Vērtībizglītības stunda. Tēma: nevardarbība

Te būs piemērs vērtībizglītības nodarbībai. Tautskolā mēs tās saucam par „domāšanas stundām”. Reāli norise nav ielikta stingros rāmjos, jo allaž gadās kāda neprognozēta situācija, kas, jāsaka, vienmēr ir bijusi saderīga. Piemērs domāts skolotāju rosināšanai, veidot mērķtiecīgas nodarbības vērtībizglītībā.
Stundas konteksts
Pirmkārt, domāšanas stundas vispār ir tikai daļa no tautskolas vērtībizglītības mācību līdzekļi klāstā:
1.      tautas Mantojums - mutvārdu folklora, dziesma un melodija, dziedāšana un muzicēšana, ticējumi un paražas, gadskārtu un ģimenes ieražas, materiālā kultūra - tautas amatniecību.
2.      domāšanas stundas - Sirds atvēršanai labi noder prāts. Mīlestība ir pamats vispilnīgākai izziņai, tātad arī intelekta, prāta aptvertai sfērai.
3.      skolas rituāli;
4.      dabas taka.
Otrkārt, konkrētā stunda ir daļa no secīgi apgūstamo pamatvērtību kopuma, kuras savstarpēji ir saistītas.
Par pamatvērtībām pieņemtas sekojošas:
Sirds (Mīlestība)
Pakārtotās vērtības: cieņa, mīlestība pret vecākiem, draudzība, gatavība palīdzēt, iecietība, iejūtība, līdzjūtība, laipnība, labestība, māka piedot, sirdsapziņa, sirsnība, mīlestība u.c.;
 Prāts (Patiesība)
Pakārtotās vērtības: atklātība, domas plašums, daiļums, skaistums, gudrība, godīgums, intuīcija, optimisms, stingra griba, spēja analizēt, sintezēt, sevis analīze, taisnīgums, vērīgums, vienlīdzības izjūta, vienots veselums, zināšanu meklēšana u.c.;
Darbīgums (Kalpošana)
Pakārtotās vērtības: atbildīgums, čaklums, darba tikums, darba mīlestība, gatavība kalpot cilvēcei, iniciatīva, neatlaidība, nesavtība, pašaizliedzība, radošums, sabiedriska aktivitāte, tieksme palīdzēt u.c.:
Harmonija (Miers)
Pakārtotās vērtības: apmierinātība, atturība, disciplīna, goda izjūta, izturība, mierīgums, māka atrisināt konfliktus, nelokāmība pārbaudījumos, laika vērtības izjūta, pašsavaldība, saticība, spēja koncentrēties, spēja justies laimīgam, vienkāršība un kautrība u.c.;
Rīcība, attieksme (Nevardarbība)
Pakārtotās vērtības: brīvība, bezbailība, cieņa pret citiem, citu kultūru vērtību atzīšana, cieņa pret īpašumu, demokrātisms, garīgā un fiziskā veselība, humora izjūta, lojalitāte, nevēlēšanās darīt pāri, nacionālā apziņa, nenosodīšana, sadarbība, samērojamības izjūta, taktiska izturēšanās u.c..
 
Stundu virknes pamatvērtība: Nevardarbība.
Mērķis: aptvert nevardarbības kategorijas jēgu, saturu, veicināt nevardarbīgas attieksmes veidošanos (nostiprināšanos) pret sevi, cilvēkiem, vidi, dabu.
Pirmā stunda: veselums - teorētiskais;
Jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildi (jautājumi ir kā iepriekšējās stundas mājas darbs):
  1. Kad lietas ir vienotas (vai tām jāsaskaras?) ?
  2. Kas vieno ģimeni?
  3. Kā veselais ir saistīts ar tā daļām?
  4. Kas esmu es un kā esmu saistīts ar pasauli?
Mājas darbs: atcerēties un aprakstīt (uzzīmēt) kādu gadījumu no savas dzīves, kas izpaudusies mana saite ar pasauli.
 
Otrā stunda: veselums – praktiska nostiprināšana;
 Norise:
  1. Stāsts (ar zīmējumu) par gadījumu manā dzīvē, kur izpaudusies mana saite ar pasauli (mājas darbs).
  2. Spēle „Cēloņi – sekas”.
Mājas darbs: izdomāt un aprakstīt kādu spēli, kuras gaitā izpaužas spēles dalībnieku savstarpējā saistība.
 
Trešā stunda: Veselums bērnu izdomātās spēlēs;
Norise: visu bērnu izdomāto spēļu spēlēšana.
Mājas darbs: pārdomāt nākošās stundas jautājumus.
 
Ceturtā stunda: es un manas domas;
Jautājumi
  1. Kā rodas domas?
  2. Kur atrodas domas?
  3. Vai domas ir kaut kas tāds, kas eksistē patiesībā?
  4. Vai es un manas domas ir mans Veselums?
  5. Manu domu saistība ar manu rīcību?
Norise: skolotāja stāsts, diskusija, smadzeņu pusložu zīmējums un tajās rodamās lietas.
Mājas darbs: pārdomāt nākošās stundas jautājumus.
 
