudes darbu sastādīšanā, vērtēšanā- viņi prot no malas skaisti runāt. Treškārt-pilnīgi jāmaina pamatskolas saturs-tas ir pat piesātinātāks nekā vidusskolā, un brīnāmies, kāpēc bērniem sliktas sekmes!Pamatskolā nav jāiedzen nezinkādi gramatikas likumi, nav jāmāca valodas, dabaszinības ,ķīmija, fizika u.c.tā, kā to tagad dara- gudrības jāmaca vidusskolā, augstskolā, jo tās ir specifiskas.pamatskolā jāmāca pamati. Mums neļauj pamatskolā ar bērniem intersanti, radoši strādāt, piedāvāt citus izziņas ceļu, jo jāreālizē standarti, jāgatavo pārbaudes darbi u.c. Un pēdējais- nenormālais aprīkojuma trūkums. Var nezin kādus standartus domāt- bet skolās paniski trūkst visos priekšmetos aprīkojuma.Gadiem valstī nožēlojami izturamies pret bērnu un jauniešu patieso izglītību. Griežam līdzekļus visās jomās, kas skar viņu izaugsmi. gadiem muļļājamies un taisām tik jaunus standartus, bet tie ir tik līdzīgi vecajiem, ka raudāt gribas!Jo mūsu valstī bērnus nemaz tā nemīl...

eddy, 21.03.2011 21:45

\vienas vienigas vaimanas. Sistema slikta, pasniedzeji tuparilije. Nav pat nojausma ko un ka labot, bet apdirst visi gudri. Krievu laikos beidzu LLA, pamatu dzive ielika augstaka matematika, fizika, nu, labi teoretiska mehanika un dazi spec prieksmeti. Pa lielam , tas ir pietiekami. Nekad dzive nav noderejusi kimija, biologija vel kaut kadas humanitaras zinatnes. Man pietiek, ja varu atskirt kokaina trafiku no amfetamina,paest senes no Amsterdamas un justies labi Londona!.Good luck and see you again.

Domīgā, 21.03.2011 22:21

Iespējams, ka jāsāk valstiskā līmenī mainīt izglītības sistēmu, nevis tikai ar projektiem kaut ko lāpīt. Pēc atsauksmēm par matemātikas stundu kādā Zviedrijas ģimnāzijā - skolotājs pasniedz jauno vielu, tad skolēni risina uzdevumus, vingrinās. Nekādu šovu, nekādu interaktīvu metožu. Skolēni motivēti mācīties, jo viņi bez zināšanām nevarēs studēt. Pie mums augstskolās gudrākie par naudu risina uzdevumus tiem, kuri mācās par inženieriem. Kas tur sanāk? Vajag attīstīt profesionālo izglītību, lai tie, kuriem ir radošās izpausmes sevi attīsta, lai tie, kuriem mācību grāmata-niknākais ienaidnieks, mācās amatu. Vidusskolās jāmācās tiem, kuriem mācīšanās nav garlaicīga. Kā cilvēce varēs attīstīties, ja katra paaudze nenodos zināšanas? Latvijā nevajag 30 vājas augstskolas. Labāk mazāk, bet kvalitatīvāk! Ja par naudu nevarētu bez normālām zināšanām iestāties augstskolā, tad vidusskolā būtu motivācija, nebūtu jāvaino skolotāji, metodes un visa pasaule. Kāpēc viduskolu beigušajiem augstskolā vēlreiz jāmāca, piemēram, vidusskolas kurss fizikā? Vai tas nav absurds? Katram ar vecāku palīdzību ir iespēja atrast sev piemērotāko. Diemžēl, daudziem jau vecāki tikai skaitās.... tur sākas pamatā visas problēmas. TV to neatrisinās. Sāku domāt, ka tā arī viss turpināsies, kamēr pēdējie nebūs pametuši latviju.

