Klusums - 29. oktobra 2015. gada nodarbību materiāls

Ieskats Daigas nodarbībā:
Daiga Klusums 10 2015

 

sajūtu stāvokļi (1)

Pieņemt lietas

 

Laime kā prasme

Pārdomu jautājumi

  • Darbības, kas dara mani Laimīgu...

  • Darbības , kas rada Ne- Laimīgu…

  • ......Apzināties to…

     

    Lietu pie-Ņemšana

    Dienas laikā mēs piedzīvojam neskaitāmus mirkļus, pieredzes...iedzert rīta kafiju, ieelpot aukstu rudens gaisu, satikt cilvēkus, piedzīvot jūtu izmaiņas...

    Apzināti vērst uzmanību uz to ko vēlamies sajust

    Ar ko sākt ? (1)

    • Izvēlaties vienu darbību, kura Jums sagādā prieku, laimības sajūtu...to dariet apzināti. Kad nonākat pie šis darbības izjūtat katru kustību un apzinaties sajūtas, kuras rodas;

    • .Pievēršat uzmanību lietām, kuras darat no jauna....vai savādāk  nevis speciāli darīt no jauna, bet sajust, kas ienācis no jauna, no tā ko neesmu ievērojis!

      .Tuvais labums (2)

      Sajūtam diens laikā “labos” notikumus, “labās sajūtas”, atceramies tās.

      Pateicībā atceramies.

      Vismaz 15 sek pakavēties “labā” sajūtās

       

      Iekšējie resursi (3)

      Visi grib būt laimīgi.

      Minimums 10-15 sek apzināti kavēties iekšējā klusumā; Apzināti radīt savus iekšējos klusuma mirkļus starp savām darbībām ;

       Atpazīt savas sajūtas, veidot starp tām klusuma mirkļus.

      Ja iespējams, dienas laikā veltam noteiktu laiku klusuma apzināšanai. Atšķirot iekšējo klusumu no ārējā. Klusumu varam arī sajust vērojot kādu priekšmetu, dabas ainavu u.tml. kļustot par klusējošo vērotāju.

      Apzināties  kādas jūtas atceramies  vai sajūtam visbiežāk..!!?? Apzināti vēršam uzmanību uz   pozitīvām sajūtām.

       

      ...Skaidrība,Atvērtība,miers,klusums,

      laipnība,līdzcietība,iecietība,izpalīdzība,

      sapratne,humora izjūta...

       

      Ko darīt ja mani vada....skumjas, sāpes, aizvainojums, bezcerība...?

      Šis sajūtas vienmēr pavada negatīvas domas un fiziska sasprindzinājuma rasšanās ķermenī .

      Vieglākais un efektīvākais vingrinājums – apzināta elpošana:

  • Elpas vērošana, ieelpa – izelpa, ja atnāk domas, atgriežamies pie epas vērošanas, sajūtam ieelpas gaisu un plūsmu ķermenī, kā ieelpa plūst; izelpojam, sajūtam izelpas plūsmu; vērojam elpu, klausamies iekšējo sajūtu, klusumu.

Ātra, strauja ieelpa, izelpa – vismaz 10x, strauji, ātri elpojot apstājas domu plūsma; pēc tam sajūtam ķermeņa iekšējo klusumu, varam apzināti sekot lēnai, dziļai elpai un vēlreiz atkārtojam ātro elpošanu, veicot vairākus ciklus.

Iesaku iepazīties ar Ekharta Tolles grāmatu “Klusums runā”,

Pieeja internetresursos    http://esesmu.lv/2011/11/gramata-ekharts-tolle-klusums-runa/

Ekharts Tolle “Tagadnes spēks”

http://host-a.net/u/om273/Ekharts-Tolle_Tagadnes-Speks.pdf

 

 

Par apzinātas elpošanas nozīmi - “ labumiem”

 

Dziļa, apzināta ieelpa un gara, apzināta izelpa, izmantojot apziņu savieno neapzināto un apzināto, atbrīvo sasprindzinājumu. 

 

Elpošana ir vienīgā cilvēka autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas izraisītā funkcija, kuru cilvēks spēj apzināti ietekmēt.

 

Vadot savu elpošanu ar apziņas palīdzību (caur centrālo nervu sistēmu), cilvēks kļūst par savu domu, emociju un līdz ar to savas veselības, labsajūtas un dzīves stūrmani.

