Kena Vilbera un termina „Holons” aizstāvībai.
Kena Vilbera un termina „Holons” aizstāvībai.
O.Rode
26.12.2017.
Pa šo laiku esmu pastudējis holistiskās skolas pasaulē, par holistisko izglītību vispār un priecājos, ka tautskolas pūliņi sakrīt ar jaunajām (neapturamām – tās nepārtrūks aizejot „Tolstojiem”, Russo un Djui iemiesojumiem) tendencēm izglītībā pasaulē. Man ir skumji, ka mēs savā mazajā Latvijā, kas lielās ar savu unikālo garīgo mantojumu (kas tiešām ir vienreizējs, unikāls un uz kura varētu būvēt nākotnes Latviju, tajā skaitā holistisku izglītības sistēmu) esam astē. Es to lāgā nesaprotu. Es nesaprotu kāpēc jāiznieko spēks un enerģija otršķirīgu jautājumu „zinātniskai apcerei”, kāpēc mēs, nevaram vienoties konkrētiem darbiem. Kas traucē? Vai pārlieku lielā pašlepnība? Es domāju, ka galvenais ir tas, ka nemanāmi esam padevušies varas piedāvātam komfortam. Vara to visādi veicina gan ar saviem likumiem un izdoto likumu arvien stingrāko kontroli, gan finanšu instrumentiem, gan izmantojot mūsu cilvēciskās vājības. Vai nav laiks, kamēr vēl ir spēks kaulos, asi reaģēt uz visām nejēdzībām IZM? Ko par mūsu neizlēmību teiks tie, kuri nāks pēc mums? Varbūt pat tas nav svarīgi, varbūt svarīgāk ir tas kā reaģē uz mūsu darīšanu vai nedarīšanu mūsu pašu sirdsapziņa?! (varbūt arī tā ir komforta aprakta?)
Te minēšu virkni darbus gan Latvijā, gan citur pasaulē, kuros nekautrējas atsaukties uz Vilberu un viņa idejām. Sākotnēji, ja atceraties, bija iecere izmantot ideju par „ietvariem”, kuri bija domāti, kā savstarpēji pakārtoti veselumi. Tad es Vilbera darbā uzdūros uz terminu „holons” – tas šķita daudz piemērotāks un kā zemāk esmu centies to parādīt, izvēle, manuprāt, bijusi pareiza. Disertācijas tekstā bija ieviesusies kļūda, kuru neviens lasītājs nepamanīja, t.i., „holona” vietā bija ierakstīts „honoms”. Es nevainoju lasītājus, jo no viņiem es nevaru prasīt, lai viņi būtu lasījuši Vilberu vai kādu citu holistu. Vaina mana, jo neba visu es pārlasu no jauna. Es atceros tikai jēgu un manā atmiņā vārds „holons” bija pārvērties par „honomu”. Šeit beigās dotais „holona” apskats man pašām bija ļoti nozīmīgs, jo es lasot un domājot, saskatīju daudzas lietas citā gaismā. Cerēdams, ka tas varētu palīdzēt to arī citiem, es, šo ieskatu „holonu” lietā, nopublicēju mūsu tautskolas mājas lapā sadaļā Ilgtspējīga izglītība zem apakšsadaļas Holistiskā skola.
Baiba Brigmane savā promocojas darbā „Pieaugušo pašpieredzes veidošanās mācīšanās procesā”izmanto Vilbera idejas par spirālveidīgo attīstību
(Doktora grāda iegūšanai pedagoģijas zinātnē. Apakšnozare: pieaugušo pedagoģija. Promocijas darba vadītāja: Dr. habil. paed. profesore Ausma Špona. Rīga 2012.
Te izraksts no viņas darba.
Pētījuma otrā posma pirmais uzdevums bija izveidot mācīšanās modeli
uzņēmējdarbības uzsācējiem. Kā metode tika izvēlēta veidojošais eksperiments, kura
uzdevums – pārbaudīt pieaugušo pašpieredzes izmaiņas mācīšanās procesā Starta programmā,
izmantojot izstrādāto „varavīksnes” mācīšanās cikla modeli, kura teorētiskais pamats ir
spirālveida biopsihosociālās sistēmas koncepcija (Beck, 1996). Adaptējot šo D. Beka,
K. Greivsa un K. Vilbera kopdarbā tapušo koncepciju, šī pētījuma autore ir izveidojusi tā
saukto varavīksnes mācīšanās cikla spirāli (2.1. attēls).
