Djui, Mans pedagoģiskais kredo

konspekts

Bērna instinktiem un spējām ir jābūt izejas punktam tam, kā mēs veidojas tā izglītību.

No ārpuses uzspiestas aktivitātes nav uzskatāmas par patiesu bērna izglītošanu, lai arī kaut kādi panākumi tiek gūti; Pretējā gadījumā varam iegūt pretreakciju, pretestību, iekšējo spēku sabrukumu vai iekapsulēšanos;

Ir jāmeklē bērna interešu ekvivalenti sabiedrisko attiecību struktūrās. Jābūt gataviem prognozēt, kā tie attīstīsies;

Sagatavot bērnu nākotnei nozīmē iemācīt tam pārvaldīt pašam sevi, tas nozīmē, ka viņš ir jātrenē spējā pilnībā izmantot savas dotības.  Nav iespējams to panākt, ja nebūs patstāvīga interese un rūpēšanās par viņa tieksmēm, interesēm un viņa iespējām.

Tātad izglītībai būtu jāsākas ar psiholoģisku izpratni par bērna iespējām, viņa interesēm un ieradumiem.

Kas ir skola?

-sociāls institūts, kurā sakoncentrētas visa veida nodarbošanās, kurā bērs var visefektīvākā veidā apgūt cilvēces mantojumu.

-izglītība ir dzīves  process;

Dzīves formu caurausta;

Skolas dzīvei ir pakāpeniski jāizaug no mājas dzīves, uzdevums - paplašināt un padziļināt to vērtību sapratni, kuras ir apgūtas mājās.

-          Jābūt kulinārijas, šūšanas, rokdarbu nodarbībām;

 

Nākones skolas

Atsauksme uz Russo par nepieciešamību audzināšana jārealizē dabīgos apstākļos un, ka nepieciešams izpētīt bērnu iedzimtās īpašības. Ka mācības ir nepieciešamības jautājums.

Jautā vai tā ir bezdarbība – būt laimīgam, lēkāt un skriet visu dienu?

Prāta augšana nav iedomājama bez fiziskās attīstības.

Galvenais bērna uzdevums – saglabāt sevi- saglabāt sevi augšanas un attīstības laikā.

Tas, ko bērni apgūst skolas starpbrīžos, ir simts reizes svarīgāks nekā to ko veselā nodarbībā klasē. Aizvietojot kājas, rokas, acis ar grāmatām  drīzāk nozīmē pieradināt bērnu izmantot cita domāšanu. Lai iemācītos domāt, mums jāvingrina mūsu locekļi, mūsu ārējās jūtas, mūsu muskuļi, tāpēc, ka tie ir mūsu piederumu, prāta rīki (no Russo). Arī citi orgāni: acis, ausis..

Russo : mēs mācam par lietām, kad jāmāca par lietu savstarpējām attiecībām.

Saskarsme ar grūtībām ir nepieciešama.

Bērnam jāiemācās strādāt kopā ar citiem;

 Katrs bērns jāatbrīvo no nodarbībām, kuras viņam nepatīk.

Jāstrādā visiem, bet pēc savas izvēles.

Tiek dota pilnīga brīvība – aizliegumi u n pavēles noved tikai pie mānīšanos, noslēgšanos. Galvenais nodrošināt skolā daudzas nodarbību iespējas. Djui apraksta Skolu Fergolā, kur bērni ir laimīgi un mīl savu skolu. Te strādā bērni, bet skolotājs ir tikai klātesošs, lai palīdzētu.

Kad darbs aizrauj nav nepieciešams neko aizliegt ierobežot.

Bez vecuma grupas izslēdz personīgo neveiksmi vai atpalikšanu. Lēnīgs bērns nejūtas sliktāk par citiem – viņu nerāj, nekaunina utt.

Svarīgi ne tas, cik daudz viņš ir paņēmis no grāmatas, bet tas, kā viņš māk ar to strādāt.

Rokdarbos bērns izgatavo noderīgas lietas.

Daudz laika tiek atvēlēts zīmēšanai un veidošanai.

 

Pasakas un stāsti;

Bērniem netiek dotas grāmatas līdz 8-9 gadiem.

Sēdēšana pilnīgā klusumā ar aizvērtām acīm.

Apraksta skolu Missuri (Kolumbijā) , kuru vada PROF.  Meriam.

Dzīvei skolā bērniem jābūt priecīgai, tādai kā ārpus skolas, tikai vēl labākai, jo skola palīdz bērniem iemācīties strādāt un spēlēties auglīgi un ne vienatnē, bet kopā ar citiem.

Skolēni šajā skolā dara to pašu, ko mājās, tikai labāk.  Viņi strādā un spēlējas.

Diena skolā tiek iedalīta trīs nogriežņos: spēle, stāsti (dziedāšana), vērojumi, rokdarbi;

Skolas programma ir elastīga – skola cenšas ievērot grupas vai indivīda intereses.

Jau agri – 4 klasē bērni pēta dažādas ražošanas nozares pilsētā.

Ekskursijas, darba vietās, dabā;

Mācas pētot un atklājot;

Konspektēja O.Rode