Saskaņā ar Engels u.c. labklājība var tikt raksturota sekojoši: "Labklājības skolā saprotama, kā pozitīva emocionālā dzīve, kas ir harmonija starp summā ietvertiem, īpašiem vides faktoriem no vienas pusesun personīgajām vajadzībām un skolēnu cerībām no otras puses."

Engels, N., Aelterman, A., Van Petegem, K.,&Schepens, A.(2004). Fac­tors which influence the well-being of pupils in flemish secondaryschools.Educational Studies, 30(2), 127-143

Garīgas veselības kategorija ir cieši saistīta ar labklājību. Tā tiek definēta kā labklājības stāvoklis, kurā katrs cilvēks realizējot savu potenciālu, varētu tikt galā ar dzīves stresu, var ražīgi un auglīgi strādāt, un spēj dot ieguldījumu savā kopienā .http://www.who.int/features/factfiles/mentalhealth.

Cits avots garīgo veselību un labklājību saista sekojoši: "Garīgā veselība un labklājība ir būtiska dzīves kvalitāte, ļaujot cilvēkiem izjust dzīvi kā jēgpilnu un būt radošam, aktīvam pilsonim. Garīgā veselība ir būtisks elements sociālā kohēzijā (atšķirību samazināšanā), produktivitātē, un mieram un stabilitātei dzīves vidē, veicinot sociālā kapitāla un ekonomiskās attīstību sabiedrībā http://www.euro.who.int/data/assets/pdffile/0008/885;

Ko maksā slikta garīgā veselība? Ap 20 % no pasaules bērniem un pusaudžiem ir garīgās veselības problēmas. 21miljonu cilvēku 28 Eiropas valstīs (4,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita), kas ir depresija, ir saistītas ar izmaksām vairāk nekā 118 miljardi euro (Well Being: promoting mental health inschools www.oireachtas.ie/.../libraryresearch/.../spotWellbeing).

            Bērnam labestīga skolas vide, Djui pedagoģiskā kredo ietvaros, var veidoties tikai tad, kad par tā izglītošanas izeja punktiem kalpo bērna instinkti un spējas. No ārpuses uzspiestas aktivitātes rada bērnam diskomfortu, izsauc pretreakciju, pretestību, kas var novest pie bērna iekšējo spēku sabrukuma, viņa personības izaugsmes apstāšanos, pat norobežošanos. Tātad tās nav uzskatāmas par bērnam labestīgām. Sākt bērna izglītošanu izejot no bērna pēc Djui nozīmē atbilstoši bērnu interesēm meklēt ekvivalentus sabiedrisko un ekonomisko attiecību struktūrās. Domājot par nākotni, kurā bērns dzīvos, svarīgi ir ne tik daudz iemācīt konkrētas lietas, bet, vispirms caur sevis iepazīšanu, iemācīt bērnam pārvaldīt savus iekšējos spēkus, lai viņš, jebkuros sociāliekonomiskos apstākļos, pilnībā varētu izmantot visas savas dotības (patības principa ievērošana).

            Videi jābūt tādai, kas izaug no mājas dzīves, no tur iepazītās vērtību kopas, kuru apjēgsme nu tiek padziļina un paplašināta. Skolas videi jārealizē dabīgs bērna dzīves turpinājums, dabīgosaugšanas apstākļos, kas nozīmē realizēt brīvības principu. Djui māca, ka pavēles, aizliegumi ir pretrunā ar bērna laimes un piederības izjūtām skolas videi. Vai bērns ir pelnījis, ka viņu rāj par to, ka viņš ir piedzimis lēnīgs? Vai tāpēc viņš ir sliktāks par citiem? Tāpēc Djui aicina piemēroties katra bērna tempam un citām īpatnībām, ko labi var realizēt, veidojot jaukta vecuma (multi-eges) grupas.