Piektā stunda: vardarbība - teorija
Jautājumi
  1. Kas ir vardarbība?
  2. Vai cilvēks var būt vardarbīgs pret sevi?
  3. Kādas var būt vardarbības formas?
  4. Kad mēs rīkojamies vardarbīgi?
  5. Kas veicina vardarbīgu attieksmi (skatīt pirmajā stundā novīto paklājiņu)?
Norise: video par vardarbību skolās, diskusija.
Mājas darbs: aprakstīt (uzzīmēt) situāciju, kad esat sadūrušies ar vardarbību pret sevi vai citiem un kā esat rīkojušies šajās situācijās.
 
Sestā stunda: vardarbība – praksē
  1. Kur praktiski esmu sadūries ar vardarbību?
  2. Cilvēku vardarbība pret pasauli – vardarbība pašiem pret sevi. Vardarbība un Veselums.
Norise: skolēni nolasa savus mājas darbus, komentē tos. Videofilmas „Neērtā patiesība” fragmentu noskatīšanās.
Mājas darbs: pārdomāt nākošās stundas jautājumus.
 
Septītā stunda: nevardarbība - teorija
            Jautājumi
  1. Kas ir nevardarbība?
  2. Kā nevardarbība saistīta ar harmoniju sevī (domas)?
  3. Kā nevardarbība saistīta ar mani un citiem, ar apkārtni, dabu?
  4. Kādi faktori veicina nevardarbīgu attieksmi?
Stundas norise: skolotāja stāstiņš, diskusija.
Mājas darbs: Aprakstīt kādu gadījumu no savas dzīves kādu gadījumu, kad esat bijuši bezbailīgi; izrādījuši cieņu pret citiem, pret īpašumu; kad esat rīkojušies saudzējot savu garīgo un fizisko veselību; kad neesat darījuši kādam pāri; kad esat bijuši draudzīgi pret citām nacionalitātēm un tamlīdzīgi.
 
 Astotā stunda: nevardarbība – praksē
Jautājumi
  1. Vai kādreiz nogalināšana ir attaisnojama?
  2. Kā praktizēt nevardarbību ikdienā?
  3. Kā praktizēt nevardarbību pret sevi?
  4. Kā mēs varam rīkoties ar citu varmācību?
Stundas norise: mājas darbu aprakstu noklausīšanās, diskusija, katra secinājumi.
Stundas norises plāns (laiks – nosacīts):
Laiks minūtēs
Skolotāja darbība un instrukcijas
Mērķis
2
Atgādinu ko mēs darījām iepriekšējā stundā un izstāstu šāsdienas stundas plānu. Diskusijas tēma: kas ir draudzība?
Noskaņošanās tēmai
3
Nolasu noteikumus:
 
 
Ø Katram atvēlēts precīzs sava viedokļa izteikšanas laiks – 1 minūte;
Prasme:
 ievērot laika limitu
 
Ø Kamēr kāds runā, nedrīkst izteikt replikas vai kādus iestarpinājumus, nemaz nerunājot par runas pārtraukšanu (katrs tam doto laiku var izmantot pilnīgi un netiek izsists no savas domas ritējuma);
Prasmes:
 runāt pēc kārtas,
 klausīties,
nenovirzīties no tēmas,
sekot līdzi domai
 
Ø Pirmais runātājs piesakās brīvprātīgi, bet nākošais ir blakus sēdētājs saules kustības virzienā;
Prasme:
 piedalīties
 
Ø Pēc katra runātāja var uzdot jautājumus;
 
Prasme:
 uzdot jautājumus,
noskaidrot būtību
 
Ø Ja nav ko teikt, savu rindu var izlaist;
Prasme: nenoniecināt
 
Ø Diskusija pa apli var nostaigāt vairākus lokus (par loku skaitu vienojas pirms diskusijas). Šāda kārtība ļauj pilnīgāk izteikt savas domas, (jaunas idejas var tikt citu runātāja rosinātas, jeb pēkšņi dalībnieks ir atcerējies kādu svarīgu argumentu);
Prasmes:
izskaidrot savas idejas, koncentrēties,
pārliecināt,
pilnveidot ideju
 
Ø Diskusijas laikā nedrīkst neviena izteikto domu vai personu kritizēt – drīkst izteikt tikai savu viedokli (nedrīkst lietot vārdus: tu spried nepareizi, tavas domas ir muļķīgas un tamlīdzīgi);
Prasme: pieņemt citu viedokli
 
Ø Diskusijas organizētājam ir veto tiesības uz runātāja pārtraukšanu, ja netiek ievēroti diskusijas noteikumi.
Prasme: ievērot norādījumus
5
Nolasu stāstu
Prasmes:
koncentrēties,
sekot līdzi domai,
klausīties;
Koncentrēšanās tēmai -draudzība
18
Diskusija (piedalās arī skolotājs) par to, kas ir draudzība
Iepriekšminētās prasmes un vērtības – draudzība
10
Aicinu uzzīmēt, kādu ainu no dzirdētā stāstiņa, vai paša ieraudzītu ainu par draudzības tēmu
Motivācijas stiprināšana
2
Noslēgums, Vai draudzība ir vērtība? Kādi bija mani un skolnieku vērojumi apgūstot diskusijas prasmi? – kas iznāca un pie kā vēl jāstrādā?
 Zīmējumu aicinu pabeigt mājās.
Piesaku nākošās stundas (diskusijas) tēmu: līdzjūtība
Prasme:
atzīt savas un grupas kļūdas;
rezumēt;
izvērtēt darbu.
 
 Lai veicās! Ojārs Rode