Taiga, 21.03.2011 22:29

Patīk raidījums. Patīk tēma. Tikai žēl, ka netiek uzaicināti vecāki, kuriem nav tik redzama ietekme sabiedriskajos procesos . Gribētu dzirdēt tos vecākus, kuri nezin kā pabarot bērnus, kur atrast darbu, jau gadiem ilgi un tt. Tad vecāki ir laimīgi, ja viņu bērni ir paēduši un siltumā , vēl ar viņiem strādā un dod zināšanas. Jo laukos skola šobrīd ir vienīgā , kas reāli rūpējas par bērniem, strādā visos virzienos.
Lai ļ.cien. Dūle atbrauc un paskatās , kas notiek Limbažos ar skolu reformu. Kā vienu no lielākajām skolām , kas tieši strādā , lai skolēni pēc iespējas vairāk iegūst citas iemaņas,radoši mācās, gadiem strādā pēc līmeņiem, iegūst labu izglītību , neraugoties ne uz kādiem protestiem , vienkārši iznīcina. Un to dara mūsu pašu cilvēki, kuri taču arī domā par nākotni. Liekas, ka viss Latvijā ir aizgājis pašplūsmē. Vadošo cilvēku visatļautība ir aizgājusi tiešām par tālu. Nevienu nedzirdēt , nevienam neko neskaidrot un darīt savu. Vai tā varēsim Latvijā celt intelektu? Apskaužu tos , kas vēl varbūt nezin ko patiesībā mūsu valstī dara ar skolām? Jo patiesā aina jau tiek noklusēta. Uz kurieni mūs ved, tas nav saprotams?

Vecā paaudze --> Treneris, 21.03.2011 22:50

Sorry, gribētu pievērst uzmanību, ka "smagi, grūti, sūri u.visādi citādi" pūlēties ar galvu var būt arī grūtāk un nogurdinošāk, kā ar citām ķermeņa daļām.Tāpēc jau arī tie protesti...

Hmm - Daigai, 21.03.2011 23:01

Pamatskolā nav jāiedzen nezinkādi gramatikas likumi, nav jāmāca valodas, dabaszinības ,ķīmija, fizika u.c.tā, kā to tagad dara- gudrības jāmaca vidusskolā, augstskolā, jo tās ir specifiskas.pamatskolā jāmāca pamati.
Neuztraucieties, cienītā, uz to palēnām viss iet. Drīz skolas štancēs slikti runājošus, nepareizi rakstošus, mazizglītotus dārzeņus, bet par skolotāju varēs strādāt jebkurš klauns. Es mācījos krievu laikos, apdalīts nejūtos nekādā jomā, bet pārāks par tagadējiem iedomīgajiem analfabētiem - tas netikums gan man piemīt. Un jūtu, ka ne bez pamata :)

Vecajai paaudzei no Trenera, 21.03.2011 23:15

Tici man, ka manos treniņos dalībnieki pēc 4 stundu intensīvas darbošanās gar gaiteņa sienām sitas ārā ejot. Es piekrītu tev - strādājot ar galvu bieži nogurst vairāk. Nogurst tak arī dejojot, sēņojot un darot citus hobijus. Daži pat rāpjas kalnos, piedalās maratonos, pie tam sava prieka pēc. Te ir tā lieta, par ko es runāju - nogurt var arī darbojoties ar prieku (es lietoju izteicienu - ar kaifiņu). Arī gana sarežģitas zināšanas un prasmes mēs apgūstam ar prieku, tā lai pats varu sev uzsist uz pleca. Šo lietu arī var iemācīties. Es rudenī organizēju kāpostu talku, katrs no mums pārmētā ap 10 tonnām kāpostu, bet visi esam priecīgi, jo to darot stāstām anekdotes, apcilājamies u.t.t. Par to bija mans stāsts: nevis sūri grūti nabaga sērdienīte, bet gan ar prieku daru to, ko šodien esmu izvēlējies darīt, pat ja esmu izvēlējies mēzt mēslus. Nu kaut kā tā, ceru, ka sapratāt par ko es te ...