Lai noskaidrotu, kā vērtības ietekmē cilvēka uzvedību un kā cilvēks izturas eksistences
pārmaiņu apstākļos, amerikāņu zinātnieks Dons Beks (Don Beck) no 1975. gada līdz 1995.
gadam pētīja psiholoģijas vērtību sistēmu (Beck, 1996). Savukārt psiholoģijas profesors Klērs
Greivss (Clare W. Graves) 20. gs. 70. un 80. gados organizēja stratēģiskas mācības „Pasaules
Nākotnes Sabiedrība”. 1978. gadā viņš lasīja lekcijas Teksasas Universitātē, vadīja seminārus
Vašingtonā, Losandželosā, Dalasā, kā arī konsultē projektos uzņēmējus. D. Beks iepazinās ar
K. Greivsu 1975. gadā, un abi strādāja kopā līdz pat K. Greivsa mūža galam 1986. gadā.
1996.–2001. gadā D. Beks, pamatojoties uz K. Greivsa izstrādāto biopsihosocialo sistēmu
koncepciju, izstrādāja vērtību apguves integrēto dinamikas spirāli (Spiral Dynamics Integral –
SDi ). Tālākajā darbībā D. Beks strādāja pie SDi lietošanas paplašināšanas. Viņš kopā ar Kenu
Vilberu (Ken Wilber), kas bija viņa aspirants un sadarbības partneris 29 gadus, izveidoja
visaptverošu uz cilvēces nākotni virzītu SDi koncepciju (Wilbers, 1996), kura attiecas uz
personas, organizācijas un sabiedrības darbību. Tā ir būtiska uzņēmējdarbībā, politikā,
izglītībā un tā dod instru mentus (paņēmienus), lai palīdzētu noteiktā jomā sākt ideju
realizāciju tad, kad spirālveidā organizētā darbība ir būtiska, jo nodrošina attīstību.
.....
Pamatojoties uz šo koncepciju, tika izstrādāta arī mācīšanās cikla spirāle (1.5. att.).
Dinamikas spirāle ļauj veidot jaunas metodikas gan akadēmiskā vidē, gan lietišķā jomā,
un tagad kļūst par 21. gadsimta pedagoģiskās darbības struktūrkomponentu, kas nosaka
mācību procesa norisi.
........
Pētījuma teorētisko bāzi par vērtību veidošanos mācībās papildina arī četru kvadrantu
modelis. Viens no pasaules vadošajiem biznesa domātājiem un autoritātēm vērtīborientētas
sistēmas izveides jautājumo s Ričards Barets (Richard Barret), izstrādājis sistēmas pārveides
koncepciju, kas balstīta uz Kena Vilbera (Wilber, 1996, 71. lpp.) četru kvadrantu modeli.
Četrus kvadrantus veido četri aspekti:
indivīda iekšējais jeb individuālās apziņas aspekts – personiskās vērtības un
pārliecības;
indivīda ārējais aspekts – personiskā rīcība un uzvedība;
kolektīva iekšējais jeb kolektīvās apziņas aspekts – kultūras vērtības un pārliecības;
kolektīva ārējais aspekts – kolektīva sociālā struktūra, sistēmas, procesi, darbība un
uzvedība.
.....
Pašpieredzes pilnveidošanās pētnieciskā procesa pamatā tika izmantota spirālveida
biopsihosociālās sistēmas koncepcija. Šīs sistēmas radīšana ir Dona Baka, Klēra Greivsa un
Kena Vilbera kopdarbs.
Izmanto sekojošu K.Vilbera darbu:
Wilber, K. (1996) A Brief History of Everything. New York: Shambhala
Neville (Towards integrality: Gebserian Reflections on Education and Consciousness. Encounter: Education for Meaning and Social Justice, 12(2), 4-20. ENCOUNTER: Education for Meaning and Social Justice. Volume 12, Number 2 (Summer 1999), komentējot Gebsera darba nozīmīgumu, atzīmē, ka uz Gebsera idejām balstījies arī Kens Vilbers. Viņš atsaucas uz diviem K.Vilbera darbiem:
The Atman project: A transpersonal view of human development, Wheaton, Ill., The Theosophical Publishing House.
Up from Eden: A transpersonal view of human evolution, Garden City, New York, Anchor/Doubleday.
………………………………….
Klarkens, skaidrodams holistiskās izglītības terminu (Wholistic Education: Toward a Definition and Description. Rodney H. Clarken. School of Education Northern Michigan University. Paper presented at the 2006 Annual Meeting of the American Educational Research Association,
San Francisco, April 7-11, 2006), konstatē, ka netieša, bet liela ietekme holistiskās izglītības tapšanā ir virknei zinātnieku un to starpā arī K.Vilberam, te citāts: A more recent list of influences on wholistic education might include the following individuals: C. Rogers, M. Ferguson, F. Capra. J. Pearce, D. Bohm, D. Sloan, K. Wilber, P. Palmer and T. Roszak.