 

 

 

Ikviena elpošanas tehnika ir spēcīgs psihes un ķermeņa procesu ietekmēšanas un vadīšanas instruments.

 

 

 

Apzinātai elpošanai jākļust par ikdienas regulāru praksi, katrs praktizētājs pats pārliecināsies par sava ķermeņa unikālo īpašību kopumu, sajutīs ķermeņa atmiņu.  

 

 

 

Regulārā prakse izraisa vienreizēju fenomenu – tuvojoties jeb atrodoties kādā no dzīves stresa situācijām, ķermenis pats sāk elpot dziļāk, tā līdzsvarojot cilvēka psihes un ķermeņa funkcijas, neļaujot viņam aiziet nevadāma stresa ceļu. Ja domas ir “patvaļigas”, apzināta elpošana atgriež mūs tagadnē.

 

 

 

Apzināta elpošana ir instruments, kurš cilvēkā savieno un harmonizē

 

  • Apzināto un neapzināto - centrālo nervu sistēmu un autonomu nervu sistēmu.

  • Labo smadzeņu puslodi (radošo, intuitīvo, jūtīgo) un kreiso smadzeņu puslodi (loģisko, strukturēto, analītisko)

  • Jūtas un prātu.

  • Zemapziņu un apziņu.

  • Apziņu un virsapziņu.

    Daži fakti par elpošanu

 

  • Sekli elpojot, cilvēks uzņem ¼ l skābekļa minūtē, lai gan spētu uzņemt 4 litrus.

  • Veselīgi elpojot, elpošanas ciklam vajadzētu būt 8 – 12 reizes minūtē. Parasti cilvēks elpo 13 – 18 reizes minūtē.

  • Klusums – pauze starp ieelpu un izelpu atveseļu visu mūsu būtību.

  • Dziļo elpošanu dēvē par „enerģijas ģeneratoru”. Tā attīra organismu pat netīrā gaisā un mēdz teikt, ka regulāri praktizējot, tā pagarina mūžu.

    Skābeklis:

 

  • ir detoksikācijas instruments. Tas attīra cilvēka organismu sākot no plaušām, aknām, asinīm, līdz par muskuļiem, saitēm, audiem un kauliem.

  • Sadedzina asinīs esošos taukus un cukurus, pārvēršot tos enerģijā.

  • Nodrošina labu vielu maiņu.

  • Asinis, kurās ir daudz skābekļa, labvēlīgi ietekmē smadzenes, veic šūnu atjaunošanu, kavē šūnu novecošanu.

Pastiprināta skābekļa pieplūde padara asinis sārmainas un palīdz organismam atbrīvoties no pārtikas (kafijas, melnās tējas, šokolādes, cukuru, gaļas, alkohola u.c. produktu) izraisītā „pārskābuma”, kurš veicina šūnu sairšanu un traucē to atjaunošanos.

IEELPAS - IZELPAS CIKLU PAMATPRINCIPI

 

  • Katra dziļā ieelpa „ražo” jaunu enerģiju un palīdz pārvarēt nogurumu.

    Katra garā izelpa visu nomierina, palīdz pārvarēt trauksmi un bailes. harmonizē un nomierina prātu un visu organisma sistēmu darbību, tajā pat laikā ļauj mierīgi akumulēties enerģijai.

 

 

  • Elpas pauze pēc ieelpas apgādā asinis ar skābekli un prānu (enerģiju), vairo dzīvības spēku, paplašina auru.

  • Elpas pauze pēc izelpas rūda veģetatīvo un centrālo nervu sistēmu, palīdz pārvarēt trauksmi un bailes.

    KATRA IEELPA: atvēršanās jaunajam, arī jaunām pieredzēm, jaunām robežām.

     

    KATRA IZELPA: atbrīvošanās no vecā – no pārdzīvojumiem, no bailēm,

                                 no svešnoteiksmes psihē un ķermenī.

     

    + Apzināta doma - pastiprina elpošanas efektivitāti, jo piesaista arī prātu un neļauj plūst domām .

     

    Dziļas ieelpas un izelpas laikā cilvēks var sev sacīt: 

 

  • Ieelpojot „es atveros” izelpojot  „es paļaujos”;

  • Ieelpojot „es atbrīvoju” izelpojot  „es pasmaidu”;

U.tml.