Vilhelms, 22.03.2011 01:41

Negribu nevienu kritizēt,bet vai mēs visi te neesam pārmācījušies,lietojam velnsviņpatnesaprot kādus gudrus vārdus "intelektuālā apokalipse" ,vai neprotam vienkāršākus rast?
Ja dzīvē kas interesē,mēs to apgūstam ātri. Atceros bērnībā apguvu mācību priekšmetus par kuriem bija interese,seno laiku vēsturi izlasīju pāris vakaros,matemātiku ignorēju-patika špikot un uzjautrināties par naivo skolotāju,kura nekādi nespēja saprast,kā pie viņas var nošpikot.Kad bija nepieciešams un radās interese apguvu visu vidusskolas matemātikas kursu pusgada laikā ar teicamām sekmēm.
Mēs cilvēki esam kā staigājošās datorprogrammas,kuram vairāk bremzējošu vīrusfailu salādēts iekšā,tam lēnāk pielec, kā windovam-lai tiktu pie vajadzīgās informācijas,nosacīti simtsreiz jāapskrien apkārt mājai lai vajadzīgās durvis atrastu.
Nav pasaulē ne muļķu,ne gudru cilvēku,bet ir cilvēki ar sačakarētām programmām,kam vairāk sačakarēta programma,tas vairāk piemērots verga liktenim,kam arī pastāvošā sabiedrība viņu gatavo.Mūsdienu valdošajai sab.iekārtai nav vajadzīgi ģēniji,vajadzīgas ir skrūvītes(vergi) vajadzīgajā vietā un laikā lai spētu uzturēt šo tehnokrātiski pašiznīcinošo sistēmu.Esošā izglītības sistēma arī kā māk,tā nodrošina pieprasīto pasūtījumu-ražo skrūvītes.
Jebkurš no cilvēkiem ir ģēnijs,jebkurš cilvēks atceras pilnīgi visu ar ko saskaras dzīvē(pie hipnozes pārbaudīts,bet sliktās programmas neļauj inf. piekļūt),ar visām piecām maņām,redzi,dzirdi,ožu,garšu,tausti,be t katram ir kāda maņa labāk attīstīta par citām,tam visam summējoties arī rodas attiecīgas spējas un talanti.
Secinājumam,vai nepiecīešams bērnus 12-17.gadus pa skolas soliem mocīt,lai radītu skrūvītes bankrotējušai sabiedriskai sistēmai
Skrūvītes-vergi pamatā tiek saražoti kā brāķi,lielākā daļa nav piemērota attiecīgajam caurumam, pēdējā tehnokrātijas modelī vispār nav tām vietas vai arī šīm skrūvītēm-vergiem jāguļ noliktavā kā nelikvīdam-bezdarbniekiem.

Jā -, 22.03.2011 07:56

Šodien skolā neapgūst izglītību, bet gan kaut ko tādu, ko laikam apgūst tajās "Eiropas skolās". Tagad skolotājam nav tiesību prasīt no skolēniem disciplīnu un zināšanu apguvi, jo tā jau tagad ir mūsu mīļo bērnu cilvēktiesību (nemācīties un neko nezināt), apspiešana. Ne jau velti es šodien nesaņemu nevienu rajona vai centrālo avīzi, lai tā nebūtu pilna ar kļūdām - gan izlaistiem burtiem, gan sakropļotiem vārdiem un dažādu objektu nosaukumiem.
Nu palasiet televizorā slīdošo tekstu, ko raksta zem kadriem, tas ir tik kļūdains, ka pat mans kaķis lasot to smejas pilnā kaklā, it sevišķi lasot tulkotos tekstus.
Nav jau brīnums, ja tagad ir tādas augstskolas, kuras apmeklē tikai svētdienās, bet pēc diviem gadiem jau tev iedod papīru par augstskolas beigšanu. Ne jau velti Padomju laika vidusskolnieks bija laba amerikāņu studentu līmenī un tos, kas Padomju Savienībā beidza augstskolas Rietumos pirka par miljoniem, jo tie bija lieliski izglītoti speciālisti. Tagad "ārzemēs" gatavojam tādus "speciālistus", kuriem līdz piektajai klasei nemaz atzīmes neliek, tikai vērtējumu - "kaut ko jau prot" un skolu var beigt ar nesekmīgām atzīmēm vairākos priekšmetos, bet priekšmeti jau arī ir tikai "vairāki".
Es Dūles raidījumā dzirdēju, kā viena māmiņa sūdzējās par mūsu skolotājiem, jo lūk te, mūsu skolā neprasmīgu skolotāju dēļ, viņas dēliņš bijis ļoti nedisciplinēts un nesekmīgs. Bet - viņa aizvedusi dēliņu uz ārzemēm (laikam Īriju) un tur skolā, kaut arī viņas puisītis angliski pratis tikai piecus vārdus, viņš esot labākais skolnieks, kuram katru dienu nesot puķes un sveicot viņu par to, ka viņš tik sekmīgs, disciplinēts un dara skolai godu.
Nu tad man tiešām skaidrs, ka mūsu skolotāji, tai skaitā es, esam ar pagājušā gadsimta izglītību un šodienas "demokratiskajās skolās" strādāt nedrīkstam.
Ne jau velti vakar pa radio dzirdēju, ka "radoša" skolotāja angļu valodas stundu vadīja braucot pa Rīgu autobusā, laikam jau matemātiku labāk varētu iemācīt braucot uz velosipēdiem un latviešu valodu "radoši varētu mācīt" nirstot jūrā ar akvalangiem, tas būtu atbilstoši mūsdienu cilvēktiesību kanoniem un mēs tiešām gatavotu speciālistus, kas gandrīz jau prastu rakstīt un loģiski pateikt teikumu.