            Literatūras avotos rodami dažādi bērnam labestīgas vides indikatori. Piemēram(Department for Children, Schools and Families), par labvēlīgu skolas vidi uzskata tādu, kas nodrošina veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīves veidu un (jaunākiem bērniem) spēles; attur no smēķēšanas, alkohola lietošanas un nelegālo narkotiku un citu kaitīgu vielu lietošanas; dod labus norādījumus par attiecībām un seksuālo veselību, palīdz skolēniem pārvaldīt savas jūtas, veicina vienlīdzību un izskauž diskrimināciju, nodrošina plašas iespējas papildus nodarbībām, veicina sadarbību ar vietējo kopienu, sniedz palīdzību cilvēkiem no dažādām vidēm; palīdz skolēniem iegūt zināšanas un prasmes, kas būs nepieciešamas nākotnē, piedāvā iespēju izvēlēties mācību programmas; atbalsta skolēnus tālākās profesijas izvēlē un tālākās karjerai nepieciešamās studijas. Šādā skolā skolēni jūtoties droši un laimīgi, jūtas uzklausīti un spējīgi ietekmēt lēmumus skolā. Šeit uzskaitītie indikatori, faktiski ir kaut kādu šeit neaprakstītu principu realizācija. Principi ir plašākas kategorijas, jeb holistiskā bāze tam, lai izejot no vispārīgākiem priekšstatiem radītu konkrētus labestīgas vides nosacījumus. Apvienotās Nācijas izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas izdevumā(Measuring and monitoring the well-being of young childrenaround the world, Autors: Asher Ben-Arieh2006), atklājas, ka dažādās zemēs, atkarībā no aktualitātes, labvēlīgas vides indikatori var būt dažādi. Piemēram, jaunattīstības valstīs akcenti ir vienkārši izdzīvošanas jautājumi jeb Maslova pamatvajadzību bērnu fiziskās eksistences nodrošināšanai. Dokumentā bērnu labklājības jēdzienu veido divi pamatpieņēmumi: arī uz bērniem ir attiecināmas cilvēka pamattiesības, un ka viņu bērnības posmā tiem ir nepieciešama uzmanība un cieņa.

            Sohmane no humānās psiholoģijas viedokļa indivīdu aplūko, kā atvērtu sistēmu, kas ir pašregulējoša, unikāla un nepārtraukti mainīga. Tā sevī ietver zināšanas par sevi, pašaktualizēšanos, radošumu, mīlestību, vērtības, individualitāti, personas iekšējo dabu, garīgo izaugsmi, personas veselumu. Skolas vide būs labestīga tad, ja tā veicinās personas pozitīvu izaugsmi, palīdzēt kļūt veselam un laimīgam. Tas ir panākams, balstoties uz trim pamata eksistences modiem: (1) Ķermeņa eksistences; (2)Apziņas; (3) situativitāti – attiecības vienas personas dzīves iekšienē(situācijas). Rūpēties par skolēna labklājību Sohmanes izpratnē nozīmē ne tikai rūpes par tā garīgo, emocionālo, sociālo veselību, bet tā ietver sevī, piemēram, bērnu laimes izjūtas pieaugumu, tā vitalitāti, pašvērtības pieaugumu, panākuma sajūtas, un rūpes vienam par otru. Viņa raksta: Skolas kontekstā tas irne tikai jautājums par to, kā novērst nelaimīgumu, huligānismu, vardarbību un konfliktus, bet tas ir arī jautājums par to, kā palīdzēt visiem, kas mācās un strādā skolās, sasniegt savus mērķus, just mīlestību, justies priecīgiem, enerģiskiem, dzīves pilniem, paužot rūpes vienam par otru(19 pp).(PROMOTING SCHOOLCHILDREN'S PSYCHOSOCIAL WELL-BEING Eiri Sohlman University of Lapland 13- 21). Tas panākams(EXPERIENCES OF CLASSROOM RESEARCH TO INCREASE SCHOOLCHILDREN'SWELL-BEING Kerstin Ohrling), ļaujot bērniem piedalīties klases aktivitātēs; izveidojot atbalstošu mācību vidi un mācīšanos caur dziļām pārdomā (refleksiju). Tas nozīmē kontroles samazināšanu par bērnu, deleģējot daļu uzticības, veicinot atbildību par paša paveikto, ļaujot bērniem kļūt par partneriem. Veidot labus apstākļus savstarpējai komunikācijai („atvērtā auss”),tiek veicināta drošības sajūtu, kurā skolēni labprāt runā kā par neveiksmēm, tā par sasniegumiem. Ir jāpievērš uzmanība atsevišķu skolēnu vajadzībām, interesēm, patreizējam stāvoklim, labklājībai. Skolēnu labklājību skolā nosaka ne tikai ar skolu tieši saistīti faktori, bet arī ārpus tās notiekošais –sociālekonomiskā sabiedrības situācija, ģimenes sociālā, ekonomiskā labklājība, jo tā ir augstāka, jo labāka ir labsajūta skolā (LEARNING ACHIEVEMENTS, LEARNING ENVIRONMENTS ANDWELL-BEING: A STUDY OF PRIMARY SCHOOL PUPILS IN FINNMARK 2005, Ole Martin Johansen).Taču nedrīkst aizmirst, ka skolai ir īpaši atbildīga loma, jotā var būt ne tikai vieta, kurā var rasties garīgas veselības problēmas, bet arī vienīgā vieta, kurā tiek risinātas skolēna labsajūtas problēmas vispār (COMPARING THE PSYCHOSOCIAL WELL-BEING OF SCHOOLCHILDREN IN THE BARENTS REGION, Arto Ahonen).