Citā darbā (Truth, Love andJustice: A New Paradigm for Education and Its Reform. School of Education. Northern Michigan University. 2012) šis pats autors jau atsaucas uz K. Vilbera darbiem: (1995). Sex, ecology, spirituality.Boston: Shambhala.; (2000). ntegralpsychology.Boston: Shambhala. Te viņš apcer indivīda un ap to esošo kolektīvu, kopienu attiecības. Darbā autors min vairākas vispārcilvēciskās vērtības (The development of truth, love and justice is needed to help create a healthier individual and society.), kuras ir attīstāmas veselīgu attiecību veidošanai starp indivīdu un sabiedrību. Tās ir tās, kuras minu arī es, vērtēdams tās kā ideālās pasaules centra raksturotājas.
.......................................
Rons Millers (What Are Schools For? Holistic Education in American Culture. Copyright, Holistic Education Press P.O. Box 328, Brandon.) savos darbos apcer holismu, holistisko izglītību, raksturo patreizējo stāvokli izglītībā. Viņš min virkni domātāju, praktiķu darbu nozīmīgumu holistisku skolu pamatideju iedibināšanā (Krišnamurti, Montesori, Tolstoju, Šteineru, Djui u.c.) uzsvērdams vispārcilvēcisko vērtību nozīmīgumu.
Rons Millers atsaucas uz sekojošiem Vilbera darbiem:
Wilber, Ken. 1977.The Spectrum of Consciousness. Wheaton, IL: Quest Books.
Wilber, Ken. 1980.The Atman Project. Wheaton, IL: Quest Books.
Wilber, Ken. 1983.Up From Eden: A Transpersonal View of Human Evolution. Boulder, CO: Shambhala.
Wilber, Ken (Ed.). 1985.The Holographic Paradigm and Other Paradoxes: Exploring the Leading Edge of Science. Boston: Shambhala.
Wilber, Ken. 1995.Sex, Ecology, Spirituality: The Spirit of Evolution. Boston:
Shambhala.
.............................................
Gets (Cheryl Getz, Teaching leadership as exploring sacred space. Educational Action Research Vol. 17, No. 3, September 2009, 447–461), skaidrojot indivīduālās un kolektīvās pieredzes attiecības, atsaucas uz Vilbera četru kvadrantu modeli. Viņš atsaucas gan uz līdzdalību seminārā Vilbera Integrālajā institūtā, gan uz viņa darbu: (2000). A Theory of Everything: An integral vision for business, politics, science and spirituality. Boston: Shambhala.
.......................................................
Sean Esbjörn-Hargens (AN OVERVIEW OF INTEGRAL THEORY
An All-Inclusive Framework for the 21st Century Integral Institute, Resource Paper No. 1, March 2009, pp. 1–24), analizējot K. Vilbera integrālās teorijas devumu, konstatē tā nozīmīgumu dažādās zinātnes jomās. Te citāts: In 1977 American philosopher Ken Wilber published his first book, The Spectrum of Consciousness. This groundbreaking book integrated the major schools of psychology along a continuum of increasing complexity, with different schools focused on various levels within that spectrum. Over the next 30 years he continued with this integrative impulse, writing books in areas such as cultural anthropology, philosophy, sociology of religion, physics, healthcare, environmental studies, science and religion, and postmodernism. To date, Wilber has published over two dozen books and in the processhas created integral theory.Wilber’s books have been translated into more than 24 languages, which gives you an idea as to the global reach and utility of integral theory.
Esbjorns atsaucas uz sekojošiem K.Vilbera darbiem:
Wilber, Ken. (1995). Sex, ecology, spirituality: The spirit of evolution. Boston, MA:
Shambhala.
Wilber, Ken. (1999-2000). The collected works of Ken Wilber. Boston, MA: Shambhala.
Wilber, Ken. (2006). Integral methodological pluralism. In: Integral Spirituality: A Startling New Role for Religion in the Modern and Postmodern World. Boston, MA: Shambhala.
Wilber, Ken. (2008). The Integral Vision. Boston, MA: Shambhala.
Wilber, Ken, Patten, Terry, Leonard, Adam, & Morelli, Marco. (2008). Integral life practice: A 21
st-century blueprint for physical health, emotional balance, mental clarity, and spiritual awakening. New York, NY: Random House/Integral Books.
.....................................
Olga Gricāne Runājot par ilgtspējīguma meklējumiem citu zinātnieku vidū min arī K.Vilberu. Citāts: ...evaluation of the subjective and objective in research and learning activity (Ballard, 2005; Bednall, 2006; Wilber,2000).... Furthermore, Ballard has grounded his model in Wilberís (2000) idea aboutcontextual barriers that hamper change. Ballard has analysed Wilberís contextual barriers or factors (individual-subjective or values, worldview, etc.; individual-objective or the socially demographic, knowledge, etc.; collective-subjective or culture, common norms, etc.; collective-objective or the political, economic, technological, etc.) in the context of learning processes that promote changes towards sustainable development (Ballard, 2005). For this study, the views of Ballard and Wilber were synthesised on the grounds of subjectivity/objectivity, which is particularly significant in research.
Olga atsaucas uz darbu: Wilber, K. (2000) Integral Psychology. Boston, MA: Shambhala.
