Šiem bērniem ir tādas pat brīvās izvēles tiesības, ka visiem citiem cilvēkiem;

Taču ar daudz lielākām iespējām atklāt un attīstīt savus talantus, snaudošos garīgos potenciālus.

Tāpat ir daudz lielākas iespējas, (apkārtējo nesapratnes dēļ) nekā tas ir parastiem bērniem, iekrist dziļās psiholoģiskās bedrēs un aiziet greizus ceļus.

Kas jāievēro audzinot bērnus?

Bērnus nedrīkst pazemot, nedrīkst piespiest kaut ko darīt vai kaunināt. Viņi ar laiku zaudē uzticību vecākiem, jo zemapziņā viņi zina savas spējas, apzinās, kas viņi ir. Viņi jūtas kā karaļi un karalienes, bet vecāki redz tikai ietiepīgu un sarežģītu bērnu.

Jaunā laikmeta bērns, atkarībā no vides, kurā viņš nonācis, vecākiem var būt par svētību vai sodību.

Ja gribat, lai bērns kaut ko darītu, vispirms ir jāpaskaidro, kāpēc tas jādara un, otrkārt, jāiedod kaut kādi laika rāmji. Uzdevums jādod tā, lai kaut nedaudz līdz pat pusei no uzdevuma ir kaut kas pašiem jāizlemj, t.i., jāpiedāvā iespēja pašiem uzņemties atbildību. Sagatavojiet tādu scenāriju ēdiena uzņemšanai, miegam, spēlēm u.c., - lai bērnam būtu izvēles iespējas.

Paskaidrojiet bērnam nepieciešamību darīt to vai ko citu, tas jāveic neatkarīgi no viņa vecuma, pat tad, kad bērns vēl nerunā.

Pārvērtiet komandu iespējas izvēlē.

Disciplinējiet bērnu bez emociju lādiņa. Ar kliedzieniem neko no viņiem nepanāksiet, tikai nodemonstrēsiet savu vājumu un zaudēsiet. Vislabāk ir iepriekš mierīgi paskaidrot, kas notiks, ja netiks kaut kas ievērots un tad konsekventi to arī realizēt (nevis pabaidīt). Visbriesmīgākais ir ļaut šiem bērniem „jāt uz vecāku, skolotāju mugurām” – viņi ir spējīgi ātri aptvert, kā tas darāms un to izmantos. Atjaunot cieņu, šajā gadījumā ir ļoti grūti.

Disciplīna panākama caur to, ka bērnam liek saprast, ka cieņai pret viņu, viņam jāliek pretī cieņa pret apkārtējiem (tas gan nenozīme – „staigāt uz pirkstgaliem”).

Jau no pašas dzimšanas pret bērnu jābūt tādai attieksmei, kā pret pieaugušu jaunu cilvēku – tas skar arī intonāciju, ar kādu jūs ar viņu sazināties. Tādejādi jūs izrādīsiet cieņu pret dzīvības spēku. Vienmēr gaidiet arī cieņu no bērna – sākotnēji varat nesagaidīt, bet vienmēr skaļi par to bērnam pastāstiet. Sevišķi jaunām mātēm ir patiesi jāvēlas cienīt un būt cienītai – indigo bērni reaģē šūnu apziņas līmenī.

Vecākiem (skolotājiem) ar  bērnu ir jāiedraudzējas.

Ir jāvelta bērniem uzmanība (karaļi), bet jāprasa šo uzmanību, arī pret sevi. Jau no pašas dzimšanas skaļi jāstāsta bērnam, kas ap viņu notiek. Bērns sazinās caur acu skatienu, kuru viņš neatrauj, kamēr notiek sazināšanās. Bērns, būdams pat zīdainis, zina, vai kāds grib ar viņu sazināties vai nē. Viņam ir gudrība, kuru esat pazaudējis.

Bērni ir daudz gudrāki un pareiza attieksme pret viņiem veido patīkamas sociālās attiecības. Viņi ir spējīgi uz spēcīgu pašdisciplīnu, atbildību. Bērni ātri var kļūt par draugiem (ne tā kā agrāk – par aizbilstamajiem).

Ja ir radušās sociāla rakstura problēmas, labi palīdz bērna draudzēšanās ar sev līdzīgo – to jāpalīdz atrast. Šī draudzība uzlabos attiecības arī ar citiem bērniem,

Ja netiekat galā ar radušos problēmu loku, nekautrējaties meklēt palīdzību pie dziedniekiem, psihologiem, profesionāliem pedagogiem.

Izrakstīja Rode O.