 Sohmane labvēlīgas vides principiem skolā (Promoting Psychosocial Well-being through SchoolEducation - Concepts and Principles – Eiri Sohlman (17-24)),izdala četrus skolas labklājību noteicošus aspektus: (1) Skolas apstākļi (having-piederēšana) - apkārtne, iekārtojums, mācību priekšmeti, organizācija, grupas lielums, sodi, drošība, apkalpošana (serviss), veselības aprūpe, skolas pusdienas utt.; (2) Sociālās attiecības (loving- mīlēšana): skolas klimats, grupu dinamika, skolotāja-skolnieka attiecības (tiek atzīta katra unikalitāte. Pedagoģiskā mīlestība - otra un paša pilnības atzīšanu), vienaudžu attiecības, huligānisms, sadarbība ar mājām utt.; (3) pašapmierinātība (being-esamība): skolēnu darbu vērtēšana, iespējas, padoms (vadība),iedrošinājums, apņēmība, pašcieņa, radošuma izmantošana u.c.; (4) Veselības stāvoklis (veselība): psihosomatiskie simptomi, hroniskas un citas slimības, veselīgums u.c.

Otavas harta rosina garīgo veselību skolās veicināt veidojot īpašu skolas politiku, kas veicinātu veselību un labklājību, piemēram, veselīga pārtikas izmantošana, atturēšana no huligānisma u.c.; Skolas fiziskās vides izveide – ēku projektēšana, atrašanās vietas izvēle, ērtības, dabiskais apgaismojums, telpu esamība fiziskajām aktivitātēm u.c.; Skolas sociālā vides nosacījumi: attiecības starp darbiniekiem un skolēniem, vecākiem un plašāku sabiedrību. Veselīgas dzīves veida iemaņu kompetence u.c.; Kopienas saišu veidošana: starp skolu, skolniekiem, ģimenēm, vietējām grupām un indivīdiem; Veselības aprūpē: veselības aprūpes pakalpojumi skolās vai, piemēram, īpašas garīgās veselības aprūpes iestādes, kas veicinātu skolēnu sociālo un emocionālo attīstību; lai mazinātu šķēršļus intelektuālai attīstībai, lai uzlabot sociālo mijiedarbību starp visiem skolēniem.