Paardomas, 22.03.2011 09:38

Bažas vairāk rada komentāri, nekā raidījums. Vai tad tiešām nav skaidrs, kur cēloņi un kur sekas. Kāda nozīme runāt par sekām un sekām....mēģinot risināt problēmas problēmu līmenī.
Tas taču ir skaidrs, ka pasaules vadoņiem ir nepieciešama patērētāja sabiedrība. Un tāda skolās tiek radīta. Bet iesākums taču ir ģimenē, kur arī vairums par to domā kā patērēt. Bērnu arī nekas vairāk neinteresē kā patērēt. Un tādas lietas kā griba,mērķtiecība, augstāks mērķis, morāle, vērtības uz kuru pamata tad arī veidojas personība un pēc tam arī materiālā labklājība vairumu neintersē pašā saknē - ģimenē. Tiklīdz mainīsies ģimeņu vērtības tā arī mainīsies skolēns, kurš' zinās ko vēlas sasniegt, un protams, ka skolotāji, kuri palīdzēs to realizēt. Viss taču ir sabiedrības atspulgs.
Es domāju, ka vairums to zina, un patiesība ir daudz skaudrāka...realitātē ir tāda, ka neviens neko nevēlas mainīt...tikai parunāt.
Tā kā cēlonis ir skaidrs, ar ko ir jāsāk. Jautājums tāds: vai sabiedrība vēlas mainīt cēloni. Vai tomēr labāk ir runāt problēmu līmenī, jeb seku līmenī. Izskatās, ka atbilde: risināsim sekas, nekas nemainīsies toties toties dikti darbīga izskatīsies sabiedrība. Un varēs mierīgi teikt: Latvijā darīt nav ko .....jādodas uz Angliju - tur domā par cilvēku....patērētāju protams.....

Sesila, 22.03.2011 14:11

Diez vai šīs prasmes spēj iemācīt skola un tās domāšanas veids, kurš balstās uz padzīvojošām sievietēm, kurām jākaujas ar dzīves likstām un kuru domāšanas paradigma balstās uz tehniskām zināšanām kā garīgās attīstības pamatu,\ un kuras ir lielā diskomfortā, ko darīt, ka tagad fakti nav svarīgākais. Veids, kā skola interpretē jauno situāciju ir nožēlojams, arī daudzās prestižajās skolās skolotāji ir tiešām pelēcības un skolu panākumi balstās uz pašu jauniešu neatlaidību un motivāciju, ko uztur pamatā vecāki un prestižš kā sociāla norma un vērtība, ne jau izglītības sistēma un skolas vide.Nekur nederīgs ir arī pašreiz piekoptais risinājums, ka skolā ienāk Ņeiespējamā misija", jo labās skolās ierodas pedagoģiski nesagatavotas personas, kas stundas laiku nosit ar komandu spēlēm un citām saklausītajām inovācijām, aizmirstot ka inovācijas ir tikai līdzeklis kaut kā apgūšanai. Ko apgūt, kāds ir ššis metodes mērķis- nezin ne misija, ne vecie pedagogi. Viņi akli dara to, kas tiek kaut kur propogandēts kā labs modelis un tā tie eksmerimenti nebeidzas, bet kalitāte gan beidzas...

Bomzis>Sesila, 22.03.2011 17:03

Šodien skola un vecāki vairs neaudzina bērnus, tāpēc arī nevar viņus ietekmēt. Bērnus audzina iela, televizors, dators un un internets ar varmācības un porno filmām, šis audzināšanas darbs ir redzams ik uz soļa, jo ir taču "brīvība un demokrātija". Tas nozīmē - kamēr nemainīsies politiskā sistēma, nekas cits arī nemainīsies, to ir pierādījusi vēsture.

pilnīgi piekrītu, 24.03.2011 13:17

mikrobiolgs, 21.03.2011 10:29

[ Iepriekšējie ]  1-20  21-40  41-60  61-80  81-100  101-120  121-140  141-160  161-180  181-200  201-212