Pieredze rāda, ka šādas speciāli veidotas skolas garīgās veselības programmas uzlabo uzvedību un paškontrole, uzlaboto sociālās un emocionālās prasmes, paaugstina spēju mācīties un akadēmiskos sasniegumus, nodrošina nosacījums labākai sociālo problēmu risināšanai skolās (An evaluation ofthe Zippy's Friends emotional wellbeing programme for primary schools inIreland.Clarke and Barry).

Kellijs Denis (Kelly DennisCreating aPositive Classroom Environment), aprakstot labvēlīgas klases vides nosacījumus, min sekojošo:

1.Jāievēro individuālās atšķirības;

2.Jāanalizē klases vide;

3.Skolotājam jāizrāda patiesas rūpes un cieņa pret skolēniem(uzklausot, runājot, esot iejūtīgam);

4.Iesaistot skolēnus individuālā un kooperatīvās mācīšanās nodarbībās;

5.Izveidojot skaidras rīcības standartus, reaģēt uz sliktu uzvedību;

6. Veicinot radošo, kritisko, reflektējošo domāšanu klasē;
7. Ievērot, ka katrs skolēns ir savādāks, katra diena ir savādāka, katra situācija ir atšķirīga un atmosfēras ir atšķirīgas;
8. Svarīgi būt elastīgam, spējīgam pielāgoties, pacietīgam un humora mīļotājam.

Draudzīga vide; skolēni var uzdot jeb kuru jautājumu un nav jābaidās no izsmiekla vai neinteliģences sajūtas... Tolerance; sapratne, pacietība.... Gadīga, palīdzoša vide radīja patīkamu atmosfēru klasē... Kooperatīvās mācības – lai iemācītos palīdzēt un paļauties vienam uz otru, mācītos kopā strādāt ar citiem cilvēkiem. Mainīt klases izkārtojumu, radot iespēju skolēniem strādāt ar dažādiem cilvēkiem, dažādām spējām, iegūt jaunus draugus…

            June Stride labvēlīgas vides veidošanā apraksta skolotāja lomu. (June StrideHow to Establish a Positive Classroom Environment) un aicina ikdienā realizēt paškontroli, pašdisciplīnu (pozitīva sejas izteiksme, ķermeņa valoda, balss tonis, vārdu izvēle utt.); Nereflektēt skolēnu attieksmes, izpausmes uz sevi (tie ir agrāk radušies – pirms es ar viņiem tikos); izmantot humora spēku; paud uzticēšanos; esi eksperts savā priekšmetā; censties savienot mācības ar dzīves aktualitātēm; esi atvērts un pieejams, esi pozitīvi noskaņots, patiess.

            Karīna Smite (Kareen SmithPositive Classroom Environment and Student-TeacherRapport...)šiem ieteikumiem pievieno nepieciešamību izrādīt interesi par skolēnu ārpusskolas nodarbībām, piedalīšanos tajās, kā arī ieteikumu pievienoties galda spēlēs, sporta sacensībās.

            Labestīgu vidi skolā izdodas izveidot tad, kad realizējas holistiska attieksme pret skolēnu un kad tam tiek nodrošināta, arto saderīgs jauns veselums – vide ap to. Labestīga vide neatklāj sevi ne tikai ar komforta un laimes sajūtu, bet ar to, kā tā māca pasauli uztver veselumā, domāt veselumā. Spēja redzēt, apcerēt pasauli kopveselumā nodrošinātu drošības, laimes un komforta sajūtu caur sekmīgu pašrealizāciju ilgtermiņā jeb visa mūža garumā.

             Vozņuks (А.В. ВознюкК ВОПРОСУ ОБ ОБОСНОВАНИИ ХОЛИСТИЧЕСКОЙПАРАДИГМЫ) veseluma domāšanu raksturo, kā veidu, kurā īstenība tiek domāta pretnosacījumu vienībā. Tas nozīmē, ka vērtējot labestīgas vides ir jāizvērtē arī tas, kā tā veicina veseluma domāšanas attīstību. Attīstīt spēju domāt veselumā Vozņuka priekšstatos nozīmē veidot tādus vides nosacījums, kuri veicina intuitīvās komponentes attīstību radošajā domāšanā, problēmdomāšanā, domāšanu pēc analoģijas jeb fraktālo domāšanu; domāšanu, kurā aktuālais un potenciālais, reālais un virtuālais ir vienoti. Vozņuka skatījums krietni paplašina priekšstatus par labestīgu vidi, ietverot un akcentējot domāšanas attīstībai nepieciešamo komponenšu klātesamību.

Nākošo soli labestīgas vides izpratnē dod Rodžers un Vaughans (Walsh, Roger and Frances Vaughan Beyond Ego: Transpersonal Dimensions in Psychology J.P. Tarcher, Inc. Los Angeles 1980). Viņi apstiprina izglītošanu veselumā nozīmīgumu, sakot, ka tas nodrošina cilvēka psiholoģisko labsajūtu – paaugstina garīgo veselību. Indivīds šajā gadījumā jūt savas darbošanās fizisko un garīgo gandarījumu, jūtas laimīgs. Tiek motivēts “augstākām vajadzībām”, lai kalpotu sabiedrībai un dotu ieguldījumu sabiedrībā. Tie neietver sevi pretrunu starp personīgo brīvību un viņu atbildību pret sabiedrību, sociālo atbildību. Videi jābūt tādai, kas māca integrēt visus cilvēka pieredzes aspektus – ārējo, iekšējo, austrumu – rietumu, personīgos –transpersonīgos. Šāda vide rosinās cilvēku uzņemties atbildību un veidot dzīvi harmonijā ar dabu un citiem. Svarīgi, lai vide nodrošinātu pašizpētes iespējas. Augsti attīstītas personas ir motivētas kalpot citiem, atbildīgas par sevi, jūtīgākas pret citiem, kas izpaužas pastiprinātā mīlestībā, līdzcietībā, empātijā, augstsirdībā, ekoloģiskā jūtīgumā. Nobriedušai personībai nav ļaunā komponentes, raksta Rodžers, jo tā identificē sevi ar visu, kas ir sākot ar vis sīkākām daļiņām, detaļām ikdienā līdz pat Kosmiska mēroga iezīmēm. Šādai personībai atkāpšanās no pasaulīgās atbildības nav iespējama. Šāda persona arvien labāk apzinās savu harmonisku saskaņošanos ar visu, kas ir un jūtas, ka tā neatņemama sastāvdaļa.

Visu šo apsvērumu kopa raksturo holistiskas skolas vidi, tādu vidu, kuru pieprasa Jaunā laikmeta priekšstati par cilvēku un tā uzdevumiem. Cilvēka uzdevums (Rons Millers, Ron Miller Education and the Evolution of the Cosmos) nav kļūt par labi apmācītiem automātiem vai augsti kvalificētiem manipulatoriem fiziskajā pasaulē, par kādiem tie top mūsdienu skolās, bet kļūt par sevi pārspējošām būtnēm, garīgās evolūcijas ceļā. Tas nozīmē, ka izglītībai jābūt radošai, transformējošai, sevi pārspējošai, brīvai un atbilstoši tam ir veidojamas skolas vidēm, kuras mēs sauktu par labvēlīgām. Rons Millers par holistiskās skolas pazīmēm min brīvību, jēgpilnu mācīšanos, labestību, līdzjūtību, mīlestību, inteliģenci, laipnību un cieņu.

Literatūras avoti pilnīgāki tiks uzrādīti pēc vairāku apskatu publicēšanas tautskolas mājas lapā. Nepacietīgākie var gogles meklētājā meklēt pēc jau ievietotām atsaucēm. Atraduši tās, jūs publikācijās atradīsiet vēl citas jūs interesējošas lietas, kuras citādi paslīdētu garām.

O.Rode